R ī g ā

 

 

 

 

R ī g ā

 

2009.gada 12.februārī   Nr. 9/10-

Saeimas Prezidijam

 

            Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

Komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes 19.februāra darba kārtībā.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1)    likumprojekts uz 1 lapas;

2)    anotācija likumprojektam uz 11 lapām.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                                               A.Barča

 

 

 

 

Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

 

Izdarīt  likumā  „Par  apdrošināšanu  bezdarba  gadījumam”  (Latvijas
Republikas  Saeimas  un  Ministru  Kabineta  Ziņotājs,  1999, 24.nr.; 2001,
1.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 200 nr.) šādu grozījumu:

Izslēgt  4.panta  otrajā  daļā vārdus „un īres un transporta izdevumu
kompensācijām”.



      Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā

 

Likumprojekta

„Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””

anotācija

 

  I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Labklājības ministrijas darba plāna 2008.gadam (apstiprināts 19.02.2008.) 22.punktā noteikto uzdevumu - „Sagatavot priekšlikumus bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu regulējošo tiesību aktu pilnveidošanai un valsts atbalsta programmu ieviešanai.” Minētais uzdevums tiek turpināts Labklājības ministrijas darba plāna 2009.gadam ietvaros (apstiprināts 21.01.2009.).

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 4.pantā ir noteikta nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanas kārtība. Minētā panta otrajā daļā cita starpā ir paredzēts, ka nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus izmanto arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām īres un transporta izdevumu kompensācijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas (turpmāk – profesionālā apmācība) laikā un stipendijām neformālās izglītības ieguves (turpmāk – neformālā apmācība) laikā.

Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 13.panta 3.punktam, bezdarbniekam iesaistoties profesionālajā apmācībā un neformālajā apmācībā ir tiesības saņemt stipendiju, kā arī profesionālās apmācības laikā papildus īres vai transporta izdevumu kompensāciju.

Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 4.panta trešo daļu īres vai transporta izdevumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.25 „Kārtība, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendija bezdarbnieka neformālās izglītības ieguves laikā un nosakāms stipendijas un kompensācijas apmērs” (turpmāk – Noteikumi).

Atbilstoši Noteikumu 4.punktam profesionālās apmācības laikā bezdarbniekam stipendiju piešķir 40 latu apmērā par apmācību kalendāra mēnesi. Īres vai transporta izdevumus bezdarbniekam atbilstoši Noteikumu 6. un 7.punktam kompensē 50% apmērā no faktiskās izdevumu summas mēnesī (īres maksas kompensācijas gadījumā) vai par profesionālās apmācības dienām (transporta izdevumu kompensācijas gadījumā), bet ne vairāk kā vienu latu dienā.

Saskaņā ar Noteikumu 3. un 5.punktu īres vai transporta izdevumu kompensācijas apmēru aprēķina un izmaksā izglītības iestāde atbilstoši bezdarbnieka iesniegtajiem attiecīgi īres vai transporta izdevumus pamatojošajiem dokumentiem.

Tomēr, lai nodrošinātu to, ka bezdarbniekam tiek kompensētas reālās pārvietošanās izmaksas un nepieļautu iespēju, ka bezdarbnieks izglītības iestādei varētu iesniegt transporta izdevumus apliecinošos dokumentus (biļetes, degvielas čekus) arī par braucieniem, kas nav izmantoti nokļūšanai izglītības iestādē, tādejādi ļaunprātīgi izmantojot Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredzētās tiesības, konkrēts katram bezdarbniekam maksimālais kompensējamās summas apmērs par transporta izdevumiem tiek atrunāts līgumā starp bezdarbnieku un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – Aģentūra) par bezdarbnieka profesionālo apmācību. Aģentūra, slēdzot līgumu ar katru apmācībās iesaistāmo bezdarbnieku, līgumā norāda gan bezdarbnieka dzīvesvietas atrašanās vietu, apmācību vietu, prakses vietu, attālumu un maršrutu, kas bezdarbniekam ir jāveic no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, izmantojamā transporta veidu (sabiedriskā, privātā), tā izmaksas (sabiedriskā transporta biļešu cenas attiecīgajā maršrutā, degvielas izmaksas un privātā transportlīdzekļa degvielas patēriņa apmērus u.c.). Atbilstoši nosacījumiem līgumā tiek aprēķināta un noteikta vienas dienas transporta izdevumu konkrēta summa, kas bezdarbniekam rodas, apmeklējot profesionālās apmācības pasākumus, un attiecīgi kompensējamās summas apmērs (50% no aprēķinātās summas vai arī viens lats gadījumā, ja tiek sasniegts maksimāli pieļaujamais apmērs). Saskaņā ar iepriekšminētajā līgumā norādītajiem nosacījumiem izglītības iestādē bezdarbnieks iesniedz attiecīgos izdevumus pamatojošos dokumentus (biļetes, čekus), kas apliecina bezdarbnieka reālos izdevumus un atbilstoši kuriem izglītības iestāde izmaksā bezdarbniekam transporta izdevumu kompensāciju. Izglītības iestādes pienākums ir pienācīgi uzskaitīt bezdarbnieka iesniegtos izdevumu pamatojošos dokumentus atbilstoši, kuriem Aģentūrai iesniegt rēķinu par īres un transporta izdevumu kompensāciju faktiskajām izmaksām.

