Likums

2009. gada 11. martā

Nr.________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š. g. 11.marta sēdē ir izskatījusi steidzamo likumprojektu “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”” (Nr.1102/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija nosūta minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums

(Nr.1102/Lp9)

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(13)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī valsts, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz ziņu apmaiņu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus;

2) dalībvalsts kompetentā iestāde – institūcija, kura Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta paziņojumā saistībā ar Padomes Pamatlēmumā 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu noteikta par kompetento tiesībaizsardzības iestādi;

3) pieprasījums – lūgums par ziņu sniegšanu, kuru citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir iesniegusi saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu vai kuru Latvijas institūcija vai amatpersona ir sagatavojusi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu par ziņu sniegšanu;

4) nodarījums – nodarījums, kas iekļauts Kriminālprocesa likuma 2.pielikumā un par kura izdarīšanu dalībvalstī, kas iesniegusi pieprasījumu, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trijiem gadiem;

5) ziņas – informācija informācijas sistēmā, operatīvās uzskaites lietā, krimināllietā vai informācija, kas ir tieši vai netieši pieejama tām institūcijām, kuru kompetencē ir noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana;

6) ziņu apstrāde – jebkuras ar ziņām veiktās darbības, ieskaitot to glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī valsts, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz ziņu apmaiņu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus;

2) dalībvalsts kompetentā iestāde — institūcija, kura Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta paziņojumā saistībā ar Padomes pamatlēmumu 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu noteikta par kompetento tiesībaizsardzības iestādi;

3) pieprasījums — lūgums sniegt ziņas, kuru citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir iesniegusi saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (2006.gada 18.decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu vai kuru Latvijas institūcija vai amatpersona ir sagatavojusi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu sniegt ziņas;

4) nodarījums — Kriminālprocesa likuma 2.pielikumā iekļauts nodarījums, par kuru dalībvalstī, kas iesniegusi pieprasījumu, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem;

5) ziņas — informācijas sistēmā, operatīvās uzskaites lietā, krimināllietā ietverta informācija vai informācija, kas ir tieši vai netieši pieejama tām institūcijām, kuru kompetencē ir noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana;

6) ziņu apstrāde — jebkuras ar ziņām veiktās darbības, ieskaitot ziņu glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir policijas sadarbības ietvaros nodrošināt ātru ziņu apmaiņu starp Latviju un citām dalībvalstīm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus.

(2) Likums nosaka kārtību, kādā pieprasa un sniedz ziņas citas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(3) Likums neregulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 2.panta pirmajā daļā vārdu „policijas” ar vārdiem „tiesībaizsardzības institūciju”.

Atbalstīt

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir tiesībaizsardzības institūciju sadarbības ietvaros nodrošināt ātru ziņu apmaiņu starp Latviju un citām dalībvalstīm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus.

(2) Likums nosaka kārtību, kādā pieprasāmas un sniedzamas ziņas citas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(3) Likums neregulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

II nodaļa

Ziņu sniegšana dalībvalstij

II nodaļa

Ziņu sniegšana dalībvalstij

3.pants. Ziņu sniegšanas kompetence

Ziņas var sniegt:

1) izmeklēšanas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, kuram ir pieejamas iestāžu un privātpersonu rīcībā esošās ziņas;

2) operatīvās darbības subjekta amatpersona – ziņas, kas ir iegūtas, veicot operatīvo darbību;

3) procesa virzītājs – ziņas, kas ir iegūtas kriminālprocesā.

3.pants. Ziņu sniegšanas kompetence

Ziņas var sniegt:

1) izmeklēšanas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, kuram ir pieejamas iestāžu un privātpersonu rīcībā esošās ziņas;

2) operatīvās darbības subjekta amatpersona – ziņas, kas ir iegūtas, veicot operatīvo darbību;

3) procesa virzītājs — ziņas, kas ir iegūtas kriminālprocesā.

4.pants. Pieprasījuma izskatīšanas kārtība

(1) Institūcija vai amatpersona, saņemot pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) sniedz ziņas;

2) atsaka ziņu sniegšanu, ja pastāv šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Institūcija vai amatpersona, kura nav kompetenta sniegt ziņas, pieprasa ziņas vai pārsūta pieprasījumu par ziņu sniegšanu kompetentajai institūcijai vai amatpersonai, norādot atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņu.

(3) Ja iestāde vai amatpersona, kura ir kompetenta sniegt ziņas bez prokurora vai tiesas piekrišanas, nav tiesīga piekļūt prasītajām ziņām vai nav tiesīga tās sniegt, tā nekavējoties pieprasa prokurora vai tiesas atļauju, kas paredzēta šo ziņu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos.

