Rīgā

06.02.2009. Nr.90/TA-1920

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Samsons 67219067, dainis.samsons@iem.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 6 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 15 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra sēdes protokola Nr.9  6.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) biometrijas dati – fiziskajai personai piemītošo fizisko īpašību un rādītāju kopums (sejas attēls, pirkstu (delnu) pēdas vai nospiedumi);

2) biometrijas datu apstrāde – jebkuras darbības, kas veiktas ar biometrijas datiem, tai skaitā datu iegūšana, reģistrēšana, glabāšana, sakārtošana, pārveidošana, izmantošana, salīdzināšana, nodošana, pārraidīšana, izpaušana, bloķēšana vai dzēšana;

3) identitāte – fiziskās personas datu un tai piemītošo fizisko īpašību un rādītāju kopums, kas ļauj precīzi atšķirt kādu fizisko personu no citas fiziskās personas;

4) pirkstu (delnu) nospiedumi – nospiedumi, kurus iegūst no personas rokas pirkstiem (delnām);

5) pirkstu (delnu) pēdas – personas rokas pirksta (delnas) atspoguļojums, ko uz objekta virsmas atstāj persona, pieskaroties objektam vai to satverot;

6) uzziņa par fiziskās personas identitāti – biometriskās verifikācijas (fiziskās personas identitātes pārbaude, salīdzinot personas biometrijas datus ar biometrijas datu apstrādes sistēmā jau reģistrētiem šīs personas biometrijas datiem) rezultātā biometrijas datu apstrādes sistēmā automātiski veikts personas identitātes novērtējums.

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt vienotas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi, lai varētu noteikt fizisko personu identitāti, kā arī novērst svešas identitātes izmantošanu:

1) izsniedzot un pārbaudot šā likuma 5.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētos dokumentus;

2) veicot pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un novērstu iespējamos draudus valsts drošībai;

3) iegūstot uzziņu par personas identitāti;

4) sniedzot veselības un dzīvības aizsardzības pakalpojumus.

II nodaļa. Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide,
biometrijas datu ievade, aktualizācija un glabāšana

3.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

4.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pilnveidošanu finansē no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

5.pants. (1) Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauj šādus datus:

1) biometrijas datus;

2) biogrāfiskos datus (personas vārds (vārdi) un uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, dzimums, valsts piederība un veids, fakts par personas nāvi);

3) atribūtdatus (dati, kas nav biometrijas dati un biogrāfiskie dati);

4) vēsturiskos datus (biometrijas dati, biogrāfiskie dati un atribūtdati, kas uzkrāti līdz biometrijas datu apstrādes sistēmas ieviešanai ekspluatācijā).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos datus iegūst:

1) izsniedzot personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus;

2) izsniedzot vīzas;

3) izsniedzot uzturēšanās atļaujas;

4) izsniedzot jūrnieku identifikācijas dokumentus;

5) izsniedzot transportlīdzekļu vadītāju apliecības;

6) izsniedzot karavīru identifikācijas dokumentus;

7) izsniedzot lidmašīnu apkalpes dokumentus;

8) no patvēruma meklētājiem;

9) no neatpazītiem līķiem;

10) operatīvās darbības, pretizlūkošanas un izlūkošanas rezultātā. Iegūtos datus iekļauj datu apstrādes sistēmā, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, un ja lēmumu par šo datu ievadi pieņem operatīvās darbības subjekts, kurš ieguvis attiecīgos datus;

11) izmeklēšanas darbību rezultātā un no aizturētām, aizdomās turētām, apsūdzētām un notiesātām personām;

12) no personām, kurām nav derīga personu apliecinoša dokumenta pēc šā fakta konstatēšanas.

