Rīgā

30.01.2009. Nr.90/TA-3600

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Bajāre 67047898, kintija.bajare@izm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumi uz 6 lp.

3. Rīgas Stradiņa universitātes Satversme jaunā redakcijā uz 13 lpp.

4. Likumprojekta anotācija uz 8 lpp.

5. Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra sēdes protokola Nr.7 46.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem

1.pants. Ar šo likumu tiek apstiprināti Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulces 2008.gada 30.oktobrī pieņemtie Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumi.

2.pants. Līdz ar likumu izsludināmi Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumi.

Izglītības un zinātnes ministre

T.Koķe

Pieņemti

Rīgas Stradiņa universitātes

Satversmes sapulcē

2008.gada 30.oktobrī

Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumi

Izdarīt Rīgas Stradiņa universitātes Satversmē (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "finansu" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "finanšu" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdu "šķīrējtiesa" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "akadēmiskā šķīrējtiesa" (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt visā tekstā vārdus "iekšējās darba kārtības noteikumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "darba kārtības noteikumi" (attiecīgā locījumā).

4. Aizstāt visā tekstā vārdu "uzņēmējdarbība" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "saimnieciskā darbība" (attiecīgā locījumā).

5. Aizstāt 1.1.apakšpunktā vārdu "iestāde" ar vārdu "institūcija".

6. Izteikt 1.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.4. RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, atvasināta publiska persona.

RSU darbības tiesiskais pamats Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, citi normatīvie akti un šī Satversme."

7. Izteikt 2.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.2. RSU galvenie mērķi ir piedāvāt un realizēt plašu universitātes akadēmisko un profesionālo izglītību, kā arī pētnieciskā darba iespējas šādos pamatvirzienos – medicīnā, veselības un sociālajā aprūpē, pedagoģijā, sociālajās zinātnēs un dabaszinātnēs."

8. Aizstāt 2.4.apakšpunkta ceturtajā daļā vārdus "šīs Satversmes" ar vārdiem "Augstskolu likumā, šajā Satversmē un citos normatīvajos aktos".

9. 3.2.apakšpunktā:

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "Satversmes sapulcē ir 130 locekļi. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars – par 20 %."

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "Struktūrvienību pārstāvniecības normas Satversmes sapulcē nosaka RSU Senāts."

Izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk kā puse delegātu."

Aizstāt astotajā daļā vārdu "loceklis" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "delegāts" (attiecīgajā locījumā).

10. Svītrot 3.3.apakšpunkta 7.punktu.

11. 3.6.apakšpunktā:

Izteikt pirmo un otro atkāpi šādā redakcijā:

"– nosaka profesoru, asociēto profesoru un docentu štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām;

– ievēl docentus, ja fakultātes domnieku kvalifikācija neatbilst promocijas padomes prasībām; akadēmisko struktūrvienību vadītājus; RSU Goda doktorus un goda biedrus";

Izteikt piekto atkāpi šādā redakcijā: "izskata sūdzības par rektora un Revīzijas komisijas lēmumiem, kuri nav administratīvie akti".

Izteikt otro daļu šādā redakcijā: "Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Satversmes sapulcē."

12. Izteikt 3.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.7. RSU Senāta sastāvā 75 % jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. RSU Senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 % profesoru un asociētu profesoru un ne mazāk kā 25 % pārējā akadēmiskā personāla pārstāvju. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazāk par 20 %, pārējie Senāta locekļi ir RSU zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību pārstāvji. Studējošo pārstāvjus atbilstoši savam nolikumam Senātā ievēl un atsauc Studējošo pašpārvalde. Satversmes sapulces ievēlēto Senāta locekli atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina puse no darbinieku kopas, kas viņu izvirzījusi. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba vai studiju attiecības ar RSU, tad viņiem izbeidzas Senāta locekļu pilnvaras. Rektors un prorektori ir Senāta locekļi. RSU Senāta locekļu kopējo skaitu nosaka Satversmes sapulces apstiprinātais Senāta nolikums."

13. Izteikt 3.8.apakšpunkta otro teikumu šādā redakcijā: "Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem RSU Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses."

14. 3.9.apakšpunktā:

Aizstāt otrajā daļā vārdus "labklājības ministra" ar vārdiem "veselības ministra" un vārdus "Labklājības ministrijas" ar vārdiem "Veselības ministrijas".

Izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "Rektora lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Senātā."

15. Izteikt 3.10.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.10. Pēc RSU Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma RSU var tikt izveidots RSU Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru RSU attīstības stratēģijas jautājumos, un darbojas saskaņā ar Augstskolu likuma 16. pantu un RSU Padomnieku konventa nolikumu."

16. 3.11.apakšpunktā:

Izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Revīzijas komisiju RSU Satversmes sapulce uz trim gadiem ievēl piecus cilvēkus – četrus pastāvīgā akadēmiskā personāla pārstāvjus un vienu studējošo."

Izteikt otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: "Revīzijas komisijas lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Senātā."

17. Izteikt 3.12.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.12. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt RSU administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvi no RSU studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz diviem gadiem ievēl RSU Studējošo pašpārvalde. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma vai RSU Studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas tiesības, pienākumus, uzdevumus un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Augstskolu likums, Administratīvā procesa likums un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikums.

Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus – administratīvos aktus – var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārējos Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kuri nav administratīvie akti, var apstrīdēt RSU Satversmes sapulcē."

18. 3.13.apakšpunktā:

Svītrot vārdus "Mācību padome" (attiecīgajā locījumā).

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Fakultāte ir RSU organizatoriska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs, šajā jomā fakultāte pilda RSU kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus; atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte universitātē pilda metodoloģiska un idejiska centra lomu, neskarot RSU vadības kompetenci un atbildību; fakultāti vada dekāns, ko ievēl fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, un fakultātes dome, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātā nolikuma; dekāns pārstāv fakultāti bez īpaša pilnvarojuma visās tās lietās."

19. Izteikt 3.14.apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.14. RSU var dibināt komercsabiedrības un būt komercsabiedrību dalībnieks, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt biedrību un nodibinājumu biedrs vai dibinātājs. Ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai RSU var dibināt arī iestādes, to skaitā – publiskās aģentūras.

RSU normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var dibināt zinātnisko institūtu, tai skaitā – kā publisko aģentūru. Zinātnisko institūtu RSU var izveidot arī kā RSU struktūrvienību. Zinātniskais institūts, kas izveidots kā RSU struktūrvienība, darbojas atbilstīgi RSU Senāta apstiprinātam nolikumam, to finansē un uzrauga RSU. Zinātniskais institūts, kas izveidots kā RSU struktūrvienība, tiek reorganizēts vai likvidēts ar RSU Senāta lēmumu.

Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā RSU var izveidot koledžas."

20. Izteikt 4.1.apakšpunkta pirmo, otro un trešo atkāpi šādā redakcijā:

"4.1. RSU personālu veido:

– akadēmiskais personāls – RSU akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki

– pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti;

– vispārējais augstskolas personāls."

21. Aizstāt 4.2.apakšpunktā vārdus "likums "Par zinātnisko darbību"" ar vārdiem "Zinātniskās darbības likums".

22. Svītrot 4.3.apakšpunktu.

23. 4.6.apakšpunktā:

Aizstāt pirmajā daļā vārdus "RSU Senāta un Izglītības un zinātnes ministrijas" ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktā kārtībā"; Papildināt otrās daļas septīto atkāpi pēc vārda "studijām" ar vārdiem "un iespējamo karjeru".

24. Papildināt ar 4.11. apakšpunktu šādā redakcijā:

"RSU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību RSU personāls var apstrīdēt RSU Akadēmiskajā šķīrējtiesā. RSU Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Personas, kuras nav RSU personāla sastāvā, RSU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu RSU rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis RSU rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

25. Aizstāt 5.1.apakšpunkta ceturtajā atkāpē vārdus "citos uzņēmumos" ar vārdiem "citās komercsabiedrībās"; vārdus "uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību" ar vārdu "komercsabiedrību".

26. Izteikt 5.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.2. RSU īpašumā, valdījumā un lietojumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi.

RSU īpašumu veido:

– kustama un nekustama manta, kas RSU dāvināta, ko RSU mantojusi vai ko RSU iegādājusies par pašas līdzekļiem;

– par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā RSU īpašums;

– RSU intelektuālais īpašums.

RSU ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu RSU Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. RSU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma."

27. Aizstāt 5.11. apakšpunktā vārdus "labklājības ministram" ar vārdiem "veselības ministram".

28. Izteikt 6.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.1. Lēmumu par RSU reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai veselības ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par RSU reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu par RSU reorganizāciju vai likvidāciju iesniedz veselības ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu par RSU reorganizāciju vai likvidāciju iesniedz izglītības un zinātnes ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo ar veselības ministru."

.... ...

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES

S A T V E R S M E

jaunā redakcijā

Preambula

Rīgas Stradiņa universitātes sākotne saistīta ar 1919.gada 8.februārī dibināto un 1919.gada 28.septembrī atklāto Latvijas Augstskolu. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923.gada 28.martā, piešķirot augstskolai nosaukumu “Latvijas Universitāte”.

1940.gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par Latvijas Valsts universitāti.

Ar PSRS Ministru Padomes 1950.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.8640—r uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Rīgas Medicīnas institūts.

Latvijai nostājoties uz valstiskas neatkarības atjaunošanas ceļa, 1990.gadā Rīgas Medicīnas institūts tika pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju. Tās Satversmi pieņēma Latvijas Medicīnas akadēmijas kolektīva pārstāvju konferencē 1991.gada 1.oktobrī, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1993.gada 23.februārī.

Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce 1998.gada 5.februārī pieņēma nosaukumu “Rīgas Stradiņa universitāte”, bet 2001.gada 9.maijā — Satversmi. Rīgas Stradiņa universitāte ir Latvijas Medicīnas akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk tekstā RSU) ir Augstskolu likumā noteiktā apjomā autonoma Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija.

1.2. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:

— Rīgas Stradiņa universitāte, saīsināti RSU;

— Rīga Stradiņš University (angļu valodā);

— Stradina Universität Riga (vācu valodā);

— Universitate Stradina de Riga (franču valodā);

— Universitas Rigensis Stradina (latīņu valodā).

1.3. RSU juridiskā adrese: Dzirciema iela 16, Rīga, LV–1007.

1.4. RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, atvasināta publiska persona.

RSU darbības tiesiskais pamats Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, citi normatīvie akti un šī Satversme.

1.5. RSU ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un tās pilnu nosaukumu “Rīgas Stradiņa universitāte”, emblēma, karogs, nozīmes un citi atribūti, patstāvīga bilance un savi norēķinu konti bankās.

2. RSU autonomija, uzdevumi un akadēmiskā brīvība

2.1. RSU autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un RSU vadību, kā arī starp RSU vadību un akadēmisko personālu.

2.2. RSU galvenie mērķi ir piedāvāt un realizēt plašu universitātes akadēmisko un profesionālo izglītību, kā arī pētnieciskā darba iespējas šādos pamatvirzienos – medicīnā, veselības un sociālajā aprūpē, pedagoģijā, sociālajās zinātnēs un dabaszinātnēs.

2.3. RSU uzdevumi:

— nodrošināt studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālo kvalifikāciju;

— izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, iekārtot klīnikas, zinātniskās un mācību laboratorijas, mācību aptiekas, bibliotēku un citas struktūras, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā; nodrošināt tādas studiju programmas, pārbaudījumu un eksāmenu prasības, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās;

— veicināt tālākizglītojošas studijas un piedalīties tālākas izglītības pasākumos. Sadarboties ar citām augstskolām, kā arī ar zinātniskās pētniecības un izglītības iestādēm. Veicināt studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām;

— organizēt savu darbu sabiedrības interesēs, apzinot sabiedrības aktuālās intereses, kā arī informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darbu izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus;

— rūpēties par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošināt viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos, pētnieciskajos procesos;

— garantēt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.

2.4. RSU nodrošina studiju un pētniecības darba un jaunrades brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un normatīvajiem aktiem.

Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

Akadēmiskais personāls apstiprināto studiju programmu ietvaros ir tiesīgs izvēlēties, izstrādāt un ieviest mācību metodes.

RSU administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt Augstskolu likumā, šajā Satversmē un citos normatīvajos aktos paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības.

2.5. RSU veic augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, un patstāvīgi nosaka pakalpojumu normatīvus un izcenojumus. RSU veiktās saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie ienākumi izmantojami augstskolas attīstības vajadzībām.

3. RSU pašpārvalde un struktūrvienības

3.1. RSU pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) Rektors;

4) Revīzijas komisija;

5) Akadēmiskā šķīrējtiesa.

3.2. Satversmes sapulce ir RSU pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos.

RSU Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no:

1) akadēmiskā personāla;

2) studējošajiem;

3) citām darbinieku grupām.

Satversmes sapulcē ir 130 delegāti. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars — par 20%.

Struktūrvienību pārstāvniecības normas Satversmes sapulcē nosaka RSU Senāts.

RSU Satversmes sapulce, katrreiz sanākot, ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.

RSU Sasaukt Satversmes sapulci var rektors vai Senāts. RSU Satversmes sapulci sasauc ne retāk kā reizi trijos gados. Ārkārtas RSU Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors, Senāts vai Studējošo pašpārvalde.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk kā puse delegātu. Lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso klātesošo delegātu vairākums.

RSU Satversmes sapulces delegāts ir atsaukts, ja par atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75% no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo Satversmes sapulces delegātu.

3.3. Satversmes sapulce:

1) atklāti balsojot, pieņem un groza RSU Satversmi;

2) aizklāti balsojot, ievēl un atceļ rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) aizklāti balsojot, ievēl Senātu;

5) aizklāti balsojot, ievēl Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu;

6) atklāti balsojot, apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus.

3.4. RSU Senāts ir RSU personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas RSU darbības sfēras.

3.5. RSU Senāta pilnvaru laiks ir trīs gadi. RSU Senāts uz trīs gadiem no sava vidus ievēl priekšsēdētāju, viņa vietnieku, sekretāru un Senāta prezidiju. Senāta prezidijs pārstāv Senātu tā sēžu starplaikos saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Senāta priekšsēdētājs ir arī Senāta prezidija priekšsēdētājs. Senāta sekretārs vienlaikus ir arī Senāta prezidija sekretārs. Senāta prezidiju un/vai priekšsēdētāju var pārvēlēt pēc 75% Senāta locekļu pieprasījuma.

3.6. RSU Senāts:

— nosaka profesoru, asociēto profesoru un docentu štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām;

— ievēl docentus, ja fakultātes domnieku kvalifikācija neatbilst promocijas padomes prasībām; akadēmisko struktūrvienību vadītājus; RSU Goda doktorus un goda biedrus;

— apstiprina prorektorus un RSU iestāžu, uzņēmumu un institūtu direktorus (pēc rektora priekšlikuma); Darba kārtības noteikumus, RSU struktūrvienību; padomju u.c. institūciju statūtus vai nolikumus; Nolikumu par zinātnisko grādu piešķiršanu RSU; Studējošo pašpārvaldes nolikumu; studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību; citus noteikumus, kas reglamentē studiju gaitu, studiju rezultātu pārbaudi un vērtēšanu; kvalifikācijas, akadēmisko un profesionālo grādu piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību u.c. RSU darbības jomas; RSU budžetu;

— lemj par akadēmiskās, zinātniskās, un saimnieciskās darbības jautājumiem, kas nozīmīgi universitātei;

— izskata sūdzības par rektora un Revīzijas komisijas lēmumiem, kuri nav administratīvie akti;

— izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, kā arī veic citas darbības atbilstoši Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par Senātu.

Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Satversmes sapulcē.

3.7. RSU Senāta sastāvā 75% jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. RSU Senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50% profesoru un asociētu profesoru un ne mazāk kā 25% pārējā akadēmiskā personāla pārstāvju. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazāk par 20%, pārējie Senāta locekļi ir RSU zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību pārstāvji. Studējošo pārstāvjus atbilstoši savam nolikumam Senātā ievēl un atsauc Studējošo pašpārvalde. Satversmes sapulces ievēlēto Senāta locekli atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina puse no darbinieku kopas, kas viņu izvirzījusi. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba vai studiju attiecības ar RSU, tad viņiem izbeidzas Senāta locekļu pilnvaras. Rektors un prorektori ir Senāta locekļi. RSU Senāta locekļu kopējo skaitu nosaka Satversmes sapulces apstiprinātais Senāta nolikums.

3.8. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem RSU Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Atliekošā veto jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu.

3.9. Rektors ir RSU augstākā amatpersona, kas vada RSU un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv RSU. Rektoru ievēl RSU Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

RSU ievēlēto rektoru pēc veselības ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc RSU Senāta vai Veselības ministrijas ierosinājuma, ja RSU rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

Rektors:

— atbild par RSU darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī RSU Satversmei;

— atbild par RSU iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

— nodrošina RSU piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī RSU mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par RSU finansiālo darbību;

— veicina RSU personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

— veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī RSU Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

Rektors nosaka prorektoru pilnvaras un vada visu RSU darbību, pildot šīs Satversmes prasības, RSU Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

Rektora lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Senātā.

3.10. Pēc RSU Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma RSU var tikt izveidots RSU Padomnieku konvents, kurš konsultē Senātu un rektoru RSU attīstības stratēģijas jautājumos, un darbojas saskaņā ar Augstskolu likuma 16. pantu un RSU Padomnieku konventa nolikumu.

3.11. Revīzijas komisiju RSU Satversmes sapulce uz trim gadiem ievēl piecus cilvēkus – četrus pastāvīgā akadēmiskā personāla pārstāvjus un vienu studējošo. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt RSU administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisiju vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma.

Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt RSU finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un RSU Satversmei. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz RSU finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisijai ir pienākums par sava darba rezultātiem ne retāk kā reizi gadā ziņot RSU Senātam. Revīzijas komisijas lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt RSU Senātā.

3.12. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt RSU administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvi no RSU studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz diviem gadiem ievēl RSU Studējošo pašpārvalde. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma vai RSU Studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu. Akadēmiskās šķīrējtiesas tiesības, pienākumus, uzdevumus un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Augstskolu likums, Administratīvā procesa likums un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikums.

3.13. RSU struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts. RSU struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina RSU Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

RSU struktūrvienīb as ir fakultātes, akadēmiskās skolas, institūti, katedras, centri, koledžas, klīnikas, mācību aptiekas, zinātniskās un mācību laboratorijas, kas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem veic mācību, metodisko, zinātnisko un klīnisko darbu.

Fakultāte ir RSU organizatoriska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs, šajā jomā fakultāte pilda RSU kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus; atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte universitātē pilda metodoloģiska un idejiska centra lomu, neskarot RSU vadības kompetenci un atbildību; fakultāti vada dekāns, ko ievēl fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, un fakultātes dome, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātā nolikuma; dekāns pārstāv fakultāti bez īpaša pilnvarojuma visās tās lietās.

Akadēmiskā skola ir RSU akadēmiska struktūrvienība studiju programmu izveidei un realizācijai, kā arī pētnieciskā darba veikšanai atbilstīgi fakultātes profilam; akadēmisko skolu izveido pēc rektora, fakultātes domes, vai dekāna priekšlikuma; tā darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; akadēmiskās skolas darbību vada skolas direktors, kuru pēc rektora priekšlikuma apstiprina Senāts.

Institūts ir RSU zinātniskā, akadēmiskā un/vai ārstnieciska struktūrvienība; institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, zinātniskajām laboratorijām vai klīnikām) ar nolūku savu intelektuālo un materiālo potenciālu izmantot kopīgu mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtībā mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību; institūtu vada tā direktors, kuru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

Katedra ir RSU akadēmiskā struktūrvienība; katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora vai fakultātes domes priekšlikumiem; tās darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; katedras darbību vada katedras vadītājs, kuru ievēl Senāts, un viņš ir katedras oficiālais pārstāvis visās tās lietās.

Centrs ir organizatoriska, akadēmiska un/vai ārstnieciska struktūrvienība; centru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora ierosinājuma; tas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu; centra darbību atbilstīgi nolikumam vada direktors, medicīniskais direktors vai vadītājs, kura kandidatūru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

Zinātniskā laboratorija (grupa) ir RSU zinātniska struktūrvienība; zinātnisko laboratoriju izveido ar Senāta lēmumu RSU institūta, katedras vai klīnikas sastāvā vai arī kā patstāvīgu struktūrvienību; zinātnisko laboratoriju vada laboratorijas vadītājs, kuru pieņem darbā RSU rektors.

3.14. RSU var dibināt komercsabiedrības un būt komercsabiedrību dalībnieks, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt biedrību un nodibinājumu biedrs vai dibinātājs. Ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai RSU var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras.

RSU normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var dibināt zinātnisko institūtu, tai skaitā — kā publisko aģentūru. Zinātnisko institūtu RSU var izveidot arī kā RSU struktūrvienību. Zinātniskais institūts, kas izveidots kā RSU struktūrvienība, darbojas atbilstīgi RSU Senāta apstiprinātam nolikumam, to finansē un uzrauga RSU. Zinātniskais institūts, kas izveidots kā RSU struktūrvienība, tiek reorganizēts vai likvidēts ar RSU Senāta lēmumu.

Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā RSU var izveidot koledžas.

3.15. RSU, pamatojoties uz līgumu ar ārstniecības iestādi, ir tiesīga izveidot klīniku. Klīnika saskaņā ar RSU attiecīgo katedru, fakultāti vai akadēmisko skolu nodrošina un realizē mācību darbu un piedalās pētnieciskajā darbā; nodrošina un veic slimnieku izmeklēšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un konsultatīvo darbu; sadarbojas ar profesionālajām asociācijām metodiskajā un organizatoriskajā darbībā, kā arī ievieš praksē jaunas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes; klīniku vada tās vadītājs, kura kandidatūru izvirza un pieņem darbā ārstniecības iestādes vadītājs, saskaņojot ar rektoru un attiecīgās katedras vadītāju.

4. RSU personāls

4.1. RSU personālu veido:

— akadēmiskais personāls – RSU akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki

— pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti;

— vispārējais augstskolas personāls.

RSU akadēmisko personālu veido:

— profesori, asociētie profesori;

— docenti, vadošie pētnieki;

— lektori, pētnieki;

— asistenti.

RSU studējošie ir:

— bakalauru studiju programmu studenti;

— profesionālo studiju programmu studenti;

— maģistranti;

— rezidenti medicīnā;

— doktorandi.

Vispārējais RSU personāls ir:

— mācību un zinātnes palīgpersonāls;

— administratīvais, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un studējošos.

4.2. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus nosaka Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, RSU Darba kārtības noteikumi un RSU nolikums par akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību un tiesībām.

4.3. Izslēgts.

4.4. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

— kvalificētu lekciju sagatavošana un lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;

— zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

— piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.

4.5. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

— studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;

— zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

— piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.

4.6. Imatrikulācija RSU notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Tiesības kļūt par RSU studējošajiem ir jebkuram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Studējošajiem mācību maksu pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko RSU noslēgusi ar studējošiem.

RSU studējošie ir tiesīgi:

— saskaņā ar RSU apstiprinātām studiju programmām iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību, veikt zinātnisko darbu un iegūt akadēmiskos grādus;

— izvēlēties fakultatīvo studiju programmas un virzienus;

— RSU noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

— saskaņā ar RSU Iekšējās kārtības noteikumiem izmantot RSU telpas, laboratorijas, klīnikas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u.c.;

— vēlēt un tikt ievēlētiem Studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties RSU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

— veidot biedrības, pulciņus, klubus u.tml.;

— saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

— augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

— RSU noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus.

4.7. RSU studējošajiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar RSU Senāta apstiprinātu nolikumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties RSU lēmējinstitūcijās, piedalīties studējošo sadzīves jautājumu risināšanā un kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, kā arī izmantot citas Augstskolu likumā noteiktās tiesības.

4.8. Vispārējā RSU personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu tā, lai RSU spētu īstenot savus uzdevumus un lai netiktu traucēta citu personu amata vai darba pienākumu izpilde. Saskaņā ar RSU Satversmi personālam ir tiesības piedalīties RSU vadības un pašpārvaldes lēmumu un Darba kārtības noteikumu izstrādāšanā. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atlaists no darba vispārējais RSU personāls, saskaņā ar esošajiem normatīviem aktiem nosaka Senātā apstiprinātie Darba kārtības noteikumi.

4.9. RSU personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu nosaka RSU Senāts, pieņemot Darba kārtības noteikumus.

4.10. RSU vadība nodrošina RSU personālam darba vai studiju apstākļus, rūpējas par viņu veselību un atpūtu, nodrošina iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

4.11. RSU izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību RSU personāls var apstrīdēt RSU Akadēmiskajā šķīrējtiesā. RSU Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. RSU īpašums, saimnieciskā darbība un finanšu līdzekļi

5.1. Pildot savus uzdevumus, RSU ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

— atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības;

— slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, RSU Satversmi;

— izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši RSU darbības mērķiem;

— veikt RSU profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi RSU budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citās komercsabiedrībās atbilstoši RSU attīstības mērķiem. Saimniecisko darbību veicošu komercsabiedrību dibināšana un/vai savu daļu ieguldīšana to kapitālā notiek ar Senāta lēmumu;

— būt par prasītāju un atbildētāju tiesās.

5.2. RSU īpašumā, valdījumā un lietojumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi.

RSU īpašumu veido:

— kustama un nekustama manta, kas RSU dāvināta, ko RSU mantojusi vai ko RSU iegādājusies par pašas līdzekļiem;

— par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā RSU īpašums;

— RSU intelektuālais īpašums.

RSU ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu RSU Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. RSU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma.

5.3. Ar ienākumiem, ko RSU gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai, RSU rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām.

5.4. RSU normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

5.5. RSU mantas daļu RSU Senāts var nodot lietošanā struktūrvienībām, lai tās realizētu savu darbību.

5.6. RSU finanšu līdzekļus veido:

1) valsts finansējums:

— no Valsts pamatbudžeta izglītībai — studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam, atbilstošs bāzes finansējums, kas ietver līdzekļus personāla algām, komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, atjaunošanai un modernizācijai ar studiju programmām saistītajam zinātniskās pētniecības darbam;

— no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

— no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizēšanai, t.sk. no investīcijām un mērķprogrammām.

2) citi ienākumi:

— no maksas pakalpojumiem;

— no zinātnisko līgumdarbu veikšanas un citiem zinātnes finansēšanas avotiem;

— no saimnieciskās darbības;

— no organizāciju un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;

— no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

— no citiem normatīvajos aktos paredzētajiem ienākuma avotiem.

5.6.2.punktā minētie ienākumi tiek izmantoti RSU pamatdarbības nodrošināšanai Senāta noteiktā kārtībā.

5.7. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privātstruktūra un fiziskā persona, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, var slēgt līgumus ar RSU par noteiktu speciālistu sagatavošanu pētījumu veikšanu vai RSU profilam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

5.8. Pašnopelnītos līdzekļus un papildus valsts budžetam iegūtos līdzekļus RSU izmanto tikai savu pamatuzdevumu veikšanai.

5.9. RSU ir tiesības saņemt banku un citu kredītiestāžu kredītus, līzinga pakalpojumus, kā arī saņemt organizāciju un fizisku personu dāvinājumus un ziedojumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

5.10. RSU finanšu resursu struktūru nosaka RSU Senāts, bet budžeta izpildi kontrolē RSU Revīzijas komisija.

5.11. Par RSU budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu RSU Senātam, izglītības un zinātnes ministram, kā arī veselības ministram.

6. RSU reorganizācijas vai likvidācijas kārtība,

RSU Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība.

6.1. Lēmumu par RSU reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai veselības ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par RSU reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

6.2. RSU Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce.

6.3. RSU Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc apstiprināšanas Saeimā.

Rektors J.Gardovskis

Izglītības un zinātnes ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

T.Koķe

M.Gruškevics

E.Martinsons

S.Obodova

G.Rēvalde

31.10.2008 16:15

3526

K.Bajāre

67047898,

kintija.bajare@izm.gov.lv

Likumprojekta

„Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, uzdevumu u.tml.	Nav attiecināms.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Augstskolu likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka valsts dibināto augstskolu (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulces 2008.gada 30.oktobra sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Rīgas Stradiņa universitātes Satversmē, nodrošinot Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts apstiprina Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumus. Saskaņā ar šiem grozījumiem tiek precizēts Rīgas Stradiņa universitātes juridiskais statuss un tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversmes grozījumi ietver arī jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā. Satversmes grozījumos iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulcē un Senātā. Ņemot vērā Stradiņa universitātes padotību Veselības ministrijai, Satversmes grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas Stradiņa universitātes rektoru pēc veselības ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets, ka arī paredz papildināt grozījumus ar nosacījumu, ka lēmumu par Rīgas Stradiņa universitātes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc veselības ministra ierosinājuma. Šāds papildinājums ir nepieciešams, jo Stradiņa universitātes Satversme tika apstiprināta pirms Veselības ministrijas izveidošanas. Satversmes grozījumos tiek izdarītas arī redakcionālas izmaiņas – vārds “iestāde” Satversmes tekstā aizstāts ar vārdu “institūcija” vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārdi “likums “Par zinātnisko darbību” aizstāts ar vārdiem “Zinātniskās darbības likums” u.c.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. inovācijas un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām	Nav attiecināms.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	n-tais gads	Turpmākie trīs gadi
Rādītāji	n-tais gads	n+1 n+2 n+3
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attieci-nāms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Studentu apvienību.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Studentu apvienība kopumā atbalsta likumprojektu.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas ar ekspertiem netika veiktas.
5. Cita informācija	Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas. Rektors atbild par augstskolas darbības atbilstību tās satversmei saskaņā ar Augstskolu likuma 17¹. panta 1.punktu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots portālā www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Rīgas Stradiņa universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību akadēmijas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav akadēmijas personāla sastāvā, Rīgas Stradiņa universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Gruškevics

E.Martinsons

S.Obodova

G.Rēvalde

31.10.08 11:38

1080

K.Bajāre

67047898, kintija.bajare@izm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.7

2009.gada 27.janvārī

46.§

Likumprojekts "Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem"

TA-3600

___________________________________________________________

(I.Godmanis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir izglītības un zinātnes ministre.

Ministru prezidents		I.Godmanis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2009-MK-PROT-07-2701-#46.doc