Rīgā
19.02.2009. Nr.90/TA-117
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Venta-Kittele 67356477, Kristine.Venta-Kittele@bm.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 2 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 15 lpp.
3. Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra sēdes protokola Nr.13 12.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidenta vietā
vides ministrs R.Vējonis
Stafecka 67082931
Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8.,
12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.;
2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt likuma tekstā:
vārdus "bērnu un ģimenes lietu ministrs"
(attiecīgā locījumā) ar vārdiem "bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs" (attiecīgā locījumā);
vārdus "Bērnu un ģimenes lietu ministrija"
(attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas
lietu ministrija" (attiecīgā locījumā).
2. Papildināt 1.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā:
"16) daudzbērnu ģimene
ģimene ar trim un vairāk bērniem."
3. 26.pantā:
izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it
īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību.";
papildināt pantu ar 1.1 daļu
šādā redakcijā:
"(11) Kārtību, kādā
piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz daudzbērnu ģimenes statusu
apliecinošu dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu nosaka
Ministru kabinets."
4. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Likumā paredzētajos gadījumos
un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada
29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu
adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas
nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt
uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu
aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ar kuru Latvija
nav noslēgusi divpusēju līgumu, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp
bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un
bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija
atbilst bērna interesēm."
5. 43.pantā:
izslēgt panta nosaukumā vārdu "bērnam";
izslēgt pirmajā daļā vārdus "pēc bērna pastāvīgās
dzīvesvietas";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Tiesības uz neizmantotajām
sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma
sasniegšanai."
6. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:
"19. Ministru kabinets līdz
2009.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 26.panta 1.1 daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā piešķir daudzbērnu
ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu."
Bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministra vietā
finanšu ministrs
A.Slakteris
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir
vajadzīgs |
|
1. Atsauce uz Deklarāciju
par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un
citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Ministru
kabineta 2008.gada 19.augusta rīkojuma Nr.493 Par
koncepciju Par valsts un pašvaldību muzeju apmeklējuma maksas apmēra
samazināšanas iespējām pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem 3.punktā
noteikts, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrijai jāizstrādā un jāiesniedz
Ministru kabinetā tiesību akta projektu, kurā noteikta daudzbērnu ģimenes
definīcija un kārtība, kādā piešķir
daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu. |
2. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Latvijas iedzīvotāju skaits arī 2008.gadā vēl aizvien turpina
samazināties. 2008.gada jūlijā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 266 tūkstoši
iedzīvotāju par 9 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2007. gadā bija mazāks nekā
iepriekšējā gadā: 0.46% salīdzinājumā ar 0.58% 2006. gadā. Summārais dzimstības koeficients (vidējais
bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties
attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2007.gadā salīdzinājumā ar 2006.gadu
pieauga par 4% un bija 1,41. Pašlaik tas nedaudz pārsniedz pusi no lieluma
(2,1-2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai. Analizējot datus par bērnu skaitu ģimenē,
secināms, ka 2007. gadā salīdzinājumā ar 2005. un 2006.gadu ievērojami pieaug
pirmo bērnu skaits ģimenē - 12 136, kas ir par 636 vairāk nekā 2006.gadā (11 500) un par 1 138 vairāk nekā 2005.gadā (10 998),
tāpat palielinājies arī bērnu skaits, kas ģimenē piedzimuši kā otrie bērni -
7 641, kas ir par 491 vairāk
nekā 2006.gadā (7 150) un par 768 vairāk nekā 2005.gadā (6 873). Savukārt attiecībā uz trešā bērna ģimenē skaita pieaugumu 2007.gadā
salīdzinājumā ar 2005. gadu tas ir ļoti neliels - tikai par 27 bērniem
vairāk, bet salīdzinājumā ar 2006. gadu ir vērojams pat neliels samazinājums
(2005. gadā - 2 334 bērni, 2006. - 2 364, 2007. - 2 361).
