Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

30.01.2009.                   Nr.90/TA-3466

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Labklājības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Petermanis 67021625, Kristaps.Petermanis@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lpp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra sēdes protokola Nr.3  24.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents         I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

 

Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums

 

 

1.pants. Likuma mērķis ir noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu, piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, pret fizisku personu, kura veic saimniecisko darbību (turpmāk – saimnieciskās darbības veicējs).

 

2.pants. Piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

 

3.pants. (1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju ir pieļaujama, ja preces vai pakalpojuma piedāvāšana, preces pārdošana vai pakalpojuma sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

          (2) Atšķirīgas attieksmes aizliegums neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību.

 

4.pants. (1) Ja strīda gadījumā saimnieciskās darbības veicējs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(2) Šajā pantā lietotais termins "diskriminācija" un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem.

 

5.pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības prasīt preces pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu, kā arī zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

        

6.pants. Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, saimnieciskās darbības veicējs var aizstāvēt savas tiesības Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt saimnieciskās darbības veicējam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.

 

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

 

 

 

Labklājības ministre

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

I.Purne

R.Beinarovičs

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

K.Petermanis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

06.11.2008. 17:08

369

K.Petermanis

67021625, Kristaps.Petermanis@lm.gov.lv

 

Likumprojekta „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Normatīvā akta projekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes 2000.gada 19.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, (turpmāk – 2000/43/EK) un ES Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, (turpmāk – 2004/113/EK) un

normas Latvijas tiesību aktos.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Līdz ar Latvijas iestāšanos ES, valstij ir pienākums pārņemt direktīvu 2000/43/EK un 2004/113/EK normas.

Direktīvu normas attiecībā uz fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, (turpmāk – saimnieciskās darbības veicējs) diskriminācijas aizliegumu bija iestrādātas Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) sagatavotājā likumprojektā „Fizisko personu saimnieciskās darbības likums” (turpmāk – FPSDL), ko 2007.gada 19.oktobrī Ministru kabinets iesniedza Saeimā. Saeimas Tautsaimniecības komisija un Saeimas Juridiskais birojs pirms likumprojekta izskatīšanas 1. lasījumā lūdza TM līdz 2008.gada 1.jūlijam izvērtēt minētā likumprojekta saskaņotību ar citiem likumiem un nepieciešamības gadījumā koordinēt likumu grozījumu virzīšanu valdībā. Izpildot minēto uzdevumu, TM apzināja nozaru ministriju kompetencē esošos normatīvos aktus, kuros ir nepieciešams veikt grozījumus, lai saskaņotu tos ar FPSDL ietverto regulējumu un konstatēja, ka būtu izvērtējama lietderība paplašināt ar likumprojektu aptverto subjektu loku, ietverot tajā arī tos saimnieciskās darbības veicējus – juridiskās personas –, kas nav komersanti. Tādējādi būtu nepieciešams pārstrādāt FPSDL, paplašinot tā regulējuma jomu un izstrādājot likumprojektu „Saimnieciskās darbības likums”. Lai izvērtētu nepieciešamību un lietderību Saimnieciskās darbības likuma izstrādei, TM 2008.gada 23.maijā rīkoja diskusiju par Saimnieciskās darbības likuma izstrādes nepieciešamību, kurā bija aicināti piedalīties gan valsts institūciju, gan privātā sektora pārstāvji, kā arī komerctiesību speciālisti. Diskusijas dalībnieki norādīja uz virkni problēmu spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas regulē saimniecisko darbību, (problemātiska personas statusa noteikšana, nepārskatāms normatīvais regulējums un sistēmas trūkums tajā, nesakārtota un pretrunīga terminoloģija u.c.) un neatbalstīja jauna normatīvā akta izstrādi saimnieciskās darbības veikšanas regulēšanai. Ņemot vērā iesaistīto pušu viedokli, TM neatzina par lietderīgu ne FPSDL, ne likumprojekta „Saimnieciskās darbības likums” tālāku virzību.

Jānorāda arī tas, ka direktīvu normas bija plānots pārņemt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās (turpmāk – ĪUMSILS) 2004.gadā sagatavotajā likumprojektā „Diskriminācijas novēršanas likums” (8.Saeimas reģ. Nr. 741) un ĪUMSILS 2006.gadā sagatavotājā likumprojektā „Grozījumi Civillikumā” (9.Saeimas reģ. Nr: 17/Lp9; 8.Saeimas Reģ.Nr.1698). Abus likumprojektus Saeima nav atbalstījusi.

Ņemot vērā izklāstīto, ir izstrādāts likumprojekts „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”, ar kuru plānots pārņemt tikai direktīvu 2000/43/EK un 2004/113/EK normas attiecībā uz saimnieciskās darbības veicēju diskriminācijas aizliegumu, plašāk neskarot citus šo tiesību subjektu darbības aspektus.

Izstrādājot direktīvu priekšlikumus, ES Komisija veica to ex ante ietekmes izvērtējumus. Tie pieejami PreLex datu bāzē, http://ec.europa.eu/prelex. 2000/43/EK ietekmes izvērtējuma numurs ir COM(1999) 566 final, 2004/113/EK ietekmes izvērtējuma numurs ir COM(2003) 657 final.

Abos dokumentos Komisija norāda uz to, ka ES ir plaši izplatīta personu diskriminācija atkarībā no to rases un etniskās piederības, kā arī dzimuma. Šādas diskriminācijas pastāvēšana ir ne tikai cilvēktiesību pārkāpums, bet kavē arī Kopienas ekonomisko attīstību, jo personām vienlīdzīgi nav pieejami dažādi pakalpojumi, izglītība, kā arī tiek kavēta to integrācija sabiedrībā un paaugstinās sociālās atstumtības risks. Vairumā dalībvalstu indivīdi ir aizsargāti pret diskrimināciju atkarībā no minētajām pazīmēm, bet aizsardzības līmenis būtiski atšķiras. Tāpat atšķiras indivīdu iespējas panākt savu tiesību ievērošanu un tās aizstāvēt. Tādējādi Komisija uzskata, ka Kopienā būtu jānodrošina minimāls kopējs standarts indivīdu aizsardzībai pret diskrimināciju rases un etniskās piederības, kā arī dzimuma dēļ.

To, ka nepamatota atšķirīga attieksme pret personām to dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, ir sastopama, apstiprina statistika par Tiesībsarga birojā saņemtajām sūdzībām. Pārskats par biroja darbu 2007.gadā liecina, ka saņemtas 53 sūdzības par diskrimināciju uz rasu vai tautības pamata, no tām 13 rakstveida un 40 mutiskas, un 37 sūdzības par dzimuma diskrimināciju, no tām 12 rakstveida un 25 mutvārdu.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir direktīvu 2000/43/EK un 2004/113/EK normu attiecībā uz saimnieciskās darbības veicēju aizsardzību pret diskrimināciju atkarībā no rases un etniskās piederības, kā arī dzimuma pārņemšana Latvijas tiesību aktos.

Direktīvu normas pārņemamas ar likumprojektu „Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums”, jo atbalstu nav guvuši iepriekšējie mēģinājumi transponēt direktīvas.

Likumprojekts paredz:

1) atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības;

2) izņēmumus atšķirīgas attieksmes principa piemērošanā;

3) mehānismu tiesību aizsardzībai;

4) pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pierādīšanas pienākumu, ja saimnieciskās darbības veicējs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ;

5) saimnieciskās darbības veicēja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu;

6) aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja saimnieciskās darbības veicējs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses.

Ar šo likumprojektu direktīvu 2000/43/EK un 2004/113/EK normas Latvijas tiesību aktos tiks pārņemtas daļēji.

4. Cita informācija

 

 

Likumprojekts paredz saimnieciskās darbības veicēju aizsardzību pret diskrimināciju atkarībā no dzimuma, rases un etniskās piederības. Likumprojekta gatavošanas laikā tika analizēta iespēja iekļaut personu aizsardzību pret diskrimināciju atkarībā no citiem pamatiem, piemēram, saskaņā ar Satversmes 91.pantu vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13.pantu. Tomēr likumprojekta sagatavotājs diskriminācijas pazīmju loku nepaplašināja, jo uzskata, ka vispirms jāpabeidz ES dalībvalstu diskusija par direktīvas projektu COM(2008) 426 galīgajā redakcijā „Padomes direktīva par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas”, kas šobrīd tiek apspriests ES. Ņemot vērā to, ka t.s. ES „antidiskriminācijas”  tiesības ir izteikti dinamiskā attīstībā esoša tiesību joma, Latvijas normatīvajos aktos būtu jāpārņem aktuālākais normu kopums vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai. Tas īpaši attiecas uz diskrimināciju atkarībā no invaliditātes, kā arī personu piekļuvi apdrošināšanas un saistītiem finanšu pakalpojumiem atkarībā no vecuma un invaliditātes.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojektam ir pozitīva netieša ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību, aizliedzot nepamatotu atšķirīgu attieksmi pret saimnieciskās darbības veicējiem un tādējādi nodrošinot vienlīdzīgākus apstākļus uzņēmējdarbībai.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Pēc likumprojekta stāšanās spēkā preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem varētu būt nepieciešams izvērtēt saimnieciskās darbības prakses atbilstību likumā ietvertajām normām, lai nepieļautu vai novērstu jebkādu tiešu vai netiešu saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

Likumprojektam ir netieša pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo tiek uzlabota saimnieciskās darbības veicēju aizsardzība pret nepamatotu atšķirīgu attieksmi atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Likumprojektam ir pozitīva sociālā ietekme ilgtermiņā, jo tiks nodrošināta saimnieciskās darbības veicēju aizsardzība pret nepamatotu atšķirību attieksmi atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās piederības. Vienlaikus likumprojekta normas nesamērīgi neierobežo preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu, jo paredz izņēmumus no atšķirīgas attieksmes aizlieguma principa un līgumu slēgšanas brīvību. Likumprojekts īpaši uzlabo saimnieciskās darbības veicēju stāvokli atkarībā no to piederības noteiktai dzimuma, rases vai etniskajai grupai. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2007.gadā no visiem pamatdarbā nodarbinātajiem darba devēji (īpašnieki) bija 36 tūkstoši personu, no tām 25,4 tūkstoši jeb 70% bija vīriešu, 10,6 tūkstoši jeb 30 % bija sieviešu. Zemāks sieviešu īpatsvars varētu liecināt, ka piederība pie noteikta dzimuma ir kavējošs faktors saimnieciskās darbības veikšanā.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads (2008)

Turpmākie trīs gadi

2009.g.

2010.g.

2011.g.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets.

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets.

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 Nav attiecināms.

6. Cita informācija 

 

Nav attiecināms.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektā iekļautas normas, kas izriet ES Padomes 2000.gada 19.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un ES Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Izstrādājot direktīvu priekšlikumus, ES Komisija veica to ex ante ietekmes izvērtējumus. Lai iepazītos ar īsu izvērtējumu galveno secinājumu izklāstu un informāciju, kur pieejams pilns ziņojumu teksts, skatīt anotācijas I. 2. sadaļu.

Ar likumprojektu direktīvu 2000/43/EK un 2004/113/EK normas tiek pārņemtas daļēji. Daļa direktīvu normu jau ir pārņemta Tiesībsarga likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Valsts civildienesta likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā, likumā “Par sociālo drošību”, Darba likumā, Krimināllikumā. Lai pilnībā pārņemtu 2000/43/EK normas, vēl jāpieņem Pacientu tiesību likums (9.Saeimas Reģ. Nr. 126/Lp9). Lai pilnībā pārņemtu 2004/113/EK normas, vēl jāpieņem grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (TA-1386). Likumprojekts neparedz augstāku indivīda tiesību aizsardzības līmeni kā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos.

Direktīvas 2000/43/EK pārņemšanas termiņš bija 2004.gada 1.maijs. Direktīvas 2004/113/EK pārņemšanas termiņš bija 2007.gada 21.decembris.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 ES Padomes 2000.gada 19.jūnija direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 373, 21.12.2004., 37.-43. lpp), un ES Padomes 2004.gada 13.decembra direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 180, 19.7.2000., 22.-26.lpp. Īpašais izdevums latviešu valodā: nodaļa 20, sējums 01, 23.-27.lpp.).

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

2000/43/EK 1.pants; 2004/113/EK 1.pants.

1.pants.

Atbilst.

2000/43/EK 3.panta 1.h.apakšpunkts; 2004/113/EK 3.panta 1.punkts.

2.pants.

Atbilst.

2000/43/EK 4.pants; 2004/113/EK 4.panta 5.punkts.

3.panta pirmā daļa.

Atbilst.

2004/113/EK 3.panta 2.punkts.

3.panta otrā daļa.

Atbilst.

2000/43/EK 8.panta 1.punkts; 2004/113/EK 9.panta 1.punkts.

4.panta pirmā  daļa.

Atbilst.

2000/43/EK 2.pants; 2004/113/EK 2.pants.

4.panta otrā daļa.

Atbilst.

2000/43/EK 15.pants; 2004/113/EK 14.pants.

5.pants.

Atbilst.

2000/43/EK 7.panta 1.punkts; 2004/113/EK 8.panta 1.punkts.

6.pants.

Atbilst.

2000/43/EK 9.pants; 2004/113/EK 10.pants.

7.pants.

Atbilst.

2000/43/EK 16.pants; 2004/113/EK 17.panta 1.punkts.

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām.

Atbilst.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Par 2004/113/EK transponēšanu Labklājības ministrija ir konsultējusies ar dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību aizstāvības organizācijām –biedrību „Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība” un biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta”” – un TM un ĪUMSILS.

ĪUMSILS kā atbildīgā iestāde ir konsultējies par 2000/43/EK transponēšanu, bet ne par likumprojektu, ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru (tagad – Latvijas Cilvēktiesību centrs), Valsts Cilvēktiesību biroju (tagad – Tiesībsarga biroju), ministrijām, Latvijas Universitātes mācībspēkiem un citiem ekspertiem.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

1.punktā minētās pilsoniskās sabiedrības organizācijas atbalsta direktīvu pārņemšanu Latvijas tiesību aktos. Konsultācijas ar šīm organizācijām notikušas, jo tās pārstāv attiecīgo sabiedrības grupu intereses un ir aktīvas to paušanā.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Notikušas sanāksmes ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā, pilsoniskās sabiedrības organizācijām par direktīvu pārņemšanu.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Notikušas neformālas konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju. Likumprojekta sagatavošana veikta pēc Juridiskā biroja iniciatīvas, ņemot vērā FPSDL virzību Saeimā.

5. Cita informācija

 Nav attiecināma.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta normu izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Pārejas periods nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Informācija par likumprojektu tiks izsūtīta plašsaziņas līdzekļiem, kā arī ievietota Labklājības ministrijas interneta lapā. Pēc pieņemšanas likumprojekts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs” un būs pieejams Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī Latvijas normatīvo aktu elektroniskajā krājumā internetā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

Labklājības ministre                                                                  I.Purne

 

 

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

R.Beinarovičs

Z .Uzuliņa

E.Korčagins

K.Petermanis

 

 

06.11.2008. 17:05

2319

K.Petermanis

67021625, Kristaps.Petermanis@lm.gov.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.3

2009.gada 13.janvārī

 

 

24.§

 

Likumprojekts "Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums"

     TA-3466

___________________________________________________________

(I.Purne, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministre.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-03-1301-#24.doc

1