Likums

Rīgā

13.02.2009. Nr.90/TA-2491

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Paziņošanas likums". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, sanita.mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 7 lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra sēdes protokola Nr.9 28.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Paziņošanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) adresāts – privātpersona, kurai adresēts vai attiecībā uz kuru izdots iestādes dokuments, vai uz kuru attiecas iestādes informācija

2) iestāde – tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas, tai skaitā tiesu varas pilnvaras.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir publiski tiesiskajās attiecībās starp iestādi un privātpersonu veicināt efektīvu uzdevumu publisko tiesību jomā izpildi un privātpersonas tiesību un likumisko interešu ievērošanu, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu dokumentu paziņošanu privātpersonai.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka paziņošanas subjektus un paziņošanas veidus tiktāl, ciktāl tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos, Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos vai citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. Šis likums nav piemērojams gadījumos, kad iestāde darbojas privāto tiesību jomā.

4. pants. Dokumenta paziņošanas vispārīgie noteikumi

(1) Dokumenta paziņošanu, pildot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus publisko tiesību jomā, īsteno iestāde:

1) paziņojot pati (ar iestādes norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību);

2) izmantojot pasta pakalpojumus;

3) izmantojot elektroniskos sakarus;

4) paziņojot publiski.

(2) Iestāde pēc sava ieskata var izvēlēties dokumenta paziņošanas veidu, izņemot šā likuma 11. un 12.pantā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumā, ja adresāts ir norādījis paziņošanas veidu.

(3) Adresātam ir pienākums pieņemt iestādes paziņoto dokumentu.

(4) Iestāde, paziņojot dokumentu, nodrošina fizisko personu datu, komercnoslēpuma, vai citas ar likumu aizsargātas informācijas aizsardzību.

(5) Ja rodas domstarpības par dokumenta paziņošanu, iestādei ir pienākums pierādīt dokumenta paziņošanas faktu. Ja adresāts apgalvo, ka dokumentu nav saņēmis, viņš šo apgalvojumu pamato, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai.

5. pants Dokumenta paziņošanas adrese

(1) Fiziskai personai dokumentu paziņo uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto pirmo papildu adresi, ja persona pati nav norādījusi citu adresi. Adresāta pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

(2) Juridiskai personai dokumentu paziņo uz tās juridisko adresi.

6. pants. Dokumenta paziņošana pārstāvim

(1) Dokumentu paziņo dokumenta adresāta pilnvarotajam pārstāvim. Ja dokumenta adresātam ir vairāki pilnvarotie pārstāvji, dokumentu paziņo vienam no pārstāvjiem.

(2) Paziņojot dokumentu adresāta pilnvarotajam pārstāvim, tas uzrāda normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu, ja iestādes rīcībā jau nav šāda dokumenta.

(3) Ja viena procesa ietvaros pilnvarotais pārstāvis vienlaikus pārstāv vairākus dokumenta adresātus, pārstāvim paziņo dokumentu vienā eksemplārā. Pēc dokumenta adresāta pieprasījuma dokumentu var paziņot atkārtoti pašam dokumenta adresātam.

(4) Ja adresāts ir rīcībnespējīga persona dokumentu paziņo personas aizgādnim. Paziņošana nav spēkā, ja dokuments paziņots pašai rīcībnespējīgai personai.

(5) Ja nepilngadīgo personu pārstāv vairāki likumiskie pārstāvji, pietiek, ja dokumentu paziņo vienam no viņiem. Dokumentu paziņo nepilngadīgai personai normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.

(6) Dokuments uzskatāms par paziņotu dokumenta adresātam ar brīdi, kad tas ir paziņots pilnvarotajam pārstāvim.

II nodaļa. Dokumenta paziņošanas veidi

7. pants. Dokumenta vai citas informācijas paziņošana uz vietas iestādē

(1) Izsniedzot dokumentu vai paziņojot iestādes informāciju adresātam uz vietas iestādē, adresāts par to parakstās. Izsniegtais dokuments vai iestādes informācija uzskatāma par paziņotu ar brīdi, kad adresāts ir parakstījies par tās saņemšanu.