6.pants. Šā likuma 5.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 12.punktā paredzētajos gadījumos biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauj šādus datus:

1) par personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā:

a) sejas digitālo attēlu;

b) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja ir iespējama tā iegūšana);

c) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu;

d) personas kodu un dzimšanas datumu, ja tas atšķiras no personas koda pirmās daļas;

e) dzimumu;

f) valsts piederību un veidu;

g) faktu par personas nāvi;

h) iestādi – biometrijas datu ieguvēju;

i) biometrijas datu iegūšanas pamatojumu;

j) biometrijas datu ieguves datumu;

2) par personām, kuras nav reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā:

a) sejas digitālo attēlu;

b) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja ir iespējama tā iegūšana);

c) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu;

d) personas dzimšanas datumu;

e) valsts piederību un veidu;

f) dzimumu;

g) iestādi – biometrijas datu ieguvēju;

h) biometrijas datu iegūšanas pamatojumu;

i) biometrijas datu ieguves datumu.

7.pants. (1) Šā likuma 5.panta otrās daļas 10. un 11.punktā paredzētajos gadījumos biometrijas datu apstrādes sistēmā par personu, no kuras iegūti pirkstu (delnu) nospiedumi, iekļauj šādus datus:

1) sejas digitālo attēlu;

2) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu;

3) personas vārdu (vārdus) un uzvārdu;

4) personas dzimšanas datumu;

5) personas kodu (ja tāds ir piešķirts);

6) valsts piederību un veidu;

7) dzimumu;

8) noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma (ja tāds konstatēts) juridisko kvalifikāciju;

9) biometrijas datu iegūšanas pamatojumu pirkstu (delnu) nospiedumu iegūšanai;

10) iestādi – biometrijas datu ieguvēju;

11) biometrijas datu ieguves datumu;

12) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru.

(2) Ja persona ir mainījusi vārdu vai uzvārdu, norāda arī iepriekšējo vārdu un uzvārdu.

8.pants. Šā likuma 5.panta otrās daļas 10. un 11.punktā paredzētajos gadījumos biometrijas datu apstrādes sistēmā par personu pirkstu (delnu) pēdām iekļauj šādus datus:

1) pirkstu (delnu) pēdu digitālo attēlu;

2) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru;

3) notikuma datumu;

4) notikuma adresi;

5) noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma (ja tāds konstatēts) juridisko kvalifikāciju;

6) iestādi – biometrijas datu ieguvēju;

7) biometrijas datu ieguves datumu.

9.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā par neatpazītu līķi iekļauj šādus datus:

1) sejas digitālo attēlu (ja ir iespējama attēla iegūšana);

2) pirkstu (delnu) nospiedumu digitālo attēlu (ja ir iespējama tā iegūšana);

3) notikuma uzskaites reģistrācijas numuru vai operatīvās uzskaites lietas vai krimināllietas numuru;

4) datumu, kad atrasts neatpazītais līķis;

5) tās vietas adresi vai ģeogrāfiskās koordinātas, kur atrasts neatpazītais līķis;

6) iestādi – biometrijas datu ieguvēju;

7) biometrijas datu ieguves datumu.

10.pants. (1) Šā likuma 6., 7., 8. un 9.pantā minēto datu ieguvi, kā arī šo datu ievadi un aktualizāciju biometrijas datu apstrādes sistēmā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina:

1) pirmstiesas izmeklēšanas iestādes;

2) valsts drošības iestādes;

3) valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus;

4) Aizsardzības ministrija;

5) Ārlietu ministrija;

6) Ceļu satiksmes drošības direkcija;

7) Latvijas Jūras administrācija;

8) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

9) Satiksmes ministrija;

10) Valsts robežsardze.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās iestādes ir atbildīgas par biometrijas datu ieguvi, to precīzu ievadi biometrijas datu apstrādes sistēmā, kā arī par ievadīto datu aktualizāciju datu glabāšanas laikā.

