Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

26.02.2009.                   Nr.90/TA-436

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Publiskās un privātās partnerības likums". Likumprojektu izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgās amatpersonas – darba grupas vadītājs – Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Tiknuss 67326700, andrejs.tiknuss@iub.gov.lv, Valsts kancelejas atbildīgā amatpersona - Blumers 67082946, girts.blumers@mk.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 68 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 15 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra sēdes protokola Nr.13  2.§ izraksts uz 1 lp.

4. Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra sēdes protokola Nr.14  2.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Publiskās un privātās partnerības likums

 

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

 

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi jēdzieni un termini:

1) publiskā un privātā partnerība – sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kuru vienlaikus raksturo šādas pazīmes:

a) sadarbība notiek starp vienu vai vairākiem publiskiem partneriem un vienu vai vairākiem publiskās un privātās partnerības procedūrā noteiktajiem privātajiem partneriem,

b) sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā,

c) tā ir ilgtermiņa sadarbība, kas ilgst līdz 30 gadiem, bet šajā likumā paredzētajos gadījumos arī ilgāk,

d) publiskais un privātais partneris apvieno un izmanto tiem pieejamos resursus (piemēram, īpašumu, finanšu līdzekļus, zināšanas un pieredzi),

e) atbildība un riski tiek dalīti starp publisko partneri un privāto partneri;

2) līgumiskā publiskā un privātā partnerība (turpmāk – līgumiskā partnerība) – publiskās un privātās partnerības veids, kurā sadarbība starp publisko sektoru un privāto sektoru notiek, publiskajam partnerim un privātajam partnerim slēdzot un izpildot partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

3) institucionālā publiskā un privātā partnerība (turpmāk – institu­cionālā partnerība) – publiskās un privātās partnerības veids, kurā sadarbība starp publisko sektoru un privāto sektoru notiek, šajā likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu;

4) partnerības iepirkuma līgums – publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiska daļa), kas noslēgts starp publisko partneri un privāto partneri uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem;

5) koncesijas līgums – būvdarbu koncesijas līgums vai pakalpojumu koncesijas līgums, kas noslēgts starp publisko partneri un privāto partneri;

6) būvniecības koncesijas līgums – līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris veic būves projektēšanu un Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus vai pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris veic tikai Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minētos būvdarbus, kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu saņemot tiesības ekspluatēt uzcelto būvi (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus viņam tiek nodoti arī šīs būves ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa;

7) pakalpojumu koncesijas līgums – līgums, saskaņā ar kuru pēc publiskā partnera pasūtījuma privātais partneris sniedz Publisko iepirkumu likuma 2.pielikumā minētos pakalpojumus un kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu par šo pakalpojumu sniegšanu viņš saņem tiesības ekspluatēt šos pakalpojumus (šā panta 8.punkts), bet vienlaikus viņam tiek nodoti arī šo pakalpojumu ekspluatācijas riski (šā panta 9.punkts) vai šo risku būtiskākā daļa. Ja pakalpojumu koncesijas līgumā ir iekļauta arī Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā minēto būvdarbu veikšana, kas ir šā līguma priekšmeta nebūtiskākā daļa, šādu līgumu uzskata par publisko pakalpojumu līgumu;

8) tiesības ekspluatēt būvi vai pakalpojumus – tiesības saņemt samaksu no būves vai pakalpojuma gala lietotājiem vai tiesības saņemt no publiskā partnera atlīdzību, kuras apmērs ir atkarīgs no gala lietotāju pieprasījuma pēc būves vai pakalpojuma, vai arī saņemt gan samaksu no būves vai pakalpojuma gala lietotājiem, gan arī minēto atlīdzību no publiskā partnera;

9) būves vai pakalpojumu ekspluatācijas riski – ekonomiskie riski, kad privātā partnera ienākumi ir atkarīgi no būves vai pakalpojuma gala lietotāja pieprasījuma pēc šīs būves vai pakalpojuma (pieprasījuma risks) vai no tā, vai šī būve vai pakalpojums tiek piedāvāts gala lietotājam atbilstoši tām prasībām, kādas ir noteiktas noslēgtajā koncesijas līgumā (pieejamības risks), vai arī gan no pieprasījuma riska, gan arī no pieejamības riska;

10) gala lietotājs – persona, izņemot publisko partneri un privāto partneri, kura koncesijas līguma noslēgšanas gadījumā lieto būvi vai izmanto pakalpojumu, kuru ekspluatē privātais partneris;

11) publiskās un privātās partnerības līgums – partnerības iepirkuma līgums vai koncesijas līgums;

12) partnerības iepirkuma procedūras – partnerības iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

13) koncesijas procedūras – koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras;

14) publiskās un privātās partnerības procedūras – partnerības iepirkuma procedūras un koncesijas procedūras;

15) publiskais partneris – kā publiskais partneris var būt viens vai vairāki šādi subjekti:

a) valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiska persona,

b) atvasināta publiska persona,

c) publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" izpratnē,

d) šā panta 16.punktā minētā juridiskā persona kā publiskais partneris;

16) juridiska persona kā publiskais partneris – kapitālsabiedrība vai cita privāto vai publisko tiesību juridiska persona, kas vienlaikus atbilst šā punkta ''a'' apakšpunktam un ''b'' vai ''c'' apakšpunktam:

a) tā ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura,

b) tā Koncernu likuma izpratnē atrodas valsts, atvasinātas publiskas personas vai arī tādas juridiskas personas, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem, tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē,

c) tās darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasināta publiska persona vai arī tāda juridiska persona, kas atbilst šajā punktā minētajiem kritērijiem;

17) sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūp­nieciska rakstura, – vajadzības, kas nav saistītas ar tiešu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū un kas ir svarīgas sabiedrības interešu nodrošināšanai;

18) publiskā partnera pārstāvis:

a) tiešā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privātpersona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura ir norādīta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā Ministru kabineta lēmumā, ja publiskais partneris ir valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiska persona,

b) pastarpinātā pārvaldes iestāde, publiskas personas orgāns vai privāt­persona, kurai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir deleģēts attiecīgais valsts pārvaldes uzdevums un kura noteikta šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā atvasinātas publiskās personas lēmumā, ja publiskais partneris ir atvasināta publiskā persona,

c) kapitālsabiedrības valde, ja publiskais partneris ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība,

d) privāto tiesību vai publisko tiesību juridiskas personas institūcija, kura saskaņā ar tās darbību reglamentējošajiem tiesību aktiem ir tiesīga pārstāvēt šo juridisko personu, ja publiskais partneris ir cita privāto tiesību vai publisko tiesību juridiska persona, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība;

19) pretendents – persona vai personu apvienība, kura piedalās partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā;

20) finansētāja piedāvātais pretendents – persona, kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā piedāvā finansētājs, lai publiskā partnera pārstāvis ar to noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu gadījumā, ja sākotnējais līgums tiek izbeigts pirms termiņa;

21) privātais partneris – pretendents vai tā izveidota mērķsabiedrība līgumiskās partnerības gadījumā vai kopsabiedrība institucionālās partnerības gadījumā, ar kuru publiskais partneris ir noslēdzis publiskās un privātās partnerības līgumu;

22) kopsabiedrība – kapitālsabiedrība, ko izveido publiskais partneris un publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents (privātais dalībnieks);

23) dalībnieku līgums – līgums, kuru institucionālās partnerības gadī­jumā paraksta kopsabiedrības dalībnieki vai akcionāri (turpmāk – dalībnieks) un kas regulē publiskā partnera un privātā dalībnieka kā kopsabiedrības dalībnieku tiesību izlietojumu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

24) finansētājs – persona, kura sniedz finansējumu privātajam partnerim publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildes nodrošināšanai;

25) informācijas apmaiņas līgums – līgums, ko šajā likumā noteiktajā kārtībā publiskais partneris slēdz ar finansētāju un kas regulē informācijas apmaiņas kārtību starp publisko partneri un finansētāju, nodrošinot publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu;

26) mērķsabiedrība – komercsabiedrība, ko šajā likumā noteiktajos gadī­jumos dibina publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktais pretendents, lai publiskais partneris ar šo komercsabiedrību slēgtu publiskās un privātās partnerības līgumu;

27) uzraudzības institūcija – Ministru kabineta noteikta institūcija, kas veic šā likuma 9.pantā minētās funkcijas;

28) koncesijas procedūras komisija – publiskā partnera pārstāvja vai vairāku publisko partneru pārstāvju izveidota komisija koncesijas procedūras veikšanai;

29) iesniegumu izskatīšanas komisija – Iepirkumu uzraudzības biroja izveidota komisija, lai izskatītu iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem;

30) publiskā partnera resursi – publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu;

31) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums – piedāvājuma izvēles kritērijs, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar koncesijas līguma priekšmetu saistīti faktori, kam jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

32) līgumcena – kopējā samaksa par publiskās un privātās partnerības līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli. Tas attiecas arī uz finanšu līdzekļu kopējo apjomu, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, ko privātais partneris iegūtu, īstenojot tiesības un pienākumus, kas izriet no publiskās un privātās partnerības līguma un kas var ietvert arī gala lietotāja maksājumus.

 

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir veicināt sadarbību starp publisko un privāto sektoru, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, nodrošinot atklātību, brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi publiskās un privātās partnerības īstenošanā.

(2) Likuma mērķis ir arī sekmēt noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma saistību izpildi līdz tā darbības termiņa beigām, veicinot publiskās un privātās partnerības līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību.

 

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šo likumu koncesiju līgumiem nepiemēro, ja koncesijas līgumu slēdz atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem un to slēgšanas tiesības piešķir:

1) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ko atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam noslēgusi Eiropas Savienības dalībvalsts ar vienu vai vairākām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, par būvdarbiem vai pakalpojumiem saistībā ar nolīgumu parakstījušo valstu piedalīšanos kāda kopīga pasākuma īstenošanā vai tā rezultātu izmantošanā. Publiskais partneris par visiem šādiem nolīgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmumiem vai tādas valsts uzņēmumiem, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) saskaņā ar kādas starptautiskas organizācijas īpašu procedūru.

(2) Šo likumu nepiemēro, ja:

1) Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par koncesijas līgumu nosaka slepenības režīmu;

2) koncesijas līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem;

3) tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets.

(3) Šo likumu nepiemēro, slēdzot koncesijas līgumu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt publiskā partnera uzturētus publiskos elektronisko sakaru tīklus vai arī vienu vai vairākus publiskā partnera sniegtus publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Šis izņēmums neattiecas uz televīzijas un radio apraidi.

 

4.pants. Tiesiskais regulējums

(1) Partnerības iepirkuma līgumiem piemēro Publisko iepirkumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likuma ''Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" subjekti partnerības iepirkuma līgumiem piemēro minētā likuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Koncesijas līgumiem un institucionālajai partnerībai piemēro šā likuma normas.

(4) Kopsabiedrības dibināšanai, darbībai un darbības izbeigšanai piemēro Komerclikuma normas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Kārtību, kādā tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kopsabiedrībā, regulē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām".

(6) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri, Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par sadarbību valsts pārvaldē piemēro tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādāk.

(7) Ja publiskās un privātās partnerības ietvaros ir paredzēts kāds no komercdarbības atbalsta sniegšanas veidiem, atbalsta piešķiršanai piemēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

(8) Likuma XV nodaļas normas netiek piemērotas attiecībā uz publisko partneri, kas nodrošina publiskās partnerības finansēšanu no tā rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.

 

5.pants. Likuma darbības jomas

(1) Likums nosaka:

1) kārtību, kādā jārīkojas publiskajiem partneriem un publisko partneru pārstāvjiem, ja viņi kopīgi slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu;

2) kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu;

3) publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā var tikt grozīts vai pirms termiņa izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums;

4) zaudējumu atlīdzības un kompensācijas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa;

5) mērķsabiedrības izveidošanas kārtību un kārtību, kādā ar mērķsabiedrību slēdz publiskās un privātās partnerības līgumu;

6) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību;

7) publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrācijas kārtību un pieejamību;

8) noteikumus darbībām ar privātajam partnerim nodotajiem publiskā partnera resursiem.

(2) Koncesiju jomā likums nosaka:

1) likuma piemērošanas izņēmumus;

2) informācijas apmaiņas, koncesijas procedūru dokumentēšanas un dokumentu saglabāšanas kārtību;

3) koncesijas procedūras komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

4) iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošanas un darbības kārtību;

5) koncesijas procedūras, to piemērošanas kārtību;

6) īpašos nosacījumus būves koncesijas procedūrai.

(3) Institucionālās partnerības jomā likums nosaka:

1) kārtību, kādā tiek izvēlēts kopsabiedrības privātais dalībnieks;

2) kopsabiedrības izveidošanas kārtību, darbības īpatnības un tās darbības izbeigšanas noteikumus;

3) kārtību, kā tiek slēgts, grozīts vai izbeigts publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā;

4) zaudējumu atlīdzības un kompensācijas kārtību, izbeidzot publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā;

5) informācijas apmaiņas līguma slēgšanas un finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību institucionālās partnerības gadījumā.

(4) Publiskās un privātās partnerības uzraudzības jomā likums nosaka:

1) publiskās un privātās partnerības procesu uzraugošās institūcijas un to kompetenci uzraudzības jautājumos;

2) uzraudzības institūcijas noteikšanas, finansēšanas un tās darbību reglamentējošā normatīvā akta apstiprināšanas kārtību;

3) uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumus;

4) kārtību, kādā uzraudzības institūcija darbojas kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs;

5) publiskās un privātās partnerības līgumu izpildes kontroles kārtību.

 

6.pants. Publisko partneru kopīgie publiskās un privātās partnerības līgumi

(1) Vienu publiskās un privātās partnerības līgumu ar privāto partneri var slēgt vairāki publiskie partneri.

(2) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, šo publisko partneru pārstāvji rakstiski noslēdz vienošanos:

1) par to, kurš publiskā partnera pārstāvis veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru;

2) par kārtību, kādā tie pieņem lēmumus, ja ir nepieciešams kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums;

3) par kārtību, kādā tie saskaņo viedokļus, ja ir nepieciešams atsevišķs katra publiskā partnera vai tā pārstāvja lēmums;

4) par to, kurš no publiskā partnera pārstāvjiem slēdz informācijas apmaiņas līgumu ar finansētāju, un nosaka kārtību, kādā publisko partneru pārstāvji apmainās ar informāciju, kas nepieciešama šā līguma izpildei, ja vien finansētājs nevēlas slēgt informācijas apmaiņas līgumu ar katru publiskā partnera pārstāvi;

5) par kārtību, kādā tie sedz nepieciešamos izdevumus;

6) par kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis, kurš veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru, par attiecīgās procedūras norisi informēs pārējos publisko partneru pārstāvjus.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta izpratnē kopīgs publisko partneru vai publisko partneru pārstāvju lēmums ir nepieciešams gadījumos, ja šajā likumā nav noteikts, ka lēmumu pieņem katrs publiskais partneris (16.panta sestā daļa, 36.panta otrā daļa, 61.panta pirmā daļa, 72.panta trešā daļa, 86.panta pirmās daļas 1.punkts, 87.panta pirmās daļas 1.punkts, 103.panta trešā un ceturtā daļa, 112.panta ceturtā daļa un 113.panta trešā daļa) vai katrs publiskā partnera pārstāvis (33.panta pirmā daļa, 47.panta otrā daļa, 61.panta otrā daļa, 64.panta trešā daļa, 73.panta sestā daļa, 74.panta otrā daļa, 79.panta trešā daļa, 90.panta pirmā un otrā daļa un 92.panta trešā daļa).

(4) Tas publiskā partnera pārstāvis, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks partnerības iepirkuma procedūru vai koncesijas procedūru:

1) šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido koncesijas procedūras komisiju, kurā iekļauj pārējo publisko partneru pārstāvju ieteiktās personas;

2) sniedz informāciju, paziņojumus vai saņem informāciju, kas paredzēta Publisko iepirkumu likumā, šajā likumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā;

3) glabā koncesijas procedūras komisijas dokumentus saskaņā ar šā likuma 22.pantā noteikto kārtību.

(5) Ja šajā likumā ir paredzēts, ka koncesijas procedūras komisijas lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, šis lēmums ir saistošs arī visiem publisko partneru pārstāvjiem, kuri ir parakstījuši šā panta otrajā daļā minēto vienošanos.

(6) Koncesijas procedūras nolikumā (turpmāk – nolikums) un, ja nepieciešams, arī citos koncesijas procedūras dokumentos norāda publiskā partnera pārstāvi, kurš saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu veiks koncesijas procedūru, kā arī par to rakstiski informē uzraudzības institūciju.

(7) Institucionālās partnerības gadījumā, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz vairāki publiskie partneri, par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt visi šie publiskie partneri vai kāds no šiem publiskajiem partneriem.

(8) Institucionālās partnerības gadījumā, ja kopsabiedrībā ir vairāki publiskie partneri kā kopsabiedrības dalībnieki, katrs publiskais partneris kā sabiedrības dalībnieks atsevišķi īsteno šajā likumā noteiktās tiesības vai veic likumā paredzētās darbības, ja vien šajā likumā nav noteikts, ka attiecīgās tiesības īsteno vai attiecīgās darbības veic visi kopsabiedrības publiskie partneri kopā.

(9) Ja vairāki publiskie partneri slēdz vienu publiskās un privātās partnerības līgumu, uzraudzības institūcija atzinumus un citus dokumentus nosūta katram publiskā partnera pārstāvim.

 

7.pants. Institucionālās partnerības izvēle

(1) Ja publiskais partneris vēlas veikt pastiprinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildes kontroli un piedalīties kapitālsabiedrības pārvaldē, publiskās un privātās partnerības līguma izpildei publiskais partneris un privātais partneris šajā likumā noteiktajā kārtībā izveido kopsabiedrību.

(2) Ja publiskais partneris vēlas publiskās un privātās partnerības līguma izpildei izveidot kopsabiedrību, viņš to norāda šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā lēmumā.

(3) Kopsabiedrības izveides gadījumā privātais dalībnieks sadarbībā ar publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku veic kopsabiedrības pārvaldi tā, lai kopsabiedrība kā privātais partneris nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi.

 

II nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procesa uzraudzība

 

8.pants. Kompetentās institūcijas

(1) Publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs un uzraudzības institūcija.

(2) Finanšu ministrija izvērtē un sniedz atzinumu par finanšu un ekono­miskajiem aprēķiniem, tajos iekļautajiem pieņēmumiem un aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs:

1) uzrauga partnerības iepirkuma procedūras Publisko iepirkumu likumā un likumā "Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām" noteiktajā kārtībā;

2) izskata iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem šā likuma 28., 29., 30. un 31.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Uzraudzības institūcija:

1) izvērtē un sniedz atzinumus par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos;

2) šā likuma 9.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā uzrauga publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu koncesijas procedūru dokumentos, lai tie atbilstu Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) ietvertajiem noteikumiem;

3) izvērtē publiskā partnera pārstāvja iesniegtos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu (turpmāk – līguma izpildes pārskats) šā likuma 9.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā;

4) darbojas arī kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs.

(5) Uzraudzības institūciju nosaka Ministru kabinets.

(6) Atbilstoši kompetencei publiskās un privātās partnerības procesu uzrauga arī Valsts kontrole un citas kompetentās institūcijas.

 

9.pants. Uzraudzības institūcijas funkcijas, tiesības un pienākumi

(1) Uzraudzības institūcija atzinumus par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam likuma izpratnē sniedz šādos gadījumos:

1) par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, ja tajos ir paredzēts, ka slēdzamais publiskās un privātās partnerības līguma veids ir koncesijas līgums (15.panta pirmās daļas 2.punkts);

2) par nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu (33.pants);

3) par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā;

4) par koncesijas līguma grozījumu projektu šā likuma 64.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā;

5) par jaunā koncesijas līguma projektu šā likuma 82.panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadī­jumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt risku sadales izmaiņas, kas atbilstu koncesijas līguma noteikumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.

(3) Kārtību, kādā uzraudzības institūcija sniedz šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos atzinumus, tai skaitā atzinuma sniegšanas termiņus, ievērojot finanšu un ekonomiskajos aprēķinos vai koncesijas līgumā paredzēto līgumcenu un risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, nosaka Ministru kabinets.

(4) Uzraudzības institūcija izvērtē publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu ievērošanu šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos un līguma izpildes pārskatos – vai tie atbilst Finanšu ministrijas atzinumā (15.panta otrā daļa) ietvertajiem noteiku­miem, lai publiskās un privātās partnerības līgums neradītu nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

(5) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos koncesijas procedūru dokumentos neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis turpmākās šajā likumā paredzētās darbības neveic. Šādā gadījumā publiskā partnera pārstāvis uzdod koncesijas procedūras komisijai veikt publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumu izmaiņas, kas atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, vai pieņemt lēmumu par koncesijas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar šā likuma 36.panta otro daļu.

(6) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatos, neatbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem, publiskā partnera pārstāvis veic darbības, lai novērstu šādu neatbilstību.

(7) Uzraudzības institūcija, izvērtējot publiskās un privātās partnerības līguma izpildes pārskatus, sagatavo atzinumus par veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu atbilstību attiecīgajam līgumam.

(8) Uzraudzības institūcijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no koncesijas procedūras komisijas vai publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas saistīta ar publiskās un privātās partnerības procedūru;

2) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja informāciju, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu sniegšanai;

3) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumus un jauno publiskās un privātās partnerības līgumu (šā likuma 82.pantā minētajā gadījumā);

4) pieprasīt un saņemt no publiskā partnera pārstāvja šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētos pārskatus par noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes gaitu;

5) slēgt līgumus ar ekspertiem šajā likumā noteikto funkciju nodrošināšanai.