Savukārt 2007.gadā kā ceturtie bērni ģimenē piedzimuši 634 bērni, kas,
salīdzinot ar 2006.gadu (730), ir par 96 bērniem mazāk, un par 86 bērniem
mazāk nekā 2005. gadā (720). Turpina samazināties arī piekto un vairāk bērnu
dzimšana ģimenē: 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu (519) par 19 bērniem, bet
salīdzinājumā ar 2005.gadu (570) jau par 70 bērniem. Līdz ar to, lai sekmētu demogrāfiskās
situācijas uzlabošanos, kas nodrošinātu paaudžu atjaunošanos un nomaiņu,
nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi, kas veicinātu trešo, ceturto un vairāk
bērnu ģimenē dzimstību. Turklāt, kā norādīts Ziņojumā par nacionālo sociālās aizsardzības un
sociālās iekļaušanas stratēģiju 2008.2010.gadam, daudzbērnu ģimenes ir
viena no iedzīvotāju grupām, kura visvairāk pakļauta nabadzības riskam. Tāpat
Latvijas Republikas un Eiropas Kopējā Komisijas sociālās iekļaušanas
memorandā ir norādīts, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem (daudzbērnu
ģimenes) ir viena no sociālās atstumtības riska grupām, kurai ir nepieciešami
īpaši mērķēti papildus atbalsta pasākumi (4.4. apakšpunkts). Daudzbērnu ģimenēm
galvenais sociālās atstumtības iemesls ir materiālā atstumtība, kas veidojas
gadījumos, kad vecāku ienākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu atbilstošu
dzīves līmeni bērniem. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad ģimenes budžeta
izdevumi uzturam, transportam, apģērbam un apaviem, mājoklim utt.
proporcionāli pieaug, līdz ar to vecākiem bieži vien ir grūtības nodrošināt
tādus dzīves apstākļus, kas sekmētu bērna pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo
attīstību. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2007.gadā nabadzības
riska indekss mājsaimniecībās, kurās ir 2 pieaugušie un 3 un vairāk apgādībā
esoši bērni, ir gandrīz četras reizes augstāks salīdzinājumā ar mājsaimniecībām,
kurās ir 2 pieaugušie un 1 bērns (nabadzības riska indekss 2 pieaugušu
personu mājsaimniecībā, ja tajā ir 1 bērns bija 12%, 2 bērni - 16%, 3 un
vairāk bērni - 46%). 2008.gada vasarā
pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pasūtījuma Tirgus un sabiedriskās
domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu Demogrāfija un ģimenes stāvoklis
Latvijā. Pētījuma ietvaros intervētie valsts, pašvaldību un sabiedrisko
organizāciju pārstāvji atzina, ka daudzbērnu ģimenes ir viena no grupām,
kurai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, veidojot ģimenes valsts politiku.
Vienlaikus eksperti norādīja, ka galvenās daudzbērnu ģimeņu vajadzības lielā
mērā sakrīt ar mazturīgo ģimeņu vajadzībām, jo daudzbērnu ģimenēs strauji
krītas ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli. Tomēr ir arī daži specifiski
aspekti- eksperti izteica aicinājumu, piemēram, piešķirt atvieglojumus
transporta iegādē (jo nepieciešama jau noteiktas kategorijas automašīna),
novērst situāciju, kad ģimenes jēdziens tiek attiecināts tikai uz diviem
vecākiem un diviem bērniem, piemēram, iegādājoties ģimenes biļeti. Tika
uzsvērta arī nepieciešamība pēc īpaša atbalsta izglītībā, veselības aprūpē
u.c. Materiālo grūtību
dēļ daudzbērnu ģimenēm ir ierobežotas iespējas, piemēram, apmeklēt
izglītojošus un kultūras pasākumus, kas arī ir būtiski nepieciešams, lai
pilnvērtīgi funkcionētu un iekļautos sabiedrībā. Līdz ar to, lai veicinātu
sociālo iekļaušanu, viens no atbalsta veidiem varētu būt, piemēram, sekmēt
dažādu kultūras, atpūtas, sporta pasākumu pieejamību, paredzot iespēju daudzbērnu
ģimenēm šos publiskos pasākumus apmeklēt par samazinātu maksu vai bez maksas.
