Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

16.01.2009.                Nr.90/TA-2785

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likums". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kurme 67219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 9 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 11 lp.

3. Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra sēdes protokola Nr.3  21.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) fonds – Eiropas Bēgļu fonds (2008.–2013.gadam), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.maija Lēmumu 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" un ar ko atceļ Padomes lēmumu 2004/904/EK, Eiropas Ārējo robežu fonds (2007.–2013.gadam), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.maija Lēmumu 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārval­dība", Eiropas Atgriešanās fonds (2008.–2013.gadam), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.maija Lēmumu 575/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam kā daļu no Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība", un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (2007.–2013.gadam), kas izveidots saskaņā ar Padomes 2007.gada 25.jūnija lēmumu Nr.2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība";

2) fonda vadība – darbības, kas saistītas ar plānošanas dokumentu sagatavošanu, saskaņošanu un apstiprināšanu, fonda vadības un kontroles sistēmas izveidi, fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi un apstiprināšanu, fonda projektu iesniegumu atlasi un apstiprināšanu, fonda projektu īstenošanu, kontroli, revīziju, uzraudzību un novērtēšanu;

3) fonda projekta iesniegums – iesniegums (aizpildīta veidlapa un tās pielikumi), ko iesniedz fonda projekta iesniedzējs, lai saņemtu projektam nepieciešamo finansējumu no fonda;

4) fonda projekts – fonda projekta iesniegums, kas atbilst fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko apstiprinājusi fonda vadošā iestāde;

5) fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji – kritēriji, ar kuriem saskaņā vērtē fonda projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu;

6) fonda finansējuma saņēmējs – Latvijas Republikas tiešās vai pastar­pinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, cita valsts iestāde vai privāto tiesību juridiskā persona, kuras iesniegtais fonda projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā. Fonda finansējuma saņēmējs var būt arī tādas starptautiskas organizācijas pārstāvniecība Latvijas Republikā, kas darbojas jomā, ko atbalsta fonds (turpmāk – starptautiska organizācija);

7) granta līgums – civiltiesisks līgums vai vienošanās par fonda projekta ieviešanu, ko fonda vadošā iestāde slēdz ar fonda finansējuma saņēmēju;

8) plānošanas dokumenti – fonda daudzgadu programma un fonda gada programma.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt fondu efektīvu, pārskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijā.

 

3.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka fondu vadībā iesaistīto institūciju un fonda finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus, fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kārtību, kādā risināmi strīdi par piešķirto fonda finansējumu, un citus ar fondu vadību saistītus jautājumus.

 

4.pants. Fonda finansējuma piešķiršana

Fonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu fonda vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt finansējumu fonda projekta iesniedzējam.

 

5.pants. Fonda projektu iesniegumu atlase

Fonda projektu iesniegumu atlase var būt:

1) atklāta – ja starp fonda projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu un fonda finansējuma piešķiršanu;

2) ierobežota – ja iepriekš ir zināms ierobežots fonda projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt fonda projekta iesniegumu. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus fonda projektu iesniegumus, kuri atbilst fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

 

II nodaļa

Fonda vadības nodrošināšana

 

6.pants. Fonda vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas

(1) Fonda vadību nodrošina:

1) šādas fonda vadībā iesaistītās institūcijas:

a) vadošā iestāde,

b) deleģētā iestāde,

c) revīzijas iestāde,

d) sertificēšanas iestāde,

e) maksājumu iestāde,

f) vadības komiteja;

2) fonda finansējuma saņēmējs.

(2) Vadošo iestādi, revīzijas iestādi, sertificēšanas iestādi un maksājumu iestādi, kā arī, ja nepieciešams, deleģēto iestādi un tās pienākumus un tiesības nosaka Ministru kabinets, izdodot attiecīgu rīkojumu.

(3) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, fondu vadībā iesaistītās institūcijas, izņemot vadības komiteju, izdod iekšējos normatīvos aktus un sadarbojas ar citām institūcijām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības

(1) Vadošā iestāde ir atbildīga par fondu vadību un tās īstenošanas efektivitāti.

