Rīgā, 2009. gada ___februārī

Nr.9/3-

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, Juridiskā komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai tās sagatavoto likumprojektu ‘’Grozījumi likumā ‘’Par tiesu varu’’’’ .

Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86. pantu, Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un izskatīt to šā gada 5. marta Saeimas sēdē.

Pielikumā: likumprojekts uz ...... lpp. un anotācija uz ...... lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

LIKUMPROJEKTS

Grozījumi likumā „Par tiesu varu”

1. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rajona (pilsētas) tiesu un to tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

2. Papildināt 33.¹ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī tiesu nama priekšsēdētājs.”

3. Papildināt likumu ar 33.² pantu šādā redakcijā:

„33.² pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(1) Tiesu namā no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus var iecelt tiesu nama priekšsēdētāju. Tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesu nama priekšsēdētājam pēc tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.

(3) Ja tiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka.”

4. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Apgabaltiesai var būt struktūrvienības – apgabaltiesu tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā. Apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.”

5. Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata koleģiāli.”

6. Papildināt 41.panta pirmo daļu aiz vārda „tiesas kolēģijas priekšsēdētāja” ar vārdiem „vai apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāja”.

7. Papildināt likumu ar 41.¹ pantu šādā redakcijā:

„41.¹ pants. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(1) Apgabaltiesas tiesu namā no attiecīgās apgabaltiesas tiesnešu vidus var iecelt apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.

(3) Ja apgabaltiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka.”

8. Izteikt 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:

”(3) Senāta sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta departamentu priekšsēdētāji un senatori.”

9. 49.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce.’’;

papildināt ar piekto un sesto daļu:

‘’(5) Plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(6) Plēnums ievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus.”

10. Izteikt 50.panta otro daļu un piekto daļu šādā redakcijā:

”(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā.

(5)Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdēs, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.”

11. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu „trešā” ar vārdu „ceturtā”.

12. Aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdu „otrā” ar vārdu „trešā”.

13. Izteikt 55.panta 4.punktu šādā redakcijā:

”4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;”

14. Izteikt 60.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kamēr tiesnesis atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.”

15. Izteikt 98. panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5)Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.;

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.”

16. 107.¹ pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata”;

papildināt otro daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

„5¹) izdod vai sagatavo (ja nosakāma tiesneša aizstāšana šā likuma 74. pantā minētajā gadījumā) rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem.”

18. 120.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„120.¹ pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalga”

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.”

19. Papildināt likumu ar 121.¹ pantu šādā redakcijā:

121.¹ pants. Atlīdzība par operatīvās darbības pasākumu akceptēšanu

Par Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši saņem atlīdzību trīs procentu apmērā no 119.¹ panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par vienu dežūras dienu.

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22. punktu šādā redakcijā:

"21. Grozījumi šā likuma 29. panta trešajā daļā un 35. panta trešajā daļā, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt rajona (pilsētas) tiesu un to tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritoriju, stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.

