Likums

29.01.09. 9/7 –

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.

Komisija lūdz likumprojektu virzīt izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisija, vienlaikus komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts un anotācija.

Cieņā

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā

Izdarīt Vēlētāju reģistra likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 4., 21.nr.; 2006, 12. nr.; 2008, 16. nr.) šādus grozījumus:

1. 6. panta pirmajā daļā:

papildināt ar 8¹.punktu šādā redakcijā:

„8¹) adrese ieslodzījuma vietā, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, ja vēlētājs pieteicies balsot pa pastu;”;

papildināt ar 13. punktu šādā redakcijā:

„13) ziņas par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās:

a) kandidāta pieteikšanas datums,

b) saraksta iesniedzējs – reģistrētā politiskā organizācija (partija) vai reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienība.”

2. 11¹. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ziņas par Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem Reģistrā iekļauj Centrālā vēlēšanu komisija.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

3. Papildināt 12. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja republikas pilsētas un novada domes vēlēšanas notiek vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vēlētājus, kuriem ir tiesības piedalīties abās vēlēšanās, iekļauj tā vēlēšanu iecirkņa sarakstā, kuram piederīgajās adresēs vēlētāji reģistrēti dzīvesvietā atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma nosacījumiem.”

4. Izteikt 14. panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Pašvaldība vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestāde, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, iesnieguma saņemšanas dienā aktualizē Reģistrā iekļautās ziņas par vēlēšanu iecirkņa maiņu.”

5. Izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja saņemts Eiropas Savienības pilsoņa iesniegums, kurā pieprasīts anulēt Reģistrā ierakstu par viņu, vai ja Eiropas Savienības pilsonis ir zaudējis tiesības vēlēt tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, Centrālā vēlēšanu komisija izslēdz attiecīgās ziņas no Reģistra.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2009. gada 6. jūnijā vienlaicīgi notiks republikas pilsētas un novada domes un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šo vēlēšanu sarīkošanā atbilstoši Vēlētāju reģistra likumam izmantojams vēlētāju reģistrs.

Ar 02.10.2008. likumu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” noteikts, ka, ja vēlēšanas notiek vienlaikus, kandidāts var kandidēt tikai vienās vēlēšanās. Šobrīd vēlētāju reģistrā norādāmas tikai ziņas par kandidēšanu pašvaldību vēlēšanās.

30.10.2008. likums „Grozījumi Eiropas parlamenta vēlēšanu likumā” paredz tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās pa pastu personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, tādēļ vēlētāju reģistrs papildināms ar ziņām par adresi, uz kuru izsūtāmi balsošanas dokumenti.

Līdz šim nav tikušas rīkotas divas vēlēšanas vienlaicīgi, tādējādi vēlētāju reģistrs pielāgojams šādai situācijai, ņemot vērā to, ka domes un Eiropas parlamenta vēlēšanās vēlētājam ir atšķirīgas izvēles tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz:

1) papildināt vēlētāju reģistra ziņas ar attiecīgo ieslodzījuma vietu adresēm uz kurām izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu vēlētājiem, kuri ieslodzījuma vietās pieteikušies balsot pa pastu;

2) norādīt vēlētāju reģistrā ziņas par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

3) sākotnējā vēlētāju sarakstā vēlētājus, kuriem ir tiesības piedalīties abās vēlēšanās, iekļauj pēc Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma nosacījumiem;

4) precizēt, ka pašvaldība vai dzīvesvietas deklarēšanas iestāde, saņemot vēlētāja iesniegumu par vēlēšanu iecirkņa maiņu, aktualizē šīs ziņas iesnieguma saņemšanas dienā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksport a un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009. gads

Turpmākie trīs gadi

2010. gads

2011. gads

2012. gads

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins.

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav attiecināms.

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2. tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.