Atbilstoši koncepcijai Par valsts un
pašvaldību muzeju apmeklējuma maksas apmēra samazināšanas iespējām
pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem ir noteikts, ņemot vērā katra valsts
muzeja budžeta iespējas un specifiku, paredzēt iespēju noteikt bezmaksas
apmeklējumu skolēniem no daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus ir
nepieciešams arī statusu apliecinošs dokuments, kas ļautu identificēt, ka
persona ir no daudzbērnu ģimenes. Lai gan, piemēram, pašvaldības, biedrības
un nodibinājumi lieto jēdzienu daudzbērnu ģimene, tomēr pašlaik Latvijas
Republikas normatīvajos aktos nav definēts jēdziens daudzbērnu ģimene, kā
arī nav noteikta kārtība kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz
šo statusu apliecinošu dokumentu. Izvērtējot esošo
atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem, Bērnu un ģimenes lietu ministrija
secinājusi, ka atbalsta sistēmu ir nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to
Ministrija plāno izstrādāt ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu-
Pamatnostādnes Ģimenes valsts politika 2010.-2020.gadam.. Pamatnostādnes
būs pamats konkrētu veicamo pasākumu plānošanai turpmākajos desmit gados, kas
vērsti uz atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem pilnveidošanu valstī.
Vienlaikus arī paredzot darbības virzienus daudzbērnu ģimeņu stāvokļa
uzlabošanai. Patlaban tiesību aktos nav noteiktas konkrētas sociālās
garantijas, īpaši valsts un pašvaldību atbalsta pasākumi, atvieglojumi. Līdz
ar to, veidojot ģimenes valsts politiku, lai varētu paredzēt īpašus valsts un
pašvaldības atbalsta pasākumus arī daudzbērnu ģimenēm, ir nepieciešams definēt daudzbērnu ģimenes jēdzienu. Tāpat
ir nepieciešams paredzēt deleģējumu, kurā ir noteikts uzdevums
Ministru kabinetam noteikt kārtība
kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu
dokumentu. Patlaban 43.panta
pirmā daļa paredz, ka pašvaldība pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas atbilstoši
likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina
bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību
un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu
palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Ņemot vērā to, ka likums Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kā arī Ministru kabineta
2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 Noteikumi par sociālajām
garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir
ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās nosaka, kura
pašvaldība nodrošina sociālās garantijas, nepieciešams precizēt attiecīgo
normu. Patlaban atbilstoši Ministru kabineta
2005. gada 15. novembra noteikumiem Nr.857 Noteikumi par
sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš
ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās personai
sasniedzot pilngadību tiek sniegts šāds atbalsts patstāvīgas dzīves
uzsākšanai: ·
palīdzība
dzīvokļa jautājumu risināšanā; ·
vienreizējs
pabalsts patstāvīgas dzīves
uzsākšanai, kas nav mazāks par divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru; ·
vienreizējs
pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kas nedrīkst būt
mazāks par 175 latiem; ·
ikmēneša
pabalsts ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma
pabalsta apmēru, ja persona turpina mācības vispārējā vai profesionālā
izglītības iestādē, kā arī studijas augstskolā vai koledžā. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad persona pēc ārpusģimenes aprūpes beigām patstāvīgu dzīvi vēl neuzsāk, jo atrodas pilnā valsts apgādībā brīvības atņemšanas iestādē, atrodas ārstniecības iestādē, turpina mācības izglītības iestādē u.c. gadījumos. Tādējādi uz brīdi, kamēr persona patstāvīgu dzīvi vēl neuzsāk, atbalsts būtībā nav nepieciešams. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43.panta otrā daļa paredz, ka neizmantotās garantijas tiek saglabātas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai tikai, ja persona turpina mācīties. Ievērojot minēto, lai novērstu likuma 43.panta otrās daļas dažādu interpretāciju, nepieciešams minēto normu izteikt jaunā redakcijā, paredzot to, ja personai, sasniedzot pilngadību, kādu apstākļu dēļ nav nepieciešamības uz sociālo garantiju nodrošināšanu, tiesības uz neizmantoto sociālo garantiju nodrošināšanu saglabājas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Šāds vecuma ierobežojums pamatots ar to, ka arī saskaņā ar likuma Par valsts pensijām 19.panta ceturto daļu un Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu ir personai, kas nav vecāka par 24 gadiem. Patlaban Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešā daļa
paredz, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz
ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša kāda no starptautiskajām konvencijām,
kas nosaka bērna tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, vai
ja Latvija ar to ir noslēgusi divpusēju līgumu par tiesisko sadarbību
adopcijas jomā. Vienlaikus Latvija ir pievienojusies Hāgas 1993.gada 29.maija
konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos.