11.pants. (1) Šā likuma 6., 7. un 8.pantā minētos datus biometrijas datu apstrādes sistēmā glabā:

1)  10 gadus pēc personas nāves, ja fakts par personas nāvi reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā;

2)  75 gadus pēc pirmā ieraksta datuma, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Šā likuma 9.pantā minētos datus biometrijas datu apstrādes sistēmā glabā piecus gadus pēc to ievades.

(3) Pēc glabāšanas termiņa beigām biometrijas datus iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Biometrijas datu izmantošana un uzraudzība

12.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautie dati ir ierobežotas pieejamības informācija.

13.pants. (1) Iestādes, kurām, veicot šā likuma 14.pantā minētās funkcijas, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmantot biometrijas datu apstrādes sistēmu, ir šādas:

1) pirmstiesas izmeklēšanas iestādes;

2) valsts drošības iestādes;

3) valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus;

4) Aizsardzības ministrija;

5) Ārlietu ministrija;

6) Ceļu satiksmes drošības direkcija;

7) Civilās aviācijas aģentūra;

8) Latvijas Jūras administrācija;

9) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

10) prokuratūra;

11 )tiesa;

12) Valsts robežsardze;

13) Veselības ministrijas pārraudzībā esošajā ārstniecības iestāžu reģistrā iekļautās juridiskās personas.

(2) Tiesības iegūt uzziņu par fiziskās personas identitāti ir jebkurai juridiskai vai fiziskai personai.

(3) Uzziņu par fiziskās personas identitāti var pieprasīt un iegūt tikai ar tās piekrišanu.

(4) Kārtību, kādā pieprasa un sniedz uzziņas par fiziskās personas identitāti, nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļautos datus izmanto, lai nodrošinātu:

1) svešas personas identitātes izmantošanas novēršanu;

2) personas identitātes pārbaudi personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu, kā arī vīzu, uzturēšanās atļauju un citu šajā likumā minēto dokumentu izsniegšanas procesā;

3) personas identitātes noteikšanu izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības, kā arī iegūtās informācijas analīzes laikā;

4) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanu;

5) noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu meklēšanu;

6) aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto un notiesāto personu identitātes pārbaudi;

7) personas identitātes pārbaudi, veicot personu robežkontroli;

8) personas identitātes pārbaudi, veicot ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu kontroli;

9) patvēruma meklētāju identitātes pārbaudi;

10) neatpazītu līķu biometrisko identifikāciju (parauga salīdzināšana ar visiem biometrijas datu apstrādes sistēmā esošajiem biometrijas datu paraugiem, lai noskaidrotu tā sakritību ar vienu no biometrijas datu apstrādes sistēmā esošajiem biometrijas datu paraugiem un, ja šādu sakritību konstatē, noskaidrotu salīdzināmā parauga īpašnieka identitāti);

11) bezvēsts pazudušo personu meklēšanu;

12) veselības un dzīvības aizsardzības pakalpojumu sniegšanu.

15.pants. Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauto datu sniegšana ārvalstu kompetentajām iestādēm pieļaujama, ievērojot Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus un Eiropas Savienības tiesību aktus.

16.pants. Šā likuma ievērošanu uzrauga Datu valsts inspekcija normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 13.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 13.panta pirmajā un ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

3. Šajā likumā minētās iestādes, izņemot Latvijas Jūras administrāciju, nodrošina biometrijas datu apstrādi likumā noteiktajā kārtībā, sākot ar 2011.gada 1.janvāri.

4. Latvijas Jūras administrācija nodrošina biometrijas datu apstrādi šajā likumā noteiktajā kārtībā pēc Starptautiskās darba organizācijas 2003.gada 19.jūnija konvencijas "Jūrnieku identifikācijas dokumentu konvencija" ratifikācijas Latvijas Republikā, bet ne agrāk kā ar 2011.gada 1.janvāri.