Veicot iepriekšminēto transporta vai īres izdevumu kompensāciju administrēšanu, Aģentūra ir konstatējusi šādas problēmas:

1. Bezdarbnieks profesionālo apmācību laikā (3 – 6 mēneši) maina dzīvesvietu, izvēlēto transporta veidu, mainās citi līgumā par bezdarbnieka apmācību ietvertie nosacījumi – transporta biļešu cenas, degvielas cenas, transporta maršruts, mācību vieta, prakses vieta utt., kas rada nepieciešamību veikt grozījumus līgumā ar bezdarbnieku – jāizstrādā jauns maršruts, jāpārbauda un attiecīgi jāmaina noteiktās transporta izmaksas (biļešu cenas, degvielas izmaksas).

2. Bezdarbnieks, slēdzot līgumu ar Aģentūru, pirms profesionālās apmācības uzsākšanas nevar konkrēti pateikt kādu transporta veidu (sabiedrisko, personīgo) un maršrutu izvēlēsies nokļūšanai izglītības iestādē.

3. Bezdarbnieku iesniegtais transporta izdevumu attaisnojošo dokumentu lielais apjoms apgrūtina šo dokumentu pārbaudi, izdevumu uzskaiti un apkopošanu, gan izglītības iestādē, gan  Aģentūrā.

4. Bezdarbnieks savlaicīgi, noteiktajos termiņos neiesniedz izdevumus attaisnojošos dokumentus, kas apgrūtina finanšu līdzekļu plānošanu un apguvi.

Saskaņā ar Aģentūras aprēķiniem vidēji mēnesī vienam bezdarbniekam (no profesionālajā apmācībā iesaistītajiem bezdarbniekiem) izmaksājamā transporta vai īres kompensācija šobrīd sastāda 6,82 latus. Atbilstoši pastāvošajam regulējumam bezdarbniekam maksimālā iespējamā kompensējamā summa par transporta izdevumiem ir 21 lats mēnesī un īres izdevumu gadījumā 31 lats. Tādejādi, faktiskais transporta vai īres kompensācijas vidējais mēneša rādītājs uz vienu apmācībās iesaistāmo bezdarbnieku sasniedz tikai 22% no maksimālā iespējamā apmēra. Kā būtiskākos iemeslus tam var minēt to, ka ne visiem apmācībā iesaistītajiem bezdarbniekiem īres vai transporta izdevumu kompensācijas ir nepieciešamas, daļa bezdarbnieku, kas saņem kompensācijas apmācību laikā tiek atskaitīti no apmācāmo skaita, kā arī bezdarbnieki ne vienmēr iesniedz izdevumus attaisnojošos dokumentus izglītības iestādē vai arī tos iesniedz novēloti. 

Ievērojot iepriekš aprakstīto sarežģīto īres un transporta izdevumu kompensācijas administrēšanas mehānismu un ar tā realizēšanu saistītās praktiskās problēmas, kā arī faktisko bezdarbniekam izmaksājamo kompensāciju apmēru (6,82Ls) ir jāsecina, ka reālais bezdarbniekam sniegtais atbalsts nav samērīgs ar šī atbalsta administrēšanai patērētajiem Aģentūras un izglītības iestāžu personāla administratīvajiem resursiem un radītajiem birokrātiskajiem šķēršļiem gan bezdarbniekiem, gan izglītības iestādēm, kas viennozīmīgi neatbilst labas valsts pārvaldības principiem.