Konvencija Latvijā stājās spēkā 2002.gada 1.decembrī. Līdz šim Latvijā adopcijas pieteikumus
ir iesnieguši adoptētāji tikai no tām valstīm, kam šī konvencija ir saistoša.
Minētā konvencija ir vienīgā, kas nosaka adopcijas procesā iesaistītajām dalībvalstīm
stingras prasības, kas garantē starpvalstu adopcijas procesa caurspīdīgumu,
kā arī aizsargā adoptējamā bērna tiesības. Bez tam, ņemot
vērā to, ka Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariāts no 2009.gada 1.janvāra ir pievienots Bērnu un ģimenes lietu ministrijai,
kā rezultātā mainās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nosaukums,
nepieciešams redakcionāli precizēt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
nosaukumu un bērnu un ģimenes lietu ministra amata nosaukumu. |
|
Likumprojekts paredz ieviest jaunu jēdzienu
daudzbērnu ģimene - ģimene ar trīs un vairāk bērniem. Gadījumos, kad ģimenē ir trīs un vairāk
bērni, un starp šiem bērniem ir audžubērns vai aizbildnībā esošs bērns, tad
šajā laikā ģimenei tiek piešķirts daudzbērnu ģimenes statuss. Daudzbērnu ģimenes statuss tiek piešķirts
arī gadījumos, kad ģimenē ir trīs un vairāk bērni, un starp šiem bērniem ir
bērns no iepriekšējās laulības vai iepriekšējām partnerattiecībām. Tāpat ir paredzēts
deleģējums, kurā ir noteikts uzdevums Ministru kabinetam noteikt
kārtību, kādā piešķir daudzbērnu
ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu. Tiks noteikts, ka
valsts un pašvaldība īpaši atbalsta daudzbērnu ģimenes. Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā pašvaldība, ievērojot sava budžeta
iespējas, varēs noteikt konkrētus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm savos saistošajos noteikumos. Likumprojekts
kopumā vērsts uz daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēmas uzlabošanu. Vienlaikus, lai
novērstu likuma 43.panta dažādu interpretāciju, likumprojekts paredz precizēt
43.pantu, izslēdzot pirmajā daļu vārdus pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas,
kā arī paredzot otrajā daļā, ka tiesības uz neizmantoto sociālo garantiju
nodrošināšanu bērnam saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšana. Grozījumi Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešajā daļā paredz precizēt pašreiz
spēkā esošo normu, nosakot, ka bērna adopcija ir iespējama tikai uz tādu
ārvalsti, kurai tāpat kā Latvijai ir saistoša Hāgas 1993.gada 29.maija
konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas
jautājumos, nevis saistoša jebkura konvencija, kas nosaka bērna tiesību
aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā. Vienlaikus tiek atrunāti arī
izņēmuma gadījumi (divpusējs līgums vai adopcija uz ārvalsti, kas nav
pievienojusies konvencijai vai ar kuru nav noslēgts divpusējs līgums, ja
pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās
patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes
aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm (visbiežāk šādas
situācijas var rasties, ja bērnu vēlas adoptēt aizbildnis). Likumprojektā
atbilstoši situācijai pēc 2009.gada 1.janvāra precizēts bērnu un ģimenes
lietu ministra amata nosaukums un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
nosaukums, attiecīgi tos aizstājot ar vārdiem bērnu, ģimenes un sabiedrības
integrācijas lietu ministrs un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas
lietu ministrija. |
Likumprojekts tika izskatīts Demogrāfisko un ģimenes lietu
padomes 2008.gada 30.oktobra sēdē. Demogrāfisko un ģimenes lietu padome atbalsta grozījumu
Bērnu tiesību aizsardzības likumā veikšanu. Demogrāfisko un ģimenes lietu padome ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija,
kas izveidota, lai veicinātu valsts demogrāfiskās un ģimenes atbalsta
politikas, kā arī tās īstenošanas vienotību visos valsts pārvaldes līmeņos. |
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|
1. Vispārēja
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Tiks samazināts nabadzības un sociālās atstumtības risks daudzbērnu
ģimenēs. Vienlaikus normatīvajam aktam varētu būt zināma pozitīva ietekme uz
demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, kas savukārt ilgtermiņā ietekmē arī
tautsaimniecību, jo cilvēkresursu pieaugumam ir ļoti būtiska loma
tautsaimniecības attīstībā. |
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un
kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7.
augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms. |
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi,
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem,
pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un
administratīvo slogu fiziskām personām |
|
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
|
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu
lietošana; 6.2. ietekme uz
piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības
radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu
ražošana; 6.5. ietekme uz
īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz
īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida
piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms. |
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms. |
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
|
(tūkst. latu) |
|
||||
Rādītāji |
2009. gads |
Turpmākie trīs gadi |
|
|||
2010. gads |
2011. gads |
2012. gads |
|
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
|
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais
budžets; 1.3. pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos: 2.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais
budžets; 2.3. pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
3. Finansiālā
ietekme: 3.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais
budžets; 3.3. pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
|
|
5. Detalizēts
ieņēmumu un izdevumu aprēķins |
Nav
attiecināms. |
|
||||
6. Cita
informācija |
Ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem saistībā ar daudzbērnu
ģimenes statusa ieviešanu nav iespējams noteikt, jo patlaban nav iespējams
prognozēt, kādus tieši atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm valsts vai
pašvaldība ieviesīs. Savukārt grozījumi 43.panta otrajā daļā nerada papildus slogu
pašvaldības budžetam, jo minētais grozījums padara jau esošas tiesību normas
skaidrāku un līdz ar to vienveidīgāku piemērošanu. Likumprojekts 2009. gadā un turpmākajos gados tiks īstenots
gadskārtējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. |
|
||||
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta
noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā
arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta
noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā)
norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā
paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai ir
jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu
projekts, kurā noteikta kārtība, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu
dokumentu. Pēc grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā stāšanās spēkā būs
paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un
izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu. Ministru kabineta noteikumu
projektu plānots izstrādāt līdz 2009.gada 1.jūnijam. |
Nav attiecināms. |
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
||||
1. Saistības pret
Eiropas Savienību |
Nav attiecināms. |
|||
2. Saistības
pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms. |
|||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem
divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms. |
|||
1. tabula |
||||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids
(piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums,
vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek
pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
|||
2. tabula |
||||
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta
Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu,
apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem
katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
||
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
||
Nav attiecināms. |
||||
Nav attiecināms. |
||||
VI.
Kādas konsultācijas notikušas, |
||||
Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību
apvienību. |
||||
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo
partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta,
iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs,
neatbalsta) |
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība atbalsta grozījumu
Bērnu tiesību aizsardzības likumā veikšanu. |
|||
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas
pasākumi ir izmantoti |
Nav attiecināms. |
|||
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Nav attiecināms. |
|||
5. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
|||
VII.
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1.Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek
radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.
Esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta
ieviešanu |
Informācija tiks publicēta laikrakstā
Latvijas Vēstnesis un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Sabiedrība tiks informēta plašsaziņas līdzekļos, Bērnu, ģimenes un
sabiedrības integrācijas lietu ministrijas interneta mājas lapā (www.bm.gov.lv). |
3. Kā indivīds var
aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības. |
4. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
Ministrs |
Valsts sekretāre |
Juridiskā dienesta vadītājs |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
A.Baštiks |
I.Zalpētere |
S.Rāgs |
M.Pīrants |
K.Venta-Kittele |
12.01.2009. 15:40
2837
K.Venta-Kittele
67356477, Kristine.Venta-Kittele@bm.gov.lv
Liepiņa
67356488, Livija.Liepina@bm.gov.lv
Celmiņa
67356494, Inese.Celmina@bm.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
______________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.13 |
2009.gada 17.februārī |
12.§
Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā"
TA-117
___________________________________________________________
(A.Slakteris, I.Godmanis)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir bērnu, ģimenes un
sabiedrības integrācijas lietu ministrs.
Ministru prezidents |
|
I.Godmanis |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2009-MK-PROT-13-1702-#12.doc
1