(2) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt plānošanas dokumentu izstrādi;

2) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar fondu projektiem;

3) izstrādāt fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

4) nodrošināt fondu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu;

5) nodrošināt fondu projektu iesniegumu vērtēšanu un atlasi;

6) nodrošināt fondu projektu īstenošanas uzraudzību;

7) nodrošināt fondu projektu ietvaros veikto izdevumu pārbaudi;

8) nodrošināt fondu progresa, noslēguma un novērtējuma ziņojumu sagatavošanu;

9) nodrošināt plānošanas dokumentu, fondu progresa, noslēguma un novērtējuma ziņojumu iesniegšanu Eiropas Komisijā;

10) nodrošināt fondu ieviešanas izvērtēšan as pasākumus.

(3) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt fondu ieviešanas kontroli un revīziju;

2) pieprasīt no fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un fondu finansē­juma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama fondu vadības nodrošināšanai.

(4) Vadošā iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

 

8.pants. Deleģētās iestādes pienākumi, tiesības un vadošās iestādes un deleģētās iestādes padotība

(1) Deleģētā iestāde īsteno daļu no vadošās iestādes pienākumiem. Deleģētajai iestādei var nodot šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos vadošās iestādes pienākumus un tiesības, izņemot šā likuma 7.panta otrās daļas 9.punktā minēto pienākumu.

(2) Deleģētā iestāde ar Eiropas Komisiju sazinās, izmantojot vadošās iestādes starpniecību.

(3) Deleģētā iestāde, pildot tai noteiktos pienākumus, atrodas tā Ministru kabineta locekļa funkcionālajā pakļautībā, kuram ir padota vadošā iestāde.

(4) Lai nodrošinātu deleģētās iestādes efektīvu pienākumu izpildi, vadošā iestāde, ja deleģētā iestāde neatrodas tās institucionālajā padotībā, saskaņojot ar deleģētās iestādes institucionāli augstāku iestādi, var izdot deleģētajai iestādei saistošus iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz tai nodoto pienākumu izpildi.

 

9.pants. Revīzijas iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Revīzijas iestāde ir no vadošās iestādes un sertificēšanas iestādes funkcionāli neatkarīga institūcija.

(2) Revīzijas iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt auditus, lai pārliecinātos, vai izveidotās vadības un kontroles sistēmas ir efektīvas;

2) veikt fonda projektu izdevumu izlases pārbaudes, lai pārliecinātos par izdevumu deklarācijā iekļauto veikto izdevumu likumību un pareizību.

(3) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt no fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un fondu finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama šā panta otrajā daļā noteikto pienākumu īstenošanai.

(4) Revīzijas iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

 

10.pants. Sertificēšanas iestādes pienākumi un tiesības

(1) Sertificēšanas iestāde sertificē fondu projektu ietvaros veiktos izdevu­mus pirms progresa vai noslēguma ziņojuma iesniegšanas Eiropas Komisijā.

(2) Sertificēšanas iestādei ir tiesības veikt fondu projektu finanšu kontroli un auditus.

(3) Sertificēšanas iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertificēšanas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

 

11.pants. Maksājumu iestādes pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) ieskaitīt vadošās iestādes kontā no Eiropas Komisijas saņemtos finanšu līdzekļus;

2) veikt maksājumus, pamatojoties uz vadošās iestādes un finansējuma saņēmēju iesniegtajiem maksājuma uzdevumiem.

(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama maksājumu finanšu uzskaites veikšanai.

(3) Maksājumu iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

 

12.pants. Vadības komiteja

(1) Vadības komiteja ir koleģiāla fondu vadībā iesaistīta institūcija, kas iz­veidota, lai nodrošinātu partnerības principu, un piedalās plānošanas dokumentu izstrādē, fonda projektu izvērtēšanā un sasniegtā progresa novērtēšanā.

