2009. gada 29.janvārī Nr.9/10-
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut kārtējās
Saeimas sēdes darba kārtībā komisijas
izstrādāto likumprojektu Grozījumi Valsts fondēto
pensiju likumā.
Pielikumā: 1) likumprojekts uz 1 lp.
2) anotācija
uz lp.
Likumprojekts
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
Izdarīt Valsts
fondēto pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2000, 7.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 12.nr., 2006, 21.nr.;
2007, 12.nr.; 2008, 21.nr.) šādus
grozījumus:
1. 11.pantā:
papildināt pirmo daļu aiz vārdiem pārvaldīšanu
drīkst veikt ar vārdiem Valsts kase saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem
vai;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
1) Valsts kasi Ministru
kabineta noteikumi;
2) ieguldījumu pārvaldes
sabiedrībām Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums.
papildināt ceturtās daļas trešo teikumu
aiz vārdiem fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ar vārdiem (izņemot
Valsts kasi).
2. izteikt 14.panta pirmās
daļas otro teikumu šādā redakcijā:
Pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem
revīzijas standartiem pārbauda zvērināts revidents, kuru apstiprina attiecīgi
ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valde vai Valsts kases izpildinstitūcija
(pārvaldnieks).
3. izslēgt 16.pantu.
4. Pārejas noteikumos:
Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13.
un 14.punktu šādā redakcijā:
12. Valsts kase fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt
Latvijas valsts vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, hipotekārajās ķīlu
zīmēs, noguldījumu sertifikātos un termiņnoguldījumos bankās, ievērojot šā
likuma 12.panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, un tikai tādā valūtā, kādā
tiek veiktas fondētās pensijas kapitāla izmaksas.
13. Uz Valsts kasi neattiecas šā likuma normas par fondēto pensiju shēmas
līdzekļu pārvaldītāja licencēšanu, kā arī 11.panta septītā daļa, 12.panta pirmā
daļa, trešā daļa un ceturtās daļas 3.punkts, kā arī 13.panta ceturtā un piektā
daļa.
Likums
stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
Likumprojekta Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā
A N O T Ā C I J A
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs
Valsts
fondēto pensiju shēma sāka darboties 2001.gada 1.jūlijā. Sākotnēji valsts
fondēto pensiju līdzekļu pārvadīšanas funkcija tika deleģēta tikai
Valsts kasei, bet no 2003.gada 1.janvāra ar šo līdzekļu pārvaldīšanu drīkstēja
nodarboties arī privātie līdzekļu pārvaldītāji ieguldījumu pārvaldes
sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi licenci
valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai.
Valsts kases darbība valsts fondēto pensiju
shēmas līdzekļu pārvaldīšanā radīja divas galvenās problēmas. Pirmā problēma
bija tā, ka valsts iestāde Valsts kase - konkurences apstākļos turpina
nodarboties ar funkcijām, kuras pilnā mērā nodrošina privātie līdzekļu
pārvaldītāji. Otrā problēma bija tā, ka Valsts kase bija priviliģētākā
situācijā nekā pārējie tirgus dalībnieki jaunu klientu piesaistē. Šo problēmu
risināšanai Ministru kabinets 2005. gada 7. novembrī ar rīkojumu Nr.
715 apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto koncepciju Par Valsts kases
turpmāko darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, paredzot
Valsts kases ieguldījumu plāna portfeļa nodošanu privātajiem līdzekļu
pārvaldītājiem.
Līdz ar to saskaņā ar 2006.gada 28.septembrī
Saeimā pieņemto likumu Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā no 2007.gada
1.novembra Valsts kase izbeidza savu darbību valsts fondēto pensiju shēmas
līdzekļu pārvaldīšanā un tika slēgts tās ieguldījumu plāns. Shēmas
dalībniekiem, kuri izvēlējās citu ieguldījumu plānu (38 tūkst. personas),
uzkrātais kapitāls tika ieguldīts viņu izvēlētajos ieguldījumu plānos. Tiem
dalībniekiem, kuri paši neizvēlējās jauno ieguldījumu plānu (74,9 tūkst.
personas), Valsts kases ieguldījumu plānā uzkrātais fondēto pensiju shēmas
kapitāls 10,3 milj. latu apmērā konkursa kārtībā tika nodots pārvaldīšanai
privāto līdzekļu pārvaldītāju konservatīvajiem ieguldījumu plāniem.
Šobrīd valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu veic
deviņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, piedāvājot divdesmit piecus ieguldījumu
plānus. Kopumā uz 2009.gada 27.janvāri valsts fondēto pensiju shēmā iesaistīts
1 068,6 tūkst. dalībnieku.
Ņemot vērā to, ka Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgums (2004.gadā - 4,6%, 2005.gadā 4,35%) laikā, pirms tika pieņemts lēmums par Valsts kases darbības kā līdzekļu pārvaldītāja izbeigšanu bija samērā augsts un pat pārsniedza vidējo svērto ienesīgumu konservatīvajiem plāniem (2004.gadā 4,45%, 2005.gadā 4,27%), kā arī to, ka Valsts kases ieguldījumu plāna atskaitījumi par plāna pārvaldi bija viszemākie (piemēram, 2006.gadā Valsts kases ieguldījumu plānam - 0,75%, citiem konservatīvajiem plāniem no 1,15% līdz 1,46%), būtu izskatāms jautājums par valstiskā līdzekļu pārvaldītāja Valsts kases darbības kā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja atjaunošana.
2. Kāda
var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Normatīvā
akta projekts varētu pozitīvi ietekmēt tos valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekus, kuri vēlas, lai līdzekļus
pārvaldītu valsts finanšu institūcija.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību
budžetiem
Likumprojekts šo normu neskar
4. Kāda
var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos Nr.272 Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību, paredzot fondēto pensiju shēmas dalībniekiem iespēju kā līdzekļu pārvaldītāju izvēlēties Valsts kasi.
5. Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts šo normu neskar
6. Kādas
konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Konsultācijas notikušas ar Labklājības ministrijas atbildīgām amatpersonām.
7. Kā
tiks nodrošināta likuma izpilde
Lai īstenotu likuma izpildi, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.