(9) Uzraudzības institūcijai ir pienākums:

1) veicot šā panta pirmajā daļā noteikto funkciju, ievērot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus publiskās un privātās partnerības jomā;

2) reizi gadā iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem;

3) gadījumos, ja tā konstatē faktus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem publiskās un privātās partnerības līgumiem, informēt par to publiskā partnera pārstāvi, publiskā partnera pārstāvja augstāko iestādi (ja tāda ir), iestādi, kas deleģējusi publiskā partnera pārstāvim attiecīgo valsts pārvaldes uzdevumu, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju, citu privāto tiesību juridiskās personas statūtos noteikto institūciju, kā arī kompetentās valsts institūcijas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(10) Šā panta devītās daļas 2.punktā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un tajā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(11) Publiskā partnera pārstāvis, koncesijas procedūras komisija, cita persona vai institūcija var vērsties uzraudzības institūcijā arī citos – šajā likumā neminētos – gadījumos, lai tā izvērtē un sniedz atzinumu par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam vai atzinumu par to, vai publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites nosacījumi, kas norādīti līguma izpildes pārskatos, atbilst Finanšu ministrijas atzinumā ietvertajiem nosacījumiem.

 

10.pants. Uzraudzības institūcija kā kompetences centrs

Uzraudzības institūcija kā publiskās un privātās partnerības kompetences centrs:

1) izstrādā priekšlikumus publiskās un privātās partnerības attīstības veicināšanai;

2) sniedz informatīvus un konsultatīvus pakalpojumus publiskās un privātās partnerības jautājumos;

3) apzina un veicina Latvijai piemērotākās ārvalstu pieredzes ieviešanu publiskās un privātās partnerības jomā;

4) izstrādā metodiskos materiālus publiskās un privātās partnerības jomā;

5) sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām publiskās un privātās partnerības jomā;

6) veic citus uzdevumus, kas noteikti normatīvajos aktos uzraudzības institūcijas darbības reglamentācijas jomā.

 

11.pants. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošie akti

Ministru kabinets nosaka uzraudzības institūcijas darbības un finansēšanas kārtību.

 

12.pants. Līgumu izpildes kontrole

(1) Publiskā partnera pārstāvis reizi gadā pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas sniedz uzraudzības institūcijai pārskatu par līguma izpildes gaitu.

(2) Uzraudzības institūcija pēc līguma izpildes pārskata saņemšanas izvērtē pārskatā minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un sagatavo atzinumu par to.

(3) Ministru kabinets nosaka līguma izpildes pārskatu iesniegšanas kārtību un pārskatā ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā uzraudzības institūcija sagatavo atzinumu par pārskatos minēto būvdarbu vai pakalpojumu atbilstību publiskās un privātās partnerības līgumam un nosūta minēto atzinumu publiskā partnera pārstāvim, un gadījumus, kad atzinums nosūtāms arī Valsts kontrolei un citām kompetentajām institūcijām.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atzinumu glabā 10 gadus pēc attiecīgā publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanās.

(5) Publiskajam un privātajam partnerim ir pienākums nodrošināt atsevišķu publiskās un privātās partnerības projekta grāmatvedības uzskaiti.

 

III nodaļa. Publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšana

 

13.pants. Paredzamās līgumcenas noteikšana

(1) Paredzamo līgumcenu partnerības iepirkuma līgumiem nosaka saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(2) Koncesijas līgumiem paredzamo līgumcenu nosaka kā publiskā partnera plānoto kopējo samaksu par koncesijas līguma izpildi. Publiskais partneris, plānojot kopējo samaksu, ņem vērā jebkuru izvēles iespēju, jebkurus koncesijas līguma papildinājumus un jebkurus trešo personu maksājumus, kā arī godalgu un maksājumu vērtību, ja koncesijas procedūras pretendentiem paredz izmaksāt godalgas vai maksājumus. Būvdarbu koncesijas līguma paredzamā līgumcena ietver arī to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kas nepieciešami būvdarbu koncesijas līguma izpildei un ko publiskais partneris paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt privātajam partnerim.

(3) Nav atļauts sadalīt daļās publiskās un privātās partnerības projektus, lai izvairītos no koncesijas procedūru vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto koncesijas procedūru vai attiecīgo koncesijas procedūras nosacījumu nepiemērošanu.

(4) Paredzamo līgumcenu koncesijas līgumam nosaka vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

 

14.pants. Finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana

(1) Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā no publiskās personas finanšu resursu racionālas un efektīvas izmantošanas viedokļa un noteiktu, kāds publiskās un privātās partnerības līgums slēdzams, lai veiksmīgi īstenotu attiecīgo būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas projektu, ņemot vērā potenciālā publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini.

(2) Kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritērijus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei, lai noteiktu publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem:

1) ja publiskais partneris būs valsts, – tas Ministru kabineta loceklis, kurš ir politiski atbildīgs par jomu, kurā paredzēts īstenot publiskās un privātās partnerības projektu;

2) ja publiskais partneris būs pašvaldība, – šīs pašvaldības domes priekšsēdētājs;

3) ja publiskais partneris būs cita atvasināta publiskā persona, – šīs publiskās personas vadītājs;

4) ja publiskais partneris būs juridiskā persona, – šīs juridiskās personas izpildinstitūcija.

 

15.pants. Kompetento institūciju atzinumi

(1) Pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas minētos aprēķinus nosūta:

1) Finanšu ministrijai atzinuma saņemšanai par finanšu un ekonomis­kajiem aprēķiniem, tajos iekļautajiem pieņēmumiem un aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu;

2) uzraudzības institūcijai atzinuma saņemšanai par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam, ja finanšu un ekonomiskajos aprēķinos ir paredzēts, ka slēdzamais publiskās un privātās partnerības līguma veids ir koncesijas līgums.

(2) Finanšu ministrija atzinumā norāda tos finanšu un ekonomiskajos aprēķinos minētos publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteiku­mus, kas ir par pamatu secinājumam, ka publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu.

(3) Kārtību, kādā Finanšu ministrija sniedz šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto atzinumu, nosaka Ministru kabinets.

 

16.pants. Lēmuma pieņemšana par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu

(1) Ja Finanšu ministrijas atzinumā konstatēts, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums neradīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem:

1) Ministru kabinets, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publis­kais partneris slēgs valsts vai atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību);

2) pašvaldības dome, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs pašvaldība;

3) juridiskās personas statūtos noteiktā lēmējinstitūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu kā publiskais partneris slēgs juridiska persona;

4) attiecīgā šās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā institūcija, ja publiskās un privātās partnerības līgumu slēgs publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums likuma ''Par iepirkumu sabiedrisko pakalpo­jumu sniedzēju vajadzībām" izpratnē.

(2) Ja Finanšu ministrija savā atzinumā norāda, ka potenciālais publiskās un privātās partnerības līgums radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu vai valsts parādu, lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem Ministru kabinets.

(3) Ja valstij vai atvasinātai publiskai personai ir izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā Koncernu likuma izpratnē, tad šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās institūcijas lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu pieņem, saņemot iepriekšēju rakstisku attiecīgās valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja piekrišanu.

(4) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas pieņem, pamatojoties uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, Finanšu ministrijas un uzraudzības institūcijas atzinumiem.

(5) Ja uzraudzības institūcija ir sniegusi atzinumu par to, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu netiek pieņemts.

(6) Lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu katra publiskās un privātās partnerības projektā iesaistītā šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija norāda:

1) publiskās un privātās partnerības procedūru, kurā tiks noteikts pretendents, ar kuru tiks slēgts publiskās un privātās partnerības līgums;

2) publiskā partnera pārstāvi;

3) publiskās un privātās partnerības līguma termiņu, kas izriet no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un Finanšu ministrijas atzinuma;

4) privātajam partnerim nododamos vai institucionālas partnerības gadījumā kopsabiedrībā ieguldāmos publiskā partnera resursus;

5) Finanšu ministrijas atzinumā norādītos noteikumus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei;

6) institucionālās partnerības gadījumā – to, ka publiskā partnera pārstāvis būs publiskajam partnerim kopsabiedrībā piederošo kapitāla daļu vai akciju (turpmāk – kapitāla daļa) turētājs saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām";

7) citus publiskās un privātās partnerības īstenošanas nosacījumus, kas ir būtiski sabiedrības interešu nodrošināšanai.

(7) Ja uzraudzības institūcija savā atzinumā norāda, ka no finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem nevar izdarīt precīzu secinājumu par to, vai tajos minētais risku sadalījums atbilst koncesijas līgumam, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā publiskā partnera institūcija pieņem lēmumu par to, ka tiks slēgts partnerības iepirkuma līgums un piemērojama partnerības iepirkuma procedūra.

(8) Lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 gadiem, pieņem, ņemot vērā šā likuma 60.panta trešajā daļā minēto nosacījumu.

(9) Ja lēmumā par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu tiek noteikts, ka slēdzams partnerības iepirkuma līgums, lēmuma par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, attiecīgo finanšu un ekonomiskos aprēķinu un kompetento institūciju atzinumu glabāšanai tiek piemēroti šā likuma 22.pantā noteiktie dokumentu glabāšanas termiņi.

 

B sadaļa

Koncesijas procedūras

 

IV nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

17.pants. Koncesijas procedūru veidi, to piemērošana

(1) Lai noskaidrotu pretendentu, kurš iegūs tiesības slēgt koncesijas līgumu, piemēro šādas koncesijas procedūras:

1) konkurss bez pretendentu atlases;

2) konkurss ar pretendentu atlasi;

3) konkursa dialogs.

(2) Konkursa dialoga procedūru piemēro, ja koncesijas līgums uzskatāms par sevišķi sarežģītu un šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto koncesijas procedūru veikšanas rezultātā nebūtu iespējams noteikt uzvarētāju.

(3) Koncesijas līgumu uzskata par sevišķi sarežģītu šā panta otrās daļas izpratnē, ja koncesijas procedūras komisijai nav objektīvi iespējams:

1) nolikumā definēt atbilstošas prasības;

2) noteikt projekta juridisko vai finansiālo risinājumu.

(4) Konkursa bez pretendentu atlases, konkursa ar pretendentu atlasi un konkursa dialoga procedūrai piemēro šā likuma VIII, IX, X un XI nodaļu.

(5) Ja būves koncesijas līgumcena ir vienāda vai lielāka par šā likuma 56.pantā noteikto līgumcenu robežu, papildus šā panta ceturtajā daļā minētajām nodaļām piemēro šā likuma XIII nodaļu.

 

V nodaļa. Informācijas apmaiņa un dokumentācija

 

18.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un preten­dentiem notiek pa pastu, faksu vai elektronisko pastu atkarībā no koncesijas procedūras komisijas izvēles.

(2) Koncesijas procedūras komisija izvēlas tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir pieejami adresātam un nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu.

(3) Ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru līdzekļi, izvēlas tādus sakaru līdzekļus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt pretendentus uz šā pamata.

(4) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi pieteikumos un piedāvājumos iekļautie dati būtu aizsargāti un citas personas normatīvajos aktos informācijas atklātības jomā noteiktajos gadījumos un kārtībā varētu pārbaudīt pieteikumu un piedāvājumu saturu pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

(5) Laikā no pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienas līdz to atvēršanas brīdim koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par citu pieteikumu vai piedāvājumu esību. Pieteikumu un piedāvājumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai koncesijas procedūras komisija nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu.

(6) Koncesijas procedūras komisija nodrošina iesniegtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijas atklātības jomā.

 

19.pants. Prasības elektroniskai dokumentu saņemšanai un nosūtīšanai

Izmantojot informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas, ar kurām saņem un nosūta dokumentus partnerības procedūrās, ievēro šādus principus:

1) visiem pretendentiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz partnerības procedūru dokumentu elektronisku iesniegšanu;

2) dokumentus paraksta atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām, izmantojot elektronisko parakstu un laika zīmogu;

3) ir iespējams precīzi noteikt datumu un laiku, kad iesniegts attiecīgais partnerības procedūru dokuments;

4) koncesijas procedūras komisija nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms normatīvajos aktos informācijas atklātības jomā noteiktā termiņa beigām;

5) ir iespējams atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis šā panta 4.punktā minēto aizliegumu;

6) tikai koncesijas procedūras komisija var noteikt vai mainīt saņemto dokumentu atvēršanas laiku;

7) koncesijas procedūras dažādo posmu laikā pieeja iesniegtajiem dokumen­tiem vai to daļai ir iespējama tikai pēc koncesijas procedūras komisijas pilnvarotu personu (turpmāk – pilnvarotās personas) vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem dokumentiem var piekļūt tikai noteiktā datumā pēc pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajiem un atvērtajiem dokumentiem saglabājas tikai tām pilnvarotajām personām, kurām šāda pieeja ir atļauta.

 

20.pants. Paziņojumu veidlapas

(1) Būvdarbu koncesijas līgumiem vai pakalpojumu koncesijas līgumiem šā likuma 38.panta pirmajā daļā un 53.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Ja paredzamā līgumcena būvdarbu koncesijas līgumiem ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām vai lielāka, šā likuma 57.panta pirmajā daļā minētā paziņojuma veidlapas paraugu nosaka Eiropas Komisijas 2005.gada 7.septembra Regula (EK) Nr.1564/2005, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai iepirkuma procedūru ietvaros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK.

 

21.pants. Koncesijas procedūru dokumentēšana

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras un katra tās posma dokumentēšanu.

(2) Lēmums par koncesijas procedūras uzsākšanu, finanšu un ekonomiskie aprēķini, kompetento institūciju atzinumi, koncesijas procedūras komisijas protokoli, nolikums, pieteikumi pēc to oficiālās atvēršanas, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums, citi koncesijas procedūras dokumenti, izņemot pretendentu iesniegtos piedāvājumus, ir vispārpieejama informācija šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

 (3) Publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

 

22.pants. Koncesijas procedūras dokumentu glabāšana

(1) Publiskā partnera pārstāvis visus šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā 10 gadus pēc koncesijas līguma izbeigšanās.

(2) Ja koncesijas procedūra tiek izbeigta vai pārtraukta šajā likumā noteiktajā kārtībā, publiskā partnera pārstāvis attiecīgos šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvā­jumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc koncesijas procedūras komisijas lēmuma pieņemšanas par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais koncesijas procedūras komisijas lēmums par attiecīgās koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu tiek šajā likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēts, publiskā partnera pārstāvis attiecīgo šā likuma 21.panta otrajā daļā minēto dokumentu oriģinālus, kā arī pretendentu iesniegto piedāvājumu oriģinālus glabā piecus gadus pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisijas protokolus un iesnieguma izskatī­šanas laikā iegūto ziņu glabāšanas termiņš ir 10 gadi.

 

23.pants. Konfidencialitāte

(1) Koncesijas procedūras komisija var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kas ir nodota pretendentiem kopā ar tehniskajām specifikācijām, kā arī noteikt šādus nosacījumus turpmākās koncesijas procedūras laikā.

(2) Sniedzot informāciju pretendentiem, koncesijas procedūras komisija nav tiesīga atklāt informāciju, ko tai kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi pretendenti.

(3) Ja pretendents, sniedzot šajā likumā prasīto informāciju, uzskata, ka tā ir konfidenciāla vai tā ir komercnoslēpums, pretendentam tas ir īpaši jānorāda.

 

VI nodaļa. Koncesijas procedūras komisija

 

24.pants. Koncesijas procedūras komisijas izveidošana

(1) Koncesijas procedūras komisiju izveido publiskā partnera pārstāvis. Publiskā partnera pārstāvis nodrošina viņa izveidotās koncesijas procedūras komisijas darbu un ir atbildīgs par tās darbību.

(2) Izveidojot koncesijas procedūras komisiju, publiskā partnera pārstāvis nodrošina, lai tā būtu kompetenta jomā, par ko slēdz koncesijas līgumu.

(3) Koncesijas procedūras komisija, veicot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus vai publiskās un privātās partnerības lietpratējus, kuri nav komisijas locekļi.

(4) Koncesijas procedūras komisiju izveido vismaz piecu locekļu sastāvā.

 

25.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbības pamatprincipi

(1) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti nedrīkst pārstāvēt pretendenta intereses, kā arī nedrīkst būt saistīti ar pretendentu.

(2) Šā panta pirmās daļas izpratnē koncesijas procedūras komisijas loceklis vai eksperts ir saistīts ar pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procentu kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

3) fiziskās personas laulātais vai radinieks, kurš atrodas ar šo personu šā panta otrās daļas 2.punktā minētajās radniecības attiecībās.

(3) Koncesijas procedūras komisijas locekļu un ekspertu saistība ar pretendentu attiecas arī uz gadījumiem, ja pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim vai ekspertam ir šā panta otrajā daļā minētā saistība.

(4) Koncesijas procedūras komisijas locekļi un eksperti pirms piedāvājuma izskatīšanas paraksta apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kā dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem šā panta otrās daļas izpratnē.

 

26.pants. Koncesijas procedūras komisijas darbība

(1) Koncesijas procedūras komisija nodrošina koncesijas procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē koncesijas procedūras gaitu un ir atbildīga par koncesijas procedūras norisi.

(2) Koncesijas procedūras komisija vērtē pretendentus, to iesniegtos piedāvājumus un citus dokumentus saskaņā ar šo likumu, koncesijas procedūras dokumentiem, kā arī citiem normatīvajiem aktiem. Koncesijas procedūras komi­sij as lēmums ir saistošs publiskā partnera pārstāvim, slēdzot koncesijas līgumu.

(3) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētājs organizē un vada tās darbu, nosaka koncesijas procedūras komisijas sēžu vietu, laiku un darba kārtību, sasauc un vada koncesijas procedūras komisijas sēdes.

(4) Koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāju ieceļ publiskā partnera pārstāvis.

(5) Publiskā partnera pārstāvis var iecelt arī koncesijas procedūras komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kurš pilda priekšsēdētāja pienākumus, ja priekšsēdētājs atrodas ilgstošā prombūtnē (piemēram, slimība, atvaļinājums un komandējums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

 

27.pants. Koncesijas procedūras komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

(1) Koncesijas procedūras komisija lēmumus pieņem sēdēs.

(2) Koncesijas procedūras komisija ir lemt­tiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu.

(3) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas sēdes vadītāja balss.

 

VII nodaļa. Iesniegumu izskatīšanas komisija

 

28.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas izveidošana

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs izveido iesniegumu izskatīšanas komisiju ne mazāk kā triju locekļu sastāvā.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas sastāvā iekļauj Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, no kurām vismaz vienai ir augstākā juridiskā izglītība (apguvusi akadēmisko studiju programmu tiesību zinātnēs vai otrā līmeņa augstāko profesionālo studiju programmu tiesību zinātnēs, iegūstot jurista kvalifikāciju).

(3) Lai izskatītu iesniegumus, Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs uzaicināt arī attiecīgās nozares ekspertus un publiskās un privātās partnerības lietpratējus. Ekspertam un lietpratējam iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdēs nav balsstiesību, bet ir tiesības izteikt neatkarīgu profesionālo viedokli par iesnieguma izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiem vai sniegt atzinumu par iesniegumu izskatīšanas komisijas uzdotajiem jautājumiem.

(4) Par iesniegumu izskatīšanas komisijas locekli nevar būt persona un komisijas sēdē nevar pieaicināt ekspertu vai lietpratēju, kurš:

1) iepriekš sniedzis konsultācijas par koncesijas procedūru, kas minēta iesniegumu izskatīšanas komisijai adresētā iesniegumā;

2) ir ieinteresēts iegūt tiesības uz koncesijas līgumu;

3) ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, kurš ir piedalījies koncesijas procedūrā.

(5) Šā panta ceturtās daļas izpratnē iesniegumu izskatīšanas komisijas loceklis, eksperts vai lietpratējs ir saistīts ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu, ja viņš ir pretendenta vai tā apakšuzņēmēja:

1) komersanta vai juridiskās personas pašreizējais vai bijušais darbinieks, amatpersona, dalībnieks, akcionārs vai biedrs un ja šī saistība ar komersantu vai juridisko personu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā;

2) komersanta vai juridiskās personas dalībnieka, akcionāra vai biedra, kuram pieder vismaz 10 procentu kapitāla daļu, vai to amatpersonas tēvs, māte, vectēvs, vecāmāte, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, laulātais;

3) fiziskās personas laulātais vai radinieks, kas atrodas ar šo personu šā panta piektās daļas 2.punktā minētajās radniecības attiecībās.

 (6) Iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu, ekspertu vai lietpratēju saistība ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu attiecas arī uz gadīju­miem, ja pretendents ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir komersanti, fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām komisijas loceklim, ekspertam vai lietpratējam ir šā panta piektajā daļā minētā saistība.

(7) Pirms iesnieguma izskatīšanas visi iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji paraksta apliecinājumu par to, ka nepastāv šā panta piektajā daļā minētie apstākļi un ka viņi nav saistīti ar iesnieguma iesniedzēju vai citu pretendentu.

(8) Iesniegumu izskatīšanas komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju ieceļ Iepirkumu uzraudzības birojs no komisijas locekļu vidus.

(9) Iesniegumu izskatīšanas komisija ir lemttiesīga, ja attiecīgā jautājuma izskatīšanā piedalās vairāk par pusi komisijas locekļu. Iesniegumu izskatīšanas komisija lēmumus pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso iesniegumu izskatīšanas komisijas locekļu vairākums. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir iesniegumu izskatīšanas komisijas priekšsēdētāja balss.

 

29.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt koncesijas līgumu un kura saistībā ar konkrēto koncesijas procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums, ir tiesīga vērsties iesniegumu izskatīšanas komisijā ar iesniegumu par pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto koncesijas procedūru, vai par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību koncesijas procedūras norises laikā.

(2) Iesniegumu par šā panta pirmajā daļā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem var iesniegt līdz koncesijas līguma noslēgšanai, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Pēc koncesijas līguma noslēgšanas preten­dents publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu var iesniegt 10 dienu laikā pēc paziņojuma par koncesijas procedūras rezultātiem publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā (53.pants).

(3) Ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegts pirms konce­sijas līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to publiskā partnera pārstāvi. Koncesijas līgumu neslēdz, kamēr nav saņemts iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.