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta „Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Likumprojekts Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 7.4.2. apakšpunktam „Veikt pasākumu kompleksu vērstu uz vienotas un centralizētas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi, atbilstoši koncepcijā par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā noteiktajiem darbības virzieniem.”
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Šobrīd spēkā esošais Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums pieņemts 2007.gada 31.maijā. Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 10.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 13.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu par Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamo biometrijas datu iegūšanas, ievadīšanas, aktualizēšanas, izmantošanas un iznīcināšanas kārtību izstrādes gaitā tika secināts, ka nepieciešams precizēt vairākas Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma normas (piemēram, likuma 6. pantu nepieciešams papildināt par biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamajiem datiem, likuma 17. un 18.pantu nepieciešams izslēgt, jo tie dublē Personas datu aizsardzības likumā un Informācijas atklātības likumā noteikto u.c.), sniegt papildu terminu skaidrojumus (piemēram, termina „uzziņa par fiziskās personas identitāti” skaidrojums) un izdarīt grozījumus pārejas noteikumos noteiktajos termiņos, pagarinot tos. Tā kā nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no šobrīd spēkā esošā Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma pantu skaita, ir sagatavots jauns likumprojekts.
3.  Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi fizisko personu identitātes noteikšanai un svešas identitātes izmantošanas novēršanai. Likumprojekts regulē Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi, biometrijas datu ievadi, aktualizāciju un glabāšanu, kā arī biometrijas datu izmantošanu un uzraudzību. Likumprojekta pārejas noteikumi nosaka: 1) Ministru kabineta noteikumu par Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamo biometrijas datu iegūšanas, ievadīšanas, aktualizēšanas, izmantošanas un iznīcināšanas kārtību izdošanas termiņu līdz 2009.gada 31.decembrim; 2) likumprojektā minētās iestādes (pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes, valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, prokuratūra, tiesa, Civilās aviācijas aģentūra, Valsts robežsardze un Veselības ministrijas pārraudzībā esošajā ārstniecības iestāžu reģistrā iekļautās juridiskās personas), izņemot Latvijas Jūras ad ministrāciju, nodrošina biometrijas datu apstrādi likumprojektā noteiktajā kārtībā, sākot ar 2011.gada 1.janvāri; 3) Latvijas Jūras administrācija nodrošina biometrijas datu apstrādi likumprojektā noteiktajā kārtībā pēc Starptautiskās darba organizācijas 2003.gada 19.jūnija konvencijas “Jūrnieku identifikācijas dokumentu konvencija” ratifikācijas Latvijas Republikā, bet ne ātrāk kā no 2011.gada 1.janvāra; 4) ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudē šobrīd spēkā esošais Biometrijas datu apstrādes likums. Likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punktā minētās problēmas likumprojekts atrisinās pilnībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme:   5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms
7. Cita ietekme	Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2009		Turpmākie trīs gadi
			2010			2011	2012
1	2		3			4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	201,4			578,4		578,4
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attiecināms	-201,4			-578,4		-578,4