(4) Sniedzot ziņas, kā arī atsakot ziņu sniegšanu, ievēro atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņus.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 4.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus un skaitli „šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētie” ar vārdiem „šajā likumā paredzētie”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdu „iestāde” ar vārdu „institūcija”.

Atbalstīt

4.pants. Pieprasījuma izskatīšanas kārtība

(1) Institūcija vai amatpersona, saņemot pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) sniedz ziņas;

2) atsaka ziņu sniegšanu, ja pastāv šajā likumā paredzētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Institūcija vai amatpersona, kas nav kompetenta sniegt ziņas, pieprasa ziņas vai pieprasījumu pārsūta kompetentajai institūcijai vai amatpersonai, norādot atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņu.

(3) Ja institūcija vai amatpersona, kas ir kompetenta sniegt ziņas, bez prokurora vai tiesas piekrišanas nav tiesīga piekļūt prasītajām ziņām vai nav tiesīga tās sniegt, tā nekavējoties pieprasa šo ziņu apstrādi regulējošos normatīvajos aktos paredzēto prokurora vai tiesas atļauju.

(4) Sniedzot ziņas, kā arī atsakot ziņu sniegšanu, ievēro atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņus.

5.pants. Ziņu sniegšanas atteikuma iemesli

(1) Ziņu sniegšanu atsaka, ja:

1) tā var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai;

2) tā var apdraudēt operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu;

3) tā var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

4) prokurors vai tiesa nedod normatīvajos aktos paredzēto atļauju ziņu piekļuvei vai sniegšanai;

5) ziņas iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts un šo ziņu tālāka nodošana atbilstoši to izmantošanas nosacījumiem nav pieļaujama;

6) ziņas ir acīmredzami nesamērojamas ar norādītā mērķa sasniegšanu vai nepiemērotas tai;

7) pieprasījumu iesniegusi institūcija, kas nav dalībvalsts kompetentā iestāde.

(2) Ja ziņu sniegšanu atsaka, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem, norāda valsti, kurai var būt pieejamas attiecīgās ziņas, ja tas nav pretrunā ar starptautiskās sadarbības nosacījumiem.

5.pants. Atbildes nosūtīšanas termiņi

(1) Atbildi dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta 14 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

(2) Ja iesniegts steidzams pieprasījums par nodarījumu un prasītās ziņas ir pieejamas informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā, atbildi nosūta astoņu stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

(3) Ja prasītās ziņas par nodarījumu ir pieejamas informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā, atbildi nosūta septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

6.pants. Atbildes nosūtīšanas termiņi

(1) Atbildi dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta 14 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

(3) Ja prasītās ziņas par nodarījumu ir pieejamas informācijas sistēmā tiešsaistes režīmā, atbildi nosūta septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

6.pants. Atbildes sniegšanas atlikšana

(1) Ja ziņas nav iespējams sniegt tam paredzētajā termiņā vai ziņu sniegšana šādā termiņā ir nesamērojama ar ziņu nozīmi nodarījuma vai noziedzīgā nodarījuma novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā, vai arī šādā termiņā nav iespējams gūt pārliecību par ziņu sniegšanas pieļaujamību, institūcija vai amatpersona, kura ir kompetenta sniegt ziņas, var atlikt atbildes sniegšanu:

1) uz šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto pieprasījumu – ne ilgāk par trijām dienām;

2) uz likuma 5.panta pirmajā un trešajā daļā minēto pieprasījumu – ne ilgāk par 10 dienām.

(2) Par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu nekavējoties (bet ne vēlāk kā šā likuma 5.pantā minētajos termiņos) informē dalībvalsts kompetento iestādi.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdus „nesamērojama ar ziņu nozīmi nodarījuma vai noziedzīgā nodarījuma novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā” ar vārdiem „būtiski apgrūtināta”.

Atbalstīt

7.pants. Atbildes sniegšanas atlikšana

(1) Ja ziņas nav iespējams sniegt paredzētajā termiņā vai ziņu sniegšana šādā termiņā ir būtiski apgrūtināta, vai arī šādā termiņā nav iespējams gūt pārliecību par ziņu sniegšanas pieļaujamību, institūcija vai amatpersona, kura ir kompetenta sniegt ziņas, var atlikt atbildes sniegšanu:

1) uz šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto pieprasījumu — ne ilgāk par trim dienām;

2) uz šā likuma 6.panta pirmajā vai trešajā daļā minēto pieprasījumu — ne ilgāk par 10 dienām.

(2) Par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu nekavējoties (bet ne vēlāk kā šā likuma 6.pantā minētajos termiņos) informē dalībvalsts kompetento iestādi.