(4) Iesniegumu par konkursa bez pretendentu atlases nolikumā un konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā iekļautajām prasībām iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Iesniegumu par konkursa ar pretendentu atlasi nolikumā minētajiem atlases noteikumiem un konkursa dialoga procedūras dokumentiem iesniedz publiskā partnera pārstāvim un koncesijas procedūras komisijai ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms pietei­kumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija divu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nav novērsusi iesniegumā norādītos pārkāpumus vai nav sniegusi rakstisku atbildi iesniedzējam, iesniedzējs attiecīgi līdz piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojam.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem iesniegumu, ja attiecībā uz konkrēto koncesijas procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau ticis iesniegts un izskatīts iesniegums.

(6) Ja iesniegumu iesniedz par publiskā partnera, publiskā partnera pārstāvja vai koncesijas procedūras komisijas darbību attiecībā uz koncesijas procedūras likumību un iesniegumu par to pašu koncesijas procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits iesnieguma iesniedzējs, bet tas vēl nav izskatīts, šos iesniegumus var izskatīt kopā.

(7) Iesniegumu iesniedz rakstiski, un tajā ietver šādas ziņas:

1) iesnieguma iesniedzēja nosaukums (firma) un adrese;

2) publiskā partnera pārstāvja nosaukums un adrese, koncesijas procedūras komisija, par kuru iesniegts iesniegums;

3) fakti, par ko iesniegts iesniegums, norādot pārkāpumu;

4) iesnieguma iesniedzēja prasība.

(8) Iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs rakstiski atsaukt iesniegto iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr iesniegumu izskatīšanas komisija nav pieņēmusi lēmumu par attiecīgo iesniegumu.

(9) Ja saņemts iesniegums, Iepirkumu uzraudzības birojs ziņas par to ievieto savā mājaslapā internetā, norādot iesnieguma iesniedzēju, publisko partneri, publiskā partnera pārstāvi un koncesijas procedūras komisiju un to koncesijas procedūru, kuras likumību apstrīd iesnieguma iesniedzējs, kā arī iesnieguma izskatīšanas dienu.

 

30.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisija atļauj slēgt koncesijas līgumu, ja iesniegums ir:

1) nepamatots;

2) pamatots, bet iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

 (3) Iesniegumu izskatīšanas komisija liedz slēgt koncesijas līgumu, ja tās konstatētie pārkāpumi ir būtiski un var ietekmēt lēmumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzaicina uz iesnieguma izskatīšanas sēdi iesnieguma iesniedzēju, publiskā partnera pārstāvi, koncesijas procedūras komisijas locekļus, visus pretendentus, kuru intereses varētu ietekmēt iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemtais lēmums, vai to pārstāvjus. Iesniegumu izskatī­šanas komisija uzaicina pretendentus uz iesnieguma izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas iepriekš.

(5) Iesniegumu izskatīšanas komisija uzklausa visu uzaicināto personu viedokli. Pēc pretendentu uzklausīšanas komisija turpina darbu bez pretendentu klātbūtnes.

(6) Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz iesniedzēja un pretendentu minētajiem faktiem un paskaidrojumiem, kā arī ekspertu vai lietpratēju viedokli vai atzinumu. Ja pretendenti nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanas sēdi, iesniegumu izskatīšanas komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija pieņem lēmumu un 10 dienu laikā nosūta to iesnieguma iesniedzējam, publiskā partnera pārstāvim, koncesijas procedūras komisijai, kā arī pretendentiem, kuri ir piedalījušies iesnieguma izskatīšanas sēdē.

(7) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajam norāda šādu informāciju:

1) komisijas izveidošanas pamatojums;

2) komisijas locekļi, eksperti un lietpratēji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

3) iesnieguma iesniedzēja, publiskā partnera pārstāvja, koncesijas procedūras komisijas locekļi un pretendentu pārstāvji, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

4) fakti, par kuriem iesniegts iesniegums, un iesnieguma iesniedzēja prasība;

5) publiskā partnera pārstāvim vai koncesijas procedūras komisijai uzliktais pienākums un termiņš, kādā tas izpildāms, ja iesniegumu izskatīšanas komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai;

6) aizliegums vai atļauja slēgt koncesijas līgumu.

(8) Ja iesniegumu izskatīšanas komisija ir lēmusi par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai, publiskā partnera pārstāvis vai koncesijas procedūras komisija novērš pārkāpumus un veic turpmākās šajā likumā minētās darbības.

(9) Koncesijas procedūras komisija visu informāciju par iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatēto pārkāpumu novēršanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam ne vēlāk kā dienā, kad šā likuma 53.pantā noteiktajā kārtībā publicē koncesijas procedūras komisijas paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem.

 

31.pants. Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu pārsūdzēšana

(1) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu persona, kura iesniegusi iesniegumu, var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

 

VIII nodaļa. Koncesijas procedūru veikšanas vispārīgie jautājumi

 

32.pants. Koncesijas procedūru posmi

(1) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra – konkurss bez pretendentu atlases, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma sagatavošana par nolikumu un koncesijas līguma projektu (34.pants);

3) paziņojuma publicēšana par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā (38.pants);

4) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (turpmāk – piedāvājums) (48.pants);

5) pretendentu piedāvājumu atvēršana (49.pants);

6) pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

7) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

8) konkursa bez pretendentu atlases rezultātu paziņošana (53.pants);

9) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

 (2) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra – konkurss ar pretendentu atlasi, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma, piemērojot konkursu ar pretendentu atlasi, izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma sagatavošana par nolikumu un koncesijas līguma projektu (34.pants);

3) paziņojuma publicēšana par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā (38.pants);

4) pretendentu pieteikumu iesniegšana konkursam ar pretendentu atlasi (40.pants);

5) pretendentu pieteikumu atvēršana (41.pants);

6) pretendentu atlase (42.pants);

7) pretendentu informēšana par atlases rezultātiem un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus (43.pants);

8) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

9) pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

10) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

11) konkursa ar pretendentu atlasi rezultātu paziņošana (53.pants);

12) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(3) Ja tiek piemērota koncesijas procedūra – konkursa dialogs, tā tiek veikta šādos posmos:

1) nolikuma, piemērojot konkursa dialogu, izstrāde (33.pants);

2) uzraudzības institūcijas atzinuma sagatavošana par nolikumu un koncesijas līguma projektu (34.pants);

3) paziņojuma publicēšana par konkursa dialoga procedūras uzsākšanu (38.pants);

4) pieteikumu iesniegšana konkursa dialoga procedūrai (44.pants);

5) pretendentu atlase uzaicināšanai uz pārrunām (44.pants);

6) pretendentu uzaicināšana uz pārrunām (45.pants);

7) individuālās pārrunas ar katru atlasīto pretendentu (46.pants);

8) pārrunu slēgšana un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (47.pants);

9) pretendentu piedāvājumu iesniegšana koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai (48.pants);

10) pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšana (50.pants);

11) sarunas ar pretendentiem par koncesijas līguma projektu (52.pants);

12) konkursa dialoga procedūras rezultātu paziņošana (53.pants);

13) koncesijas līguma noslēgšana (54.pants).

(4) Pēc lēmuma pieņemšanas par koncesijas līguma noslēgšanu (52.pants) vai lēmuma pieņemšanas par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu (36.pants) koncesijas procedūras komisija sagatavo koncesijas procedūras noslēguma ziņojumu (turpmāk – noslēguma ziņojums) (55.pants).

 

33.pants. Nolikuma izstrāde

(1) Attiecīgās koncesijas procedūras nolikumu izstrādā koncesijas proce­dūras komisija saskaņā ar lēmumu par publiskās un privātās partnerības proce­dūras uzsākšanu. Minēto nolikumu apstiprina katrs publiskā partnera pārstāvis.

(2) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu bez pretendentu atlases, nolikumā norāda:

1) publiskā partnera un viņa pārstāvja nosaukumu (firmu), juridisko adresi un citus nepieciešamos rekvizītus;

2) pretendentu piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas datumu, laiku, vietu un kārtību;

3) prasības attiecībā uz pretendenta piedāvājuma derīguma termiņu, noformējumu un iesniegšanu, finanšu piedāvājuma formu, kā arī informāciju par valodu vai valodām, kādās piedāvājums iesniedzams;

4) pretendentu izslēgšanas nosacījumus saskaņā ar šā likuma 37.pantu, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētā panta prasībām;

5) prasības attiecībā uz pretendenta iespējām veikt profesionālo darbību, prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī iesniedzamo informāciju, kas nepieciešama, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar minētajām prasībām;

6) informāciju par koncesijas līguma priekšmetu, kurā norādītas būvdar­biem un pakalpojumiem izvirzītās prasības, tai skaitā sagaidāmais būvdarbu vai pakalpojumu kvalitātes līmenis, būvdarbu un pakalpojumu mērķis, izpildes laiks un vieta un, ja nepieciešams, izmantojamās būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes un resursi;

7) vides aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt);

8) sociālās aizsardzības nosacījumus (ja tādus ir nepieciešams noteikt);

9) laikposmu, kādā koncesijas procedūras komisija plāno izskatīt piedāvājumus;

10) piedāvājuma vērtēšanas kritērijus saskaņā ar šā likuma 51.pantu, kā arī norādi par to, vai pretendents var iesniegt piedāvājuma variantus;

11) laiku un veidu, kādā konkursa bez pretendentu atlases procedūras rezultāti tiks paziņoti pretendentiem;

12) nosacījumus, saskaņā ar kuriem piedāvājumi tiek uzskatīti par neatbilstošiem nolikumam;

13) termiņu, kādā pēc rezultātu noteikšanas jāpanāk galīgā vienošanās ar konkursa bez pretendentu atlases procedūras uzvarētāju par koncesijas līguma noslēgšanu;

14) koncesijas līguma projekta noteikumus, ko koncesijas līguma saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt;

15) sakaru līdzekļus, ar kādiem notiks informācijas apmaiņa starp koncesijas procedūras komisiju un pretendentiem;

16) citu informāciju, kas paredzēta šajā likumā vai kuru koncesijas procedūras komisija uzskata par nepieciešamu iekļaut nolikumā.

(3) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda:

1) laiku un vietu, kur pretendentam jāiesniedz pieteikums par gatavību piedalīties konkursā ar pretendentu atlasi;

2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu;

3) kritēriju kopumu, kam jāatbilst pretendentam, lai tas tiktu aicināts iesniegt piedāvājumu, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu;

4) vietu, laiku un kārtību, kādā koncesijas procedūras komisija atvērs pretendentu pieteikumus;

5) laikposmu, kādā koncesijas procedūras komisija plāno veikt preten­dentu atlasi;

6) laiku un veidu, kādā tiks paziņoti pretendentu atlases rezultāti;

7) plānotais laika grafiks pārējo konkursu ar pretendentu atlasi procedūru posmu veikšanai;

8) citu ar pretendentu atlasi saistītu informāciju.

(4) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursu ar pretendentu atlasi, nolikumā var ietvert nosacījumu, ka koncesijas procedūras komisija patur sev tiesības pieprasīt iesniegt piedāvājumus tikai ierobežotam pretendentu skaitam, kuri vislabāk atbilst pretendentu atlases kritērijiem.

(5) Ja koncesijas procedūrai piemēro konkursa dialogu, papildus šā panta otrajā daļā minētajām ziņām nolikumā norāda:

1) laiku un vietu, kur pretendentam jāiesniedz pieteikums par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā;

2) iesniedzamo dokumentu un informācijas sarakstu;

3) kritēriju kopumu, kam jāatbilst pretendentam, lai tas tiktu uzaicināts uz pārrunām, saskaņā ar šā likuma 40.panta otro daļu;

4) laikposmu, kādā koncesijas procedūras komisija plāno veikt preten­dentu izvērtēšanu, lai uzaicinātu viņus uz pārrunām;

5) publiskā partnera vajadzības un prasības, par ko notiks pārrunas ar pretendentiem;

6) informāciju par pārrunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu, ko paredzēts izmantot pārrunās ar pretendentiem;

7) laiku un veidu, kādā pretendenti tiks uzaicināti uz pārrunām;

8) pārrunu norises posmus, ja tiek paredzēts, ka pārrunas ar pretendentiem noritēs posmos;

9) laiku un veidu, kādā pretendentiem tiks paziņoti pārrunu rezultāti;

10) plānoto laika grafiku pārējo konkursa dialoga procedūru posmu veikšanai;

11) pārrunu dalībnieku godalgu vai maksājumu lielumu un izmaksu un pasniegšanas veidu un termiņus tiem pretendentiem, kuri piedalījušies šā likuma 46.pantā minētajās pārrunās (ja tiek paredzēts, ka par piedalīšanos pārrunās tiek paredzētas godalgas vai maksājumi);

12) citu informāciju par konkursa dialoga norisi.

(6) Ja šā panta otrajā daļā minētā informācija objektīvi nav savienojama ar šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju, nolikumā iekļauj tikai šā panta trešajā vai piektajā daļā minēto informāciju.

(7) Ja koncesijas līguma īstenošanai tiek paredzēts kāds no Komerc­darbības atbalsta kontroles likumā noteiktajiem atbalsta sniegšanas veidiem, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus nosakot šā atbalsta sniegšanas kārtību.

(8) Ja koncesijas līguma īstenošanai tiek paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, koncesijas procedūras komisija minēto informāciju norāda nolikumā, vienlaikus norādot šo līdzekļu izmantošanas kārtību.

(9) Nolikumā norāda, vai pretendents, ar kuru paredzēts slēgt koncesijas līgumu, līguma izpildei var dibināt mērķsabiedrību vai viņam tā jādibina.

(10) Nolikumā var pieprasīt, lai pretendents piedāvājumā norāda tās koncesijas līguma daļas, kuras nodos izpildei apakšuzņēmējiem, kā arī visus paredzamos apakšuzņēmējus.

(11) Nolikumam pievieno koncesijas līguma projektu. Konkursa dialoga gadījumā koncesijas līguma projektu nolikumam var nepievienot.

 

34.pants. Uzraudzības institūcijas atzinums par nolikumu un koncesijas līguma projektu

(1) Koncesijas procedūras komisija nolikumu un tam pievienoto koncesijas līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai atzinuma saņemšanai par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam.

(2) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts – no nolikumā un koncesijas līguma projektā norādītās informācijas izriet, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts – no nolikumā un koncesijas līguma projektā norādītās informācijas izriet, ka risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija informē par to pub liskā partnera pārstāvi un, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja rakstiskus norādījumus, izstrādā jaunu nolikumu un koncesijas līguma projektu vai pārtrauc koncesijas procedūru, pieņemot šā likuma 36.panta otrajā daļā minēto lēmumu.

(4) Ja, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja norādījumus, koncesijas procedūras komisija izstrādā jaunu nolikumu un koncesijas līguma projektu, komisija tos nosūta uzraudzības institūcijai saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

 

35.pants. Grozījumu veikšana nolikumā

(1) Grozījumus nolikumā var izdarīt koncesijas procedūras komisija, un tie nedrīkst būtiski izmainīt nolikumā ietvertās prasības.

(2) Nolikuma grozījumi nav jāapstiprina publiskā partnera pārstāvim.

(3) Grozījumus nolikumā drīkst izdarīt tikai tad, ja nav beidzies šā likuma 39.pantā minētais attiecīgā pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņš.

(4) Koncesijas procedūras komisija nolikuma grozījumus nosūta uzrau­dzības institūcijai atzinuma sniegšanai šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā.

 

36.pants. Koncesijas procedūras izbeigšana vai pārtraukšana

(1) Koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumu izbeigt attiecīgo koncesijas procedūru, ja:

1) attiecīgajai koncesijas procedūrai nav iesniegts neviens pretendenta pieteikums vai piedāvājums;

2)  neviens iesniegtais piedāvājums neatbilst nolikumā noteiktajām prasībām;

3) neviens pretendents neatbilst nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas, pretendentu atlases vai konkursa dialogam noteiktajām prasībām;

4) koncesijas procedūras komisija sarunās par koncesijas līguma projektu ne ar vienu no pretendentiem šā likuma 52.panta noteiktajā kārtībā nepanāk vienošanos par koncesijas līgumu un līdz ar to koncesijas līgums ar privāto partneri netiek noslēgts.

(2) Koncesijas procedūras komisija var jebkurā brīdī ar savu lēmumu pārtraukt attiecīgo koncesijas procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums un ir saņemta katra publiskā partnera piekrišana. Lēmumā koncesijas procedūras komisija norāda pamatojumu attiecīgās koncesijas procedūras pārtraukšanai.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, koncesijas procedūras komisija publicē paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem (53.pants), paziņo visiem pretendentiem par procedūras izbeigšanu un sagatavo noslēguma ziņojumu (55.pants).

 

37.pants. Pretendenta izslēgšanas noteikumi

(1) Koncesijas procedūras komisija izslēdz pretendentu no turpmākās dalības attiecīgajā koncesijas procedūrā, ja:

1) pretendents ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

2) ar tiesas spriedumu ir pasludināts pretendenta maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apturēta vai pārtraukta vai ir pieņemts lēmums par pretendenta darbības izbeigšanu;

3) pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts;

4) pretendents nav reģistrēts, licencēts vai sertificēts normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un atbilstoši tās valsts normatīvo aktu prasībām, kurā pretendents ir rezidents;

5) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir konstatēts fakts par darba algas izmaksu bez nodokļu samaksas pēdējā gada laikā no pretendenta pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienas;

6) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir konstatēts fakts, ka pretendents ir sodīts par personu nodarbināšanu bez rakstiska darba līguma noslēgšanas pēdējā gada laikā no pretendenta pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienas;

7) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu, ir konstatēts būtisks pretendenta profesionālās darbības pārkāpums pēdējā gada laikā no piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas dienas;

8) pretendents nav sniedzis informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju savas kvalifikācijas novērtēšanai.

(2) Lai izvērtētu pretendentu saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5. un 6.punktu, koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pieprasīt:

1) izziņu, kuru izdevusi kompetenta institūcija Latvijā vai līdzvērtīga institūcija citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kura apliecina, ka:

a) ar tiesas spriedumu nav pasludināts pretendenta maksātnespējas process vai pretendents nav iesniedzis pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, pretendenta darbība nav apturēta vai pārtraukta un nav pieņemts lēmums par pretendenta darbības izbeigšanu,

b) pretendents ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts likumā noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) izziņu, kuru izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrēšanas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrēšanas iestāde citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kura apliecina, ka:

a) pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu,

b) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav konstatēts fakts par darba algas izmaksu bez nodokļu samaksas pēdējā gada laikā no piedāvājuma vai pieteikuma atvēršanas dienas;

3) izziņu, kuru izdevusi Valsts darba inspekcija vai līdzvērtīga iestāde citā valstī, kur pretendents ir reģistrēts, un kura apliecina, ka pretendents nav sodīts par personu nodarbināšanu bez rakstiska darba līguma noslēgšanas pēdējā gada laikā no pieteikuma vai piedāvājuma atvēršanas dienas.

(3) Ja koncesijas procedūras komisijas rīcībā ir informācija par preten­denta pārkāpumiem, kas minēti šā panta pirmās daļas 1. un 7.punktā, koncesijas procedūras komisija izslēdz attiecīgo pretendentu no turpmākās dalības konce­sijas procedūrā, pamatojoties vienīgi uz izrakstu no tiesas sprieduma, kas stājies spēkā, vai dokumentu, ko izsniegusi kompetenta institūcija attiecīgajā valstī.

(4) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais noteikums var attiekties gan uz pašu pretendentu, gan uz fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā uz personām, kurām ir pārstāvības tiesības, un personām, kurām ir lēmumu pieņemšanas un uzraudzības tiesības attiecībā uz šo pretendentu.

(5) Koncesijas procedūras komisija šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā gadījumā izslēdz attiecīgo pretendentu no turpmākās dalības koncesijas proce­dūrā, ja pretendents neiesniedz pieprasīto informāciju vai koncesijas procedūras komisija pati, izmantojot kompetentu institūciju rīcībā esošu informāciju, kura ir pārbaudāma un kurai ir publiska ticamība, konstatē, ka pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju.

(6) Koncesijas procedūras komisija šā panta otrajā daļā minēto infor­māciju ir tiesīga pieprasīt no pretendenta, ja šādu informāciju tā nevar iegūt pati.

 

38.pants. Paziņojuma publicēšana par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā

(1) Koncesijas procedūras komisija paziņojumu par uzaicinājumu piedalī­ties koncesijas procedūrā nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai. Paziņojumā komisija norāda, kāda koncesijas procedūra tiek piemērota.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Ja nolikumā tiek izdarīti šā likuma 35.pantā minētie grozījumi, koncesijas procedūras komisija atkārtoti nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, norādot, kādi grozījumi ir izdarīti nolikumā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā koncesijas procedūras komisija tādā pašā termiņā, kādā to nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai, paziņojumu nosūta arī tiem pretendentiem, kuri jau ir iesnieguši pieteikumu par piedalīšanos koncesijas procedūrā.

(5) Nākamajā dienā pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma ievietošanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā paziņojumu par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā ievieto arī katra publiskā partnera pārstāvja mājaslapā internetā.

(6) Koncesijas procedūras komisijai ir tiesības paziņojumu par uzaici­nājumu piedalīties koncesijas procedūrā nosūtīt Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

 

39.pants. Pretendentu pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Nosakot pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, koncesijas procedūras komisija ņem vērā iespējamā koncesijas līguma sarežģītības pakāpi un laiku, kāds nepieciešams pieteikumu vai piedāvājumu sagatavošanai, kā arī šajā pantā noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss bez pretendentu atlases, termiņš pretendentu piedāvājumu iesniegšanai ir vismaz 30 dienas pēc tam, kad šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais paziņojums ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss ar pretendentu atlasi vai konkursa dialogs, termiņš pretendentu pieteikumu iesniegšanai ir vismaz
25 dienas pēc tam, kad šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētais paziņojums ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.


(4) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkurss ar pretendentu atlasi, termiņš pretendentu piedāvājumu iesniegšanai ir vismaz 25 dienas pēc tam, kad pretendentu atlasi izturējušajiem pretendentiem ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus (43.pants).