Savukārt atbilstoši Noteikumu 4.punktam stipendijas apmērs neformālās apmācības laikā ir 25 lati par apmācības laika kalendāra mēnesi. Atšķirībā no profesionālās apmācības, bezdarbnieks īres vai transporta izdevumus neformālās apmācības laikā nesaņem, kā arī izmaksājamais stipendijas apmērs ir noteikts par 15 latiem mazāks. Iepriekš minētās atšķirības izskaidrojamas ar to, ka neformālās apmācības programmas apguves rezultātā, atšķirībā no profesionālās apmācības, kur bezdarbnieks saņem profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, bezdarbnieks saņem apliecību par sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi, kas pietuvinātas mainīgajām darba tirgus prasībām.

Taču ņemot vērā, ka stipendijas mērķis ir iespēju robežās segt ar apmācībām saistītos izdevumus (transports, ēšana, mācību materiāli utt.), kā arī to, ka gan profesionālās apmācības laikā, gan neformālās apmācības laikā ir mācību programmas, kur bezdarbniekam dienā jāmācās vienāds stundu skaits (līdz 8 mācību stundām) un lielākoties atšķiras mācību stundu kopējais apjoms, kā arī to, ka neformālās apmācības apguve pašreizējā darba tirgus situācijā ir svarīgs ātrāka darba atrašanas instruments, nepieciešams neformālās apmācības laikā saņemamo stipendiju pielīdzināt profesionālās apmācības laikā saņemtās stipendijas apmēram.

Lai risinātu šīs problēmas, tika izstrādāts  likums „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kur izslēgtas normas par īres un transporta izdevumu kompensācijas piešķiršanu bezdarbniekam, iekļaujot to vienā stipendijā. Likums „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”  Saeimā 5.02.2009. pieņemts 3.lasījumā (reģistrācijas Nr.781/Lp9).

Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams izdarīt attiecīgus tehniskus grozījumus likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, svītrojot attiecīgi likuma 4.panta otrajā daļā ietverto norādi uz nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām īres un transporta izdevumu kompensācijām profesionālās un neformālās apmācības laikā.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts  paredz grozīt likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 4.panta otro daļu, svītrojot norādi uz nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām īres un transporta izdevumu kompensācijām bezdarbnieku profesionālās un neformālās  apmācības laikā.

Noteikts, ka likumprojekts stājas spēkā 2009.gada 1.martā vienlaicīgi ar likumu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

 4. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms.

 

 

 

 

 

 

 

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Paredzot bezdarbniekiem iespēju saņemt vienotu stipendijas apmēru, kurā iekļauta arī īres vai transporta izdevumu kompensācija, tiks atceltas pašreiz pastāvošās administratīvās procedūras attiecībā uz valsts un privātajām izglītības iestādēm īres un transporta izdevumu aprēķināšanā un  kompensāciju piešķiršanā apmācāmajiem bezdarbniekiem.

 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Bezdarbniekiem līdz ar īres un transporta izdevumu kompensāciju apvienošanu vienā stipendijā, tiks atceltas pašreiz pastāvošās administratīvās procedūras attiecībā uz transporta un īres izdevumu attaisnojošo dokumentu iesniegšanu izglītības iestādē.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē.

  Nav attiecināms.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009

Turpmākie trīs gadi

2010*

2011*

2012*

1

2

3

4

5

Speciālais budžets

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.02.00 apakšprogrammas „Nodarbinātības speciālais budžets” ieņēmumos, t.sk.,

 

līdz 2009.gada 1.martam:

 

no 2009.gada 1.marta:

 

88,6

 

 

 

 

 

8,0

 

80,6

 

-

 

-

 

-

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.02.00 apakšprogrammas „Nodarbinātības speciālais budžets” izdevumos, t.sk.,

 

līdz 2009.gada 1.martam:

 

no 2009.gada 1.marta:

 

88,6

 

 

 

 

 

8,0

 

80,6

 

-8,0

 

-8,0

 

-8,0

3. Finansiālā ietekme:

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.02.00 apakšprogrammas „Nodarbinātības speciālais budžets”, t.sk.,

