Rīgā, 2009. gada ___februārī
Nr.9/3-
Saeimas
Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa
79. pantu, Juridiskā komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai tās sagatavoto
likumprojektu Grozījumi likumā Par
tiesu varu .
Juridiskā komisija lūdz minēto
likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā
komisija.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa
86. pantu, Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā
lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā un izskatīt to šā gada 5. marta
Saeimas sēdē.
Pielikumā: likumprojekts uz ......
lpp. un anotācija uz ...... lpp.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece
Grozījumi
likumā Par tiesu varu
1. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Rajona
(pilsētas) tiesu un to tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru
kabinets.
2. Papildināt 33.1 pantu ar otro daļu
šādā redakcijā:
(2) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var
būt arī tiesu nama priekšsēdētājs.
3. Papildināt likumu ar
33.2 pantu šādā redakcijā:
33.2 pants. Rajona (pilsētas)
tiesas tiesu nama priekšsēdētājs
(1) Tiesu namā no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus var
iecelt tiesu nama priekšsēdētāju. Tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un
atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(2) Tiesu nama priekšsēdētājam pēc tiesas
priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu
ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.
(3) Ja tiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas
priekšsēdētāja vietnieks, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka.
4. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā:
(3)
Apgabaltiesai var būt struktūrvienības apgabaltiesu tiesu nami, kurus izvieto
attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā. Apgabaltiesu tiesu namu darbības
teritorijas nosaka Ministru kabinets.
5. Izteikt 37. panta pirmo daļu šādā
redakcijā:
(1) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa
Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata koleģiāli.
6. Papildināt 41.panta pirmo daļu aiz vārda
tiesas kolēģijas priekšsēdētāja ar vārdiem vai apgabaltiesas tiesu nama
priekšsēdētāja.
7. Papildināt likumu ar
41.1 pantu šādā redakcijā:
41.1 pants. Apgabaltiesas
tiesu nama priekšsēdētājs
(1) Apgabaltiesas
tiesu namā no attiecīgās apgabaltiesas tiesnešu vidus var iecelt apgabaltiesas
tiesu nama priekšsēdētāju. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā
un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(2) Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc
apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu
administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5
procentu apmērā.
(3) Ja apgabaltiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas
priekšsēdētāja vietnieks vai tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, šajā pantā
paredzēto piemaksu nenosaka.
8. Izteikt 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Senāta sastāvā ir Augstākās tiesas
priekšsēdētājs, Senāta departamentu priekšsēdētāji un senatori.
9. 49.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
(1) Plēnums
ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce.;
papildināt ar piekto un sesto daļu:
(5) Plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša
amata kandidātus no Latvijas
Republikas tiesnešu vidus.
(6) Plēnums ievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas
locekli no tiesnešu vidus.
10. Izteikt 50.panta otro daļu un piekto daļu šādā
redakcijā:
(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās
tiesas plēnuma sēdes un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā.
(5)Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un ar
balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju
sēdēs, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas
pakļautību.
11. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu trešā
ar vārdu ceturtā.
12. Aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdu otrā ar
vārdu trešā.
13. Izteikt 55.panta 4.punktu šādā redakcijā:
4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;
14. Izteikt 60.panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona
(pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma,
pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā
bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz
diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kamēr tiesnesis
atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas
atvaļinājumā. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas)
tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez
pilnvaru termiņa ierobežojuma.
15. Izteikt 98. panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5)Par apgabaltiesas
tiesnesi var strādāt tiesnesis ar ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas
klasi.;
(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt
tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.
16. 107.1 pantā:
izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas
saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu
atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata;
papildināt otro daļu ar 5.1 punktu šādā
redakcijā:
51) izdod vai sagatavo (ja nosakāma
tiesneša aizstāšana šā likuma 74. pantā minētajā gadījumā) rīkojumus par
tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem.
18. 120.1 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
120.1 pants.
Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un zemesgrāmatu
nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalga
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša
amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša
mēneša amatalga.
19.
Papildināt likumu ar 121.1 pantu šādā redakcijā:
121.1 pants. Atlīdzība par operatīvās darbības
pasākumu akceptēšanu
Par
Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā
veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās
daļas 6. un 7. punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu
pieprasījumu akceptēšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši
pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši saņem atlīdzību trīs procentu apmērā no 119.1
panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par vienu dežūras dienu.
20. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22. punktu
šādā redakcijā:
"21. Grozījumi šā likuma 29. panta trešajā daļā un
35. panta trešajā daļā, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt rajona
(pilsētas) tiesu un to tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības
teritoriju, stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.
22. Ministru
kabinets līdz 2009. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 29. panta trešajā daļā un
35. panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu
rajona (pilsētas) tiesu un to tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu
darbības teritorijas. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami
Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumi Nr. 1058 "Noteikumi
par Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu
namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesas darbības
teritorijām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."
Grozījumi
likumā Par tiesu varu
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Normatīvā akta projekts izstrādāts, lai saskaņotu likumā Par tiesu varu (turpmāk likums) esošo regulējumu ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu un nodrošinātu tiesu darbu pēc teritoriālās reformas spēkā stāšanās 2009.gada 1.jūlijā. Vienlaikus veikti arī redakcionāla rakstura precizējumi, saskaņojot likumu ar Kriminālprocesa un Civilprocesa likumos ietverto regulējumu un citi neatliekami precizējumi. |
2. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Šobrīd rajonu
(pilsētu) tiesu un apgabaltiesu, izņemot Rīgas pilsētas tiesas, Rīgas rajona
tiesu, Siguldas tiesu, Administratīvo rajona tiesu, tās tiesu namu un
Administratīvo apgabaltiesu, darbības teritorijas sakrīt ar attiecīgās
administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības rajona, robežām, bet Rīgas
pilsētas tiesas, Rīgas rajona tiesas, Siguldas tiesas, Administratīvās rajona
tiesas un tās tiesu namu, un Administratīvās apgabaltiesas darbības
teritorijas pašreiz regulē
2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1058 Noteikumi par
Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu
namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesas darbības teritorijām. Ar 2008.gada
8.marta grozījumiem likumā tika noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesai var būt
struktūrvienības tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas)
tiesas darbības teritorijā. Minētais regulējums nav attiecināts uz
apgabaltiesu darba organizāciju. Turklāt likums joprojām neparedz tiesisko
regulējumu attiecībā tiesu nama organizatorisko vadību. Likumā ir noteikts, ka apgabaltiesa pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata koleģiāli. Saskaņā ar likumu Senāta sastāvā ir Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un senatori, bet plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce. Attiecībā uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetenci likums cita starpā nosaka, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes. Bez tam Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Saskaņā ar likumu pašreiz uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt tiesnesis ar trešo kvalifikācijas klasi, savukārt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase. Pašreiz par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana. Saskaņā ar likumu Tiesu administrācija sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata un izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem, savukārt gadījumā, ja ir nepieciešama rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšana un priekšsēdētāja vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, atbilstoši likumam ar tieslietu ministra pavēli rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju aizstāt uzdod vienam no šīs tiesas tiesnešiem. Pašlaik zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku vietnieki darba samaksu saņem tādā pašā apmērā kā zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Augstākās tiesas tiesnešu pamatfunkcija ir tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē un vienveida tiesu prakses veidošana. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši papildus tiešajiem darba pienākumiem veic Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmās daļas sestajā un septītajā punktā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu. Par papildus darba pienākumu veikšanu no 2005. - 2008. gadam Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa īpaši pilnvaroti tiesneši saņēma atlīdzību ceturkšņa prēmiju veidā, jo likums Par tiesu varu tiesnešiem nosaka tikai viena veida piemaksu - piemaksu par kvalifikācijas klasi. |
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekta
mērķis ir paredzēt tiesisko regulējumu pirmā līmeņa tiesu darbības
nodrošināšanai pēc administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās
2009.gada 1.jūlijā. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu
Latvijas Republikas administratīvās teritorijas tiks iedalītas apriņķos,
republikas pilsētās un novados. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt
minēto tiesu darbības teritorijas, proti to darbības teritorijās
ietilpstošos novadus un republikas pilsētas. Lai nodrošinātu tiesas struktūrvienību efektīvu
darbu, likumprojekts noteic tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesu namu darba
organizāciju un vadību. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka arī apgabaltiesai
var būt struktūrvienības tiesu nami, šādā veidā optimizējot arī apgabaltiesu
darba organizāciju. Lai saskaņotu likumu ar Kriminālprocesa likumu un
Civilprocesa likumu, likumprojekts paredz, ka apgabaltiesa kā
pirmās instances tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos
krimināllietas izskata koleģiāli. Likumprojektā iekļauti precizējoši grozījumi attiecībā uz Augstākās tiesas Senāta sastāvu un plēnuma statusu. Vienlaikus grozījumi precizē Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetenci, nosakot, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā un ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību. Papildus, lai veicinātu vakanto apgabaltiesas tiesneša un Augstākās tiesas tiesneša amata vietu aizpildīšanu, tādējādi nodrošinot lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā, likumprojekts noteic, ka uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, kuram ir vismaz ceturtā kvalifikācijas klase, proti tiesnesis, kuram ir vismaz sešu gadu darba stāžs tiesneša amatā, bet uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase, proti tiesnesis, kuram ir vismaz 10 gadu darba stāžs tiesneša amatā. Lai saskaņotu likumu ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju, likumprojekts noteic, ka par tiesneša amata nevar būt personas pret kurām uzsākta kriminālvajāšana. Savukārt,
lai tiesneša profesionālās darbības kontekstā varētu lemt par tiesneša
apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai tiesneša atkārtotu
iecelšanu amatā uz laiku līdz diviem gadiem, nepieciešams, lai tiesnesis būtu
pildījis tiesneša amata pienākumus visu likuma 60. panta pirmajā daļā
noteikto termiņu trīs gadus. Atbilstoši pašreizējam regulējumam nereti
rodas situācija, ka ir apgrūtināta tiesneša profesionalitātes un piemērotības
tiesneša amatam pārbaude tāpēc, ka minētajā periodā tiesnesis nav ilgstoši
nav pildījis amata pienākumus. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka triju gadu termiņā netiek ieskaitīts laiks, kamēr tiesnesis
atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas
atvaļinājumā. Lai efektivizētu dokumentu aprites procesu,
papildus likumprojekts precizē likuma 107.1 pantā noteikto
Tiesu administrācijas funkciju izdot rīkojumu par tiesnešu atvaļinājumiem un
komandējumiem. Tā kā likums neregulē zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalgas apmēru, lai nodrošinātu vienlīdzīgu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vietnieku un zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku mēneša amatalgas aprēķināšanas metodi, likumprojekts noteic, ka amatalga ir par 10% lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga, to pielīdzinot rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja. Vienlaikus precizējams arī minētā panta nosaukums. Lai nodrošinātu Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtās daļas un Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas sestā un septītā punkta izpildi, likumprojekts paredz tiesisko regulējumu atlīdzībai par papildu darba pienākumu veikšanu.
|
4. Cita informācija |
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Ievērojot normatīvā akta tiesisko regulējumu, tiks aizpildītas vakantās apgabaltiesas tiesneša amata vietas, tādējādi nodrošinot lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā. |
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā
vide; 2.2. preču un
pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un
importa apjoms; 2.5. konkurences
apstākļi; 2.6. jauninājumi un
pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms |
5. Sociālā ietekme:
5.1. sociālās
situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav attiecināms |
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu
lietošana; 6.2. ietekme uz
piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības
radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu
produktu ražošana; 6.5. ietekme uz
īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz
īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms |
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Turpmākie trīs gadi |
||
1 |
2009 |
2010 |
2011 |
2012 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 1.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais
budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos 2.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais
budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
3. Finansiālā ietekme 3.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais
budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
5. Detalizēts ieņēmumu
un izdevumu aprēķins |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
6. Cita informācija |
Grozījumu veikšanai nepieciešamais finansējums tiek rasts esošo budžeta līdzekļu ietvaros. |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Nav attiecināms |
2. Cita informācija |
Citas informācijas nav |
V. Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
|||
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms |
|||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
|||
4. Atbilstības izvērtējums |
1.tabula |
|||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
|||
2.tabula |
||||
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā
panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu,
apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
||
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
||
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
|||
6. Cita informācija |
Citas informācijas nav |
|||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām
un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas
|
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Nav noskaidrota |
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti |
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas
nav notikušas
|
5. Cita informācija |
Citas informācijas nav |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību
puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo
institūciju funkcijas |
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros, saskaņā ar 2003. gada 29. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 243 Tieslietu ministrijas nolikums un 2003. gada 16. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 720 Tiesu administrācijas nolikums noteiktajām funkcijām. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis un periodiskajā izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Nav attiecināms |
4. Cita informācija |
Citas informācijas nav |