(5) Ja koncesijas procedūrai tiek piemērots konkursa dialogs, koncesijas procedūras komisija vienojas ar visiem atlasītajiem pretendentiem, kuri piedalī­jušies pārrunās, par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, bet, ja vienoties nevar, šo termiņu nosaka ne īsāku par 30 dienām no dienas, kad pretendentiem ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus (47.panta septītā daļa).

(6) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt šajā pantā noteiktos pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot tādu pašu paziņojumu, kādā sākotnēji bija publicēta informācija par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu (38.panta pirmā daļa). Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par grozījumiem nolikumā šā likuma 35.panta izpratnē.

(7) Ja kāda iemesla dēļ tehniskās specifikācijas un citi dokumenti vai papildu informācija tiek pieprasīta, bet netiek izsniegta šā likuma 48.panta astotajā daļā paredzētajā termiņā vai ja piedāvājumu var sagatavot tikai pēc koncesijas izpildes vietas apskates vai iepazīšanās klātienē ar koncesijas procedūras papildu dokumentiem, koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, dodot pretendentiem iespēju uzzināt visu informāciju, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai.

(8) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi (35.pants) un ir pagājusi puse no šā panta otrajā un trešajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, pieteikuma vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ir publicēts atkārtots paziņojums par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, nedrīkst būt īsāks par 15 dienām.

 

IX nodaļa. Pretendentu atlase

 

40.pants. Pretendentu pieteikumu iesniegšana

(1) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, pretendents termiņā, kas norādīts paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties šajā koncesijas procedūrā, iesniedz koncesijas procedūras komisijai rakstisku pieteikumu par gatavību piedalīties pretendentu atlases procedūrā, kurā apliecina savu atbilstību nolikumā norādītajiem atlases pretendenta kritērijiem.

 (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pretendentam jāatbilst šādām prasībām:

1) atbilstoša un pietiekama profesionālā kvalifikācija;

2) pretendentam jābūt pieejamam aprīkojumam un citām iekārtām, kas nepieciešamas visu koncesijas līguma ietvaros plānoto darbību veikšanai, vai arī viņam jāsniedz pierādījumi tam, ka pretendents iegūs nepieciešamo aprīkojumu un citas iekārtas pēc koncesijas līguma noslēgšanas;

3) pretendentam jābūt pieejamiem atbilstošiem finanšu resursiem visu koncesijas līguma ietvaros plānoto darbību veikšanai (paša resursi vai finansētāja rakstisks apliecinājums);

4) pretendentam jābūt atbilstošai vadības un organizatoriskajai pieredzei;

5) citām prasībām, kas noteiktas nolikumā un ir būtiskas konkrētā koncesijas līguma izpildei.

 

41.pants. Pretendentu pieteikumu atvēršana

(1) Nolikumā norādītajā vietā un laikā koncesijas procedūras komisija rīko pretendentu pieteikumu atvēršanu. Pieteikumu atvēršana ir atklāta.

(2) Pretendentu pieteikumus atver to iesniegšanas secībā. Pēc pieteikuma atvēršanas koncesijas procedūras komisija nosauc pretendentu, pieteikuma iesniegšanas datumu un laiku un šīs ziņas ieraksta komisijas sēdes protokolā.

 

42.pants. Pretendentu atlase

(1) Nolikumā paredzētajā laikā koncesijas procedūras komisija izvērtē pretendentu iesniegto informāciju un dokumentus, lai noteiktu to atbilstību nolikumā noteiktajiem pretendentu atlases kritērijiem.

(2) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pārbaudīt nepieciešamo informāciju kompetentā institūcijā, publiski pieejamās datubāzēs vai citos publiski pieejamos avotos. Ja koncesijas procedūras komisija ir ieguvusi informāciju minētajā veidā un iegūtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu par attiecīgo faktu.

(3) Ja koncesijas procedūras komisijai rodas šaubas par iesniegtā dokumenta oriģināla atvasinājuma autentiskumu, tā pieprasa, lai pretendents uzrāda attiecīgā dokumenta oriģinālu.

(4) Ja nolikumā ir ietverts nosacījums, ka koncesijas procedūras komisija patur sev tiesības pieprasīt piedāvājumus tikai no ierobežota pretendentu skaita, komisija sagatavo to pretendentu sarakstu, kuri tiks aicināti iesniegt piedāvājumus.

 

43.pants. Pretendentu informēšana par atlases rezultātiem

Koncesijas procedūru komisija 10 dienu laikā pēc pretendentu izvērtē­šanas rakstiski informē visus pretendentus, kuri iesnieguši pieteikumus par gatavību piedalīties pretendentu atlases procedūrā, par pretendentu izvērtēšanas rezultātiem un uzaicina izvēlētos pretendentus iesniegt piedāvājumus.

 

X nodaļa. Konkursa dialoga norise

 

44.pants. Pieteikumu iesniegšana un pretendentu atlase uzaicināšanai uz pārrunām

(1) Lai piedalītos konkursa dialoga procedūrā, pretendents termiņā, kas norādīts paziņojumā par uzaicinājumu piedalīties šajā koncesijas procedūrā, iesniedz koncesijas procedūras komisijai rakstisku pieteikumu par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā.

(2) Koncesijas procedūras komisija atlasa pretendentus uzaicināšanai uz pārrunām nolikumā paredzētajos termiņos.

(3) Lai pretendentu uzaicinātu uz pārrunām, pretendentam jāatbilst šā likuma 40.panta otrajā daļā minētajām prasībām.

 

45.pants. Pretendentu uzaicināšana uz pārrunām

(1) Koncesijas procedūras komisija 10 dienu laikā pēc pretendentu izvēr­tēšanas rakstiski informē visus pretendentus, kuri iesnieguši šā likuma 44.panta pirmajā daļā minētos pieteikumus, par pretendentu izvērtēšanas rezultātiem, norādot pretendentus, kuri tiek aicināti uz pārrunām.

(2) Nolikumā var noteikt, ka gadījumā, ja pretendentu skaits pārsniegs nolikumā paredzēto pretendentu skaitu, koncesijas procedūras komisija uz pārrunām uzaicina tikai noteiktu pretendentu skaitu. Šādā gadījumā pretendentu skaits nevar būt mazāks par trīs.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā koncesijas procedūras komisija uz pārrunām uzaicina nolikumā paredzēto pretendentu skaitu.

(4) Uzaicinājumā uz pārrunām norāda vismaz pārrunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valodu, ko paredzēts izmantot konkursa dialogā.

 

46.pants. Pārrunas ar pretendentiem

(1) Uzaicinājumā uz pārrunām norādītajā vietā un termiņā uzaicinātais pretendents iesniedz koncesijas procedūras komisijai savu nolikumā norādīto publiskā partnera vajadzību un prasību risinājumu.

(2) Pārrunu uzdevums ir izstrādāt vienu vai vairākus nolikuma prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus, uz kā pamata uz pārrunām uzaicinātos pretendentus aicinās iesniegt piedāvājumus.

(3) Koncesijas procedūras komisija veic pārrunas ar katru uzaicināto pretendentu atsevišķi.

(4) Koncesijas procedūras komisija ar uzaicinātajiem pretendentiem pārrunu laikā ir tiesīga apspriest visus ar koncesijas līgumu saistītos aspektus.

(5) Pārrunu laikā koncesijas procedūras komisija nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, neradot nevienam pretendentam labvēlīgākus apstākļus nekā pārējiem.

(6) Veicot pārrunas ar pretendentiem, koncesijas procedūras komisija neatklāj pretendentu piedāvātos risinājumus un citu konfidenciālu informāciju, ko tai darījis zināmu pretendents, kurš piedalās pārrunās, ja vien attiecīgais pretendents nav tam noteikti piekritis.

(7) Ja tas ir paredzēts nolikumā, koncesijas procedūras komisija ir tiesīga organizēt pārrunas vairākos secīgos posmos, lai samazinātu pārrunās apspriežamo risinājumu skaitu.

(8) Koncesijas procedūras komisija pārrunas ar pretendentiem turpina līdz brīdim, kamēr tiek izstrādāts tāds risinājums vai risinājumi, kas atbilst nolikumā noteiktajām publiskā partnera vajadzībām un prasībām.

 

47.pants. Pārrunu slēgšana un uzaicināšana iesniegt piedāvājumus

(1) Ja pārrunās ar pretendentiem tiek izstrādāts tāds risinājums, kas atbilst nolikumā noteiktajām publiskā partnera vajadzībām un prasībām, koncesijas procedūras komisija par to rakstiski informē katru publiskā partnera pārstāvi, nosūtot viņam izstrādāto risinājumu.

(2) Ja katrs publiskā partnera pārstāvis rakstiski akceptē pārrunās izstrādāto risinājumu, koncesijas procedūras komisija pārrunās izstrādāto risinājumu un koncesijas līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai atzinuma saņemšanai par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no pārrunās izstrādātā risinājuma un koncesijas līguma projekta izriet – risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija pārrunas slēdz.

(4) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no pārrunās izstrādātā risinājuma un koncesijas līguma projekta izriet – risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija informē par to publiskā partnera pārstāvi un, ņemot vērā publiskā partnera pārstāvja rakstiskus norādījumus, turpina sarunas ar pretendentiem vai pārtrauc koncesijas procedūru, pieņemot šā likuma 36.panta otrajā daļā minēto lēmumu.

(5) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no koncesijas līguma projekta izriet – risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, koncesijas procedūras komisija izstrādā jaunu koncesijas līguma projektu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos koncesijas procedūras komisija rīkojas saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu.

(7) Komisija informē visus pretendentus, kuri piedalījās pārrunās, par pārrunu slēgšanu un uzaicina šos pretendentus iesniegt piedāvājumus termiņā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 39.panta piekto daļu.

(8) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) pārrunās ar pretendentiem izstrādātais risinājums;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda, kādā piedāvājums iesniedzams;

3) piedāvājuma derīguma termiņš.

(9) Koncesijas procedūras komisija uzaicinājumā norāda, ka piedāvā­jumam jāsatur visi tie nepieciešamie elementi, kas iekļauti pārrunās izstrādātajā risinājumā.

(10) Uzaicinājumam pievienojams koncesijas līguma projekts. Uzaicinā­jumā norāda, kādi koncesijas līguma projekta noteikumi nav grozāmi.

(11) Ja nolikumā ir paredzēts, ka pretendentiem par dalību pārrunās tiek piešķirtas godalgas vai veikti maksājumi, godalgas piešķir un maksājumus veic nolikumā paredzētajā kārtībā.

 

XI nodaļa. Koncesijas procedūras uzvarētāja noteikšana

 

48.pants. Pretendentu piedāvājumu iesniegšana

(1) Ja tiek organizēts konkurss bez pretendentu atlases, pretendents piedā­vājumu iesniedz termiņā, kāds noteikts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā publicētajā šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā.

(2) Ja tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, piedāvājumu uzaici­nājumā norādītajā termiņā iesniedz pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 43.panta otrajā daļā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.

(3) Ja tiek organizēts konkursa dialogs, piedāvājumu uzaicinājumā norādītajā termiņā iesniedz pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 47.panta septītajā daļā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.

(4) Piedāvājumā pretendents norāda:

1) piedāvāto tehnisko risinājumu atbilstoši nolikumā norādītajiem drošības, vides aizsardzības un citiem nosacījumiem;

2) piedāvāto koncesijas finansiālo un komerciālo risinājumu;

3) citu informāciju, kas noteikta nolikumā vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

(5) Ja piedāvājumu iesniedz pretendents, kurš ir piedalījies konkursa dialogā, piedāvājumam jāsatur arī visi tie nepieciešamie elementi, kas iekļauti pārrunās izstrādātajā risinājumā.

(6) Ja piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, nolikumā var paredzēt, ka pretendenti var iesniegt piedāvājuma variantus.

(7) Pretendenti ir tiesīgi pieprasīt koncesijas procedūras komisijai skaidrojumus par nolikumu un citu informāciju par koncesijas procedūru, ja pie­prasījums iesniegts ne vēlāk kā deviņas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

(8) Koncesijas procedūras komisijai atbildes uz šā panta septītajā daļā minētajiem informācijas pieprasījumiem jāsniedz piecu darbdienu laikā.

 

49.pants. Pretendentu piedāvājumu atvēršana

(1) Koncesijas procedūras komisija pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām atver iesniegtos piedāvājumus nolikumā norādītajā vietā un laikā. Piedāvājumu atvēršana ir atklāta.

(2) Piedāvājumus atver to iesniegšanas secībā, nosaucot pretendentu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto līgumcenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu, un šīs ziņas ieraksta komisijas sēdes protokolā.

(3) Pēc pretendenta pieprasījuma koncesijas procedūras komisija uzrāda finanšu piedāvājumu, kurā atbilstoši pieprasītajai finanšu piedāvājuma formai norādīta piedāvātā līgumcena.

 

50.pants. Pretendenta piedāvājuma izvērtēšana

(1) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkurss bez pretendentu atlases, koncesijas procedūras komisija pārbauda pretendenta atbilstību nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, vērtē pretendenta piedāvājumu pēc nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un izvēlas piedāvājumu saskaņā ar nolikumā izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(2) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, koncesijas procedūras komisija vērtē pretendenta piedāvājumu pēc nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un izvēlas piedāvājumu saskaņā ar nolikumā izraudzīto piedāvājuma izvēles kritēriju.

(3) Ja saskaņā ar nolikumu tiek organizēts konkursa dialogs, koncesijas procedūras komisija pārbauda piedāvājuma atbilstību pārrunās izstrādātajā risinā­jumā noteiktajām prasībām un izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

(4) Ja piedāvājumu iesniedzis pretendents, kurš konkursa dialogā ir piedalījies pārrunās, viņš pēc koncesijas procedūras komisijas pieprasījuma ir tiesīgs piedāvājumu paskaidrot, precizēt un galēji saskaņot. Tomēr šāda paskaid­rošana, precizēšana, saskaņošana un papildu informācijas sniegšana nedrīkst radīt izmaiņas galvenajos piedāvājuma vai uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu elementos, tādējādi ierobežojot konkurenci un veicinot diskrimināciju.

(5) Piedāvājumu vērtēšanas laikā koncesijas procedūras komisija pārbauda, vai piedāvājumā nav aritmētisku kļūdu. Ja koncesijas procedūras komisija konstatē šādas kļūdas, tā šīs kļūdas izlabo. Par kļūdu labojumu un laboto piedāvājuma summu koncesijas procedūras komisija paziņo pretendentam, kura pieļautās kļūdas labotas. Vērtējot finanšu piedāvājumu, koncesijas procedūras komisija ņem vērā izdarītos labojumus.

(6) Ja par piedāvājuma izvēles kritēriju noteikts saimnieciski visizdevī­gākais piedāvājums, katrs koncesijas procedūras komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem nolikumā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kas, apkopojot komisijas locekļu individuālos vērtējumus, ieguvis visaugstāko novērtējumu.

(7) Pēc pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas koncesijas procedūras komisija izveido visu piedāvājumus iesniegušo pretendentu sarakstu, izvietojot tos novērtējuma secībā, un ieraksta to koncesijas procedūras komisijas sēdes protokolā.

 

51.pants. Pretendentu piedāvājumu vērtēšanas kritēriji

(1) Koncesijas procedūras komisija piedāvājumu vērtēšanas kritērijus nosaka nolikumā, ņemot vērā šajā pantā minētos nosacījumus, koncesijas projekta mērķus un citus nosacījumus, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

(2) Piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai koncesijas procedūras komisija izvēlas vienu no šādiem kritērijiem:

1) saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu;

2) piedāvājumu ar viszemāko līgumcenu.

(3) Ja koncesijas procedūrā izvēlas saimnieciski vis­izdevīgāko piedāvā­jumu, nolikumā norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un to skaitliskās vērtības, kā arī norāda piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

(4) Piedāvājuma nefinansiālo un nekomerciālo aspektu vērtēšanas kritē­rijiem var tikt izmantoti šādi nosacījumi:

1) piedāvājumā izteiktais tehniskais vērtējums (nolikumā noteiktais mini­mālais tehniskās projektēšanas vai pakalpojuma piegādes standarta īstenošanas piedāvājums vai tā uzlabojums);

2) piedāvājumā izteiktais izmantošanas un apsaimniekošanas vērtējums (paredzamās būves izmantošanas un apsaimniekošanas kārtība, metode un atbilstība pasūtītāja noteiktajiem standartiem);

3) pakalpojumu kvalitāte un veidi, kā tiks nodrošināta to nepārtrauktība;

4) drošības un vides aizsardzības aspekti;

5) citi nosacījumi, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

(5) Piedāvājuma finansiālo un komerciālo aspektu vērtēšanas kritērijiem var tikt izmantoti šādi nosacījumi:

1) jebkādu veidu maksājumu lielums, kas koncesijas līguma ietvaros jāveic publiskajam partnerim;

2) jebkādu veidu maksājumu lielums, kas koncesijas līguma ietvaros jāveic privātajam partnerim;

3) piedāvātās projektēšanas un būvniecības izmaksas, ikgadējās ekspluatā­cijas un uzturēšanas izmaksas, kā arī piedāvātā finansēšanas kārtība;

4) jebkāda veida finanšu atbalsta apjoms (ja tāds tiek paredzēts), kas tiek sagaidīts no publiskā partnera vai jebkuras citas valsts vai pašvaldību institū­cijas;

5) atbilstoši iesniegtajai dokumentācijai piedāvātā finansējuma pamatotība un tam izvirzītie nosacījumi;

6) pretendenta gatavība piekrist koncesijas procedūras komisijas piedāvā­tajiem koncesijas līguma nosacījumiem un jebkuri apstākļi, kas nosaka šādu gatavību;

7) citi nosacījumi, kas ir būtiski konkrētā koncesijas līguma izpildei.

 

52.pants. Sarunas par koncesijas līguma projektu

(1) Koncesijas procedūras komisija uz sarunām par koncesijas līguma projektu uzaicina pretendentu, kurš saskaņā ar šā likuma 50.panta attiecīgi pirmo, otro vai trešo daļu ir ieguvis visaugstāko koncesijas procedūras komisijas novērtējumu (turpmāk – konkursa uzvarētājs).

(2) Pārrunas drīkst norisināties tikai attiecībā uz tiem koncesijas līguma projekta noteikumiem, kas nolikumā nav noteikti kā negrozāmi noteikumi. Koncesijas līguma projektā nedrīkst grozīt tos koncesijas līguma projekta noteikumus, pēc kuriem notika pretendentu piedāvājumu izvērtēšana un tika noteikts konkursa uzvarētājs.

(3) Ja koncesijas procedūras komisija ar konkursa uzvarētāju panāk vienošanos par koncesijas līgumu, komisija pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju.

(4) Ja koncesijas procedūras komisija ar konkursa uzvarētāju nepanāk vienošanos par koncesijas līgumu un šis pretendents atsakās slēgt koncesijas līgumu ar publisko partneri, komisija ir tiesīga aicināt uz pārrunām to pretendentu, kas šā likuma 50.panta septītajā daļā minētajā sarakstā ir nākamais visaugstāk novērtētais, vai izbeigt koncesijas procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(5) Ja koncesijas procedūras komisija šā panta ceturtajā daļā minētajā kārtībā panāk vienošanos par koncesijas līgumu ar nākamo visaugstāk novērtēto pretendentu, komisija pieņem lēmumu par koncesijas līguma slēgšanu ar šo pretendentu.

 

XII nodaļa. Koncesijas procedūras pabeigšana

 

53.pants. Paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas par koncesijas līguma noslēgšanu vai par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu koncesijas procedūras komisija paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem vienlaikus nosūta visiem pretendentiem. Minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā dienā, kad konce­sijas procedūras komisijas paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā saskaņā ar šā panta otro daļu.

(2) Koncesijas procedūras komisija paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda tā satura atbilstību šā likuma prasībām un ievieto to Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā. Publiskā partnera pārstāvis pārliecinās par paziņojuma publikāciju Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Paziņojumu par koncesijas procedūras rezultātiem publicē elektroniski arī katra publiskā partnera pārstāvja mājaslapā internetā.

 

54.pants. Koncesijas līguma slēgšana

Publiskā partnera pārstāvis koncesijas līgumu ar privāto partneri slēdz ne agrāk kā piecpadsmitajā dienā pēc dienas, kad paziņojums par koncesijas proce­dūras rezultātiem publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

 

55.pants. Komisijas noslēguma ziņojums

(1) Koncesijas procedūras komisija noslēguma ziņojumu sagatavo ne vēlāk par dienu, kad pretendentiem tiek nosūtīts šā likuma 53.panta paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem.

 

(2) Koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojums ir koncesijas procedūras komisijas pārskats, kas atspoguļo koncesijas procedūras norisi un ietver visus būtiskākos koncesijas procedūras notikumus un posmus.

(3) Ja saskaņā ar nolikumu ir organizēts konkurss bez pretendentu atlases, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā ietverama šāda informācija:

1) datums, kad paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem ievietots Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (ja tas ir bijis nepieciešams);

2) koncesijas procedūras komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamato­jums;

3) koncesijas līguma priekšmets un tā īss apraksts;

4) piedāvājumu izvēles kritēriji;

5) piedāvājumu iesniegšanas vieta, termiņš un piedāvājumu derīguma termiņš;

6) piedāvājumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

7) piedāvājumu atvēršanā klātesošo personu vārdi, uzvārdi un amati;

8) iesniegto piedāvājumu saraksts, kurā norādīts katra pretendenta nosaukums, piedāvājuma iesniegšanas datums un laiks, piedāvātā līgumcena un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

9) piedāvājumu vērtēšanas kritēriji un piedāvājumu izvēles algoritms;

10) koncesijas procedūras komisijas locekļu vērtējumi attiecībā uz katru piedāvājumu;

11) koncesijas procedūras komisijas kopējais pārskats par piedāvājumu salīdzināšanu un vērtēšanu;

12) tā pretendenta nosaukums, ar kuru nolemts slēgt koncesijas līgumu;

13) lēmuma pamatojums, ja koncesijas procedūras komisija noraidījusi visus piedāvājumus un pieņēmusi lēmumu izbeigt koncesijas procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

14) lēmuma pamatojums, ja konkursa uzvarētājs nav parakstījis konce­sijas līgumu un koncesijas procedūras komisija ir pieņēmusi lēmumu slēgt koncesijas līgumu ar citu pretendentu, kura piedāvājums saskaņā ar šā likuma 50.panta septīto daļu ir nākamais visaugstāk novērtētais;

15) saņemtie pieprasījumi izskaidrot koncesijas procedūru vai nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi pretendenti vienādā apjomā ir informēti par jautājumiem un atbildēm;

16) lēmuma pamatojums, ja pretendenta piedāvājums atzīts par neatbilstošu nolikumā minētajām prasībām vai pretendents ir noraidīts;

17) aritmētisko kļūdu labošanas gadījumi pretendentu piedāvājumos.