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) Iekšlietu ministrija (Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, budžeta apakšprogramma 02.02.00 „Informācijas sistēmu uzturēšana un vadība”) 2010.gadā kopā – Ls 201357, tajā skaitā - atlīdzība – Ls 75137 - preces un pakalpojumi – Ls 115480 - kapitālie izdevumi – Ls 10740 2011.gadā kopā – 578447, tajā skaitā: - atlīdzība – Ls 75137 - preces un pakalpojumi – Ls 503310 1. Atalgojums 5 amata vietām 2010.gadā un turpmākajos gados kopā – Ls 60550 No tā: · 1 nodaļas vadītājs (amatu saime un līmenis 1. I, 11.mēnešalgu grupas 5.kvalif. pak.) = mēnešalga Ls 1190 x 12 mēneši = Ls 14280 · 2 vecākie speciālisti (amatu saime un līmenis: 19.2 II, 10.mēnešalgu grupa, 5.kvalif. pak.) = mēnešalga Ls 920 x 12 mēneši x 2 amata vietas = Ls 22080 · 1 vecākais speciālists (amatu saime un līmenis: 19.5 II, 8.mēnešalgu grupa, 5.kval. pak.) = mēnešalga Ls 750 x 12 mēneši = Ls 9000 · 1 vecākais speciālists (amatu saime un līmenis: 18.6 II, 7.mēnešalgu grupa, 5.kval.pak.) = mēnešalga Ls 630 x 12 mēneši = Ls 7560 · Piemaksa par prombūtnē esoša darbinieka amata pienākumu pildīšanu (40% 1 mēn., bez nodaļas vadītāja) = Ls 38640 : 12 mēn. = Ls 3220 · Darbinieku materiālā stimulēšana par darba rezultātu novērtējumu (100% no mēnešalgas) Ls 52920 : 12 mēn. = Ls 4410				201,4	578,4		578,4
2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2010.gadā un turpmākajos gados – Ls 60550 x 0,2409 = Ls 14587
3. Izdevumi 5 jaunu darba vietu iekārtošanai 2010.gadā: kopā Ls 10740 tajā skaitā: · datortehnika: Ls 740 vid. x 5 d.v. = Ls 3700 · biroja tehnika: Ls 230 vid. x 5d.v. = Ls 1150 · mēbeles: Ls 798 vid. x 5 d.v. = Ls 3990 · mikroklimata iekārtas: Ls 380 vid. x 5 d.v. = Ls 1900
4. Biometrijas datu apstrādes sistēmas uzturēšana Materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma uzturēšanas izdevumi 2010.gadā un turpmākajos gados – Ls 115480 No tā: · serveru klastera uzturēšana: 0,08^1 x Ls 404800^2 = Ls 35200 · datu glabāšanas un rezerves kopiju masīva uzturēšana: 0,1^1 x Ls 414000^2 = Ls 41400 · datu glabāšanas klastera uzturēšana: 0,08^1 x Ls 143520^2 = Ls 12480 · sejas attēlu datu apstrādes un salīdzināšanas serveru klastera uzturēšana: 0,08^1 x Ls 165600^2 = Ls 14400 · lietotāju saskarnes aplikāciju serveru klastera uzturēšana: 0,08^1 x Ls 93840^2 = Ls 8160 · datu pārraides tīkla infrastruktūras uzturēšana: 0,08^1 x Ls 16560^2 = Ls 1440 · pirkstu nospiedumu/delnas un daktilokaršu skeneru uzturēšana: 0,08^1 x Ls 27600^2 = LVL 2400	0
Valsts informācijas sistēmas programmatūras uzturēšanas izdevumi Papildus 2011.gadā un turpmākajos gados: Ls 387830 No tā: · sejas attēlu datu apstrādes programmatūras uzturēšana: 0,2^1 x Ls 620880^2 = Ls 155220, · datu importa uzturēšana: 0,2^1 x Ls 206400^2 = Ls 51600, · biometrijas datu apstrādes ekspertu darba vietu programmatūras uzturēšana: 0,2^1 x Ls 39000^2 = Ls 9750, · pirkstu nospiedumu datu apstrādes programmatūras uzturēšana: 0,2^1 x Ls 401600^2 = Ls 100400 · biometrijas datu kvalitātes kontroles sistēmas programmatūras uzturēšana: 0,2^1 x Ls 30000^2 = Ls 7500 · datu bāzes vadības sistēmas uzturēšana: 0,22^1 x Ls 224640^2 = Ls 63360.
Paskaidrojošā informācija: ^1 vidējā procentuālā daļa no iegādes izmaksām (IeM IC dati) par pašreizējām uzturēšanas izmaksām esošajām sistēmām) ^2 plānotā iegādes cena