(2) Dokumenta vai citas informācijas paziņošanu apliecina adresāta paraksts. Parakstoties par dokumenta vai citas informācijas saņemšanu, adresāts norāda dokumenta vai citas informācijas saņemšanas datumu un laiku.

(3) Izsniedzot dokumentu vai paziņojot citu informāciju adresāta pilnvarotajai personai, izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par pilnvarotās personas identitāti un pilnvarojuma esamību, par ko izdara atzīmi.

(4) Ja dokumentu vai citu informāciju paziņo, izsniedzot to uz vietas iestādē, un, ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, tas uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad adresāts atteicies pieņemt dokumentu. Par adresāta atteikšanos pieņemt dokumentu izsniedzējs izdara atzīmi, norādot atteikšanās iemeslus. Adresāts ir tiesīgs pie attiecīgās atzīmes sniegt viedokli rakstiski.

8. pants. Dokumenta paziņošana ar iestādes darbinieka starpniecību

(1) Iestāde dokumenta paziņošanai var izmantot tam norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību. Šādos gadījumos par dokumentu pārvaldību atbildīgā iestādes struktūrvienība vai amatpersona nodod attiecīgajam darbiniekam vai ziņnesim paziņojamo dokumentu slēgtā aploksnē un sagatavo piegādes veidlapu, kura satur šādu informāciju:

1) saņēmēja vārds, uzvārds;

2) saņēmēja adrese;

3) iestādes darbinieka, kurš izsniedzis dokumentu nodošanai, vārds un uzvārds;

4) dokumenta adresāta vārds un uzvārds;

5) dokumenta nosaukums.

(2) Ja dokumentu paziņo ar iestādes darbinieka starpniecību un, ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, tas uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad adresāts atteicies pieņemt dokumentu. Par adresāta atteikšanos pieņemt dokumentu izsniedzējs izdara atzīmi, norādot atteikšanās iemeslus. Adresāts ir tiesīgs pie attiecīgās atzīmes sniegt viedokli rakstiski.

(3) Dokumenta saņemšanu adresāts apliecina, parakstoties piegādes veidlapā. Parakstoties par dokumenta saņemšanu, adresāts norāda dokumenta saņemšanas datumu un laiku. Ar šo brīdi dokuments ir uzskatāms par paziņotu.

(4) Ja piegādes brīdī adresāts tā norādītajā adresē nav sastopams, dokumentu nodod konkrētajā adresē sastaptajai pilngadīgajai personai. Attiecīgā persona parakstās piegādes veidlapā, norādot savu vārdu un uzvārdu, dokumenta saņemšanas datumu un laiku. Ja adresāta norādītajā adresē sastaptā persona atsakās saņemt dokumentu vai nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, iestādei jāizvēlas cits paziņošanas veids.

(5) Dokuments uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas nodots šī panta ceturtajā daļā minētajai personai. Šai personai ir pienākums dokumentu nodot adresātam.

(6) Ja adresāts ir juridiska persona, dokumentu nodod adresāta juridiskajā adresē sastaptajam attiecīgās juridiskās personas darbiniekam, kas parakstās par dokumenta saņemšanu. Parakstoties par dokumenta saņemšanu, darbinieks norāda dokumenta saņemšanas datumu, laiku, vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu. Ar šo brīdi dokuments uzskatāms par paziņotu.

9. pants. Dokumenta paziņošana izmantojot pasta pakalpojumus

(1) Izmantojot pasta pakalpojumus, dokumentus paziņo slēgtā aploksnē, vēstuļu korespondences veidā:

1) kā vienkāršo pasta sūtījumu;

2) kā ierakstīto pasta sūtījumu;

3) kā pasta sūtījumu ar paziņojumu par izsniegšanu.

