Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

27.02.2009.                   Nr.90/TA-4092

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Zaličenko 67774856, julija.zalicenko@fktk.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra sēdes protokola Nr.14  8.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"

 

Izdarīt likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 2., 9.nr.; 2005, 7., 8., 24.nr.; 2008, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 174.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 1.panta 4.punktā vārdus "privātā pensiju fonda" ar vārdiem "saskaņā ar pensiju plānu uzkrātos".

 

2. Papildināt 3.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pensiju fonds nedrīkst ņemt aizņēmumus no pensiju plāna izrietošo saistību izpildei, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem."

 

3. Papildināt 8.panta trešo daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

 

"19) šā likuma 14.panta četrpadsmitajā daļā minētajā gadījumā – pensiju fonda izstrādātas interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politikas aprakstu."

 

4. Papildināt II nodaļu ar 8.3 pantu šādā redakcijā:

 

"8.3 pants. Ārpakalpojumu sniegšana

(1) Darbības, kuras nepieciešamas pensiju fonda darbības nodrošināšanai, pensiju fonds var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar pensiju fondu, apņemas sniegt vai sniedz pensiju fondam ārpakalpojumus un kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Pensiju fonda pensiju plāna līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu veic pensiju fonda izvēlēts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs un pensiju plāna līdzekļu turētājs atbilstoši šā likuma 20., 21. un 21.1 pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Pensiju fonda iekšējās revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpo­jumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komerc­sabiedrībai vai pensiju fonda mātes sabiedrības (akcionāra) iekšējās revīzijas (audita) dienestam, ievērojot šā likuma 14.panta trešajā un sestajā daļā noteiktās prasības pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājam.

(4) Pensiju fonds nedrīkst deleģēt:

1) pensiju fonda pārvaldes institūciju pienākumus;

2) pensiju fonda licencē atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā.

         (5) Lai pensiju fonds varētu uzsākt ārpakalpojumu saņemšanu, tas izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu izmantošanas politiku un procedūru, kas nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojumu izman­tošanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) pensiju fonda rīcību gadījumā, ja ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto politiku un procedūru pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pirms ārpakalpojumu saņemšanas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām.

(7) Ja tiek deleģēta pensiju fonda grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju, sistēmu pārvaldība vai attīstīšana vai iekšējās kontroles organizē­šana, pensiju fonds papildus šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņošanai iesniegumu par ārpakalpojuma izmantošanu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. Ārpakalpojumu sniedzējs drīkst uzsākt šajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma saņemšanas nav cēlusi motivētus iebildumus pret to. Pārējos ārpakalpojumu deleģēšanas gadījumos pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma noslēgšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(8) Ārpakalpojuma līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) pensiju fonda un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) pensiju fonda tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) pensiju fonda tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties pēc pensiju fonda rakstveida pieprasījuma saņemšanas izbeigt ārpakalpojuma līgumu;

4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakal­pojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanu.

(9) Ja šajā pantā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai zināšanai.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkciju veikšanai.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija aizliedz pensiju fondam saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojumu sniedzēja, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart pensiju plāna dalībnieku intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus pensiju fonda pārvaldes institūcijām veikt tām normatīvajos aktos, statūtos vai citos pensiju fonda iekšējos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai radīs ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai veikt tai šajā likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pensiju fonda un ārpakalpojumu sniedzēja paredzamo sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(12) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo pensiju fondu no atbildības par šajā likumā vai ārpakalpojuma līgumā noteikto saistību izpildi."

 

5.  9.pantā:

izteikt sestās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

 

"13) kārtību, kādā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmē­jiem tiks nodrošināta šā likuma 24.pantā minētā informācija;";

 

aizstāt sestās daļas 14.punktā vārdus "ienesīguma procentu apmēru" ar vārdiem "garantiju aprakstu";

aizstāt četrpadsmitajā daļā vārdu "desmitajā" ar vārdu "trīspadsmitajā".

 

6. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus "sešus mēnešus" ar vārdu "mēnesi".

 

7. Papildināt 14.pantu ar divpadsmito, trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(12) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad pensiju fonds un ar to saistītās personas pieņem lēmumus par pensiju plāna līdzekļu ieguldījumiem un vienlaikus veic šo lēmumu izpildi vai to izpildes kontroli.

(13) Papildus šā panta divpadsmitajā daļā minētās situācijas novēršanai pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs un personas, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, savu amata pienākumu izpildē novērš interešu konflikta rašanos un atturas no lēmumu pieņemšanas par pensiju fonda darījumiem, kuros šīm personām rodas vai var rasties interešu konflikts, kā arī ziņo pensiju fonda padomei par šādiem darījumiem.