6. Cita informācija	Biometrijas datu apstrādes sistēmu plānots izveidot par Eiropas Savienības struktūrfondu 2007. – 2013.gada plānošanas periodam līdzekļiem. Kopējās šīs sistēmas izveides izmaksas sastāda 3,5 milj. latu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.584 apstiprināto Ministriju, to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju prioritāro projektu sarakstu elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā Eiropas Savienības struktūrfondu 2007. – 2013.gada plānošanas periodam, Iekšlietu ministrijas projektam „Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide” piešķirta pirmā prioritāte. Iekšlietu ministrija minēto projekta iesniegumu sagatavojusi un iesniegusi normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kārtībā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumu Nr.576 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitāti „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”” valsts budžeta līdzfinansējums paredzēts 15% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un sastāda 522,0 tūkst. latu. Projekta neattiecināmās izmaksas sastāda 36,0 tūkst. latu. Valsts budžeta līdzfinansējums pēc projekta apstiprināšanas tiks piešķirts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no Finanšu ministrijai valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 41.08.00 „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārejās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētajiem līdzekļiem. Vienlaikus papildu valsts budžeta līdzekļi nepieciešami sistēmas uzturēšanai un darbības nodrošināšanai (2010.gadā – 201,4 tūkst. latu, 2011.gadā un turpmākajos gados – 578,4 tūkst. latu). Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (budžeta apakšprogrammai 02.02.00 „Informācijas sistēmu uzturēšana un vadība”) biometrijas datu apstrādes sistēmas uzturēšanai un darbības nodrošināšanai 2010.gadā un turpmākajos gados nepieciešams izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nepieciešams izdot Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumprojekta 10.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 13.panta pirmajā un ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par datu ievades un aktualizācijas kārtību biometrijas datu apstrādes sistēmā, par datu iznīcināšanas kārtību biometrijas datu apstrādes sistēmā, par biometrijas datu apstrādes sistēmas izmantošanas kārtību un par kārtību, kādā biometrijas datu apstrādes sistēmā pieprasa un sniedz uzziņu par personas identitāti. 1. Šobrīd ir izstrādāts Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumprojekta 10.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 13.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu projekts „Biometrijas datu apstrādes sistēmas noteikumi”, kuros paredzēts noteikt biometrijas datu ieguves, ievades, aktualizācijas, iznīcināšanas un izmantošanas kārtību. Likumprojektā paredzētais noteikumu izdošanas termiņš – 2009.gada 31.decembris. 2. Nepieciešams izstrādāt Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumprojekta 13.panta ceturtajā daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā pieprasa un iegūst uzziņu par personas identitāti. Noteikumu projekts tiks izstrādāts līdz 2009. gada 1.augustam. Likumprojektā paredzētais noteikumu izdošanas termiņš – 2009.gada 31.decembris. Atbildīgā institūcija – Iekšlietu ministrija.
2. Cita informācija	Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 23.jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību. Ar likumprojektu Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 23.jūnija Lēmuma 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību normas tiks pārņemtas pilnībā. Likumprojekts neparedz augstākas prasības, nekā norādīts Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 23.jūnija Lēmumā 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Atbilst Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumam „Par sadarbības pastiprināšanu smago noziegumu novēršanā un apkarošanā”. Līguma teksts parafēts galīgajā redakcijā 2008.gada 18.septembrī
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Atbilst Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumam „Par sadarbības pastiprināšanu smago noziegumu novēršanā un apkarošanā”. Līguma teksts parafēts galīgajā redakcijā 2008.gada 18.septembrī