(4) Ja saskaņā ar nolikumu ir organizēts konkurss ar pretendentu atlasi, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām ietverama šāda informācija:

1) pieteikuma par gatavību piedalīties koncesijas procedūrā iesniegšanas laiks un vieta;


2) kritēriju kopums, kuriem jāatbilst pretendentam, lai tas tiktu aicināts iesniegt piedāvājumu;

3) vieta, laiks un kārtība, kādā koncesijas procedūras komisija atvēra pretendentu pieteikumus;

4) iesniegto pieteikumu saraksts, kurā norādīts katra pretendenta nosaukums, pieteikuma iesniegšanas datums un laiks, un ziņas, kas raksturo pieteikumu;

5) datums, vieta un laiks, kad tika paziņoti pretendentu atlases rezultāti.

(5) Ja saskaņā ar nolikumu ir organizēts konkursa dialogs, koncesijas procedūras komisijas noslēguma ziņojumā papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām ietverama šāda informācija:

1) pieteikuma par gatavību piedalīties konkursa dialoga procedūrā laiks un vieta;

2) kritēriju kopums, kam jāatbilst pretendentam, lai tas tiktu uzaicināts uz pārrunām;

3) nolikumā norādītas publiskā partnera vajadzības un prasības, par ko notika pārrunas ar pretendentiem;

4) informācija par pārrunu uzsākšanas laiku un vietu, kā arī valoda, kas tika izmantota pārrunās;

5) laiks un veids, kādā pretendenti tika uzaicināti uz pārrunām;

6) pārrunu norises posmi, ja pārrunas ar pretendentiem noritēja posmos;

7) pārrunu norises kārtība un laiks;

8) laiks un veids, kādā pārrunu rezultāti tika paziņoti pretendentiem;

9) pārrunu dalībnieku godalgu vai maksājumu par dalību pārrunās lielums, godalgu pasniegšanas veids un termiņi vai maksājumu veikšanas veids un termiņi (ja ir bijis paredzēts, ka par dalību konkursa dialogā tiek paredzētas godalgas vai maksājumi).

(6) Noslēguma ziņojumam koncesijas procedūras komisija pievieno nolikumu, pretendentu piedāvājumu oriģinālus, Iepirkumu uzraudzības birojam un Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim (ja tas ir bijis nepieciešams) nosūtīto paziņojumu vai tā kopijas, uzraudzības institūcijas atzinumu oriģinālus un koncesijas procedūras komisijas sēžu protokolu oriģinālus.

 

XIII nodaļa. Īpašie nosacījumi būves koncesijas procedūrai

 

56.pants. Būves koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vispārīgie nosacījumi

(1) Šī nodaļa ietver īpašos nosacījumus, kas attiecas uz būves koncesijām, kuru līgumcena ir vienāda vai lielāka par Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežu (turpmāk šajā nodaļā – lielā būves koncesija).

(2) Ministru kabinets šā panta pirmajā daļā minētās līgumcenas robežas nosaka vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir paziņojusi attiecīgās līgumcenas robežas.

(3) Šā likuma normas koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanai ir piemērojamas arī lielajai būves koncesijai, ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi.

 

57.pants. Paziņojuma publicēšana

(1) Papildus šā likuma 38.pantā minētajam koncesijas procedūras komi­sija paziņojumu par lielās būves koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs šā panta pirmajā daļā minēto paziņo­jumu nosūta publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus ievieto savā mājaslapā internetā.

(3) Koncesijas procedūras komisija pārliecinās par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

 

58.pants. Piedāvājumu iesniegšanas termiņi

(1) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkurss ar pretendentu atlasi vai kā konkursa dialogs, lielās būves koncesijas pieteikumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad šā likuma 57.pantā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 37 dienām.

(2) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkurss bez pretendentu atlases, lielās būves koncesijas piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad šā likuma 57.pantā minētais paziņojums publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nedrīkst būt īsāks par 52 dienām.

(3) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkurss ar pretendentu atlasi, lielās būves koncesijas piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nosūtīts atlasītajiem pretendentiem, nedrīkst būt īsāks par 40 dienām.

(4) Ja koncesijas procedūra tiek organizēta kā konkursa dialogs, lielās būves koncesijas piedāvājumu pretendents, kurš ir saņēmis šā likuma 47.panta septītajā  daļā minēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, iesniedz uzaicinājumā norādītajā termiņā.

(5) Koncesijas procedūras komisija ir tiesīga pagarināt šajā pantā noteiktos pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus, publicējot tādu pašu paziņojumu, kādā sākotnēji bija publicēta informācija par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu. Šāda termiņu pagarināšana nav uzskatāma par nolikuma grozījumiem šā likuma 35.panta izpratnē.

(6) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi (35.pants) un ir pagājusi puse no šā panta pirmajā un trešajā daļā minētā termiņa vai ilgāks laiks, pieteikuma vai piedāvājumu iesniegšanas termiņš pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ir publicēts atkārtots paziņojums par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, nedrīkst būt īsāks par 21 dienu no publikācijas dienas, bet šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā – par 26 dienām.

 

59.pants. Specifiskie nosacījumi, slēdzot līgumu par būvdarbu izpildi ar trešajām personām

(1) Ja privātais partneris atbilst pasūtītāja definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē un ir paredzēts, ka būves koncesijas būvdarbus veiks trešā persona, tad privātais partneris lielās būves koncesijas līgumā paredzēto būvdarbu veikšanai attiecībā uz būvdarbu līgumu slēgšanu piemēro Publisko iepirkumu likuma prasības.

(2) Ja privātais partneris neatbilst pasūtītāja definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet būvdarbu paredzamā līgumcena ir vienāda vai lielāka par Ministru kabineta noteikto līgumcenas robežu un ir paredzēts, ka būvdarbus veiks trešā persona, tad:

1) privātais partneris nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par darbiem, kas būs pieejami trešajām personām. Iepirkumu uzraudzības birojs šo paziņojumu vienlaikus ievieto arī savā mājaslapā internetā. Ministru kabinets nosaka šā paziņojuma formu un saturu. Paziņojums nav nepieciešams, ja būvdarbu līgums atbilst Publisko iepirkumu likuma nosacījumiem, kas attiecas uz sarunu procedūrām, nepublicējot paziņojumu par līgumu;

2) pieteikumu iesniegšanas termiņš būvdarbu veikšanai nedrīkst būt īsāks par 37 dienām, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš – īsāks par 40 dienām no dienas, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(3) Personas, kuras apvienojušās personu apvienībā, lai iesniegtu pieteikumu vai piedāvājumu koncesijas procedūrā, vai ar šādu personu apvienību saistītas personas lielās būves koncesijas līguma izpildes ietvaros netiek uzskatītas par trešajām personām. Šādu personu saraksts iekļaujams pretendenta pieteikumā vai piedāvājumā. Ja minētajā personu apvienībā mainās dalībnieki, privātais partneris mēneša laikā rakstiski par to informē publiskā partnera pārstāvi un ir tiesīgs turpināt koncesijas līgumu, ja ir saņemta publiskā partnera pārstāvja rakstiska piekrišana.

(4) Šā panta trešās daļas izpratnē par saistītām personām uzskatāmas personas, kurās privātajam partnerim ir tieša vai netieša izšķiroša ietekme Koncernu likuma izpratnē, vai personas, kurām ir izšķiroša ietekme privātajā partnerī vai kas tāpat kā privātais partneris atrodas citas personas izšķirošajā ietekmē.

(5) Koncesijas procedūras komisija lielās būves koncesijas gadījumā nolikumā var:

1) noteikt, lai privātais partneris trešajām personām piešķir vismaz 30 procen­tus no būvdarbu kopējā apjoma, vienlaikus saglabājot iespēju preten­dentiem paaugstināt to procentu apjomu no būvdarbu kopējā apjoma, kuru veiks trešās personas. Minimālā to procentu apjoma robeža no būvdarbu kopējā apjoma, kuru veiks trešās personas, nosakāma lielās būves koncesijas līgumā;

2) prasīt, lai pretendenti iesniegtajos piedāvājumos procentuāli norāda, kādu darba apjomu no kopējā darbu apjoma tie paredz nodot izpildei trešajām perso­nām.

 

C sadaļa

Publiskās un privātās partnerības līgumi, mērķsabiedrības,

informācijas apmaiņas līgums, darbības ar publiskā partnera resursiem un finansētāja iejaukšanās tiesības

 

XIV nodaļa. Publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšana, grozīšana, pirmstermiņa izbeigšana un reģistrācija

 

60.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma termiņi

(1) Partnerības iepirkuma līgums ir civiltiesisks līgums, ko var noslēgt uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, bet nepārsniedz 30 gadus, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Koncesijas līgums ir civiltiesisks līgums, ko var noslēgt uz laiku līdz 30 gadiem, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Publiskās un privātās partnerības līgumu uz laiku, kas ir ilgāks par
30 gadiem, slēdz, ja tas nepieciešams līguma mērķim un sasniedzamajiem rezultātiem, ko pamato finanšu un ekonomiskie aprēķini.

 

61.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma līdzēji

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz katrs publiskais partneris un tas pretendents, kuram publiskās un privātās partnerības procedūru rezultātā piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

(2) Publiskā partnera vārdā līgumu paraksta katrs publiskā partnera pārstāvis.

(3) Noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

 

62.pants. Publiskās un privātās partnerības līgumā ietveramā informācija

Publiskās un privātās partnerības līgumā norāda:

1) līguma priekšmetu, kas aptver būvdarbu vai pakalpojumu apjomu, saturu, kvalitāti un veidu;

2) līguma finansiālos nosacījumus;

3) tiesību kopumu, ko katrs publiskais partneris nodod privātajam partnerim;

4) publiskā partnera resursus, ko katrs publiskais partneris nodod privātajam partnerim, šo resursu nodošanas kārtību;

5) līdzēju īpašuma tiesības uz līguma laikā jaunradītām ķermeniskām lietām, kā arī uz ar līgumu saistītiem nemateriāliem aktīviem – licencēm, atļaujām un citu dokumentāciju;

6) līguma termiņu;

7) termiņus būvdarbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai un nosacī­jumus to pārskatīšanai;

8) kārtību, kādā publiskā partnera resursi un līguma izpildes rezultātā jaunradītais īpašums, kas nepieciešams turpmākai pakalpojumu sniegšanai vai mantas apsaimniekošanai, tiks nodoti publiskajam partnerim līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā vai izbeidzoties līguma termiņam;

9) ierobežojumus vai nosacījumus, kas attiecas uz izmaiņām privātā partnera pamatkapitālā vai attiecībā uz izšķirošo ietekmi privātā partnera komercsabiedrībā vai jebkāda veida izmaiņām komercsabiedrībās, kurās privātajam partnerim ir izšķiroša ietekme;

10) riskus, ko katrs publiskais partneris nodod privātajam partnerim;

11) maksājumus, ko līdzēji veic viens otram, un nosacījumus šādu maksājumu pārskatīšanai (ja tādi paredzēti);

12) tiesības (ja tas nepieciešams) privātajam partnerim iekasēt maksājumus no gala lietotājiem par jebkādiem pakalpoju­miem, pakalpojumu saņēmēja maksājuma lielumu par attiecīgo pakalpojumu līguma darbības laikā, nosacījumus šo maksājumu pārskatīšanai;

13) privātā partnera pienākumus (ja nepieciešams) nodrošināt trešajām personām nepārtrauktu pieeju līguma laikā izmantotajam objektam vai sniegtajam pakalpojumam;

14) līdzēju tiesības līguma ietvaros nodot savas tiesības un pienākumus trešajām personām un apstākļus, kas šīs tiesības ierobežo;

15) nosacījumu, vai privātajam partnerim jāapdrošina ar līguma izpildi saistītie riski, un, ja jāapdrošina, tad kas jāapdrošina un kādā apjomā;

16) privātā partnera pienākumus attiecībā uz vides aizsardzību un kultūras pieminekļu aizsardzību (ja tas nepieciešams);

17) līdzēju pienākumus attiecībā uz līguma izpildei nepieciešamā nekustamā īpašuma, aprīkojuma un citas mantas nodrošināšanu, nodošanu vai iegādi un citus nosacījumus, kas attiecas uz šiem pienākumiem (ja tādi paredzēti);

18) kārtību, kādā katrs publiskais partneris pārbaudīs līguma izpildi;

19) nepārvaramas varas gadījumus un līdzēju rīcību, ja tādi ir iestājušies;

20) līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumus saskaņā ar šā likuma 65.pantu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras saskaņā ar šā likuma 66.pantu, līdzēju zaudējumu un kompensāciju apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību šajos gadījumos saskaņā ar šā likuma 67.pantu;

21) gadījumus, kad līdzējs var vienpusēji prasīt līguma pirmstermiņa izbeigšanu saskaņā ar šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu un otrās daļas 1.punktu;

22) līguma noteikumu grozīšanas periodiskumu, pieļaujamās robežas un kārtību;

23) līguma sasaisti ar jebkādiem citiem iepriekš noslēgtajiem līgumiem (vai saistībām pret trešajām personām, ja tādas pastāv), tās saistības, kas jāpārņem no šiem līgumiem;

24) nosacījumus, kuriem iestājoties publiskais partneris vai finansētājs var pārņemt jebkuru privātā partnera pienākumu izpildi, lai nodrošinātu efektīvu un nepārtrauktu līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu sniegšanu;

25) apliecinājumu par tiesībām publiskā partnera pārstāvim saņemt informāciju no finansētāja par privātā partnera finansēšanas nosacījumiem un par to, kā privātais partneris ievēro finansēšanas nosacījumus;

26) līguma grozīšanas gadījumus un kārtību saskaņā ar šā likuma 63.pantu;

27) strīdu risināšanas kārtību;

28) citus noteikumus, kas izriet no Publisko iepirkumu likuma vai šā likuma vai ko līdzēji uzskata par nepieciešamiem un kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

 

63.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma grozīšana

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumu var grozīt līgumā paredzē­tajos gadījumos, ievērojot Civillikumu un šo likumu.

(2) Ikviens no līdzējiem ir tiesīgs prasīt publiskās un privātās partnerības līguma grozīšanu arī šādos gadījumos:

1) notikušas būtiskas neparedzētas izmaiņas normatīvajos aktos, kas attiecas uz publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

2) notikušas būtiskas neparedzētas izmaiņas ekonomiskajos un finan­siālajos apstākļos, kas skar publiskās un privātās partnerības līguma izpildi.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos publiskās un privātās partnerības līgumu var grozīt, ja:

1) izmaiņas iestājas pēc publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanas;

2) izmaiņas ir būtiskas;

3) izmaiņas ir nenovēršamas un ir neatkarīgas no līdzēju gribas un kontroles.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgums šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos tiek grozīts, lai līgums tiktu saglabāts un tas atbilstu jaunajiem apstākļiem.

(5) Koncesijas līguma grozījumi nevar būt tādi, kuru rezultātā mainās koncesijas līguma risku sadalījums, un jaunais risku sadalījums a tbilst partnerības iepirkuma līgumam.

(6) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu var turpināt tikai tad, ja mainās iepriekš līgumā noteiktie publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaites noteikumi (16.panta sestās daļas 5.punkts), publiskā partnera pārstā­vim, lai parakstītu līguma grozījumus, jāsaņem Finanšu ministrijas atzinums par grozījumu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu. Ja Finanšu ministrijas atzinumā tiek norādīts, ka publiskās un privātās partne­rības līguma grozījumi radīs nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu, lēmumu par līguma grozījumiem pieņem Ministru kabinets.

(7) Līdzēju parakstītos publiskās un privātās partnerības līguma grozījumus publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

 

64.pants. Uzraudzības institūcijas atzinums par saskaņotajiem koncesijas līguma grozījumiem

(1) Ja koncesijas līguma grozījumi var skart risku sadali starp publisko partneri un privāto partneri, publiskā partnera pārstāvis pēc tam, kad šā likuma 63.pantā noteiktajos gadījumos līdzēji ir saskaņojuši koncesijas līguma grozījumus, saskaņoto koncesijas līguma grozījumu projektu nosūta uzraudzības institūcijai atzinuma saņemšanai par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam.

(2) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no koncesijas līguma grozījumu projektā norādītās informācijas izriet – risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, katrs publiskā partnera pārstāvis paraksta vienošanos par attiecīgajiem koncesijas līguma grozījumiem.

(3) Ja uzraudzības institūcijas atzinumā ir norādīts, ka no saskaņotā koncesijas līguma grozījumu projektā norādītās informācijas izriet – risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri neatbilst koncesijas līgumam, publiskā partnera pārstāvis informē par to privāto partneri un līdzēji atkārtoti veic koncesijas līguma grozījumu saskaņošanu.

(4) Publiskā partnera pārstāvis jauno saskaņoto koncesijas līguma grozījumu projektu nosūta uzraudzības institūcijai šā panta pirmajā daļā minētā atzinuma saņemšanai.

(5) Ja līdzēji nevar vienoties par tādiem koncesijas līguma grozījumiem, kuros risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri atbilst koncesijas līgumam, koncesijas līgums netiek grozīts vai tas tiek izbeigts pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 65.panta trešo daļu.

 

65.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšana

(1) Publiskajam partnerim ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa, nosūtot privātajam partnerim rakstisku paziņojumu, šādos gadījumos:

1) līgumā paredzētajos līguma pārkāpumu gadījumos;

2) ja tas ir nepieciešams valsts drošības, vides aizsardzības vai sabiedrības veselības un drošības nolūkos;

3) ja privātais partneris ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par tā darbības izbeigšanu;

4) ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Privātajam partnerim ir tiesības vienpusēji atkāpties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa, nosūtot publiskajam partnerim rakstisku paziņojumu, šādos gadījumos:

1) līgumā paredzētajos līguma pārkāpumu gadījumos;

2) ja visas juridiskās personas kā publiskie partneri ir iesnieguši komerc­reģistra iestādei pieteikumu par to darbības izbeigšanu;

3) ja Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu par visām juridiskām personām kā publisko partneri.

(3) Līdzēji publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa var izbeigt arī pēc līdzēju vienošanās.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa var izbeigt arī nepārvaramas varas gadījumos saskaņā ar Civillikumu.

 

66.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras

(1) Ja šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir iestājies kāds no publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajiem gadījumiem, kuru dēļ attiecīgi publiskais partneris vai privātais partneris var vienpusēji atkāpties no līguma un to attiecīgā līguma otrā puse var novērst, attiecīgi publiskais partneris vai privātais partneris rakstiski brīdina līguma otru pusi, ka, ja tas nenovērsīs līguma pārkāpumu brīdinājumā noteiktajā termiņā, tad attiecīgi publiskais partneris vai privātais partneris izmantos šā likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētās tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa. Brīdinājumā noteiktajam termiņam pārkāpuma novēršanai jābūt tādam, lai šajā termiņā konkrēto pārkāpumu būtu iespējams novērst.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto līguma izbeigšanas iemeslu attiecīgais līdzējs nevar novērst vispār vai brīdinājumā noteiktajā termiņā līguma pārkāpumu nenovērš, otrs līdzējs rakstiski paziņo viņam par publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanu pirms termiņa.

(3) Lēmumu par līguma izbeigšanu pirms termiņa, ja tas ir nepieciešams valsts drošībai, vides aizsardzībai vai sabiedrības veselībai un drošībai, pieņem katra tā publiskā partnera institūcija, kas šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētā institūcija ir pieņēmusi lēmumu vienpusējā kārtā izbeigt publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa, publiskā partnera pārstāvis rakstiski paziņo privātajam partnerim, ka publiskais partneris izmanto šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētās tiesības vienpusējā kārtā izbeigt līgumu pirms termiņa.

(5) Pirms privātais partneris vai publiskais partneris pieņem lēmumu par tā darbības izbeigšanu, tas laikus par šo lēmumu paziņo otram līdzējam, kā arī paziņo tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par tā darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde ir pieņēmusi lēmumu par tā darbības izbeigšanu.

(6) Līdzējs, kurš ir saņēmis šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, nosūta otram līdzējam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma attiecīgi 65.panta pirmās daļas 3.punktā vai otrās daļas 2.punktā paredzētajām tiesībām.

(7) Pirms privātais partneris vai publiskais partneris pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, tas laikus par to paziņo otram līdzējam, kā arī paziņo tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par tā maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(8) Līdzējs, kurš ir saņēmis šā panta septītajā daļā minēto tiesas lēmumu par attiecīgā līdzēja maksātnespēju maksātnespējas procesā, nosūta otram līdzējam paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma attiecīgi 65.panta pirmās daļas 4.punktā vai otrās daļas 3.punktā paredzētajām tiesībām.

(9) Publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa pēc līdzēju vienošanās var izbeigt tikai tad, ja no publiskā partnera puses lēmumu par to ir pieņēmusi katra tā publiskā partnera institūcija, kas šā likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir pieņēmusi lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu.

(10) Publiskās un privātās partnerības līgumā līdzēji paredz, kādā termiņā pēc publiskā partnera pārstāvja rakstiska paziņojuma šā panta otrajā, ceturtajā, sestajā un septītajā daļā minētajos gadījumos līgums izbeidzas.