(14) Ja pensiju fonds, līdzekļu pārvaldītājs, līdzekļu turētājs, ārpakal­pojuma sniedzējs vai iemaksas veicošais darba devējs ir saistītas personas, pensiju fonds izstrādā interešu konflikta situāciju pārvaldīšanas politiku, kas nodrošina potenciālo interešu konflikta situāciju savlaicīgu identificēšanu un pārvaldīšanu, nosakot rīcību interešu konflikta situāciju novēršanai, tai skaitā:

1) novērš tādu situāciju rašanos, kurās darbiniekiem, pildot savus amata pienākumus, rodas vai var rasties interešu konflikts;

2) nosakot noteiktas informācijas barjeras un atšķirīgu organizatorisko pakļautību, nodrošina, ka struktūrvienības, kas veic darbības, starp kurām rodas vai var rasties interešu konflikts, ir savstarpēji neatkarīgas;

3) nodrošina, ka nosacījumi darījumiem ar pensiju fondu saistītām personām nav atšķirīgi no nosacījumiem līdzīgiem pensiju fonda darījumiem ar pensiju fondu nesaistītām personām un nav pretrunā ar pensiju plānu un tā dalībnieku interesēm."

 

8.  20.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(1) Pensiju plāna aktīvus drīkst pārvaldīt vienīgi šādas komercsabied­rības:";

 

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus "(arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus)";

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 22.1 pantā noteiktās prasības attie­cībā uz pašu līdzekļiem, var pats veikt savu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāja funkcijas.";

 

izslēgt trešās daļas ceturto teikumu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstipri­nātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem, veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kas iemaksāti saskaņā ar pensiju plānu, veic darījumus ar finanšu instrumentiem un citus darījumus ar pensiju plāna aktīviem atbilstoši šā likuma prasībām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrētajiem pensiju plāniem.";

 

izslēgt piekto daļu.

 

9.  21.pantā:

izslēgt trešās daļas trešo teikumu;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt septītās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) kontroles procedūra, kādu ir noteicis līdzekļu turētājs attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāja rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem."

 

10.  23.pantā:

aizstāt trešās daļas 4.punktā vārdus "Starptautiskās fondu biržas pilntie­sīgas biedres (locekles) – oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos" ar vārdiem "Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīgas biedres (locekles) – oficiālajā sarakstā, vai tiek tirgoti minēto valstu citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos";

papildināt trešās daļas 5.punktu aiz vārdiem "tiek tirgoti" ar vārdiem "minēto valstu";

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts šīs daļas 1.punktā minētajās valstīs. Par pensiju plāna līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemes­grāmatā uz pensiju fonda vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā pensiju plāna līdzekļiem un to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez pensiju plāna līdzekļu turētāja piekrišanas. Nekustamais īpašums nav iekļaujams pensiju fonda mantā pensiju fonda maksātnespējas gadījumā. Ja nekustamais īpašums atrodas citas dalībvalsts teritorijā, pensiju fonds nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām;";

 

izslēgt divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(13) Pensiju fonds un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgi paši apsaimniekot nekustamo īpašumu."

 

11.  23.1 pantā:

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(51) Ja pensiju plānā paredzēto iespējamo biometrisko risku iestāšanās gadījumā vienam pensiju plāna dalībniekam paredzētā izmaksas summa pārsniedz 0,5 procentus no pensiju fonda pašu līdzekļiem, pensiju fonds pārapdrošina šo risku atbilstoši pārapdrošināšanas darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.";

 

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(71) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka pensiju fonda izstrādātā tehnisko rezervju izveidošanas kārtība pilnībā nenodrošina pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt noteiktas tehnisko rezervju aprēķināšanas metodes piemērošanu, lai tiktu nodrošināta pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesību atbilstoša aizsardzība, kā arī pensiju plānā un dalības līgumos noteikto saistību izpilde.";

 

papildināt astoto daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja pensiju fonds ir iesaistījies pārrobežu darbībā, pensiju fonds nodrošina no pārrobežu darbības izrietošo saistību un attiecīgo aktīvu nodalīšanu."