(2) Paziņojot dokumentu ar vienkāršo sūtījumu, dokuments uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad dokuments iestādē reģistrēts kā izejošs.

(3) Paziņojot dokumentu kā ierakstītu pasta sūtījumu, dokuments uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

(4) Ja no pasta tiek saņemts secinājums vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments paziņots septītajā dienā pēc nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad dokuments iestādē reģistrēts kā izejošs, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bija par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

10. pants. Dokumenta paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus

(1) Dokumentu paziņo, nosūtot pa faksu, ja persona ir norādījusi faksa numuru un rakstveidā izteikusi vēlmi dokumenta saņemšanai pa faksu. Uz dokumenta 1. lappuses iestāde ietver norādi ar apstiprinājumu par saņemšanu, kura satur informāciju par saņēmēja vārdu, uzvārdu un adresi. Adresāts, saņemot dokumentu, parakstās tā 1. lappusē norādītajā apstiprinājumā par saņemšanu un nosūta to darba dienas laikā atpakaļ sūtītājam. Dokuments uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad sūtītājs saņem adresāta faksa sūtījumu ar apstiprinājumu par dokumenta saņemšanu.

(2) Dokumentu paziņo ar elektroniskā pasta starpniecību vai, izmantojot iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas, ja persona rakstveidā izteikusi vēlmi dokumenta saņemšanai attiecīgajā veidā. Dokumenta paziņošanai ar elektroniskā pasta starpniecību vai, izmantojot iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas, piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas sūtīts pa elektronisko pastu vai, izmantojot iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

(3) Prezumpciju, ka dokuments paziņots otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu vai, izmantojot tiešsaistes formas, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei jāpierāda, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts.

(4) Iestāde var paziņot adresātam par dokumenta esamību vai tā saturu telefoniski, fiksējot sarunu rakstiski, ja ir pamatota steidzamība dokumenta paziņošanai. Pēc paziņošanas par dokumenta esamību vai tā saturu, dokumentu nogādā adresātam.

11. pants. Dokumenta paziņošana uz ārvalstīm

(1) Dokumentu paziņo uz ārvalstīm:

1) iestādei vēršoties kompetentā iestādē normatīvajos aktos par starptautisko sadarbību noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija nosūta dokumentu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kas uzaicina personu saņemt dokumentu pārstāvniecībā vai to tālāk nosūta uzņemošās valsts Ārlietu ministrijai ar lūgumu paziņot dokumentu adresātam.

2) ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par sūtījuma izsniegšanu, ja dokumentu nav iespējams paziņot šī panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja dokuments nosūtīts atbilstoši 11.panta pirmās daļas 2.punktam, tā paziņošanu apliecina adresāta parakstīts paziņojums par sūtījuma izsniegšanu. Ja šāds sūtījums nav saņemts, kā arī nav saņemta informācija par neiespējamību nodot sūtījumu adresātam, uzskatāms, ka dokuments ir paziņots sešus mēnešus pēc dokumenta nodošanas pastā.

12. pants. Dokumenta publiska paziņošana

(1) Dokumentu publiski paziņo:

1) ja, tas ir lietderīgi resursu patēriņa vai steidzamības dēļ un dokuments skar individuāli nenoteiktu adresātu loku;

2) ja, adresāta dzīvesvieta nav deklarēta un atrašanās vieta nav zināma un nav iespējams dokumentu paziņot adresāta pilnvarotajai personai;

3) ārējā normatīvā aktā noteiktos gadījumos.

(2) Dokumentu paziņo ar publikāciju oficiālajā laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis”. Pašvaldība dokumentu var paziņot ar publikāciju vietējā laikrakstā un izliekot paziņojumu pašvaldības telpās. Lietderības apsvērumu dēļ, papildus publikācijai oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, iestāde var izvēlēties arī citus plašsaziņas līdzekļus.

(3) Ārkārtējos gadījumos iestāde dokumentu var paziņot, nolasot to radio vai televīzijā. Šādā veidā paziņots dokuments nekavējoties jāpublicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad dokuments paziņots.