22. Ministru kabinets līdz 2009. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 29. panta trešajā daļā un 35. panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu rajona (pilsētas) tiesu un to tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumi Nr. 1058 "Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesas darbības teritorijām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par tiesu varu””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Normatīvā akta projekts izstrādāts, lai saskaņotu likumā „Par tiesu varu” (turpmāk – likums) esošo regulējumu ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un nodrošinātu tiesu darbu pēc teritoriālās reformas spēkā stāšanās 2009.gada 1.jūlijā. Vienlaikus veikti arī redakcionāla rakstura precizējumi, saskaņojot likumu ar Kriminālprocesa un Civilprocesa likumos ietverto regulējumu un citi neatliekami precizējumi.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Šobrīd rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu, izņemot Rīgas pilsētas tiesas, Rīgas rajona tiesu, Siguldas tiesu, Administratīvo rajona tiesu, tās tiesu namu un Administratīvo apgabaltiesu, darbības teritorijas sakrīt ar attiecīgās administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības – rajona, robežām, bet Rīgas pilsētas tiesas, Rīgas rajona tiesas, Siguldas tiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, un Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijas pašreiz regulē 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1058 „Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesas darbības teritorijām”. Ar 2008.gada 8.marta grozījumiem likumā tika noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības — tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā. Minētais regulējums nav attiecināts uz apgabaltiesu darba organizāciju. Turklāt likums joprojām neparedz tiesisko regulējumu attiecībā tiesu nama organizatorisko vadību. Likumā ir noteikts, ka apgabaltiesa pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata koleģiāli. Saskaņā ar likumu Senāta sastāvā ir Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un senatori, bet plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce. Attiecībā uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetenci likums cita starpā nosaka, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes. Bez tam Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Saskaņā ar likumu pašreiz uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt tiesnesis ar trešo kvalifikācijas klasi, savukārt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase. Pašreiz par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. Atbilstoši likumam rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem. Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Saskaņā ar likumu Tiesu administrācija sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata un izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem, savukārt gadījumā, ja ir nepieciešama rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšana un priekšsēdētāja vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, atbilstoši likumam ar tieslietu ministra pavēli rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju aizstāt uzdod vienam no šīs tiesas tiesnešiem. Pašlaik zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku vietnieki darba samaksu saņem tādā pašā apmērā kā zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Augstākās tiesas tiesnešu pamatfunkcija ir tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē un vienveida tiesu prakses veidošana. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši papildus tiešajiem darba pienākumiem veic ”Operatīvās darbības likuma” 7.panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un ”Kredītiestāžu likuma” 63.panta pirmās daļas sestajā un septītajā punktā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu. Par papildus darba pienākumu veikšanu no 2005. - 2008. gadam Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa īpaši pilnvaroti tiesneši saņēma atlīdzību – ceturkšņa prēmiju veidā, jo likums „Par tiesu varu” tiesnešiem nosaka tikai viena veida piemaksu  - piemaksu par kvalifikācijas klasi.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir paredzēt tiesisko regulējumu pirmā līmeņa tiesu darbības nodrošināšanai pēc administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās 2009.gada 1.jūlijā. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijas Republikas administratīvās teritorijas tiks iedalītas apriņķos, republikas pilsētās un novados. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt minēto tiesu darbības teritorijas, proti – to darbības teritorijās ietilpstošos novadus un republikas pilsētas. Lai nodrošinātu tiesas struktūrvienību efektīvu darbu, likumprojekts noteic tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesu namu darba organizāciju un vadību. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka arī apgabaltiesai var būt struktūrvienības tiesu nami, šādā veidā optimizējot arī apgabaltiesu darba organizāciju. Lai saskaņotu likumu ar Kriminālprocesa likumu un Civilprocesa likumu, likumprojekts paredz, ka apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata koleģiāli. Likumprojektā iekļauti precizējoši grozījumi attiecībā uz Augstākās tiesas Senāta sastāvu un plēnuma statusu. Vienlaikus grozījumi precizē Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetenci, nosakot, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā un ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Papildus, lai veicinātu vakanto apgabaltiesas tiesneša un Augstākās tiesas tiesneša amata vietu aizpildīšanu, tādējādi nodrošinot lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā, likumprojekts noteic, ka uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, kuram ir vismaz ceturtā kvalifikācijas klase, proti – tiesnesis, kuram ir vismaz sešu gadu darba stāžs tiesneša amatā, bet uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase, proti – tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu darba stāžs tiesneša amatā. Lai saskaņotu likumu ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju, likumprojekts noteic, ka par tiesneša amata nevar būt personas pret kurām uzsākta kriminālvajāšana. Savukārt, lai tiesneša profesionālās darbības kontekstā varētu lemt par tiesneša apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai tiesneša atkārtotu iecelšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem, nepieciešams, lai tiesnesis būtu pildījis tiesneša amata pienākumus visu likuma 60. panta pirmajā daļā noteikto termiņu – trīs gadus. Atbilstoši pašreizējam regulējumam nereti rodas situācija, ka ir apgrūtināta tiesneša profesionalitātes un piemērotības tiesneša amatam pārbaude tāpēc, ka minētajā periodā tiesnesis nav ilgstoši nav pildījis amata pienākumus. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka triju gadu termiņā netiek ieskaitīts laiks, kamēr tiesnesis atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Lai efektivizētu dokumentu aprites procesu, papildus likumprojekts precizē likuma 107.^1pantānoteikto Tiesu administrācijas funkciju izdot rīkojumu par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem. Tā kā likums neregulē zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalgas apmēru, lai nodrošinātu vienlīdzīgu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vietnieku un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku mēneša amatalgas aprēķināšanas metodi, likumprojekts noteic, ka amatalga ir par 10% lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga, to pielīdzinot rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja. Vienlaikus precizējams arī minētā panta nosaukums. Lai nodrošinātu ”Operatīvās darbības likuma” 7.panta ceturtās daļas un ”Kredītiestāžu likuma” 63. panta pirmās daļas sestā un septītā punkta izpildi, likumprojekts paredz tiesisko regulējumu atlīdzībai par papildu darba pienākumu veikšanu.
4. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Ievērojot normatīvā akta tiesisko regulējumu, tiks aizpildītas vakantās apgabaltiesas tiesneša amata vietas, tādējādi nodrošinot lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme:   5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms
7. Cita ietekme	Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Turpmākie trīs gadi
1	2009	2010	2011	2012
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	0	0	0	0
3. Finansiālā ietekme 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
6. Cita informācija	Grozījumu veikšanai nepieciešamais finansējums tiek rasts esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav attiecināms
2. Cita informācija	Citas informācijas nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām		Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums		1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)			Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms			Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem			Nav attiecināms
6. Cita informācija			Citas informācijas nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav noskaidrota
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Citas informācijas nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros, saskaņā ar 2003. gada 29. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums” un 2003. gada 16. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 720 „Tiesu administrācijas nolikums” noteiktajām funkcijām.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Nav attiecināms
4. Cita informācija	Citas informācijas nav