 

12. Izteikt 24.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Pensiju fonda valde katram pensiju plāna dalībniekam vismaz reizi gadā nosūta rakstveida pārskatu par attiecīgo pārskata periodu. Šajā pārskatā norādāma šāda informācija:

1) pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas;

2) dalībniekam izmaksātā papildpensija vai pēc dalībnieka rīkojuma pārskaitītais uzkrājums papildpensijai pārskata periodā;

3) uzkrājumi papildpensijai;

4) uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu kopsumma, kurā ir ietverti atskaitījumi pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pārējie attaisnotie atskaitījumi;

5) pensiju fonda finanšu pārskatu zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma;

6) informācija par to, vai zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums ir sniegts ar piezīmēm vai bez tām;

7) informācija par to, kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda darbības gada pārskatu."

 

13. Izteikt 25.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Uzraudzības funkciju veikšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt pensiju fondam sagatavot pārskatus par pensiju fonda un tā reģistrēto pensiju plānu darbību, nosakot minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību."

 

14. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ja darba devējs, kas izdara iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta bankrota procedūra, dalībnieks var pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu."

 

15.  28.pantā:

izteikt 5.3 un 5.4 daļu šādā redakcijā:

 

"(53) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par pensiju fonda darbībai izsniegtās licences anulēšanu, tā var pieņemt motivētu lēmumu par brīdinājuma izteikšanu, soda naudas līdz četrsimt minimā­lajām mēnešalgām uzlikšanu vai licences darbības apturēšanu, nosakot konsta­tēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja pēc šā termiņa notecējuma pensiju fonds nav novērsis konstatētos pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē tam izsniegto licenci.

(54) Licences darbības apturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda ierobežojumus, kuri pensiju fondam jāievēro līdz licences darbības apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu, slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) rīcību ar līdzekļu turētājam glabāšanā nodotajiem līdzekļiem.";

 

papildināt pantu ar 5.5 daļu šādā redakcijā:

 

"(55) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā akta izpildi."

 

16. Papildināt 33.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Ja mītnes valsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi pieprasījumu no mītnes valsts kompetentās institūcijas par ierobežojumu noteik­šanu rīcībai ar Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam glabāšanā nodotajiem mītnes valsts pensiju fonda līdzekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē līdzekļu turētāju par noteiktajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pieprasījuma izpildi.

(7) Ja Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā mītnes valstī reģistrētam līdzekļu turētājam un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piemērojusi pensiju fondam šā likuma 28.panta 5.4 daļā noteiktos ierobežojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties nosūta pieprasījumu mītnes valsts kompetentajām institūcijām par noteikto ierobežojumu nodrošināšanu."

 

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

 

"13. Pensiju fondi, kuri līdz šā likuma 8.3 panta spēkā stāšanās dienai ir noslēguši līgumus par ārpakalpojumu saņemšanu, veic nepieciešamos pasāku­mus, lai sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 8.3 panta spēkā stāšanās dienas iepriekš noslēgtie līgumi atbilstu šajā likumā noteiktajām prasībām."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem""

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Atbilstoši Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas (CEIOPS) izstrādātajam apkopojumam par Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību ieviešanu dalībvalstīs (Initial review of key components of the implementation of the IORP directive - composite report), kā arī ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus likuma 6. panta 8. punktā noteikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) funkciju sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums 

Likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" (turpmāk – likums) grozījumi ir izstrādāti, pamatojoties uz finanšu tirgus dalībnieku un Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem, kā arī ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas (CEIOPS) izstrādāto apkopojumu par Direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību ieviešanu dalībvalstīs (Initial review of key components of the implementation of the IORP directive - composite report). Papildus minētajam Komisija ir precizējusi dažus likuma pantus, lai atvieglotu to piemērošanu un nodrošinātu likuma normu viennozīmīgu izpratni.

 

Likums neregulē kārtību, kādā pensiju fonds var nodot savu funkciju veikšanu trešajām personām, taču  privātie pensiju fondi aizvien biežāk izmanto šo iespēju.

 

Likums nosaka, ka privātie pensiju fondi ir tiesīgi ieguldīt pensiju plāna līdzekļus nekustamajā īpašumā, tomēr neprecizējot šādu nekustamo īpašumu reģistrācijas kārtību un apsaimniekošanas ierobežojumus.

 

Likumā ir noteikts ļoti šaurs soda sankciju loks (licences anulēšana un darbības apturēšana), kas apgrūtina Komisijai iespēju nodrošināt pensiju plāna dalībnieku interešu efektīvu un operatīvu aizsardzību.

 

Likumā nav regulējuma gadījumiem, kad dalībvalsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam, kā arī apgrieztā kārtībā, kad Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā dalībvalstī reģistrētam līdzekļu turētājam un tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības vai tiek piemērotas soda sankcijas.