(2) Vadības komitejai ir šādi pienākumi:

1) apstiprināt plānošanas dokumentu projektus, kā arī izmaiņas tajos;

2) uzraudzīt plānošanas dokumentos noteikto mērķu un rezultātu sasnieg­šanu;

3) piedalīties fonda projektu iesniegumu (izņemot fonda tehniskās palīdzī­bas projektu iesniegumu) vērtēšanā;

4) apstiprināt noslēguma ziņojumu Eiropas Komisijai par fonda gada programmas īstenošanu;

5) ierosināt vadošajai iestādei pasākumus, kas paaugstina fonda finansē­juma izlietošanas efektivitāti un lietderību.

(3) Vadības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. No iestādēm, kuru kompetencē ir attiecīgā fonda jautājumi, vadības komitejas sastāvā iekļauj pārstāvjus ar balsstiesībām, bet no sertificēšanas iestādes un revīzijas iestādes – pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Sertificēšanas iestādei un revīzijas iestādei ir balsstiesības attiecībā uz tehniskās palīdzības jautājumiem. Ja fonda jautājumi skar sociālo partneru kompetenci, vadības komitejas sastāvā var iekļaut pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām no minētajām institūcijām.

(4) Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs.

(5) Vadības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu.

 

13.pants. Fonda finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības

(1) Fonda finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt fonda projekta īstenošanu saskaņā ar civiltiesisko līgumu – ja fonda finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai starptautiska organizācija;

2) nodrošināt fonda projekta īstenošanu saskaņā ar vienošanos par fonda projekta ieviešanu – ja fonda finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde;

3) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti atsevišķi katram fonda projektam;

4) sniegt informāciju par fonda projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Komisijas un fondu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju dokumen­tiem, kas saistīti ar fonda projekta īstenošanu, kā arī attiecīgā projekta īsteno­šanas vietai.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) fondu vadību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt fonda finansējumu;

2) saņemt nepieciešamo informāciju par fonda projekta īstenošanas finansējuma izmantošanas nosacījumiem.

 

14.pants. Ministru kabineta kompetence

Lai nodrošinātu fondu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) fonda daudzgadu programmas un gada programmas izstrādes un apstiprināšanas kārtību;

2) prasības fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanai;

3) fonda projektu konkursa organizēšanas kārtību, prasības fonda finansē­juma saņēmējiem, fonda projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un to vērtēšanas kritērijus, fonda projektu atlases kārtību, granta līguma slēgšanas kārtību, kā arī tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību;

4) kārtību, kādā valsts budžetā tiek plānoti līdzekļi fonda projektu īsteno­šanai un veikto izdevumu atmaksa valsts budžetā;

5) fondu projektu finansēšanas un maksājumu veikšanas kārtību;

6) kārtību, kādā vadošā iestāde, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertifi­cēšanas iestāde, maksājumu iestāde un finansējuma saņēmējs ziņo par fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstību veidus, gadījumus, kad fonda finansējuma saņēmēja veiktos izdevumus atzīst par neatbilstošiem;

7) kārtību, kādā atgūst neatbilstošos izdevumus;

8) kārtību, kādā sagatavo, apstiprina un iesniedz Eiropas Komisijā pro­gresa ziņojumu, noslēguma ziņojumu un novērtējuma ziņojumu par fondu līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti;

9) kārtību, kādā veic fonda projektu finanšu kontroli un auditu, un institū­cijas, kas veic minētās pārbaudes vai piedalās tajās.

 

III nodaļa

Vadošās iestādes un deleģētās iestādes lēmumi,
to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

 

15.pants. Vadošās iestādes un deleģētās iestādes lēmumi

(1) Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde pieņem lēmumu par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.

(2) Lēmumu par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Šo lēmumu var pieņemt arī ar nosacījumu, ka fonda projekta iesniedzējs veic vadošās iestādes vai deleģētās iestādes noteiktās darbības, lai fonda projektu varētu atbilstoši sagatavot un īstenot.

(3) Lēmumu par fonda projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem vai ir beidzies fonda pieejamais finansējums.

(4) Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem, ja fonda finansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām par fondu atbilstību vai granta līguma noteikumiem.