7.pants. Atbildes nosūtīšanas kārtība

(1) Ziņas, informāciju par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu, kā arī informāciju par ziņu sniegšanas atteikuma iemesliem nosūta, aizpildot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets.

(2) Atbildi uz pieprasījumu parasti nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei tādā pašā veidā, kādā saņemts pieprasījums.

(3) Atbildi var nosūtīt arī ar Valsts policijas vai citas šā likuma 1.panta 2.punktā minētajā deklarācijā Latvijas norādītās dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību, ja attiecīgās atbildes pārsūtīšana ir tās kompetencē. Šādā gadījumā par atbildes nosūtīšanu informē institūciju vai amatpersonu, kura saņēmusi pieprasījumu no citas dalībvalsts.

(4) Atbildi nosūta valsts valodā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā, kuru parasti izmanto policijas sadarbībā.

(5) Atbildi, kura satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 7.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus „šā likuma 1.panta 2.punktā minētajā deklarācijā Latvijas norādītās dalībvalsts”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 7. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Atbildi nosūta valsts valodā vai citas dalībvalsts valsts valodā, kuru parasti izmanto tiesībaizsardzības institūciju sadarbībā.”

Atbalstīt

8.pants. Atbildes nosūtīšanas kārtība

(2) Atbildi uz pieprasījumu parasti nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei tādā pašā veidā, kādā saņemts pieprasījums.

(3) Atbildi var nosūtīt arī ar Valsts policijas vai citas kompetentās iestādes starpniecību, ja attiecīgās atbildes pārsūtīšana ir tās kompetencē. Šādā gadījumā par atbildes nosūtīšanu informē institūciju vai amatpersonu, kura saņēmusi pieprasījumu no citas dalībvalsts.

(4) Atbildi nosūta valsts valodā vai citas dalībvalsts valsts valodā, kuru parasti izmanto tiesībaizsardzības institūciju sadarbībā.

(5) Ja atbilde satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošu normatīvo aktu prasības.

8.pants. Ziņu sniegšana pēc savas iniciatīvas (spontāna ziņu sniegšana)

(1) Šā likuma 3.panta 2. un 3.punktā norādītā amatpersona sniedz ziņas citai dalībvalstij, nesaņemot tās pieprasījumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šādas ziņas dalībvalsts iestādei, kas ir kompetenta veikt noziegumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt nodarījumu un ja nepastāv šā likuma 11.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas sniedz, nosūtot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets, un ievērojot šā likuma 7.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos informācijas nosūtīšanas nosacījumus.

9.pants. Ziņu sniegšana pēc savas iniciatīvas (spontāna ziņu sniegšana)

(1) Šā likuma 3.panta 2. un 3.punktā norādītā amatpersona sniedz ziņas citai dalībvalstij, ja pieprasījums no tās nav saņemts, bet ir pamats uzskatīt, ka šādas ziņas dalībvalsts iestādei, kuras kompetencē ir noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana, var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt nodarījumu un ja nepastāv šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas sniedz, nosūtot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets, un ievērojot šā likuma 8.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos informācijas nosūtīšanas nosacījumus.

9.pants. Norāde par ziņu izmantošanu

(1) Sniedzot ziņas, norāda vienu vai vairākus pieļaujamos ziņu izmantošanas mērķus:

1) noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma tūlītēja novēršana;

2) noziedzīgo nodarījumu pierādīšana.

(2) Iestāde vai amatpersona, kas izlemj par ziņu sniegšanu, var norādīt arī citus sniegto ziņu izmantošanas ierobežojumus, kas ir paredzēti šo ziņu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto ziņu izmantošanas mērķi norāda, ja ziņas ir iegūtas no:

1) Iedzīvotāju reģistra;

2) Sodu reģistra;

3) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra – par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

4) traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas – par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdu „iestāde” ar vārdu „institūcija”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 9.panta trešo daļu pēc vārda „norāda” ar vārdiem „tikai tad”.

Atbalstīt

10.pants. Norāde par ziņu izmantošanu

(1) Sniedzot ziņas, norāda vienu vai vairākus pieļaujamos ziņu izmantošanas mērķus:

1) noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma tūlītēja novēršana;

2) noziedzīgo nodarījumu pierādīšana.