(11) Nepārvaramas varas gadījumos publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa izbeidz Civillikumā un publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(12) Šajā pantā minētos paziņojumus par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa vai vienošanos par līguma izbeigšanu pirms termiņa publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

 

67.pants. Zaudējumu atlīdzība un kompensācijas līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā

(1) Līdzēji publiskās un privātās partnerības līgumā vienojas par zaudējumu atlīdzības un iespējamās kompensācijas noteikšanas un izmaksas kārtību, izbeidzot līgumu pirms termiņa, kas nav pretrunā ar šā likuma un Civillikuma normām, ievērojot šā panta nosacījumus.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu izbeidz pirms termiņa un līdzējam nodarītais zaudējums ir lielāks par viņam pienākošos mantisko atlīdzību, šis līdzējs savus nesegtos zaudējumus:

1) piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā šā likuma 65.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, otrās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētajos gadījumos;

2) piesaka kā kreditoru prasījumu Komerclikumā noteiktajā kārtībā šā likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 2.punktā minētajos gadījumos;

3) piesaka kā kreditora prasījumu Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā šā likuma 65.panta pirmās daļas 4.punktā un otrās daļas 3.punktā minētajos gadījumos.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa izbeidz šā likuma 65.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, līdzēji tiek atbrīvoti no zaudējumu atlīdzības, ja vien privātais partneris līgumā nav uzņēmies atbildību par Civillikumā paredzēto nejaušības risku. Publiskais partneris publiskās un privātās partnerības līgumā atbildību par nejaušības risku uzņemties nedrīkst.

 

68.pants. Līgumu pieejamība

(1) Publiskās un privātās partnerības līguma vispārpieejamā informācija ir informācija, kas saskaņā ar Komerclikumu nav komercnoslēpums.

(2) Publiskās un privātās partnerības līgums pilnā apjomā ir pieejams uzraudzības institūcijai, Valsts kontrolei, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, kā arī kompetentajām valsts iestādēm normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

 

69.pants. Līgumu reģistrācija

(1) Informācija par noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu, tā grozījumiem un izbeigšanu ierakstāma publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrā (turpmāk – līgumu reģistrs).

(2) Līgumu reģistrā ierakstāmās ziņas par partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu, kā arī līgumu reģistrācijas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Līgumu reģistrs ir publisks.

(4) Līgumu reģistru ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

 

XV nodaļa. Mērķsabiedrības dibināšana, līgumu slēgšana ar mērķsabiedrību un finansētāja iejaukšanās tiesības

 

70.pants. Tiesību normu piemērošana mērķsabiedrības gadījumā

Ja šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek dibināta mērķsabiedrība, tad publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, grozīšanai vai izbeigšanai piemēro šā likuma XIV nodaļas normas, ievērojot šajā nodaļā noteikto.

 

71.pants. Mērķsabiedrības dibināšana

(1) Mērķsabiedrību dibina, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātā noteiktajam pretendentam jādibina mērķsabiedrība vai ka pretendents var dibināt mērķsabiedrību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā katrs pretendents savā piedāvājumā norāda:

1) komercsabiedrības veidu un tās dalībniekus vai biedrus, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka pretendentam jādibina mērķsabiedrība;

2) vai viņš dibinās mērķsabiedrību un, ja dibinās, – komercsabiedrības veidu un tās dalībniekus vai biedrus, ja publiskās un privātās partnerības procedūras dokumentos ir paredzēts, ka pretendents var dibināt mērķsabiedrību.

(3) Mērķsabiedrību dibina saskaņā ar Komerclikumu.

(4) Ja pretendents ir viena persona, par mērķsabiedrības dibinātāju var būt tikai šis pretendents. Ja pretendents ir personu apvienība, par mērķsabiedrības dibinātājiem var būt tikai šo personu apvienību veidojošās personas.

(5) Dibinātājiem mērķsabiedrības dibināšanas dokumenti jāsagatavo tā, lai tiktu nodrošināta esošā mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņa ar finansētāja piedāvāto un publiskā partnera akceptēto jauno mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(6) Komerclikumā paredzēto pieteikumu mērķsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā sabiedrības dibinātāji var iesniegt ne agrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad paziņojums par publiskās un privātās partnerības procedūras rezultātiem ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

 

72.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma slēgšana ar mērķsabiedrību

(1) Publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar mērķsabiedrību slēdz pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs kā komercreģistra iestāde Komerclikumā noteiktajā kārtībā ir izsludinājusi komercreģistra ierakstu par mērķsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto.

(2) Publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar mērķsabiedrību paraksta pēc tam, kad mērķsabiedrības dibinātāji ir izpildījuši šā likuma 71.panta piektajā daļā noteiktās prasības.

(3) Mērķsabiedrības nodibināšanas gadījumā publiskās un privātās partnerības līgumu slēdz katrs publiskais partneris un mērķsabiedrība.

(4) Publiskās un privātās partnerības līgumu mērķsabiedrības vārdā slēdz mērķsabiedrības amatpersonas saskaņā ar Komerclikumu.

 

73.pants. Ar mērķsabiedrību noslēgtā publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtība

(1) Papildus šā likuma 65.panta pirmajā daļā noteiktajam ar mērķsabiedrību noslēgto publiskās un privātās partnerības līgumu publiskais partneris pirms termiņa var izbeigt arī šādos gadījumos:

1) ja mērķsabiedrības vienīgais dalībnieks ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par savas darbības izbeigšanu;

2) ja tiesa ir pasludinājusi mērķsabiedrības vienīgā dalībnieka maksātnespēju.

(2) Jebkurš mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs, pirms viņš pieņem lēmumu par tā darbības izbeigšanu, laikus par to paziņo publiskajam partnerim un mērķsabiedrībai, kā arī paziņo tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par tā darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par tā darbības izbeigšanu.

(3) Publiskais partneris, saņemot mērķsabiedrības vienīgā dalībnieka šā panta otrajā daļā minēto lēmumu par tā darbības izbeigšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam šā likuma 79.panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību izmantošanu. Ja finansētājs šā likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka viņš nevēlas izmantot iejauk­šanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu.

(4) Jebkurš mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs, pirms viņš pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai tiesa pasludinātu šā partnera maksātnespēju, laikus par to paziņo publiskajam partnerim un mērķsabiedrībai, kā arī paziņo tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka maksātnespēju.

(5) Publiskais partneris, saņemot mērķsabiedrības vienīgā dalībnieka vai biedra šā panta ceturtajā daļā minēto tiesas lēmumu par privātā dalībnieka maksātnespēju, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam šā likuma 79.panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību izmantošanu. Ja finansētājs šā likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka viņš nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privā­tajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu.

(6) Ja mērķsabiedrība šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nenodrošina esošā mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra nomaiņu ar finansētāja piedāvāto un publiskā partnera akceptēto jauno mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru, katrs publiskā partnera pārstāvis pieņem lēmumu par publiskās un privātās partnerības līguma izbeigšanu saskaņā ar šā panta pirmās daļas attiecīgi 1. vai 2.punktu un paziņo par to privātajam partnerim, tā finansētājam un uzraudzības institūcijai.

 

74.pants. Mērķsabiedrības dalībnieku maiņa

(1) Gadījumus un kārtību, kādā esošs mērķsabiedrības dalībnieks vai biedrs pārstāj būt par šīs sabiedrības dalībnieku vai biedru vai cita persona kļūst par mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru, kas nevar būt pretrunā ar Komerclikumu, nosaka publiskās un privātās partnerības līgumā.

(2) Lai kāda persona kļūtu par mērķsabiedrības dalībnieku vai biedru, nepieciešama iepriekšēja katra publiskā partnera pārstāvja rakstiska piekrišana. Publiskās un privātās partnerības līgumā paredz kārtību, kādā publiskā partnera pārstāvis dod šādu piekrišanu.

 

XVI nodaļa. Informācijas apmaiņas līgums

 

75.pants. Informācijas apmaiņas līguma noslēgšana

(1) Ja privātais partneris ir iesniedzis publiskajam partnerim privātā partnera finansētāja iesniegumu ar informācijas apmaiņas līguma projektu, publiskais partneris informācijas apmaiņas līgumu slēdz vienlaikus ar publiskās un privātās partnerības līgumu.

(2) Informācijas apmaiņas līgums paliek spēkā, kamēr privātais partneris nav izpildījis visas no finansējuma līguma izrietošās saistības pret finansētāju, ja līdzēji nevienojas citādi.

 

76.pants. Informācijas apmaiņas līgumā ietveramā informācija

Informācijas apmaiņas līgumā norāda:

1) kārtību, kādā līdzēji informē viens otru par privātā partnera publiskās un privātās partnerības līguma saistību pārkāpumiem;

2) kārtību, kādā finansētājs informē publisko partneri par privātā partnera kreditēšanas līguma saistību pārkāpumiem;

3) publiskās un privātās partnerības līguma finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanas kārtību saskaņā ar šā likuma 79., 80., 81., 82. un 83.pantu;

4) publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto kārtību, kādā tiek turpināta līguma izpilde līdz šā likuma 82.pantā minētā jaunā publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, ja finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības;

5) rīcību, ja finansētājs atsakās no iejaukšanās tiesībām vai ja finansētāja mēģinājumi atrast tādu privāto partneri, ar kuru publiskais partneris noslēgtu jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu, nav sekmīgi;

6) rīcību, ja publiskās un privātās partnerības līgums pirms termiņa tiek izbeigts šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos;

7) kārtību, kādā līdzēji apmainās ar citu informāciju;

8) citus noteikumus, ko līdzēji uzskata par nepieciešamiem.

 

XVII nodaļa. Darbības ar publiskā partnera resursiem

 

77.pants. Rīcība ar publiskā partnera resursiem

(1) Privātais partneris publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos publiskā partnera resursus, kas ir nodoti privātajam partnerim lietošanā, nedrīkst atsavināt, tai skaitā ieguldīt citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt, vai veikt jebkuras citas darbības, kuru dēļ tie var kļūt par citas personas īpašumu.

(2) Ja tiesa saskaņā ar Maksātnespējas likumu ir pasludinājusi privātā partnera maksātnespējas procesu, šā panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi ir trešajām personām piederoša manta un neietilpst privātā partnera kā parādnieka mantā, uz ko ir vēršami kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā.

(3) Uz šā panta pirmajā daļā minētajiem publiskā partnera resursiem privātā partnera saistību neizpildes gadījumā netiek vērsta piedziņa pēc izpild­dokumentiem, ja starptautiskie dokumenti neparedz citādi.

(4) Ja privātā partnera darbība tiek izbeigta, likvidators tā likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un mantas sadales plānu var sagatavot tikai pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajā kārtībā ir nodoti atpakaļ publiskajam partnerim vai jaunajam privātajam partnerim.

(5) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai ja beidzas līguma termiņš, šā panta pirmajā daļā minētos publiskā partnera resursus nodod atpakaļ publiskajam partnerim publiskās un privātās partnerības līgumā paredzētajā kārtībā.

(6) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai ja beidzas līguma termiņš, līguma izpildes rezultātā jaunradītās vērtības nodod publiskajam partnerim publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

 

78.pants. Lietu tiesību nostiprināšana uz publiskā partnera resursiem

(1) Privātais partneris uz publiskās un privātās partnerības līguma darbības laiku var nostiprināt zemesgrāmatā publiskās un privātās partnerības līgumu vai atsevišķus no līguma izrietošus apgrūtinājumus uz nekustamo īpašumu, kas ir šā likuma 77.panta pirmajā daļā minētie publiskā partnera resursi.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līgums izbeidzas sakarā ar līguma termiņa izbeigšanos, šā panta pirmajā daļā minētais nostiprinājums zemesgrāmatā tiek dzēsts, pamatojoties uz attiecīgā publiskā partnera pārstāvja iesniegumu.

(3) Ja publiskās un privātās partnerības līgums tiek izbeigts pirms termiņa šā likuma 65.pantā vai 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, šā panta pirmajā daļā minētais nostiprinājums zemesgrāmatā tiek dzēsts, pamatojoties uz publiskā attiecīgā partnera pārstāvja iesniegumu, kam tiek pievienots šā likuma 66.pantā vai 73.panta sestajā daļā minētais dokuments, kas ir bijis par pamatu līguma pirmstermiņa izbeigšanai.

 

XVIII nodaļa. Finansētāja iejaukšanās tiesības un
jauna līguma slēgšanas kārtība

 

79.pants. Iejaukšanās tiesības

(1) Lai nodrošinātu publiskās un privātās partnerības līguma turpināšanu šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā un 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un ļautu finansētājam turpināt finansēt publiskās un privātās partnerības līguma izpildi un atgūt šim nolūkam privātajam partnerim aizdotos naudas līdzekļus, finansētājam ir iejaukšanās tiesības, piedāvājot publiskajam partnerim:

1) jaunu privāto partneri šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos;

2) jaunu privāto dalībnieku šā likuma 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iejaukšanās tiesību īstenošana var tikt uzsākta pēc tam, kad publiskā partnera pārstāvis šā likuma 65.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos pieņēmis lēmumu izbeigt attiecīgo publiskās un privātās partnerības līgumu pirms termiņa un par to paziņojis privātajam partnerim un tā finansētājam. Ja attiecīgo publiskās un privātās partnerības līgumu noslēguši vairāki publiskie partneri, līgums var tikt izbeigts ar visu publisko partneru pārstāvju kopīgu lēmumu.

(3) Publiskās un privātās partnerības līgumā un informācijas apmaiņas līgumā var paredzēt, ka finansētājam ir iejaukšanās tiesības arī tad, ja mainās kāds no mērķsabiedrības dalībniekiem vai biedriem. Šajā gadījumā līgumos arī paredz kārtību, kādā finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības un katrs publiskā partnera pārstāvis dod piekrišanu mērķsabiedrības dalībnieka vai biedra maiņai.

 

80.pants. Iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtība

(1) Ja publiskā partnera pārstāvis ir paziņojis privātajam partnerim un tā finansētājam šā likuma 79.panta otrajā daļā minēto lēmumu vai šā likuma 73.panta trešajā vai piektajā daļā minēto paziņojumu, finansētājs viena mēneša laikā paziņo publiskā partnera pārstāvim, vai viņš vēlas izmantot iejaukšanās tiesības.

(2) Finansētājs iejaukšanās tiesības izmanto informācijas apmaiņas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Informācijas apmaiņas līgumā noteiktais finansētāja iejaukšanās tiesību izmantošanas termiņš, ievērojot šā likuma 81.panta piektajā daļā noteikto, nevar pārsniegt sešus mēnešus no publiskā partnera šā likuma 79.panta otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas dienas.

 

81.pants. Finansētāja izvēlētais pretendents un tā izvērtēšana

(1) Finansētāja izvēlētajam pretendentam jāatbilst tām prasībām un kritērijiem, kas tika izvirzīti pretendentiem partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju.

(2) Prasības un kritērijus, kuriem, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju, jāatbilst finansētāja piedāvātajam pretendentam un kādiem dokumentiem jāapliecina pretendenta atbilstība šīm prasībām un kritērijiem, publiskais partneris norāda šā likuma 79.panta otrajā daļā vai 73.panta trešajā vai piektajā daļā minētajā paziņojumā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis izvērtē finansētāja piedāvātā pretendenta iesniegtos dokumentus tādā pašā kārtībā, kādā šos dokumentus izvērtēja, noskaidrojot pretendentu, ar kuru publiskais partneris noslēdza publiskās un privātās partnerības līgumu, ņemot vērā tiesību normas, kas ir spēkā finansētāja piedāvātā pretendenta dokumentu izvērtēšanas dienā.

(4) Publiskā partnera pārstāvis var atteikties slēgt jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu ar finansētāja piedāvāto pretendentu tikai tad, ja tas neatbilst šā panta otrajā daļā norādītajām prasībām un kritērijiem.

(5) Ja publiskā partnera pārstāvis šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā atsakās noslēgt jaunu publiskās un privātās partnerības līgumu ar finansētāja piedāvāto pretendentu, finansētājs vēl vienu reizi var piedāvāt citu pretendentu viena mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā atteikuma saņemšanas dienas.

 

82.pants. Jauna publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšana

(1) Jaunais publiskās un privātās partnerības līgums tiek slēgts par to pašu līguma priekšmetu un ar tādiem pašiem noteikumiem kā sākotnējais publiskās un privātās partnerības līgums, ņemot vērā konkrētā līguma izpildes stadiju.

(2) Lai finansētāja piedāvātais pretendents iepazītos ar līguma projektu, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minēto, publiskā partnera pārstāvis šā likuma 79.panta otrajā daļā minētajam paziņojumam pievieno jaunā publiskās un privātās partnerības līguma projektu, norādot, kādi līguma noteikumi ir noteikti kā negrozāmi.

(3) Pirms jaunā koncesijas līguma projekta nosūtīšanas finansētājam publiskā partnera pārstāvis līguma projektu nosūta uzraudzības institūcijai atzinuma saņemšanai par risku sadales starp publisko partneri un privāto partneri atbilstību koncesijas līgumam. Uzraudzības institūcija atzinumu par jauno koncesijas līguma projektu sniedz šā likuma 34.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Sarunas ar finansētāja piedāvāto pretendentu par publiskās un privātās partnerības līguma projektu notiek šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Līdzēju parakstīto jauno publiskās un privātās partnerības līgumu publiskā partnera pārstāvis nosūta uzraudzības institūcijai.

 

83.pants. Publiskās un privātās partnerības līguma izpildes nodrošināšana

(1) Publiskās un privātās partnerības līgumā līdzēji vienojas par kārtību, kādā tiek turpināta līguma izpilde līdz:

1) šā likuma 82.pantā minētā jaunā publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai, ja finansētājs izmanto iejaukšanās tiesības;

2) līguma izbeigšanai šā likuma 65.pantā un 73.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā līdzēji vienojas, ka publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos privātā partnera pienākumus līdz jauna līguma noslēgšanai turpina pildīt privātais partneris vai publiskais partneris.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā līdzēji var vienoties par to, ka publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktos privātā partnera pienākumus līdz jauna līguma noslēgšanai turpina pildīt finansētājs, ja tas tiek paredzēts arī informācijas apmaiņas līgumā.

 

D sadaļa

Institucionālā partnerība

 

XIX nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

84.pants. Kopsabiedrības izveidošana

Kopsabiedrību izveido:

1) publiskajam partnerim un privātajam dalībniekam nodibinot jaunu kapitālsabiedrību saskaņā ar Komerclikumu un ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu;

2) privātajam dalībniekam iegūstot kapitāla daļas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" normām par privātā kapitāla piesaisti, apmaksājot kapitāla daļas ar naudu (turpmāk – valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pārveidošana).

 

85.pants. Tiesību normu piemērošana kopsabiedrības gadījumā

(1) Ja publiskais partneris ar kopsabiedrību kā privāto partneri slēdz partnerības iepirkuma līgumu, kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai piemēro Publisko iepirkumu likuma normas par atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa dialogu, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(2) Ja publiskais partneris ar kopsabiedrību kā privāto partneri slēdz koncesijas līgumu, kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai piemēro šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētās koncesijas procedūras, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(3) Institucionālās partnerības gadījumā piemēro šā likuma C sadaļas noteikumus, ievērojot šajā sadaļā noteikto.

(4) Pēc kopsabiedrības izveidošanas publiskās un privātās partnerības līguma noslēgšanai publiskās un privātās partnerības procedūras no jauna nepiemēro.

 

XX nodaļa. Kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšana

 

86.pants. Partnerības iepirkuma procedūru piemērošana institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro Publisko iepirkumu likuma normas, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajai informācijai attiecīgajos dokumentos norāda:

1) ka partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris (viens vai vairāki) un privātais dalībnieks nodibinās kapitālsabiedrību vai pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību par kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri katrs publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu;

2) noteikumus attiecībā uz kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un tās iespējām uzņemties papildu uzdevumus partnerības iepirkuma līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc partnerības iepirkuma līguma izpildes beigām;

5) noteikumus kopsabiedrības darbības izbeigšanai;

6) tos šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu projektu notei­kumus, kurus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

(2) Ja partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks dibinās kapitālsabiedrību, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajam attiecīgajam dokumentam pievieno:

1) kopsabiedrības dibināšanas līguma projektu;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(3) Ja partnerības iepirkuma līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalībnieks pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad papildus Publisko iepirkumu likumā noteiktajam attiecīgajam dokumentam pievieno:

1) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

 

87.pants. Koncesijas procedūru nolikums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro kādu no šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētajām koncesijas proce­dūrām, tad papildus šā likuma 33.pantā minētajai informācijai nolikumā norāda:

1) ka koncesijas līguma izpildei publiskais partneris (viens vai vairāki) un privātais dalībnieks nodibinās kopsabiedrību vai pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību par kopsabiedrību, ar kuru katrs publiskais partneris kā ar privāto partneri slēgs koncesijas līgumu;

2) noteikumus attiecībā uz kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un tās iespējām uzņemties papildu uzdevumus koncesijas līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc koncesijas līguma izpildes beigām;

5) noteikumus kopsabiedrības darbības izbeigšanai;

6) tos šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumus, kurus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

(2) Ja koncesijas līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalīb­nieks dibinās kopsabiedrību, tad papildus šā likuma 33.panta vienpadsmitajā daļā minētajam nolikumam pievieno:

1) kopsabiedrības dibināšanas līguma projektu;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(3) Ja koncesijas līguma izpildei publiskais partneris un privātais dalīb­nieks pārveidos valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, tad papildus šā likuma 33.panta vienpadsmitajā daļā minētajam nolikumam pievieno:

1) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;

2) kopsabiedrības statūtu projektu;

3) dalībnieku līguma projektu.

(4) Ja kopsabiedrības privātā dalībnieka noteikšanai publiskais partneris piemēro konkursa dialogu, nolikumam var nepievienot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos dokumentus. Tādā gadījumā minētie dokumenti jāpievieno šā likuma 47.panta astotajā daļā minētajam uzaicinājumam, uzaicinājumā norādot, kādus minēto dokumentu projektu noteikumus to saskaņošanas laikā nedrīkst grozīt.