 

16.pants. Vadošās iestādes un deleģētās iestādes lēmumu veidi

(1) Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde atkarībā no fonda projekta iesnie­dzēja juridiskā statusa izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja fonda projekta iesniedzējs ir privāto tiesību juridiskā persona vai starptautiska organizācija, vadošās iestādes vai deleģētās iestādes lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja fonda projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpi­nātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošās iestādes vai deleģētās iestādes lēmums ir pārvaldes lēmums. To var apstrīdēt, bet tas nav pārsūdzams tiesā.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstiski, un tam ir šādas daļas:

1) vadošās iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts – fonda projekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) lēmums par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

7) lēmuma apstrīdēšanas kārtība.

 

17.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

Vadošā iestāde vai deleģētā iestāde lēmumu par fonda projekta iesnie­guma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc fonda projekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

 

18.pants. Vadošās iestādes un deleģētās iestādes lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Fonda projekta iesniedzējs var apstrīdēt vai pārsūdzēt šā likuma 15.pantā minētos lēmumus, ievērojot šā likuma 16.panta trešās daļas nosacīju­mus.

(2) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

IV nodaļa

Strīdu par piešķirto fonda finansējumu risināšanas kārtība

 

19.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdu par piešķirto fonda finansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un normatīvajos aktos par fonda projektu neatbilstošo izdevumu atgūšanu noteiktajā kārtībā.

 

20.pants. Lēmums par piešķirtā finansējuma atgūšanu

Lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu pieņem šā likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos un Administratīvā procesa likumā noteik­tajā kārtībā, ja fonda finansējuma saņēmējs var būt administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma 16.panta otro daļu un pret viņu var vērst piespiedu izpildi.

 

21.pants. Strīdu risināšanas kārtība

(1) Ja šā likuma 20.pantā noteiktās finansējuma atgūšanas kārtības piemē­rošana nav lietderīga, kā arī gadījumos, ja piešķirtā finansējuma atgūšanai nav piemērojami šā likuma 15.panta ceturtās daļas un 20.panta nosacījumi, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ja fonda finansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

V nodaļa

Nobeiguma noteikumi

 

22.pants. Ierobežojumi fondu vadībā iesaistītajām personām

Personām, kas pilda amata pienākumus fondu vadībā iesaistītajās institū­cijās, komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

 

23.pants. Tiesības iepazīties ar dokumentiem

(1) Fonda projekta iesniedzējs ir tiesīgs iepazīties ar tā iesniegtā fonda projekta iesnieguma izvērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad pieņemts lēmums par fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(2) Fonda projekta iesniedzējam, iepazīstoties ar šā panta pirmajā daļā minētajiem materiāliem, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas fonda projekta iesniegumu.

 

24.pants. Informācijas atklātība

(1) Fonda projekta iesniegums, fonda projekts, dokumenti, kas saistīti ar fonda projekta izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu attiecībā uz to, ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Pēc lēmuma pieņemšanas par fonda projekta iesnieguma apstiprinā­šanu par vispārpieejamu uzskata vismaz šādu informāciju:

1) fonda finansējuma saņēmējs (nosaukums un juridiskā adrese);

2) fonda projekta nosaukums;

3) piešķirtā fonda finansējuma apmērs;

4) plānošanas dokumentā paredzētā aktivitāte, kuras ietvaros piešķirts fonda finansējums;

5) fonda projekta īstenošanas vieta;

6) kopsavilkums par fonda projekta ietvaros veicamajām darbībām.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc tam, kad stājies spēkā šā likuma 15.panta otrajā vai trešajā daļā minētais vadošās iestādes lēmums par fonda projekta iesniegumu.

 

25.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Vadošā iestāde, deleģētā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde un sertifikācijas iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

 

Pārejas noteikums

 

Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.oktobrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumi Nr.167 "Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam fondu īstenošanas, vadības, kontroles un uzraudzības kārtība";

2) Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.425 "Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtība".

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta „Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 10.marta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.15, 29.§) 2.punktā doto uzdevumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 2.jūlija sēdes (prot.Nr.36, 16.§) protokollēmumu noteikts dotā uzdevuma izpildes termiņš 2008.gada 1.septembris.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība„ ietvaros laika periodam no 2007.-2013.gadam ietvaros ir izveidoti četri fondi – Ārējo robežu fonds, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, Eiropas Atgriešanās fonds un Eiropas Bēgļu fonds.

Lai nodrošinātu minēto fondu līdzekļu apguvi ir izdoti divi Ministru kabineta noteikumi – 2008.gada 10.marta noteikumi Nr.167 „Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam fondu īstenošanas, vadības, kontroles un uzraudzības kārtība” un 2008.gada 10.jūnija noteikumi Nr.425 „Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda projektu atlases un tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtība”.

Ņemot vērā to, ka jau pieņemtie Ministru kabineta noteikumi izdoti saskaņā ar spēku zaudējušā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, kā arī to, ka nepieciešams likuma līmeņa regulējums minēto fondu vadībai, izstrādāts šis likumprojekts. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma, kas stājās spēkā 2008.gada 1.jūlijā, pārejas noteikumu 6.punktu līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.jūnija rīkojumu Nr.384 „Par Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.-2013.gadam atbildīgajām iestādēm” par Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda vadošo iestādi noteikta Iekšlietu ministrija, bet par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

Ārējo robežu fonda mērķis ir ārējo robežu kontroles efektīvas organizēšanas, Eiropas Savienības dalībvalstu veiktās personu plūsmas pārvaldības efektīvas īstenošanas pie Eiropas Savienības ārējām robežām, vienādu Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas nodrošināšana ārējo robežu šķērsošanas jomā.

Fonda atbalstu varēs saņemt šādām darbībām:

1) robežšķērsošanas vietu infrastruktūras uzlabošanai;

2) nepieciešamā aprīkojuma robežšķērsošanas vietās nokomplektēšanai;

3) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu izveidošanai un pilnveidošanai;

4) pētījumiem, darbinieku apmācībai ārējo robežu šķērsošanas jomā.

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda mērķis ir atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstu centienus palīdzēt trešo valstu valstspiederīgajiem ar dažādu ekonomisko, sociālo, kultūras, reliģijas, valodas un etnisko izcelsmi izpildīt uzturēšanās noteikumus un atvieglot viņu integrāciju Eiropas sabiedrībā. Fonda darbība ir vērsta galvenokārt uz pasākumiem, kas saistīti ar to trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kuri tikko ieradušies.

Atgriešanās fonda mērķis ir atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstu centienus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās pārvaldības uzlabošanu.

Fonda atbalstu varēs saņemt šādām darbībām:

1) dalībvalstu iestāžu sadarbības uzlabošanai ar trešo valstu iestādēm, lai iegūtu ceļojuma dokumentus trešo valstu valstspiedrīgo atpakaļsūtīšanai;

2) informācijas aprites uzlabošanai par iespējām trešo valstu valstspiederīgajiem atgriezties savā mītnes zemē;

3) pieredzes apmaiņai starp iestādēm, semināru organizēšanai un pētījumu veikšanai trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas jomā;

4) kompetento iestāžu darbības uzlabošanai, lai tās ātri spētu pieņemt nepieciešamos lēmumus, īstenot nepieciešamās darbības trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas jomā;

5) trešo valstu valstspiederīgo atbalstam atgriešanas procedūru īstenošanas laikā.

Eiropas Bēgļu fonda mērķis ir atbalstīt darbības Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas saistītas ar patvēruma procedūru.

Fonda atbalstu varēs saņemt šādām darbībām:

1) patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļu un patvēruma procedūru nodrošināšanai, tajā skaitā infrastruktūras attīstībai;

2) apmācībām, sociālajai palīdzībai, tulkošanas pakalpojumiem, juridiskajai palīdzībai, konsultāciju nodrošināšanai patvēruma procedūras ietvaros.

 

3. Normatīvā akta projekta būtība

Ar likumprojekta pieņemšanu būs izveidota tiesiskā bāze fondu, kas izveidoti Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros, finanšu līdzekļu apgūšanai.