(2) Institūcija vai amatpersona, kas lemj par ziņu sniegšanu, var norādīt arī citus sniegto ziņu apstrādi regulējošos normatīvajos aktos paredzēto ziņu izmantošanas ierobežojumus.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto ziņu izmantošanas mērķi norāda tikai tad, ja ziņas ir iegūtas no:

1) Iedzīvotāju reģistra;

2) Sodu reģistra;

3) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra — par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

4) traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas — par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

10.pants. Lūgums informēt par procesa noslēgumu un ziņu apstrādi

(1) Ja institūcijai vai amatpersonai, kas sniedz ziņas, ir pamats uzskatīt, ka dalībvalsts veiktā procesa iznākums var veicināt cita noziedzīga nodarījuma novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, sniedzot ziņas, var lūgt sniegt informāciju par attiecīgā procesa pabeigšanas rezultātiem.

(2) Institūcija vai amatpersona, kas sniedz ziņas, pieprasa, lai dalībvalsts informē par ziņu apstrādi pēc to sniegšanas, ja tas noteikts ziņu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 10.panta nosaukumā vārdu „noslēgumu” ar vārdu „pabeigšanas rezultātiem”.

Atbalstīt

11.pants. Lūgums informēt par procesa pabeigšanas rezultātiem un ziņu apstrādi

(1) Ja institūcijai vai amatpersonai, kas sniedz ziņas, ir pamats uzskatīt, ka dalībvalsts veiktā procesa iznākums var veicināt cita noziedzīga nodarījuma novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, tā savukārt var lūgt informāciju par attiecīgā procesa pabeigšanas rezultātiem.

(2) Institūcija vai amatpersona, kas sniedz ziņas, pieprasa, lai attiecīgā dalībvalsts informē par ziņu apstrādi pēc to sniegšanas, ja tas noteikts ziņu apstrādi regulējošos normatīvajos aktos.

11.pants. Ziņu sniegšanas atteikuma iemesli

(1) Ziņu sniegšanu atsaka, ja:

1) tā var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai;

2) tā var apdraudēt operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu;

3) tā var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

4) prokurors vai tiesa nedod normatīvajos aktos paredzēto atļauju ziņu piekļuvei vai sniegšanai;

5) ziņas iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts un ziņu tālāka nodošana atbilstoši ziņu izmantošanas nosacījumiem nav pieļaujama;

6) ziņas ir acīmredzami nesamērojamas vai nepiemērotas norādītā mērķa sasniegšanai;

7) pieprasījumu iesniegusi institūcija, kas nav dalībvalsts kompetentā iestāde.

(2) Ja ziņu sniegšanu atsaka, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem, norāda valsti, kurai var būt pieejamas ziņas, ja tas nav pretrunā ar starptautiskās sadarbības nosacījumiem.

Saeimas Juridiskais birojs:

Pārvietot 11.pantu pēc 4.panta un attiecīgi precizēt atsauces 6. un 8.pantā.

Atbalstīt

III nodaļa

Ziņu pieprasīšana citai dalībvalstij

III nodaļa

Ziņu pieprasīšana no citas dalībvalsts

12.pants. Pamats lūgt dalībvalstij ziņu sniegšanu

Ja ir pamats uzskatīt, ka citas dalībvalsts rīcībā ir ziņas, kas var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu un bez šādu ziņu iegūšanas nav iespējams nodrošināt šo uzdevumu izpildi vai to izpilde ir būtiski apgrūtināta, šā likuma 3.panta 2. un 3.punktā minētā amatpersona var lūgt ziņu sniegšanu.

< ![endif]>

12.pants. Pamats lūgt dalībvalsti sniegt ziņas

Ja ir pamats uzskatīt, ka citas dalībvalsts rīcībā ir ziņas, kas var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, un bez šādu ziņu iegūšanas nav iespējams nodrošināt šo uzdevumu izpildi vai to izpilde ir būtiski apgrūtināta, šā likuma 3.panta 2. un 3.punktā minētā amatpersona var lūgt ziņu sniegšanu.

13.pants. Lūgums par ziņu sniegšanu

(1) Lūgumu par ziņu sniegšanu citai dalībvalstij sagatavo, aizpildot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja ir nepieciešamas ziņas par nodarījumu, šo ziņu sniegšanu var prasīt steidzamā kārtībā, lūgumā par ziņu sniegšanu norādot steidzamības pamatojumu.

13.pants. Lūgums sniegt ziņas

(1) Citai dalībvalstij adresētu lūgumu sniegt ziņas sagatavo, aizpildot veidlapu, kuras saturu un formu nosaka Ministru kabinets.

(2) Lūdzot ziņas par nodarījumu sniegt steidzami, lūgumā norāda steidzamības pamatojumu.

14.pants. Lūguma par ziņu sniegšanu nosūtīšana

(1) Lūgumu par ziņu sniegšanu citas dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta ar Valsts policijas vai citas šā likuma 1.panta 2.punktā minētajā deklarācijā Latvijas norādītās dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību.

(2) Ja lūgums par ziņu sniegšanu satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 14.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „šā likuma 1.panta 2.punktā minētajā deklarācijā Latvijas norādītās dalībvalsts”.

Atbalstīt

14.pants. Lūguma nosūtīšana

(1) Lūgumu sniegt ziņas citas dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta ar Valsts policijas vai citas kompetentās iestādes starpniecību.

(2) Ja lūgums sniegt ziņas satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošu normatīvo aktu prasības.

IV nodaļa

Ziņu apstrāde un dalībvalsts informēšana par procesa noslēgumu

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt IV nodaļas nosaukumā vārdu „noslēgumu” ar vārdu „pabeigšanas rezultātiem”.

Atbalstīt

IV nodaļa

Ziņu apstrāde un dalībvalsts informēšana par procesa pabeigšanas rezultātiem

15.pants. Dalībvalsts sniegto ziņu izmantošana

(1) Ir pieļaujama pieprasīto ziņu izmantošana tikai tiem mērķiem, kādiem dalībvalsts šīs ziņas ir sniegusi, vai būtiska valsts drošības apdraudējuma tūlītējai novēršanai. Dalībvalsts sniegto ziņu izmantošana citam mērķim ir pieļaujama tikai ar ziņu sniegušās dalībvalsts piekrišanu.

(2) Institūcijas un amatpersonas, kurām ir kļuvušas zināmas dalībvalsts sniegtās ziņas, apstrādā šīs ziņas, ievērojot uz tām attiecināmos, kā arī dalībvalsts norādītos ierobežojumus.

(3) Dalībvalsts sniegto ziņu iekļaušana informācijas sistēmā ir pieļaujama, ja dalībvalsts ir izteikusi attiecīgu piekrišanu. Iekļaujot dalībvalsts sniegtās ziņas informācijas sistēmā, tās ir dzēšamas informācijas sistēmā noteiktajā datu glabāšanas termiņā vai dalībvalsts norādītajā termiņā, ja tas ir īsāks par informācijas sistēmā noteikto datu glabāšanas termiņu.

15.pants. Dalībvalsts sniegto ziņu izmantošana

(1) Ir pieļaujama pieprasīto ziņu izmantošana tikai tiem mērķiem, kādiem dalībvalsts šīs ziņas sniegusi, vai būtiska valsts drošības apdraudējuma tūlītējai novēršanai. Dalībvalsts sniegto ziņu izmantošana citam mērķim ir pieļaujama tikai ar ziņas sniegušās dalībvalsts piekrišanu.

(3) Dalībvalsts sniegto ziņu iekļaušana informācijas sistēmā ir pieļaujama, ja dalībvalsts izteikusi attiecīgu piekrišanu. Ja dalībvalsts sniegtās ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā, tās dzēšamas informācijas sistēmā noteiktā datu glabāšanas termiņa beigās vai dalībvalsts norādītā termiņa beigās, ja tas ir īsāks par informācijas sistēmā noteikto datu glabāšanas termiņu.

16.pants. Informācijas sniegšana dalībvalstij par procesa noslēgumu un ziņu apstrādi

(1) Ja dalībvalsts, kas sniedza ziņas, ir izteikusi lūgumu saņemt informāciju par tā procesa iznākumu, ar kuru sakarā ziņas sniegtas, institūcija vai amatpersona, kas pieprasīja ziņas, sniedz informāciju par attiecīgā procesa pabeigšanas rezultātiem.

(2) Ja dalībvalsts, kas sniedza ziņas, ir izteikusi lūgumu saņemt informāciju par ziņu apstrādi pēc to sniegšanas, institūcija vai amatpersona, kas pieprasīja ziņas, sniedz šādu informāciju.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt 16.panta nosaukumā vārdu „noslēgumu” ar vārdu „pabeigšanas rezultātiem”.

Atbalstīt

16.pants. Informācijas sniegšana dalībvalstij par procesa pabeigšanas rezultātiem un ziņu apstrādi

(1) Ja dalībvalsts, kas sniegusi ziņas, ir izteikusi lūgumu saņemt informāciju par tā procesa iznākumu, kura sakarā ziņas sniegtas, institūcija vai amatpersona, kas pieprasījusi ziņas, sniedz informāciju par attiecīgā procesa pabeigšanas rezultātiem.

(2) Ja dalībvalsts, kas sniegusi ziņas, ir izteikusi lūgumu saņemt informāciju par ziņu apstrādi pēc to sniegšanas, institūcija vai amatpersona, kas pieprasījusi ziņas, šādu informāciju sniedz.