 

līdz 2009.gada 1.martam:

 

no 2009.gada 1.marta:

 

0

 

 

 

 

 

0

 

0

 

-8,0

 

-8,0

 

-8,0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” 2009.gadā finansējums bezdarbnieku stipendijām plānots 88,6 tūkst. Ls apmērā,

tai skaitā:

 

1. Bezdarbnieku stipendijas profesionālās apmācības laikā:

 

Aprēķins līdz 2009.gada 1.martam:

 

1.1. 40 Ls (stipendija vienam iesaistītajam profesionālās apmācības programmā) x 66 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) x 2 mēneši (janvāris-februāris) = 5 280 Ls,

 

1.2. īres vai transporta izmaksas –

1 Ls (vienā dienā) x 41 (darba dienu skaits janvārī-februārī) x 66 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) = 2 706 Ls,

 

Kopā: 5 280 Ls + 2 706 Ls = 7 986 Ls.

 

Aprēķins no 2009.gada 1.marta:

 

1.3. 70 Ls (stipendija vienam iesaistītajam profesionālās apmācības programmā) x 349 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) x 3,3 mēneši (vidējais mācību ilgums) = 80 619 Ls,

 

Pavisam 2009.gads:

7 986 Ls+ 80 619 Ls = 88 605 Ls

 

Aprēķins 2010., 2011. un 2012.gadam:

1.1. 70 Ls (stipendija vienam iesaistītajam profesionālās apmācības programmā) x 349 (iesaistīto bezdarbnieku skaits ) x 3,3 mēneši (vidējais mācību ilgums) = 80 619Ls.

Aprēķins 2010., 2011. un 2012.gada samazinājumam par 7 986 Ls:

1.1. 40 Ls (stipendija vienam iesaistītajam profesionālās apmācības programmā) x 66 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) x 2 mēneši (janvāris-februāris) = 5 280 Ls,

 

1.2. īres vai transporta izmaksas –

1 Ls (vienā dienā) x 41 (darba dienu skaits janvārī-februārī) x 66 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) = 2 706 Ls,

 

5 280 Ls + 2 706 Ls = 7 986 Ls.

6. Cita informācija

* - 2010., 2011. un 2012.gadā speciālā budžeta aktīvajam nodarbinātības pasākumam „Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve” finansējums tiek samazināts par 7986 Ls sakarā ar to, ka tiek plānots 66 bezdarbniekus iesaistīt Eiropas Sociālā fonda projektā „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā”.

Noteikumu īstenošana tiks nodrošināta piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojekts ir izstrādāts pamatojoties uz likumu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr.781/Lp9), kuru  2009.gada 5.februārī  Saeima pieņēma 3.lasījumā.

Likumprojektam  jāstājas spēkā vienlaicīgi ar likumu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”  -  2009.gada 1.martā.

Saistībā ar likumu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” un likumprojektu grozījumi nepieciešami šādos Ministru kabineta noteikumos:

1.      Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.25 „Kārtība, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendija bezdarbnieka neformālās izglītības ieguves laikā un nosakāms stipendijas un kompensācijas apmērs”, kurus nepieciešams atcelt un izdot jaunus noteikumus;

2.      Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumi Nr.732 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma apakšaktivitāti „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”, kur nepieciešams precizēt 46.2.apakšpunktu, svītrojot izmaksu apakšpozīciju, kur paredzēta dzīvojamo telpu īres vai transporta izdevumu kompensācija apmācību laikā;

3.      Ministru kabineta noteikumi Nr.166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”, kur nepieciešams precizēt 26.punktu, paredzot, ka līgumā par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību netiek noteikta stipendijas un īres vai transporta izdevumu kompensācijas saņemšanas kārtība.

Grozījumus minētajos Ministru kabineta noteikumos izstrādās Labklājības ministrija, iesniedzot tos izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaicīgi, lai tie stātos spēkā 2009.gada 1.martā.

 

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms.

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms.

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms.

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

  Nav attiecināms.

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Nav atiecināms.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

 5. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta pieņemšana nepaplašinās ne Aģentūras, ne izglītības iestāžu, kuras veic bezdarbnieku apmācību, līdzšinējās funkcijas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā arī interneta portālā www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

 

Bezdarbnieks savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un Likumā noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms.