Iesniedz Tautsaimniecības komisija

28.04.2009.

9/8-

 

Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.1093/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

 

 

 

Vents Armands Krauklis

komisijas priekšsēdētāja biedrs

 

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Dzelzceļa likumā

( Reģ. nr. 1093/Lp9 )

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi (7)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Dzelzceļa likums

Grozījumi Dzelzceļa likumā

     

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 13., 15.nr.; 2008, 15., 16.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 13., 15.nr.; 2008, 15., 16.nr.) šādus grozījumus:

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.

         

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.

         

(3) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, tajā skaitā ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

         

(4) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem iesniegumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.

         

(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vai ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju. Šajā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.

1. Izteikt 27.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vai lēmumu pieņemšanā ir atkarīga no pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja. Šajā gadījumā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja, bet atrodas ar to vienā koncernā, pārvaldītāja izstrādāto jaudas sadales plānu apstiprina Valsts dzelzceļa administrācija.”

1

Juridiskais birojs

Izteikt 27.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas arī sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kad dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir kāda koncerna atkarīgā sabiedrība, bet šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs. Šajos gadījumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atrodas vienā koncernā ar tādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju, kas nav koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izstrādātais jaudas sadales plāns apstiprināms Valsts dzelzceļa administrācijā.”

Atbalstīts

1. Izteikt 27.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas arī sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kad dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir kāda koncerna atkarīgā sabiedrība, bet šā koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība) ir dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs. Šajos gadījumos publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atrodas vienā koncernā ar tādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju, kas nav koncerna valdošais uzņēmums (kapitālsabiedrība), dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izstrādātais jaudas sadales plāns apstiprināms Valsts dzelzceļa administrācijā.”

(6) Iesniegumus izskata, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību, kā arī pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

         

(7) Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu atbilstoši sadalītajai jaudai attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvie un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esamības laiku, tiek slēgta vienošanās par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.

         

(8) Pārvadātājam, kuram piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

         

(9) Lai veicinātu optimālu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, šīs infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā piešķirta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.

         

(10) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Maksu drīkst paaugstināt tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās dzelzceļa infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

         

(11) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.

         

(12) Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets.

(06.10.2005. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005. likumu)

         

31.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas funkcijas

(1) Valsts dzelzceļa administrācija pilda šādas funkcijas:

         

1) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

         

2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

         

3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;

         

4) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

         

5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par administrācijas darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

         

6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;

         

7) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

         

8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

2. 31.pantā:

izteikt pirmās daļas 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, par tīkla pārskatu un tajā ietvertajiem kritērijiem, kā arī par diskriminējošiem nosacījumiem infrastruktūras lietošanā un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

     

2. 31.pantā:

izteikt pirmās daļas 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, par tīkla pārskatu un tajā ietvertajiem kritērijiem, kā arī par diskriminējošiem nosacījumiem infrastruktūras lietošanā un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

9) savas kompetences ietvaros sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;

9) uzrauga dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu un atbilstoši savai kompetencei sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;”;

     

9) uzrauga dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu un atbilstoši savai kompetencei sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;”;

10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;

         

11) izvērtē apdraudējumu, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus;

         

12) veic infrastruktūras reģistrāciju;

         

13) veic ritošā sastāva reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

         

14) izsniedz pārvadātāja licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai;

         

15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu.

         
 

papildināt pirmo daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) publicē visus pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz tirgus regulēšanu;

     

papildināt pirmo daļu ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“16) publicē visus pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz tirgus regulēšanu;

 

17) apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.”;

     

17) apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.”;

(2) Valsts dzelzceļa administrācija, pildot ar šo likumu un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē un transporta attīstības nacionālo programmu.

         

(3) Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, 10.04.2003. likumu, 04.03.2004. likumu un 06.10.2005. likumu)

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pārsūdzēšana neaptur šādu Valsts dzelzceļa administrācijas lēmumu darbību: par licences izsniegšanu dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai, par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrācijas apliecību izsniegšanu, par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrācijas apliecību izsniegšanu un par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu, kā arī par strīdu izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu (lēmumi, kas pieņemti, veicot konkurences uzraudzību).”

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

Juridiskasi birojs

Papildināt 31.panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma par licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai izdošanu vai anulēšanu, lēmuma par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrāciju, lēmuma par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrāciju, lēmuma par publiskās infrastruktūras jaudas sadalīšanu, kā arī lēmumu par strīdu izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu pārsūdzēšana neaptur to darbību.”

Atbildīgā komisija

Papildināt 31.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma par licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai izdošanu, lēmuma par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrāciju, lēmuma par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrāciju, lēmuma par publiskās infrastruktūras jaudas sadalīšanu, kā arī lēmumu par strīdu izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu pārsūdzēšana neaptur to darbību.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlikumā Nr.3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts dzelzceļa administrācijas lēmuma par licences dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai izdošanu, lēmuma par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) reģistrāciju, lēmuma par dzelzceļa ritošā sastāva reģistrāciju, lēmuma par publiskās infrastruktūras jaudas sadalīšanu, kā arī lēmumu par strīdu izskatīšanu un diskriminācijas novēršanu pārsūdzēšana neaptur to darbību.”

33.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

         

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.

         

(3) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

         

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

         

2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;

         

3) izmeklēt dzelzceļa satiksmes negadījumus;

         

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

         

5) izskatīt dzelzceļa infrastruktūras būvprojektus un pieņemt lēmumus par tiem, izsniegt būvatļaujas un kontrolēt, kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecības dalībnieki ievēro šā likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

         

6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības sertifikātus;

         

7) noteiktā kārtībā izsniegt drošības apliecības;

         

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās.

         
 

3. Papildināt 33.panta trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) apmainīties ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.”

     

3. Papildināt 33.panta trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) apmainīties ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.”

(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

         

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;

         

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes drošība vai vide;

         

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;

         

4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;

         

5) pārbaudīt komersanta komisijas locekļu un tādu atbildīgo personu, kas veic komersanta dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudi, atbilstību kvalifikācijas prasībām.

         

(5) Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju finansē no valsts pamatbudžeta. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkciju izpildes nodrošināšanai finanšu līdzekļus no Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.99. likumu, 04.03.2004. likumu, 06.10.2005. likumu, 24.05.2007. likumu un 14.06.2007. likumu)

         

35.pants. Drošības sertifikāts

(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kurš sastāv no A daļas un B daļas.

         

(2) Drošības sertifikāta A daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā iestāde izsniedz pārvadātājam, kas ir izveidojis un uztur drošības pārvaldījuma sistēmu.

         

(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.

4. Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz pārvadātājam, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru un kam ir spēkā esoša drošības sertifikāta A daļa.”

     

4. 35.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz pārvadātājam, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru un kam ir spēkā esoša drošības sertifikāta A daļa.”;

(4) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikāta A daļu un B daļu, kā arī izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(2007.gada 24.maija likuma redakcijā /par spēkā stāšanos sk. Pārejas noteikumu 19.punktu/)

         
   

4

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lēmuma par drošības sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu vai anulēšanu darbību neaptur tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana."

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lēmuma par drošības sertifikāta izsniegšanu, anulēšanu vai tā darbības apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

35.1 pants. Drošības apliecība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.

         

(2) Drošības apliecību izsniedz, anulē, tās darbību aptur Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(04.03.2004. likuma redakcijā)

         
   

5

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Papildināt 35.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lēmuma par drošības apliecības izsniegšanu, anulēšanu vai darbības apturēšanu darbību neaptur tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana."

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

5. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmuma par drošības apliecības izsniegšanu, anulēšanu vai tās darbības apturēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

37.pants. Dzelzceļa speciālists

(1) Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas par darba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

         

(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka Ministru kabinets.

 

6

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Papildināt 37.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lēmuma par profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanu, pagarināšanu vai anulēšanu darbību neaptur tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana."

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

6. 37.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Lēmuma par profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanu, pagarināšanu vai anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”;

(3) Ministru kabinets nosaka to medicīnisko pretindikāciju sarakstu, kuras liedz iegūt dzelzceļa speciālista kvalifikāciju un pildīt šos pienākumus.

 

7

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs

Izslēgt 37.panta trešo daļu.

Atbalstīts

 

izslēgt trešo daļu.

(4) Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004. likumu un 06.10.2005. likumu)