 

88.pants. Koncesijas procedūras izbeigšana vai pārtraukšana institucionālās partnerības gadījumā

Ja publiskais partneris publiskās un privātās partnerības līgumu vēlas slēgt ar kopsabiedrību, koncesijas procedūras komisija pieņem lēmumu izbeigt attiecīgo koncesijas procedūru (36.panta pirmā daļa) arī šādos gadījumos:

1) ja koncesijas procedūras komisija sarunās par koncesijas līguma projektu un šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem nolikumam pievienotajiem dokumentiem ne ar vienu no pretendentiem šā likuma 52.panta noteiktajā kārtībā nepanāk vienošanos par kādu no šiem dokumentiem;

2) ja pēc tam, kad šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā ir panākta vienošanās par šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem dokumentiem, kopsabiedrība netiek nodibināta.

 

89.pants. Sarunas par koncesijas līguma projektu un citiem dokumentiem

(1) Veicot sarunas par koncesijas līguma projektu šā likuma 52.pantā noteiktajā kārtībā, vienlaikus tiek veiktas sarunas arī par šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem dokumentiem.

(2) Sarunas drīkst norisināties tikai attiecībā uz tiem šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu projektu noteikumiem, kas nolikumā nav noteikti kā negrozāmie noteikumi.

 

90.pants. Kopsabiedrības dibināšanas līguma un publiskās un privātās partnerības līguma slēgšana

(1) Katrs publiskā partnera pārstāvis kopsabiedrības dibināšanas līgumu ar privāto dalībnieku slēdz ne agrāk kā pēc 15 dienām no dienas, kad paziņo­jums par koncesijas procedūras rezultātiem ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā.

(2) Katrs publiskā partnera pārstāvis publiskās un privātās partnerības līgumu ar kopsabiedrību slēdz pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs kā komerc­reģistra iestāde Komerclikumā noteiktajā kārtībā ir izsludinājusi komercreģistra ierakstu par kopsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

 

91.pants. Komisijas noslēguma ziņojums institucionālās partnerības gadījumā

Papildus šā likuma 55.panta sestajā daļā minētajiem dokumentiem koncesijas procedūras komisija noslēguma ziņojumam pievieno arī šā likuma 87.panta otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus.

 

XXI nodaļa. Publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā

 

92.pants. Publiskās un privātās partnerības līgums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Institucionālās partnerības gadījumā papildus šā likuma 62.pantā noteiktajai informācijai publiskās un privātās partnerības līgumā norāda:

1) ka, izbeidzoties publiskās un privātās partnerības līgumam (arī tad, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts pirms termiņa), kopsabiedrības darbība tiek izbeigta tās statūtos noteiktajā kārtībā;

2) kapitāla daļu sadalījumu kopsabiedrībā un to, kādā veidā un līdz kuram laikam šis kapitāla daļu sadalījums tiks sasniegts;

3) nosacījumus attiecībā uz kopsabiedrības darbību un tās iespējām uzņemties papildu uzdevumus publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā;

4) rīcību ar kopsabiedrības aktīviem pēc publiskās un privātās partnerības līguma izpildes beigām vai pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā;

5) kopsabiedrības likvidācijas kvotas noteikšanas kārtību, ievērojot šā likuma 96.panta otro daļu;

6) zaudējumu atlīdzības vai kompensāciju izmaksas kārtību gadījumā, ja, izbeidzot kopsabiedrības darbību, likvidācijas kvota nesedz to zaudējumu vai kompensācijas lielumu, kas izriet no šā līguma;

7) kārtību, kādā kopsabiedrības privātajam dalībniekam atlīdzina likvidā­cijas kvotas samazinājumu šā likuma 117.panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Publiskās un privātās partnerības līgumu kopsabiedrības vārdā paraksta tās valde.

(3) Saskaņā ar šā likuma 61.panta otro daļu publiskās un privātās partnerī­bas līgumu no publiskā partnera puses paraksta katrs publiskā partnera pārstāvis.

 

93.pants. Līguma grozīšana institucionālās partnerības gadījumā

Publiskās un privātās partnerības līguma grozīšana institucionālās partnerības gadījumā notiek saskaņā ar šā likuma 63. un 64.pantu.

 

94.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšana institucionālās partnerības gadījumā

Institucionālās partnerības gadījumā publiskajam partnerim papildus šā likuma 65.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem ir tiesības vienpusēji atkāp­ties no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa arī šādos gadījumos:

1) ja kopsabiedrības privātais dalībnieks ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par tā darbības izbeigšanu;

2) ja tiesa ir pasludinājusi kopsabiedrības privātā dalībnieka maksāt­nespējas procesu.

 

95.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšanas procedūras institucionālās partnerības gadījumā

(1) Pirms kopsabiedrības privātais dalībnieks pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu, tas laikus par to paziņo publiskajam partnerim, kā arī paziņo tūlīt pēc tam, kad ir iesniedzis komercreģistra iestādei pieteikumu par tā darbības izbeigšanu un kad komercreģistra iestāde pieņēmusi lēmumu par tā darbības izbeigšanu.

(2) Publiskais partneris, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto kopsabied­rības privātā dalībnieka lēmumu par tā darbības izbeigšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam iespēju izmantot iejaukšanās tiesības. Ja finansētājs šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka viņš nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 94.panta 1.punktu.

(3) Pirms kopsabiedrības privātais dalībnieks pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesā, lai tiesa pasludinātu šā partnera maksātnespējas procesu, tas laikus par to paziņo publiskajam partnerim, kā arī paziņo tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā un pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par šā dalībnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.

(4) Publiskais partneris, saņemot šā panta trešajā daļā minēto tiesas lēmumu par kopsabiedrības privātā dalībnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, paziņo par to privātā partnera finansētājam, lai nodrošinātu viņam iespēju izmantot iejaukšanās tiesības. Ja finansētājs šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņo par to, ka viņš nevēlas izmantot iejaukšanās tiesības, publiskais partneris nosūta privātajam partnerim paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no publiskās un privātās partnerības līguma pirms termiņa saskaņā ar šā likuma 94.panta 2.punktu.

 

96.pants. Zaudējumu atlīdzība un kompensācijas, izbeidzot līgumu pirms termiņa institucionālās partnerības gadījumā

(1) Ja publiskās un privātās par tnerības līgumu izbeidz pirms termiņa šā likuma 65. un 94.pantā minētajos gadījumos, zaudējumu atlīdzības vai kompensācijas noteikšana un samaksa notiek, dalībniekiem saņemot kopsabied­rības likvidācijas kvotu saskaņā ar Komerclikumu.

(2) Nosakot kopsabiedrības likvidācijas kvotu šā panta pirmajā daļā minē­tajā gadījumā, ņem vērā publiskās un privātās partnerības līguma pirmstermiņa izbeigšanas pamatojumu, dalībnieku ieguldījumus kopsabiedrības pamatkapitālā un šā likuma 67.pantā noteikto.

 

97.pants. Līgumu un citu dokumentu pieejamība

(1) Kopsabiedrības dibināšanas līgums un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumi ir vispārpieejami Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Dalībnieku līgums ir pieejams šā likuma 68.panta otrajā daļā noteiktajām institūcijām.

 

XXII nodaļa. Informācijas apmaiņas līgums un finansētāja iejaukšanās tiesības institucionālās partnerības gadījumā

 

98.pants. Informācijas apmaiņas līgums institucionālās partnerības gadījumā

(1) Institucionālās partnerības gadījumā publiskais partneris un finansētājs slēdz informācijas apmaiņas līgumu šā likuma 75. un 76.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Institucionālās partnerības gadījumā informācijas apmaiņas līgumā norāda:

1) šā likuma 76.panta 1., 2., 5., 6., 7. un 8.punktā minēto informāciju;

2) publiskās un privātās partnerības līguma iejaukšanās tiesību īsteno­šanas kārtību saskaņā ar šā likuma 100.pantu;

3) rīcību, ja finansētājs atsakās no iejaukšanās tiesībām vai finansētāja mēģinājumi atrast jaunu kopsabiedrības privāto dalībnieku nav sekmīgi.

 

99.pants. Iejaukšanās tiesības institucionālās partnerības gadījumā

(1) Papildus šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem finansētājam ir iejaukšanās tiesības, piedāvājot publiskajam partnerim jaunu kopsabiedrības privāto dalībnieku, arī šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos.

 (2) Lai nodrošinātu finansētāja iejaukšanās tiesību īstenošanu, publiskā partnera pārstāvis šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos nosūta paziņojumu un piedāvā finansētājam izmantot iejaukšanās tiesības šā likuma 95.panta otrajā vai ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

100.pants. Iejaukšanās tiesību izmantošanas kārtība institucionālās partnerības gadījumā

(1) Finansētājs iejaukšanās tiesības šā likuma 79.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos izmanto šā likuma 80.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šā likuma 94.pantā minētajos gadījumos finansētājs viena mēneša laikā no šā likuma 95.panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņem­šanas dienas paziņo publiskā partnera pārstāvim, vai viņš vēlas izmantot iejauk­šanās tiesības.

(3) Institucionālās partnerības gadījumā finansētājs iejaukšanās tiesības izmanto informācijas apmaiņas līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, ievērojot šā likuma 80.panta otro daļu.

 

101.pants. Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks un tā izvērtēšana

(1) Finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam jāatbilst tām prasībām un kritērijiem, kādi tika izvirzīti kopsabiedrības privātā dalībnieka pretendentiem, kuri tika noteikti partnerības iepirkuma procedūrā vai koncesijas procedūrā, ņemot vērā konkrētā publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju.

(2) Kādām prasībām un kritērijiem, ņemot vērā konkrēto publiskās un privātās partnerības līguma izpildes stadiju, jāatbilst finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam un kādi dokumenti apliecina atbilstību šīm prasībām un kritērijiem, publiskais partneris norāda šā likuma 99.panta otrajā daļā minētajā paziņojumā.

(3) Publiskā partnera pārstāvis izvērtē finansētāja piedāvātā privātā dalībnieka iesniegtos dokumentus tādā pašā kārtībā, kādā šos dokumentus izvērtēja, noskaidrojot privāto dalībnieku, ar kuru publiskais partneris kopā nodibināja kopsabiedrību, ņemot vērā tiesību normas, kuras ir spēkā finansētāja piedāvātajā privātā dalībnieka dokumentu izvērtēšanas dienā.

(4) Publiskā partnera pārstāvis var atteikt finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam kļūt par kopsabiedrības dalībnieku tikai tad, ja viņš neatbilst šā panta otrajā daļā norādītajām prasībām un kritērijiem.

(5) Ja publiskā partnera pārstāvis šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā nepiekrīt, ka finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks kļūst par kopsabiedrības dalībnieku, finansētājs vēl vienu reizi var piedāvāt citu privāto dalībnieku viena mēneša laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā atteikuma saņemšanas dienas.

 

102.pants. Kopsabiedrības privātā dalībnieka maiņa

(1) Ja publiskā partnera pārstāvim nav iebildumu pret finansētāja piedāvāto privāto dalībnieku, publiskā partnera pārstāvis pieņem lēmumu, ka par kopsabiedrības privāto dalībnieku kļūst finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks, un paziņo to:

1) finansētājam;

2) finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam;

3) esošajam kopsabiedrības privātajam dalībniekam;

4) kopsabiedrības valdei;

5) uzraudzības institūcijai.

(2) Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks par kopsabiedrības dalīb­nieku kļūst, izpildot šā likuma 112.pantā noteiktās prasības.

(3) Finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks kļūst par kopsabiedrības dalībnieku Komerclikumā noteiktajā kārtībā, parakstot kopsabiedrības dalībnieku līgumu un vienošanos par pievienošanos kopsabiedrības dibināšanas dokumentiem.

 (4) Lai finansētāja piedāvātais privātais dalībnieks varētu iepazīties ar dibināšanas līguma grozījumiem un dalībnieku līgumu, publiskais partneris šā likuma 99.panta otrajā daļā minētajam paziņojumam pievieno vienošanās par dibināšanas līguma grozījumiem projektu un dalībnieku līguma projektu.

 

XXIII nodaļa. Kopsabiedrības izveidošana

 

103.pants. Kopsabiedrības dibināšanas nosacījumi

(1) Dibinot kopsabiedrību, līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai jābūt parakstītam un apmaksātam visam kopsabiedrības dibināšanas līgumā noteik­tajam kopsabiedrības pamatkapitālam.

(2) Līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai komercreģistrā kopsabied­rības pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

(3) Katrs publiskais partneris un privātais dalībnieks resursus, ar kuriem viņš piedalās publiskās un privātās partnerības līguma izpildē, ja tas paredzēts attiecīgajā līgumā, iegulda kopsabiedrības pamatkapitālā pēc kopsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā.

(4) Vienlaikus ar kopsabiedrības dibināšanas dokumentiem (dibināšanas līgums un statūti) katrs publiskais partneris un privātais dalībnieks kā kopsabied­rības dalībnieki paraksta arī dalībnieku līgumu.

 

104.pants. Privātā kapitāla piesaiste valsts vai pašvaldības kapitāl­sabiedrībai

(1) Privātā kapitāla piesaiste valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai notiek saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus.

(2) Ja, pieņemot lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, šā likuma 16.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētā institūcija vēlas izveidot kopsabiedrību, piesaistot privāto kapitālu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, tā šā likuma 16.panta sestajā daļā minētajā lēmumā norāda to valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kurai tiks piesaistīts privātais kapitāls.

(3) Šā panta otrajā daļā minētais lēmums aizstāj likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" paredzēto Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu par privātā kapitāla piesaisti valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai.

(4) Pēc kopsabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā kopsabiedrības privātais dalībnieks kopā ar katru publisko partneri kā kopsabiedrības dalībnieku paraksta dalībnieku līgumu.

 

105.pants. Kopsabiedrības dibināšanas līgums

Kopsabiedrības dibināšanas līgumā papildus Komerclikumā noteiktajam:

1) norāda kopsabiedrības izveidošanas mērķi – kopsabiedrība ir nodibi­nāta tā publiskās un privātās partnerības līguma izpildei, kuru publiskais partneris slēgs ar kopsabiedrību;

2) ietver tos saskaņotos publiskās un privātās partnerības līguma projekta noteikumus, kuru izpilde ir atkarīga no kopsabiedrības privātā partnera darbībām;

3) norāda, ka kopsabiedrības darbība tiek izbeigta, ja izbeidzas kopsabied­rības noslēgtais publiskās un privātās partnerības līgums (arī tad, ja tas šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek izbeigts pirms termiņa), kā arī kārtību, kādā kopsabiedrība pieņems lēmumu par kopsabiedrības darbības izbeigšanu;

4) norāda, ka kopsabiedrības izbeigšanas gadījumā katra dalībnieka likvidācijas kvotu nosaka tādā kārtībā, kāda ir noteikta publiskās un privātās partnerības līgumā šā līguma izpildes vai pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā;

5) norāda šā likuma 102.pantā noteikto kārtību, kādā notiek kopsabied­rības privātā dalībnieka nomaiņa, ja finansētājs šā likuma 100.pantā noteiktajā kārtībā izmanto iejaukšanās tiesības un piedāvā citu privāto dalībnieku kopsabiedrībā esošā privātā dalībnieka vietā.

 

106.pants. Kopsabiedrības statūti 

(1) Kopsabiedrības statūtos papildus Komerclikumā noteiktajam norāda arī:

1) šā likuma 105.panta 1.punktā norādīto kopsabiedrības darbības mērķi;

2) kopsabiedrības komercdarbības veidus, kas atbilst publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktajam;

3) šā likuma 105.panta 2., 3., 4. un 5.punktā norādīto informāciju;

4) ka privātā dalībnieka nāves gadījumā kapitāla daļas pāriet kopsabied­rībai.

(2) Ja kopsabiedrību izveido, pārveidojot valsts vai pašvaldības kapitāl­sabiedrību, tad šā panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības statūtu grozījumos.

 

107.pants. Kopsabiedrības dalībnieku līgums 

(1) Kopsabiedrības dalībnieku līgumā norāda:

1) šā likuma 105.panta 2., 3., 4. un 5.punktā norādīto informāciju;

2) kopsabiedrības dalībnieku rīcību, lai nodrošinātu šā likuma 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117. un 118.panta ievērošanu kopsabied­rības darbībā;

3) kopsabiedrības dalībnieku tiesību izlietojumu, lai veicinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi;

4) citus noteikumus, ko dalībnieki uzskata par nepieciešamiem iekļaut līgumā un kas nav pretrunā ar šo likumu, kopsabiedrības dibināšanas līgumu un statūtiem.

(2) Kopsabiedrības dalībnieku līgums zaudē spēku, ja kāds no līdzējiem vairs nav kopsabiedrības dalībnieks.

 

XXIV nodaļa. Kopsabiedrības darbības īpatnības

 

108.pants. Kopsabiedrības darbība

(1) Ja tas nekavē publiskās un privātās partnerības līguma veiksmīgu izpildi un ir paredzēts publiskās un privātās partnerības līgumā, publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā kopsabiedrība ir tiesīga nodarboties ar citiem komercdarbības veidiem, kas nav paredzēti līgumā.

(2) Ja publiskās un privātās partnerības līguma izpildes laikā kopsabiedrība vēlas veikt citu komercdarbību un tas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, lēmumu par to pieņem kopsabiedrības dalībnieku sapulce. Lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso visi kopsabiedrības dalībnieki.

 

109.pants. Kopsabiedrības kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas un dalībnieki

Ja kopsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību:

1) kopsabiedrības privātais dalībnieks var apgrūtināt savas kapitāla daļas tikai par labu finansētājam, ja statūtos nav aizliegta daļas apgrūtināšana;

2) kopsabiedrības privātā dalībnieka nāves gadījumā viņam piederošās kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai, un šī dalībnieka mantinieki atlīdzību par kapitāla daļām saņem Komerclikumā noteiktajā kārtībā;

3) kopsabiedrības dalībnieku nevar izslēgt no sabiedrības.

 

110.pants. Kopsabiedrības kā akciju sabiedrības vērtspapīri

Ja kopsabiedrība ir akciju sabiedrība:

1) visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas;

2) sabiedrība nevar izlaist priekšrocību akcijas;

3) tā nevar emitēt konvertējamās obligācijas vai citus vērtspapīrus, ko var apmainīt pret šīs sabiedrības akcijām.

 

111.pants. Privātā dalībnieka kapitāla daļas pāreja kopsabiedrībai

(1) Ja finansētājs izmanto šā likuma 99.panta pirmajā daļā noteiktās iejaukšanās tiesības un šā likuma 100.pantā otrajā daļā noteiktajā kārtībā piedāvā citu privāto dalībnieku kopsabiedrībā esošā privātā dalībnieka vietā, lai privātais partneris turpinātu publiskās un privātās partnerības līguma izpildi, esošā kopsabiedrības privātā dalībnieka kapitāla daļas pāriet kopsabiedrībai.

(2) Kopsabiedrības valde pēc šā likuma 102.panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas Komerclikumā noteiktajā kārtībā izdara ierakstu kopsabied­rības dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā (turpmāk – dalībnieku reģistrs) par to, ka kapitāla daļas ir pārgājušas kopsabiedrībai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā kopsabiedrībai ir pienākums izmaksāt bijušajam kopsabiedrības dalībniekam atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu bijušais dalībnieks, ja kopsabiedrība darbība tiktu izbeigta kapitāla daļu pārejas brīdī.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto likvidācijas kvotu aprēķina šā likuma 96.pantā noteiktajā kārtībā. 

 

112.pants. Kopsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana jaunajam privātajam dalībniekam

(1) Kopsabiedrība šā likuma 111.panta pirmajā daļā minētās kapitāla daļas atsavina šā likuma 102.panta pirmajā daļā minētajā lēmumā norādītajam finansētāja piedāvātajam privātajam dalībniekam, noslēdzot par to ar viņu līgumu, kurā norāda:

1) naudas summu, kas maksājama par kapitāla daļām;

2) samaksas termiņu;

3) citus līguma nosacījumus.

(2) Kopsabiedrības valde pēc šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšanas Komerclikumā noteiktajā kārtībā jauno privāto dalībnieku ieraksta kopsabiedrības dalībnieku reģistrā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētajām kapitāla daļām jaunajam privātajam dalībniekam jāmaksā naudas summa, kas atbilst šā likuma 111.panta trešajā daļā minētajai likvidācijas kvotai.

(4) Pirms ierakstīšanas kopsabiedrības dalībnieku reģistrā kopsabiedrības katrs publiskais partneris un jaunais privātais dalībnieks paraksta vienošanos par pievienošanos dibināšanas dokumentiem un jaunu dalībnieku līgumu.

 

113.pants. Kopsabiedrības dalībnieku sapulce

(1) Kopsabiedrības dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi kopsabiedrības dalībnieki.

(2) Katra kopsabiedrības kapitāla daļa dalībniekam dod vienu balsi.

(3) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu kopsabiedrības statūtos, pamat­kapitāla izmaiņām, kopsabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu kopsabiedrības dalībnieku sapulce var pieņemt ar statūtos noteikto balsu skaitu, ja par tiem "par" nobalso arī katrs publiskais partneris kā kopsabiedrības dalībnieks.

 

114.pants. Publiskā partnera pārstāvība kopsabiedrības pārvaldes institūcijās

(1) Neatkarīgi no viņam piederošo kapitāla daļu daudzuma kopsabiedrībā katram publiskajam partnerim ir vismaz viena valdes locekļa vieta un, ja kopsabiedrībā ir padome, vismaz viena padomes locekļa vieta.

(2) Kopsabiedrības statūtos nosaka kārtību, kādā veidā kopsabiedrība nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto.

 

XXV nodaļa. Kopsabiedrības darbības izbeigšana

 

115.pants. Kopsabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Kopsabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar tiesas nolēmumu;

2) uzsākot bankrota procedūru;

3) ja beidzas publiskā partnera un kopsabiedrības noslēgtais publiskās un privātās partnerības līgums.

 

116.pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

Kopsabiedrības likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda zvērināts revidents.