(4) Dokuments uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas.

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Bērziņš

M. Lazdovskis

I. Bergmane

L. Popova

S. Mertena

27.10.2008. 10:30

1488

Pizāne,

67036907, ruta.pizane@tm.gov.lv

Likumprojekta “Paziņošanas likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Tieslietu ministrijas darba grupa koncepcijas projekta „Administratīvā procesa iestādē un tiesā efektivizēšanas koncepcija” izstrādei konstatēja būtiskas problēmas dokumentu paziņošanas jomā, kas apgrūtina valsts pārvaldes iestāžu darbību. Pašreizējā situācijā pastāv vairākas nepilnības un trūkumi gan praksē, gan normatīvajā regulējumā, kas skar dokumentu paziņošanas procesu attiecībās starp privātpersonu un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī tiesām. Lielākoties sarežģījumi rodas gadījumos, kad adresāts nav sastopams tā juridiskajā vai deklarētajā adresē, kad dokuments tiek sūtīts ierakstītā sūtījumā, jo nav noteikts, ar kuru brīdi dokuments uzskatāms par saņemtu. Īpaši svarīgi tas ir administratīvajā procesā, kur Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Tāpat lielākajai daļai iestāžu nav saprotams, kā sūtījums jeb dokuments adresātam ir nogādājams. Sarežģījums pašreizējā dokumentu paziņošanas sistēmā rada arī tas, ka procesa likumos nav uzskaitīti citi saziņas veidi, izņemot tos, kas jau ir ietverti procesu likumos, un nav reglamentēta šī saziņas kārtība. Zināmus sarežģījumus rada tas, ka persona iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, norāda viņam zināmo atbildētāja dzīvesvietas adresi, tādējādi uzliekot pienākumu tiesnesim meklēt atbildētāja dzīvesvietas adresi datu bāzē, ja norādītajā adresē atbildētājs nav sasniedzams. Kā viena no būtiskākajām problēmām ir tā, vai gadījumā, ja pasta darbinieks iestādes sūtāmo dokumentu nodod kļūdaini citai personai vai nenodod vispār, tiek uzskatīts, ka dokuments ir paziņots.

Administatīvajā tiesā bieži tiek izskatītas lietas, kurās adresāts apgalvo, ka nav saņēmis nelabvēlīgu administatīvo aktu (lēmumu). Administatīvā procesa likuma 40.panta otrā daļā ietvertā prezumpcija, ka, ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, nav pietiekama dažādo faktisko situāciju risināšanai. Nav noteikts adresāta pienākums saņemt viņam adresētos dokumentus. Piemēram, strīdi par pienākumu doties uz pastu un saņemt nelabvēlīgu administratīvo aktu tiek izskatīti visās tiesu instancēs. Tā piemēram Administatīvā rajona tiesa 2006.gada 28.februārī pieņēma lēmumu nepieņemt lietu izksatīšanai, jo pieteicējs atsakoties pastā saņemt nelabvēlīgu administratīvo aktu vairāk kā gadu bija nokavējis administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņu. Par šo lēmumu tika iesniegta blakussūdzība, kas tika noraidīta (Administratīvās abgabaltiesas 2006.gada 6.aprīļa lēmums lietā Nr. AA1631-06/4) kā arī kasācijas sūdzība, kas tika noraidīta (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 6.jūnija spriedums lietā Nr. A8004306/3, SKA - 308).

Tā kā nav vienota regulējuma par dokumentu paziņošanu, rodas problēmas gan ar dokumentu piegādi privātpersonām Latvijas Republikas robežās, gan ar dokumentu paziņošanu uz ārvalstīm (fiziskām un juridiskām personām).

Procesuālie likumi šobrīd neparedz regulējumu, kas attiecas uz elektronisko dokumentu piegādi privātpersonām.