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu			Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 23.jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (turpmāk – Padomes Lēmums 2008/615/TI)
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norā dīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)			Komentāri
Padomes Lēmuma 2008/615/TI preambulas 10.punkts	2.pants
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	5.panta pirmās daļas 1.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	5.panta pirmās daļas 3.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	5.panta pirmās daļas 4.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	6.panta 1.punkta b) apakšpunkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	6.panta 2.punkta b) apakšpunkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	7.panta pirmās daļas 2.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	8.panta 1.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 8.pants	9.panta 2.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 1.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 2.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 3.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 4.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 5.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 6.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 10.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	14.panta 11.punkts
Padomes Lēmuma 2008/615/TI preambulas 10.punkts un Padomes Lēmuma 2008/615/TI 9.pants	15.pants
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem				Nav attiecināms
6. Cita informācija				Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas notikušas ar Tiesībsarga biroja pārstāvi pēc tā izrādītas iniciatīvas.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Tiesībsarga birojs atbalsta likumprojektu.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši.
4. Konsultācijas ar ekspertiem		Vairākkārtīgas konsultācijas notikušas darba grupā Biometrijas datu apstrādes sistēmas likuma 10.panta pirmajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 13.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādei, kas izveidota saskaņā ar Iekšlietu ministrijas 2007.gada 9.augusta rīkojumu Nr.1833 „Par darba grupas izveidi” . Darba grupā piedalījās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja, Civilās aviācijas aģentūras, Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija”, Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Veselības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas.
5. Cita informācija		Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildei jaunas institūcijas netiks radītas. Tiks paplašinātas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra funkcijas, paredzot, ka tas pilda Biometrijas datu apstrādes sistēmas pārziņa un turētāja pienākumus. Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumos minēto Ministru kabineta noteikumi par Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļaujamo biometrijas datu iegūšanas, ievadīšanas, aktualizēšanas, izmantošanas un iznīcināšanas kārtību tiks izdoti līdz 2009.gada 31.decembrim. Likumprojektā minētās iestādes (pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes, valsts iestādes, kas veic operatīvās darbības pasākumus, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, prokuratūra, tiesa, Civilās aviācijas aģentūra, Valsts robežsardze un Veselības ministrijas pārraudzībā esošajā ārstniecības iestāžu reģistrā iekļautās juridiskās personas), izņemot Latvijas Jūras administrāciju, nodrošinās biometrijas datu apstrādi likumprojektā noteiktajā kārtībā, sākot ar 2011.gada 1.janvāri. Savukārt Latvijas Jūras administrācija nodrošinās biometrijas datu apstrādi likumprojektā noteiktajā kārtībā pēc Starptautiskās darba organizācijas 2003.gada 19.jūnija konvencijas “Jūrnieku identifikācijas dokumentu konvencija” ratifikācijas Latvijas Republikā, bet ne ātrāk kā no 2011.gada 1.janvāra
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv un Iekšlietu ministrijas mājas lapā www.iem.gov.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt, izmantojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības, t.i., vēršoties pie sistēmas pārziņa, tai skaitā lai: 1) iegūtu visu informāciju, kas par viņu savākta personas datu apstrādes sistēmā un kuru nav liegts izpaust ar likumu; 2) lai iegūtu informāciju par tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras noteiktā laikposmā no pārziņa ir saņēmušas informāciju par viņu un kuru nav liegts izpaust ar likumu; 3) lūgtu papildināt un labot viņa personas datus. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt, apstrīdot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra amatpersonas pieņemto lēmumu un faktisko rīcību, Iekšlietu ministrijā. Savukārt Iekšlietu ministrijas lēmumu un faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Papildus indivīds var aizstāvēt savas tiesības, izmantojot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā, kas veic fizisko personu datu apstrādes uzraudzību, proti, indivīds var vērsties Datu valsts inspekcijā, savukārt atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 31.pantā noteiktajam Datu valsts inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

  Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
V.Elksnis	M.Rāzna	T.Stragova	A.Stepens

13.01.2009 13:00

2714

D.Samsons

67219067, dainis.samsons@iem.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.9

2009.gada 3.februārī

6.§

Likumprojekts "Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums"

     TA-1920

___________________________________________________________

(M.Segliņš, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

     3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai biometrijas datu apstrādes sistēmas uzturēšanai un darbības nodrošināšanai 2010.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru prezidents	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktore	G.Veismane

2009-MK-PROT-09-0302-#06.doc

1