 

117.pants. Kopsabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Kopsabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā likvidācijas kvotas ietvaros sabiedrības mantu sadala tā, lai publiskā partnera resursus, ko tas ieguldījis kopsabiedrības pamatkapitālā, kopā ar neatdalāmajiem ieguldījumiem nodotu atpakaļ publiskajam partnerim.

(2) Ja publiskajam partnerim pienākošās likvidācijas kvotas vērtība ir mazāka nekā šā panta pirmajā daļā minēto publiskā partnera resursu un neatdalāmo ieguldījumu vērtība, kārtību, kādā kopsabiedrības privātajam dalīb­niekam atlīdzina likvidācijas kvotas samazinājumu, paredz publiskās un privātās partnerības līgumā.

 

118.pants. Kopsabiedrības darbības turpināšana

Kopsabiedrības dalībnieki var pieņem lēmumu par kopsabiedrības darbības turpināšanu tikai tad, ja par to iepriekš ir lēmusi šā likuma 16.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā institūcija un tam piekrīt visi kopsabiedrības dalībnieki.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Koncesiju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 4.nr.; 2003, 2.nr.).

2. Publiskās un privātās partnerības procesos, kas saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek piemērotas Publisko iepirkuma likuma normas.

3. Ja Ministru kabinets vai attiecīgās pašvaldības dome Koncesiju likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmusi lēmumu par koncesijas resursu nodošanu koncesijā un apstiprinājusi koncesijas piešķiršanas nosacījumus, turpmākajām darbībām tiek piemērotas Koncesiju likuma normas.

4. Ja institucionālās partnerības gadījumā tiek paredzēts, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajā daļā minētajām akciju sabiedrībām tā paša likuma 17.panta otrajā daļā minētajās kapitālsabiedrībās vairs nepiederēs 100 % kapitāla daļu vai trešajā daļā minētajās kapitālsabiedrībās vairs nebūs izšķirošas ietekmes (Koncernu likuma izpratnē), šā likuma 16.panta sestajā daļā minēto lēmumu pieņem Ministru kabinets.

5. Saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto daļu Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim nosaka uzraudzības institūciju.

6. Saskaņā ar šā likuma 11.pantu Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim apstiprina uzraudzības institūcijas darbību reglamen­tējošo normatīvo aktu un uzraudzības institūcijas darbības finansēšanas kārtību.

7. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniedz Saeimā grozījumus citos likumos, kas nepieciešami sakarā ar šā likuma pieņemšanu.

8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 9.panta trešajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 14.panta otrajā daļā, 15.panta trešajā daļā 20.panta pirmajā daļā un 69.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

9. Spēkā esošie koncesijas līgumu reģistra ieraksti tiek iekļauti jaunajā līgumu reģistrā, nemainot ziņu apjomu un nepieprasot pārreģistrāciju.

10. Uzņēmumu reģistrs izdara koncesijas līgumu reģistrā ierakstu par koncesijas izbeigšanu, ja koncesijai likuma spēkā stāšanās dienā ir beidzies līguma termiņš.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 21.decembra Direktīvas 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra Direktīvas 2005/75/EK par labojumiem direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.oktobrī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru prezidents

I.Godmanis

 

 

Likumprojekta

"Publiskās un privātās partnerības likums" anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

1. Ar Ministru kabineta 2005.gada 16.novembra rīkojumu Nr.736 "Par Rīcības plānu Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādņu īstenošanai 2006.–2009.gadā" apstiprinātā rīcības plāna IV sadaļas 1.punkts

2. Deklarācijā par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu dotie uzdevumi Nr.5.2. un 5.63.

3. Ministru prezidenta 2008.gada 22.februāra rīkojums Nr.90 "Par darba grupu"

2. Pašreizējās situācijas raksturojums 

Ņemot vērā infrastruktūras deficītu, ierobežotos budžeta līdzekļus un vēlmi samazināt publiskā sektora iesaisti infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanā, piesaistot privātā sektora pieredzi, interese par publiskās un privātās partnerības (turpmāk – PPP) instrumentu Eiropas Savienības dalībvalstīs, ieskaitot Latviju, ievērojami pieaug.

Turklāt, kā rāda Lielbritānijas Valsts kontroles ziņojums, realizējot projektus ar PPP metodi, 78 % gadījumu tiek panākta projekta realizācija paredzētajā laikā vai ātrāk un plānotajos budžeta ietvaros, kamēr, realizējot projektus ar tradicionālo iepirkuma metodi, šis rādītājs ir tikai ~ 30 % gadījumu, tādējādi panākot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumus visā projektu dzīves cikla laikā (HM Treasury research "PFI: meeting the investment challenge", London, UK, 2003).

 

Šobrīd PPP Latvijā var īstenot, pamatojoties uz:

·        Koncesiju likuma (pieņemts Saeimā 20.01.2000, spēkā no 16.02.2000) normām, kas nosaka koncesiju piešķiršanas kārtību, nosacījumus, procedūru, reģistrāciju, uzskaiti, kā arī citu būtisku informāciju. Šajā gadījumā lēmumu par projekta uzsākšanu pieņem Ministru kabinets vai attiecīga pašvaldība

·        Publisko iepirkumu likuma (pieņemts Saeimā 06.04.2006, spēkā no 01.05.2006) 67.panta trešo daļu, kas nosaka, ka "publisku pakalpojumu līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Pakalpojumu līgumus PPP gadījumos var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem, ja noteiktais termiņš būtiski nepieciešams līguma pastāvēšanai un ja par to katrā konkrētā gadījumā ir lēmis Ministru kabinets". Līdz ar to šāda veida PPP līgumos, atkarībā no to specifikācijas, privātais partneris ir atbildīgs par objekta finansēšanu, projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu

·        Kopsabiedrību veidošanai – jāņem vērā Eiropas Kopienas līgums, likums "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", Valsts pārvaldes iekārtas likums,  likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" un Komerclikums

 

Lai arī šobrīd spēkā esošie normatīvie akti ļauj īstenot PPP projektus, šobrīd PPP pielietošana nav plaši izplatīta un Koncesiju reģistrā ir reģistrēti tikai 15 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi, kas ir ļoti mazs rādītājs, ņemot vērā augsto nepieciešamību pēc infrastruktūras investīciju un pakalpojumu modernizācijas projektiem Latvijā.

Turklāt pašreiz spēkā esošais Koncesiju likums neietver vairākas 31.03.2004 pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā (Direktīva 2004/17/EK) un Direktīvas 2004/18/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras valsts būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu jomā (Direktīva 2004/18/EK) prasības. Tāpat pašreiz spēkā esošais PPP tiesiskais regulējums neiezīmē valsts pārvaldes iestāžu atbildību un lomu PPP projektu īstenošanā un neatrunā PPP projektu statistiskās uzskaites, ilgtspējīgas finanšu plānošanas un projektu kvalitātes jautājumus, kā arī iespējamo risku sadalījumu PPP projektos

3. Normatīvā akta projekta būtība

PPP likumprojekts paredz PPP pazīmes, nosakot, ka PPP Latvijā ir iespējams īstenot gan līgumiskās (partnerības iepirkuma līgums un koncesiju līgums), gan institucionālās (veidojot kopsabiedrības) partnerības veidā. Līdzīgi, kā tas ir Publisko iepirkumu likumā, arī PPP likumprojektā tiek noteikti likuma piemērošanas izņēmumi, izvērtējot, vai konkrēto izņēmumu var attiecināt uz PPP iespējamajiem projektiem (jo abi šie likumi regulē PPP un dažāds regulējums nav pieļaujams).

Likumprojekts paredz noteikt, ka PPP gadījumā vienmēr ir nepieciešami finanšu – ekonomiskie aprēķini, uz kuru pamata tiek pieņemts lēmums par PPP projekta uzsākšanu. Likumprojekts paredz arī PPP uzraudzības un konsultāciju institūcijas izveidošanu.

Likumprojekta B sadaļa regulē konce siju procedūras – konkurss bez pretendentu atlases, konkurss ar pretendentu atlasi un konkursa dialogs. Tāpat likumprojekts nosaka pretendentu iesniegumu izskatīšanas kārtību. Partnerības iepirkuma līguma privātā partnera atlases procedūras regulēs Publisko iepirkumu likums.

Likumprojekta C sadaļa regulē PPP līgumu noslēgšanas, grozīšanas, pirmstermiņa izbeigšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī paredz iespēju dibināt mērķsabiedrību PPP līguma izpildei. Tāpat C sadaļa regulē informācijas apmaiņas ar finansētāju līguma noslēgšanas kārtību, kā arī paredz finansētāja iejaukšanās tiesības PPP līgumā.

Likumprojekta D sadaļa nosaka institucionālās partnerības īstenošanas kārtību – kopsabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 

Nav attiecināms.

Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām. Likumprojektam var būt netieša ietekme, ņemot vērā, ka ar likumprojektu ir paredzēts veicināt sadarbību starp publisko un privāto sektoru, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību un sabiedrisko vajadzību nodrošināšanu

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 

Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz ekonomiku, tā ir netieša – stimulējot sabiedrisko vajadzību nodrošināšanu (skolu, bērnudārzu celtniecību un renovāciju, ceļu būvniecību, siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju u.t.t), tiks veicināta ekonomiskā izaugsme un potenciāli bremzēta ekonomiskā recesija, kas šobrīd ir novērojama Latvijas ekonomikā

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

Likumprojekts padara administratīvās procedūras publiskās un privātās partnerības līguma slēgšanas tiesību iegūšanai pārskatāmas un prognozējamas

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

 

Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2008.gads

 Turpmākie trīs gadi

2009.gads

2010.gads

2011.gads

 1

 2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

Nav attiecināms  

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Nav attiecināms

 

6. Cita informācija 

 

Nav attiecināms  

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Papildus jāizstrādā un jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi, kurus jāpieņem līdz likuma spēkā stāšanās laikam:

1. Kārtība, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un tiek veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritēriji publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei, lai noteiktu publiskās un privātās partnerības līguma ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu (Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija).

Nepieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par PPP procedūras uzsākšanu.

Galvenie satura punkti:

- PPP pieejas piemērotības izvērtējums

- risku dalījuma analīze

- finanšu modeļa analīze

- valsts izmaksu salīdzinājuma modeļa izveide

- PPP aktīvu uzskaites kārtība

2. Kārtība, kādā Finanšu ministrija sniedz atzinumu par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, tajos iekļautajiem pieņēmumiem un aprēķinos minēto nosacījumu paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu un valsts parādu (Finanšu ministrija).

Noteiks Finanšu ministrijas atzinuma sniegšanas kārtību.

3. Līgumcenu robežas PPP projektos (Ekonomikas ministrija).

Galvenie satura punkti:

- lielās būves koncesijas robežslieksnis

4. Uzraudzības institūcijas darbību reglamentējošais normatīvais akts (Ekonomikas ministrija).

 Galvenie satura punkti:

- Uzraugošās institūcijas noteikšana

- Uzraugošās institūcijas funkcijas, finansēšanas kārtība

- Kārtība, kādā Uzraugošā institūcija sniedz atzinumus par risku sadali

- kārtība, kādā publiskais partneris sniedz atskaites uzraudzības institūcijai par PPP projektiem

- kārtība, kādā Uzraugošā institūcija dod savu slēdzienu par atskaiti

- kārtība, kādā Uzraugošā institūcija sniedz informāciju Ministru kabinetam

5. Paziņojuma veidlapu paraugi (Ekonomikas ministrija)

Galvenie satura punkti:

- paziņojuma forma par koncesijas procedūras uzsākšanas paraugu un saturu

- paziņojuma forma par koncesijas procedūras rezultātiem, paraugu un saturu

- informācija par būvdarbu līgumu slēgšanu ar trešajām personām lielās būves koncesijas gadījumā

6. PPP līgumu reģistrācijas kārtība (Tieslietu ministrija).

Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti, pamatojoties uz 2004.gada 13.augustā pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.700 "Koncesijas līgumu reģistrācijas, uzskaites un kontroles kārtība" bāzes.

 

Nepieciešamie grozījumi citos normatīvajos aktos:

1)     Likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" (Tieslietu ministrija), paredzot PPP līgumu reģistrācijas kārtību

2)     Likums par budžetu un finanšu vadību (Finanšu ministrija), iekļaujot  šajā likumā jaunu deleģējumu Ministru kabinetam izdot normatīvo aktu, kas noteiktu grāmatvedības uzskaiti iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, atbilstoši publiskās un privātās partnerības līgumiem un noteikt pamatprincipus PPP projektu ietvaros radīto saistību iekļaušanai valsts budžeta ilgtermiņa saistībās un valsts parādā

3)     Gada pārskatu likums (Finanšu ministrija), lai iekļautu deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par publiskajā un privātajā partnerībā radušos aktīvu, saistību, ieņēmumu un izmaksu atspoguļošanu komercsabiedrības finanšu pārskatos

4)     Likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Ekonomikas ministrija), norādot, ka PPP jautājumos jāievēro Publiskās un privātās partnerības likums

5)     Valsts pārvaldes iekārtas likums (Valsts kanceleja), precizējot likuma normas par sabiedrības līdzdalību un sadarbību valsts pārvaldē un nošķirot deleģēšanas līgumus no PPP līgumiem

6)     Likums "Par pievienotās vērtības nodokli" (Finanšu ministrija); grozījumi noteiktu PVN piemērošanu PPP būvdarbu projektiem

7)     Likums "Par nodokļiem un nodevām" (Finanšu ministrija); nepieciešams izvērtēt situāciju nekustamā īpašuma nodokļu piemērošanā PPP projektos sociāli jutīgiem projektiem (slimnīcas, pirmsskolas izglītības iestādes, skolas u.c.)

8)            Likums "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (Tieslietu ministrija), paredzot, ka PPP gadījumā Civillikuma 968.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu

9)            Likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" vai "Zemesgrāmatu likums" (Tieslietu ministrija), paredzot lietu tiesību nostiprināšanas kārtību uz publiskā partnera resursiem un attiecīgo ierakstu dzēšanas kārtību

10)       Likums "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" (Tieslietu ministrija), paredzot kārtību, kādā privātais partneris uz PPP līguma darbības laiku var nostiprināt zemesgrāmatā PPP līgumu vai atsevišķus no līguma izrietošus apgrūtinājumus uz nekustamo īpašumu, kas ir publiskā partnera resursi

11)       Likums par budžetu un finanšu vadību (Finanšu ministrija), iekļaujot  šajā likumā jaunu deleģējumu Ministru kabinetam izdot normatīvo aktu, kas noteiktu grāmatvedības uzskaiti iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, atbilstoši publiskās un privātās partnerības līgumiem

12)       Publisko iepirkumu likums (Finanšu ministrija), nosakot, kurus PPP jautājumus regulē Publisko iepirkumu likums un kurus Publiskās un privātās partnerības likums

13)       Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.893 "Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums", lai piešķirtu Iepirkumu uzraudzības birojam tiesības izskatīt iesniegumus par koncesijas procedūru pārkāpumiem

Attiecīgie grozījumi vēl tiek gatavoti

2. Cita informācija

 

Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

1. 1995.gada 12.jūnija Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses

2. Eiropas Savienības direktīvas:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā, publicēta izdevumā “Official Journal" L 134, 30.04.2004

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē būvdarbu līgumu, piegāžu līgumu un pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūras, publicēta izdevumā “Official Journal" L 134, 30.04.2004

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 

Nav attiecināms  

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 

Nav attiecināms  

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā

 

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras valsts būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu jomā

 

  

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 

Komentāri

Direktīva 2004/18/EK

 

 

 

1.pants

1.pants

Atbilst

2.pants

2.pants

Atbilst

29.pants

44.–47.pants

Atbilst

III nodaļa "Noteikumi attiecībā uz būves koncesijām", 56.–65.pants

56.–59.pants

Atbilst

Direktīva 2004/17/EK

 

 

1.pants, 18.pants.

1.pants

Atbilst

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

Nav attiecināms

 

 

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 

Konsultācijas ir notikušas ar PPP konsultatīvo padomi, kurā ietilpst šādas sabiedriskas organizācijas:

1. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

2. Latvijas Lielo pilsētu asociācija

3. Latvijas Darba devēju konfederācija

4. Publiskās un privātās partnerības asociācija

5. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

6. Latvijas Komercbanku asociācija

7. Latvijas Būvnieku asociācija

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Kopumā pozīcija ir atbalstoša, prasot likumprojektu pieņemt pēc iespējas ātrāk.

Iesniegtie priekšlikumi ir izvērtēti Ministru prezidenta izveidotajā darba grupā, tie pārsvarā ir iestrādāti likumprojektā

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi – prezentācijas par likumprojektu dažādās konferencēs, semināros, sanāksmēs un mājaslapā internetā – www.ppp.gov.lv

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas veiktas likumprojekta izstrādes darba grupā (Ministru prezidenta 2008.gada 22.februāra rīkojums Nr.90 "Par darba grupu"),

piesaistot ekspertus no:

1. SIA "Public and Private Law Consulting"

2. SIA "Konsultāciju sabiedrības "Padoms""

3. Latvijas Komercbanku asociācijas

4. Publiskās un privātās partnerības asociācijas

5. Rīgas Ziemeļu koridora attīstības biroja (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta struktūrvienība), piesaistot SIA Sorainen Law Office

6. Finanšu ministrijas un Valsts kases

7. Tieslietu ministrijas

8.Valsts kancelejas

9. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas

10. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas

11. Ekonomikas ministrijas

12. Satiksmes ministrijas

13. Iepirkumu uzraudzības biroja

14. Latvijas Pašvaldību savienības

5. Cita informācija

 

Izstrādājot likumprojektu ir analizēta citu valstu (Lielbritānijas, Īrijas, Lietuvas, Čehijas, Grieķijas u.c.) pieredze PPP regulējumu jautājumos, kā arī identificēti galvenie Eiropas Savienības tiesību akti, kuriem jāatbilst likumprojektam, un apzināti Eiropas Kopienas Tiesas spriedumi PPP  jautājumos. Lai gan Eiropas Savienības valstīs, piem., Polijā, Grieķijā un Čehijā, likumprojekti nav tik apjomīgi (vidēji 35–45 panti) kā PPP likumprojekts Latvijā (119 panti), tomēr  PPP likumprojekta izstrādes darba grupa ņēma vērā Eiropas Savienības komunikācijas un zaļās grāmatas koncesiju regulēšanā, kā arī jaunākās tendences institucionālajā PPP un finansētāja iejaukšanās tiesību noteikšanā, tādējādi Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas savos normatīvajos aktos būs ietvērusi regulējumu par institucionālo PPP un finansētāja iejaukšanās tiesībām. Tāpat darba grupa uzskatīja par lietotājam draudzīgāku un saprotamāku to, ka PPP likumprojektā tiek ietverts regulējums par kopsabiedrību un mērķsabiedrību dibināšanu, darbību, dalībnieku maiņu un kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, nevis šī regulējuma ietveršanu Komerclikumā un citos normatīvajos aktos, tādējādi lietotājam ir jāizmanto viens speciālais likums

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas ir paredzēts paplašināt – tas izskatīs iesniegumus par koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras lēmumiem.

Uzraudzības institūcijas funkcijas ir paredzēts uzticēt jau esošai sabiedrībai esošā budžeta ietvaros, paplašinot tās funkcijas. Par šīs sabiedrības funkciju paplašināšanu ir jāpieņem politisks lēmums. Kā iespējamā Uzraudzības institūcija ir valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", kuras priekšrocības:

1.)  Ir cilvēki, kuru darbība ir saistīta ar līgumu izvērtēšanu un uzraudzību

2.)  Ir telpas un nepieciešamais aprīkojums

3.)  Ir uzkrātas finansējuma rezerves fondā, kas nodrošinātu Uzraudzības institūcijas darbību vismaz tuvākos 3 gadus

4.)   Tam ir piekritis ekonomikas ministrs

5.)   Valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" darbinieki jau piedalās likumprojekta izstrādes darba grupā

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un būs pieejams interneta tīklā: Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas datubāzē www.likumi.lv.

Ekonomikas ministrija nodrošinās likuma pieejamību interneta mājas lapā www.ppp.gov.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecības, kas izriet no normatīvā akta projekta, ir paredzēta šāda kārtība – iesniegumus attiecībā uz PPP līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūru var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, savukārt tā lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā Administratīvajā tiesā.

Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi līdzīgi, kā tas ir Publisko iepirkumu likumā (85.pants), jo abi šie likumi regulē PPP un dažāds regulējums nav pieļaujams

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 

Ministru prezidents

Valsts kancelejas direktore

Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Par projektu atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

I.Godmanis

G.Veismane

E.Dreimane

Dz.Galvenieks

Ģ.Blumers

 

 

09.02.2009. 10:42

2805

I.Lipovska

67013045, Inta.Lipovska@em.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.13

2009.gada 17.februārī

 

 

2.§

 

Likumprojekts "Publiskās un privātās partnerības likums"

     TA-436

___________________________________________________________

(A.Tiknuss, M.Segliņš, V.Šadinovs, G.Bērziņš, A.Šlesers, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidents.

     3. Ar Ministru prezidenta 2008.gada 22.februāra rīkojumu Nr.90 "Par darba grupu" izveidotajai darba grupai sadarbībā ar Finanšu ministriju izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" un likumā "Par nodokļiem un nodevām" un, ja nepieciešams, līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus tiesību aktu projektus.

     

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-13-1702-#02.doc

1


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.14

2009.gada 24.februārī

 

 

2.§

 

Par Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.13 2.§) "Likumprojekts "Publiskās un privātās partnerības likums""

     TA-436

___________________________________________________________

(A.Slakteris, K.Gerhards, I.Godmanis)

 

     Izdarīt grozījumu Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.13 2.§) "Likumprojekts "Publiskās un privātās partnerības likums"" tekstā un papildināt to ar 4.punktu šādā redakcijā:

     „4. Finanšu ministrijai pārņemt no Ekonomikas ministrijas publiskās un privātās partnerības politikas izstrādi, vienlaikus pārņemot šīs funkcijas nodrošināšanai paredzētos finanšu resursus un cilvēkresursus.”

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-14-2402-#02.doc

1