Likumprojektā noteiktas Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto Ārējo robežu fonda (2007.-2013.gadam), Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (2007.-2013.gadam), Eiropas Atgriešanās fonda (2008.-2013.gadam) un Eiropas Bēgļu fonda (2008.-2013.gadam) vadībā iesaistīto institūciju un fonda finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumi, fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto fonda finansējumu, kā arī citi ar fondu vadību saistīti jautājumi.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekta pieņemšana veicinās fondu atbalstīto jomu attīstību.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Īstenojot projektus fondu ietvaros tiks veicināta trešo valstu valstspiederīgo integrācija, sociālā nodrošinātība, apmācība, nodrošināti kvalitatīvāki dzīves apstākļi uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

n+1

n+2

n+3

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Nepieciešamais nacionālais finansējums fondu projektu līdzfinansēšanai tiks pieprasīts atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 10. jūnija noteikumos Nr.430 „Noteikumi par Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali” noteiktajai kārtībai.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai nodrošinātu fondu vadību, likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinets noteikt:

1) fonda daudzgadu programmas un gada programmas izstrādes un apstiprināšanas kārtību;

2) prasības fonda vadības un kontroles sistēmas izveidošanai;

3) fonda projektu konkursa organizēšanas kārtību, prasības fonda finansējuma saņēmējiem, fonda projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un to vērtēšanas kritērijus, fonda projektu atlases kārtību, granta līguma slēgšanas kārtību, kā arī tehniskās palīdzības aktivitātes īstenošanas kārtību;

4) kārtību, kādā valsts budžetā tiek plānoti līdzekļi fonda finansēto projektu īstenošanai un veikto izdevumu atmaksa valsts budžetā;

5) fondu projektu finansēšanas un maksājumu veikšanas kārtību;

6) kārtību, kādā ziņo par fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstību veidus, gadījumus, kad fonda finansējuma saņēmēja veiktos izdevumus atzīst par neatbilstošiem un kārtību, kādā atgūst neatbilstošos izdevumus;

7) progresa ziņojuma, noslēguma ziņojuma un novērtējuma ziņojuma par fondu līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti sagatavošanas, apstiprināšanas un iesniegšanas Eiropas Komisijā kārtību;

8) kārtību, kādā veic fondu finansēto projektu finanšu kontroli un auditu un institūcijas, kas veic vai piedalās minēto pārbaužu veikšanā.

Par minēto tiesību aktu izstrādi atbildīga ir Iekšlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

Minēto Ministru kabineta noteikumu izstrādi paredzēts uzsākt pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā 1.lasījumā.

 

2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekta izstrādes gaitā ņemti vērā nosacījumi, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.maija lēmuma Nr.574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.maija lēmuma Nr.575/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013.gadam kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.maija lēmuma Nr.573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK;

4) Padomes lēmuma 2007.gada 25.jūnija Nr.2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”.

·                                                                                        

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

 

Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem.

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas.

2. Kāda ir šo un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Veiktas konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās Iekšlietu ministrija un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija plašsaziņas līdzekļiem. Informācija par minēto fondu ieviešanu tiks ievietota arī vadošo iestāžu (Iekšlietu ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta) mājas lapās internetā, kā arī likumprojekts tiks ievietos bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīdam vadošās iestādes lēmumus būs iespēja apstrīdēt augstākai amatpersonai, ja tāda būs, un pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja tiks piemērota strīda risināšana civiltiesiskā kārtībā, indivīds varēs izmantot civilprocesuālos savu tiesību aizsardzības līdzekļus.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

Iekšlietu ministra vietā

finanšu ministrs                                                        A.Slakteris

Valsts

sekretārs

 

Juridiskā departamenta direktors

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

 

 

 

 

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

G.Kurme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

01.09.2008 15:00

1821

Kurme

67219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.3

2009.gada 13.janvārī

 

 

21.§

 

Likumprojekts "Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" ietvaros izveidoto fondu vadības likums"

     TA-2785

___________________________________________________________

(M.Segliņš, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2009-MK-PROT-03-1301-#21.doc

1

***