Likums

Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

2009.gada 11.februārī

Nr.________________

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 3 lp.).

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

Likumprojekts

Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā

Izdarīt Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10.nr., 2002, 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 186. nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 2.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) no 2009. līdz 2012.gadam (ieskaitot) — ne vairāk kā 1 procentu no iekšzemes kopprodukta.”

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

„Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz Valsts aizsardzības finansēšanas likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2012. gadam (ieskaitot) paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO, finansējumu, kas sastāda 2 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kopējais līdzekļu apjoms, kas 2006.gadā tika atvēlēts programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" bija 183,79 milj. latu – kas sastādīja gandrīz 2% no IKP, 2007.gadā šai programmai tika atvēlēts 254,04 miljoni latu jeb ir 2% no IKP, 2008.gadā - 304,75 miljoni latu jeb 1.93% no IKP.

Tomēr saskaņā ar Eiropas aizsardzības aģentūras 2008. gada ziņojumā (Defence Data of EDA participating Member States in 2007) apkopotajiem datiem Latvija aizsardzībai tērēja 2006. gadā -1,56%, 2007. gadā- 1, 63% no IKP. Tas nozīme, ka pēc Eiropas aizsardzības aģentūras ekspertu aprēķiniem, daļa no it kā Aizsardzībai paredzētā budžeta reāli aizsardzībai tērēts netiek. Tādā veidā palielinās draudi, ka mākslīgi uzpūsta aizsardzības budžeta ietvaros daļa līdzekļu tiks izlietoti nelietderīgi.

Saskaņā ar augstākminēto Eiropas aizsardzības aģentūras ziņojumu no 26 ES dalībvalstīm 2007. gadā tikai 4 valstu (Bulgārija, Francijas, Grieķija un Lielbritānija) tēriņi aizsardzībai sasniedza 2% no IKP.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijai aktuālāks kļūst nevis ārējs apdraudējums, bet gan iekšējs, kas saistīts ar sociālās spriedzes pieaugumu un iedzīvotāju neapmierinātību ar dzīves apstākļiem. Tāpēc no 2009. gada līdz 2012. gadam, nepieciešams samazināt aizsardzības izdevumus, lai tie nepārsniegtu 1% no IKP.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Iesniedzēji piedāvā noteikt, ka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO paredzētais finansējums līdz 2012. gadam nepārsniedz 1 procentu no IKP. Valdības plānotais Latvijas IKP 2009. gadā ir 16 465,6 miljoni latu, tādā veidā finansējuma samazinājums par 1% no IKP, dos iespēju ietaupīt un novirzīt aktuālākām vajadzībām (medicīnai, pedagogiem, zinātnei, uzņēmēju atbalstam u.c.) aptuveni 164 miljonus latu.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

3. Sociālo seku izvērtējums

164 miljoni latu, tos efektīvi ieguldot ekonomikas stimulēšanā, vai sociāli neizsargātāko iedzīvotāju slāņu aizsardzībā, labvēlīgi ietekmēs sociālo vidi

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija