2007

2009. gada 7. aprīlī

Nr.________________

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š. g. 7. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”” (Nr.1114/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz iepriekšminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___lpp.

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētāja biedrs                                         Juris Dobelis

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                        

                                                                                                              Likumprojekts 2. lasījumam

 

Grozījumi Prokuratūras likumā

 (Nr. 1114/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

 

(6)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 13., 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 202.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 13., 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 202.nr.) šādus grozījumus:

 

2.pants. Prokuratūras funkcijas

Prokuratūra:

1) uzrauga izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību;

2) organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu;

3) uzsāk un veic kriminālvajāšanu;

4) uztur valsts apsūdzību;

5) uzrauga sodu izpildi;

6) likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses;

7) likumā noteiktajos gadījumos iesniedz prasības pieteikumu vai iesniegumu tiesā;

8) likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā.

1. Izteikt 2.panta 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas, operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem;

2) veic pirmstiesas izmeklēšanu;".

 

 

 

 

 

1. Izteikt 2.panta 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem;

2) veic pirmstiesas izmeklēšanu;”.

 

5.pants. Prokurora darbības pamatprincipi

Katrs prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

 

 

1

Deputāts Mārtiņš Roze:

Aizstāt 5.pantā vārdus „nevainīguma prezumpciju” ar vārdiem „cilvēktiesības”.

 

Neatbalstīts

 

 

12.pants. Izziņas iestāžu darba un citu iestāžu operatīvās darbības uzraudzība

Prokurors kriminālprocesa likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā uzrauga izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību.

 

13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas izmeklēšanā

Prokurors kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī dod norādījumus izziņas iestādēm kriminālās meklēšanas un procesuālo darbību izpildei.

 

2. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas, operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu uzraudzība

Prokurors uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas, operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem.

 

13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas procesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu. Izņēmuma gadījumā prokurors Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā veic izmeklēšanu."

 

 

 

 

2. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu uzraudzība

Prokurors uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem.

 

13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas procesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu. Izņēmuma gadījumā prokurors Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā veic izmeklēšanu.”

 

17.pants. Prokurora pilnvaras, veicot iesnieguma pārbaudi

 (2) Prokuroram, konstatējot likuma pārkāpumu, atbilstoši tā raksturam ir pienākums:

…

4) ierosināt krimināllietu;

 …

 

 

3. Izteikt 17.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) uzsākt kriminālprocesu;".

 

 

 

 

 

 

3. Izteikt 17.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) uzsākt kriminālprocesu;”.

 

36.pants. Ģenerālprokurora amata kandidāts

Par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura:

1) ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Satversmes tiesas tiesnesi;

2) pēc 1993.gada 1.janvāra ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Augstākās tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz trešā kvalifikācijas klase;

3) ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par apgabaltiesas tiesnesi un kurai ir vismaz trešā kvalifikācijas klase;

4) pēc 1990.gada 26.septembra ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi prokurora amatā prokuratūras iestādēs.

 

 

2

Deputāts Mārtiņš Roze:

Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

„36. pants. Ģenerālprokurora amata kandidāts

Par ģenerālprokuroru var iecelt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz desmit gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. ”

 

 

Neatbalstīts

 

39.pants. Prokurora atbrīvošana no amata

Prokuroru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt prokurora darbu;

4) beidzoties amata pienākumu pildīšanas termiņam.

 

4. Papildināt 39.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja attiecīgajā gadījumā nav iespējams prokuroru iecelt citā prokurora amatā vai prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt."

 

 

 

 

4. Papildināt 39.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja attiecīgajā gadījumā nav iespējams prokuroru iecelt citā prokurora amatā vai prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt.”

 

40.pants. Prokuroru atlaišanas pamati

(1) Prokurors ir jāatlaiž no amata:

1) ja ģenerālprokurors ir konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) ja ģenerālprokurors konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem;

3) ja prokurors atsakās pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;

4) ja prokurors notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Prokuroru var atlaist no amata:

1) par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību un izraisījusi būtiskas sekas;

2) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar prokurora amatu;

3) ja viņš sasniedzis valsts noteikto pensijas vecumu;

4) ja atestācijas komisija konstatē, ka viņa profesionālās iemaņas ir nepietiekamas;

5) par darba pienākumu tīšu nepildīšanu;

6) par Prokuroru ētikas kodeksa normu rupju pārkāpšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.96. likumu, 22.10.98. likumu, 08.06.2000. likumu un 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 13.11.2002.)