Likumprojekts tika izstrādāts darba grupā, kas tika izveidota pamatojoties uz tieslietu ministra 2007.gada 9.marta rīkojuma Nr. 1-1/109 „Par darba grupas izveidošanu likumprojekta „Paziņošanas likums” izstrādei”.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir publiski tiesiskajās attiecībās starp iestādi un privātpersonu veicināt efektīvu procesu un privātpersonu tiesību un likumisko interešu ievērošanu, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu iestādes vai tiesas dokumentu paziņošanu privātpersonai.

Likumprojekts primāri ir vērsts uz administratīvo procesu, uz informācijas atklātības jautājumiem un iesniegumiem atbildes sniegšanai pēc būtības.

Likumprojekts nosaka paziņošanas subjektus un paziņošanas veidus, ciktāl tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos, Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos vai citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. Šis likums nav piemērojams gadījumos, kad publisko tiesību juridiskā persona darbojas privāto tiesību jomā.

Likumprojekts paredz sešus dokumenta paziņošanas veidus: dokumenta vai citas informācijas paziņošana uz vietas iestādē vai tiesā; dokumenta paziņošanas ar iestādes vai tiesas darbinieka starpniecību; dokumenta paziņošana izmantojot pasta pakalpojumus; dokumenta paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus; dokumentu paziņošana uz ārvalstīm; publiska paziņošana.

Ar šo likumprojektu tiks atrisinātas problēmas, kas skar dokumentu paziņošanu privātpersonai, iestādei pildot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus publisko tiesību jomā. Turklāt Paziņošanas likumā tiks noteikti vairāki dokumentu paziņošanas veidi un to pielietošanas kārtība, kas atvieglos un vienkāršos dokumentu paziņošanu adresātam. Iestāde varēs izvēlēties lietderīgāko paziņošanas veidu. Ar paziņošanas likumu tiks atrisināta problēma, kas saistīta ar dokumenta paziņošanu uz deklarēto dzīvesvietu, jo likums paredz iespēju dokumentu apziņot arī uz adresāta norādīto adresi, kas nav deklarētā adrese, vai uz deklarācijā norādīto papildu adresi. Likumā ir paredzēts regulējums tādiem gadījumiem, ja iestādes darbinieks vai kurjers nodod dokumentu adresāta dzīvesvietā sastaptajai persoani, kurai ir pretējas intereses ar adresātu lietas ietvaros. Šādā gadījumā likums paredz, ka paziņošana nav notikusi. Turklāt gadījumā, ja iestādes darbinieks vai kurjers dokumentu adresātm nav nodevis, adresātam var pierādīt dokumenta nesaņemšanas faktu, norādot objektīvus apstākļus. Attiecīgi iestādei būs pienākums izvēlēties citu dokumenta paziņošanas veidu.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts uzņēmējdarbības vidi neietekmē.

Likumprojekts vienkāršos administratīvo procedūru, jo tiks noregulētas valsts iestādes un privātpersonas attiecības dokumentu paziņošanas jomā. Turklāt tādā veidā tiks uzlabota privātpersonu un publisko personu sadarbība.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2009

2010

2011

2012

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiks sagatavoti grozījumi Administatīvā procesa likumā.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav notikuši.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta īstenošana ir atkarīga no visām iestādēm, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas. Likumprojekta izpildei nav nepieciešama jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo funkciju paplašināšana.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par likumprojektu tiks informēta ar oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” un periodiskā izdevuma „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” starpniecību. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un tiesību aktu portālā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat, ja persona uzskatīs, ka likumprojektā ietvertās normas pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, viņa varēs vērsties Satversmes tiesā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M. Lazdovskis	I. Bergmane	L. Popova	S. Mertena

03.02.2009. 9:28

1369

Pizāne

67036907, ruta.pizane@tm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.9

2009.gada 3.februārī

28.§

Likumprojekts "Paziņošanas likums"

TA-2491

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, I.Godmanis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

Ministru prezidents		I.Godmanis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-09-0302-#28.doc