 

 

 3.  Normatīvā akta projekta būtība 

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu par ārpakalpojumu sniegšanu, nosakot vienotu kārtību, kādā pensiju fonds var nodot savas funkcijas trešajām personām.

 

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma ierobežojošu normu, kas noteica, ka slēgtos pensiju fondos līdzekļu pārvaldītājs un pensiju fonda dibinātājs, kā arī līdzekļu turētājs un pensiju fonda dibinātājs nedrīkst būt saistītās personas. Tomēr, lai tiktu ievērota lēmumu pieņemšanas, uzraudzības un izpildes funkciju nodalīšana pensiju fondā un ar to saistītos uzņēmumos, likums tika papildināts ar normām par interešu konflikta novēršanu.

 

Likumprojekts papildina likumu ar normu, kas nosaka, ka pensiju fonds, kas izpilda likumā noteiktās prasības attiecībā uz pašu līdzekļiem, var pats veikt savu pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāja funkcijas. Līdz ar to tiek paplašināts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāju loks.

 

Likumprojektā tiek precizēta nekustamo īpašumu, kuros ir ieguldīti pensiju plāna līdzekļi, reģistrācijas kārtība attiecīgā publiskā reģistrā. Vienlaikus līdzīgi kā ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā arī privātajiem pensiju fondiem un pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājiem tiek aizliegts pašiem apsaimniekot nekustamo īpašumu.

 

Likumprojektā tiek precizēta nodaļa par soda sankcijām, papildinot to ar soda naudu un termiņa noteikšanu pārkāpumu novēršanai.

 

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normām, kas regulē pārrobežu darbības uzraudzību, nosakot noteiktu kārtību gadījumā, kad dalībvalsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam, kā arī apgrieztā kārtībā, kad Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā dalībvalstī reģistrētam līdzekļu turētājam un tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības vai tiek piemērotas soda sankcijas.

 

 4. Cita informācija 

 Citas informācijas nav.

 

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts paplašina subjektu loku, kas ir tiesīgi pārvaldīt pensiju plāna līdzekļus.

 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

 

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Likumprojekts nosaka vienotu kārtību, kādā pensiju fonds var nodot savu funkciju veikšanu trešajām personām.

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Pirms uzsākt ārpakalpojumu saņemšanu, pensiju fondam būs jāsaskaņo ar Komisiju ārpakalpojumu izmantošanas politika un procedūra, kā arī jāiesniedz Komisijai zināšanai ārpakalpojuma līgums. Papildu nosacījumi ir paredzēti grāmatvedības kārtošanas, informācijas tehnoloģiju, sistēmu pārvaldības vai attīstīšanas vai iekšējās kontroles organizēšanas deleģēšanas gadījumos. Tad pensiju fondam papildus minētajai politikai un procedūrai ir jāiesniedz Komisijā iesniegums un jāsaskaņo ar Komisiju ārpakalpojuma līguma nosacījumi, pirms uzsākt šo pakalpojumu saņemšanu.

Minētā norma attiecas uz privātajiem pensiju fondiem (reģistrēti seši pensiju fondi).

 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms.

 

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

  Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

  Nav attiecināms.

 7. Cita ietekme

  Nav.

  III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets  

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija 

Lai arī likumprojekts paredz, ka Komisija pensiju fondam var uzlikt naudas sodu, ietekme uz valsts budžetu nav plānojama un prognozējama, galvenokārt nelielā privāto pensiju fondu skaita dēļ.

  IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms.

 2. Cita informācija

  Nav.

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms.

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms.

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

   Nav attiecināms

    Nav attiecināms

  Nav.

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

  Nav.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Komercbanku asociācija.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Atbalsta. Likumprojektā iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi attiecībā uz likuma esošās redakcijas aktualizāciju un pilnveidošanu.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi notikuši, ievietojot likumprojektu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā www.fktk.lv.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

 5. Cita informācija

Nav.

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc normatīvā akta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī likuma teksts ar visiem grozījumiem tiks ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

  Nav.

 

 

Finanšu ministrs

A. Slakteris

 

 

 

Finanšu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

A. Slakteris

M. Bičevskis

M. Brencis

M. Radeiko

J. Zaličenko

 

 

 

 

18/12/2008  15:12

1448

J. Zaličenko

67774856; julija.zalicenko@fktk.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.14

2009.gada 24.februārī

 

 

8.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem""

     TA-4092

___________________________________________________________

(A.Slakteris, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-14-2402-#08.doc

1