 

 

 

3

Deputāts Mārtiņš Roze:

Papildināt 40.panta pirmo daļu ar 5.un 6.punktu šādā redakcijā:

„5) stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka konkrētajā kriminālprocesā ir pārkāptas personas cilvēktiesības un prokurors ir vainojams pārkāpuma izdarīšanā. 

6) kriminālprocesā ir konstatēts prokurora izdarīts tīšs likuma pārkāpums, kura rezultātā nodarīts būtisks kaitējums privātpersonas Latvijas Republikas Satversmē, noteiktajām pamattiesībām, vai Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos garantētajām cilvēktiesībām.”

 

 

Neatbalstīts

 

43.pants. Prokurora disciplinārā atbildība

(1) Prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī par:

1) tīšu likuma pārkāpumu, pildot dienesta pienākumus;

2) darba pienākumu tīšu nepildīšanu;

3) apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar prokurora amatu;

4) administratīvo pārkāpumu;

5) Prokuroru ētikas kodeksa normu neievērošanu.

(2) Attaisnojoša sprieduma taisīšana, krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai vai procesuālo lēmumu atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts Mārtiņš Roze:

Aizstāt 43.panta otrajā daļā teikuma daļu: „ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas” ar teikuma daļu: „ja vien prokurora rīcība nav bijusi acīmredzami nepamatota un prokurors konkrētajā gadījumā nav rīkojies augstākā mērā godprātīgi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

45. pants. Disciplinārsodu piemērošanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Ģenerālprokuroram ir tiesības piemērot jebkuru disciplinārsodu jebkuram prokuroram.

Virsprokuroriem ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņu vadītās iestādes vai struktūrvienības prokuroriem. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, iestādes vadītājs var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Amatpersona, kurai ir tiesības piemērot disciplinārsodu, iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem un pieprasa prokurora paskaidrojumu, bet, ja nepieciešams, - organizē disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudi.

Pirms mēneša amatalgas samazināšanas, prokurora pazemināšanas amata pakāpē, pazemināšanas amatā vai atlaišanas no amata saņemtie materiāli iesniedzami atestācijas komisijai atzinuma došanai.

(3) Disciplinārsodu drīkst uzlikt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(4) Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, kā arī pārējos šīs iestādes prokurorus. Pavēli pievieno prokurora personiskajai kadru lietai.

(5) Ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no amata, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts, taču iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai atjaunošana iepriekšējā amatā iespējama tikai atestācijas kārtībā.

(6) Amatpersona, kas piemērojusi disciplinārsodu, ir tiesīga to atcelt, pirms pagājis gads. Ar šādu pavēli arī tiek iepazīstināti visi attiecīgās iestādes prokurori.

(7) Persona lēmumu par tai uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.

 

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6

 

 

 

 

 

 

Deputāts Mārtiņš Roze:

Papildināt 45.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: „Ģenerālprokurora pienākums ir veikt pārbaudi par katru gadījumu, kad ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu konstatēts cilvēktiesību pārkāpums konkrētā kriminālprocesā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts Mārtiņš Roze:

Papildināt 45.panta trešo daļu aiz teikuma daļas: „bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas”, ar: „vai dienas, kad spēkā stājies Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kurā konstatētie fakti var būt par pamatu prokurora saukšanai pie atbildības”

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

56.pants. Prokurora drošības garantijas

(1) Prokuroram ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes locekļu aizsardzību, kā arī uz savas un savu ģimenes locekļu mantas aizsardzību.

(2) Prokuroriem ir tiesības uz dienesta ieroci. To piešķirot, glabājot, nēsājot un pielietojot, jāievēro Ieroču aprites likumā reglamentētie nosacījumi un kārtība.

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Izslēgt 56.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Izslēgt 56.panta otro daļu.

 

57.pants. Prokuroru dzīvokļu nodrošināšana ar telefonu

Prokuroru dzīvokļos ārpus kārtas tiek ierīkots telefons.

 

 

6. Izslēgt 57.pantu.

 

 

 

 

 

6. Izslēgt 57.pantu.