Rīgā
22.01.2009. Nr.90/TA-3789
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par piesārņojumu"". Likumprojektu izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Stūris 67026414, Oskars.Sturis@vidm.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 1 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 7 lpp.
3. Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra sēdes protokola Nr.6 10.§ izraksts uz 1 lp.
Ministru prezidenta vietā
satiksmes ministrs A.Šlesers
Stafecka 67082931
Grozījums likumā "Par
piesārņojumu"
Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.;
2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 21., 23.nr.) šādu grozījumu:
Izteikt 11.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes
prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai
lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību."
Likums stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.
Vides ministrs
R.Vējonis
Likumprojekta
Grozījums likumā Par piesārņojumu
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
|
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta
iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros
dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu
|
Ministru kabineta 2003.gada
29.aprīļa noteikumu Nr.244 Vides ministrijas nolikums 4.1.apakšpunkts, kurā
noteiktas Vides ministrijas funkcijas izstrādāt vides aizsardzības politiku
un 6.1.apakšpunkts, kas nosaka, ka Vides ministrija izstrādā
nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu
projektus.
|
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Likuma Par piesārņojumu 11.panta piektā daļa
pašlaik paredz, ka Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības,
izmantošanas un kontroles kārtību. Vienlaikus attiecībā uz minerāleļļām, kuru
toksiskums ir ievērojami augstāks, speciālas prasības netiek izvirzītas. Vides ministrija saskaņā ar likuma Par
piesārņojumu 11.panta piekto daļu izstrādāja un 2008.gada 20.martā Valsts
sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu Bioeļļas
izmantošanas un kvalitātes noteikumi (prot. Nr.12 45.§, VSS-528). Tā
saskaņošanas gaitā institūcijas savos atzinumos nav iebildušas pret prasību
izmantot bioeļļu mežizstrādes darbos, tomēr norādījušas, ka likumā dotais
deleģējums ir plašāks. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111
Ministru kabineta kārtības rullis 67.punktā noteiktajā kārtībā 2008.gada
9.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.40 49. §) noteikumu projekts
tika atsaukts. Grozījumi likuma Par piesārņojumu 11.panta
piektajā daļā ir nepieciešami, lai precizētu Ministru kabinetam doto
deleģējumu, nosakot, ka mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu
ķēžu eļļošanai lietojama bioeļļa. Šādas prasības mērķis ir mazināt meža
darbos radīto augsnes, virszemes un gruntsūdeņu piesārņojumu, kā arī meža floras
un faunas degradāciju, kas rodas no minerāleļļu lietošanas mežizstrādē. Ņemot
vērā 2006.gadā veikto pētījumu Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas
mežos par mežistrādē izmantojamo ķēzu instrumentu eļļošanas līdzekļu ietekmi
uz vidi, ir nepieciešams noteikt bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību
mežistrādē, bet citās jomās to darīt nav lietderīgi. Katru gadu izcērtot apmēram 10 miljonus m3
koksnes, Latvijas mežos patērē ap 2 milj. litru motorzāģu ķēžu eļļas, radot
vides piesārņojumu ar minerāleļļu vai pat atstrādātajām eļļām, kuras ir īpaši
videi bīstamas. 2006.gadā veiktais pētījums Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz
vidi Latvijas mežos parādīja, ka zāģu ķēžu minerāleļļām ir būtiska negatīva
ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem. Ar dafniju testu noteiktā motorzāģu
ķēžu minerāleļļas toksicitāte ir 300-1000 reizes lielāka nekā bioeļļai, bet
atstrādātās motoreļļas toksicitāte ir 12 000 reizes lielāka. Pētījumā ar
iekrāsošanas metodi ir noskaidrots, ka lielākā daļa ķēžu eļļas nonāk meža
zemsedzē un uz skaidām, turpretī uz iegūtās koksnes palikušais eļļas daudzums
ir visai neliels. Pasaulē plaši tiek lietotas bioeļļas, t. sk.
motorzāģu ķēžu eļļošanai. Vācija, Austrija un Šveice ir noteikusi, ka
ziežvielas uz minerāleļļas bāzes nedrīkst lietot iekšzemes ūdensceļos un
mežos. Zviedrijā un Vācijā ir izstrādāti ekomarķējuma kritēriji bioloģiski
noārdošām ziežvielām. 2006.gadā veiktajā pētījumā Motorzāģu ķēžu eļļu
ietekme uz vidi Latvijas mežos ir aprēķināts, ka zāģējot ar iespējami
nākotnē Latvijā ražoto bioeļļu sadārdzinājums salīdzinājumā ar minerāleļļu
būtu niecīgs - motorzāģiem aptuveni līdz 3%, bet harvesteriem līdz 1%.
Mežizstrādes procesu tas ietekmētu nebūtiski. Kopējo sadārdzinājumu nav
iespējams adekvāti aprēķināt, jo to ietekmē daudzi faktori. |
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Sagatavotais likumprojekts Grozījums likumā Par
piesārņojumu (turpmāk likumprojekts) paredz izteikt jaunā redakcijā
likuma Par piesārņojumu 11. panta piekto daļu, nosakot bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos
izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un
kontroles kārtību. Turklāt paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā
2009.gada 1.augustā. Šīs sadaļas 2.punktā minētās problēmas ar
likumprojektu tiks atrisinātas pilnībā. |
4. Cita
informācija |
Nav attiecināms. |
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz sabiedrības un
tautsaimniecības attīstību |
|
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms. |
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka
resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms. |
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Pēc Lursoft IT datiem, Latvijā ar mežistrādi
nodarbojas 630 uzņēmumi, bet ar mežsaimniecību un mežistrādi 4357 uzņēmumi, kuriem ir reģistrēts šāds darbības
veids. 2007.gadā mežistrādes apjomi sasniedza 10 124.7 tūkst./m3.
Koksnes un tās izstrādājuma eksporta apjoms faktiskajās cenās sastādīja
874020,7 tūkst./Ls. 2006.gadā veiktajā pētījumā Motorzāģu ķēžu eļļu
ietekme uz vidi Latvijas mežos ir aprēķināts, ka zāģējot ar iespējami
nākotnē Latvijā ražoto bioeļļu sadārdzinājums salīdzinājumā ar minerāleļļu
būtu niecīgs - motorzāģiem aptuveni līdz 3%, bet harvesteriem līdz 1%.
Mežizstrādes procesu tas ietekmētu nebūtiski. Kopējo sadārdzinājumu nav
iespējams adekvāti aprēķināt, jo to ietekmē daudzi faktori. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms. |
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav attiecināms. |
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
2006.gada pētījuma Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz
vidi Latvijas mežos rezultātā noskaidrots, ka
zāģu ķēžu minerāleļļām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un dzīvajiem
organismiem. Šo faktu apliecina veiktās toksicitātes analīzes, kas uzrāda
ievērojamu mirušo īpatņu skaitu pēc dzīvo organismu saskarsmes ar eļļām.
Četras testētās eļļas pēc LC50 uzrādīja būtiski augstāku toksicitāti
salīdzinājumā ar bioeļļu, pēc 24 stundu iedarbības 300 1000 reizes
pārsniedzot bioeļļas toksiskumu, bet pēc 48 stundu iedarbības 1000 12000
reizes pārsniedzot tās toksiskumu. |
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms. |
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu
un pašvaldību budžetiem
|
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
6. Cita informācija
|
Nav attiecināms. |
||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo
tiesību normu sistēmu
|
|||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) - norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Vides ministrija saskaņā ar likumprojektā paredzēto grozījumu izstrādās Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiks noteiktas bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtība, paredzot, ka tas stāsies spēkā pēc likumprojekta pieņemšanas, t.i., 2009.gada 1.augustā. Minētais Ministru
kabineta noteikumu projekts tiks izstrādāts līdz 2009.gada 1.maijam. |
||||
2. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
||||
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
|
||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms. |
|
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms. |
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms. |
|
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
|
2.tabula |
||
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Komentāri
|
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms. |
|
6. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā
akta projektu
|
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas veiktas,
sagatavojot Ministru kabineta noteikumu projektu Bioeļļas izmantošanas kārtība meža tehnikā. Sociālo
partneru organizācijas tika izvēlētās pēc to saistības ar mežistrādi un to
kompetences saistībā ar izstrādātajā likumprojektā iekļautajiem jautājumiem. Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija sniegušas viedokli, konsultācijas notikušas ar AS Latvijas valsts meži. |
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un AS Latvijas valsts meži neiebilst pret bioeļļas obligātu lietošanu meža darbos. Latvijas Darba devēju konfederācija aicināja atlikt normas ieviešanu, kamēr nav noskaidrota vides un finansiālā ietekme. Šāds pētījums veikts 2006.gadā Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos. |
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Likumprojekts ievietots Vides ministrijas mājas lapā internetā www.vidm.gov.lv. |
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas nav notikušas. |
5. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
VII. Kā tiks nodrošināta
normatīvā akta izpilde
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās, tā īstenošanu veiks Vides ministrija esošo funkciju ietvaros. Likumprojekta izpilde iespējama uzreiz pēc tam, kad tas stāsies spēkā 2009.gada 1.augustā. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu. |
Sabiedrība par likumprojekta pieņemšanu tiks informēta vispārējā kārtībā, proti, pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis un periodiskajā izdevumā Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs. Likums tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā internetā www.vidm.gov.lv, kā arī būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Nav
attiecināms. |
4. Cita informācija |
Lēmuma, kas skar indivīda tiesības, pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība tiks noteikta, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību. |
Vides ministrs R.Vējonis
Valsts sekretārs |
Juridiskā dienesta vadītāja |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
G.Puķītis |
A. Stašāne |
J.Pētersons |
O.Stūris |
05.12.2008. 10:10
1645
O.Stūris
67026414, Oskars.Sturis@vidm.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.6 |
2009.gada 20.janvārī |
10.§
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par piesārņojumu""
TA-3789
___________________________________________________________
(A.Šlesers)
1. Atbalstīt iesniegto
likumprojektu.
Valsts kancelejai
sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2. Noteikt, ka
atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir vides ministrs.
Ministru prezidenta
vietā - satiksmes ministrs |
|
A.Šlesers |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2009-MK-PROT-06-2001-#10.doc
1