Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.12.2008.                   Nr.90/TA-3475

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ļitvinova 67514202, irina.litvinova@jpa.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 6 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdes protokola Nr.94  44.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"

 

Izdarīt likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 13.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt visā likumā vārdu "vardarbīgs" (attiecīgā locījumā).

 

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

 

"1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo (turpmāk – cietušais), tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu (turpmāk – kaitējums), ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta personas dzimumneaizskaramība vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (turpmāk – noziedzīgs nodarījums)."

 

3. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Cietušajam nav tiesību saņemt valsts kompensāciju, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret satiksmes drošību un cietušajam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē noteikumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu."

 

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

 

"4.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas uzdevumi

(1) Juridiskās palīdzības administrācija:

1) izmaksā valsts kompensāciju atbilstoši šim likumam;

2) izveido un uztur valsts kompensācijas reģistru;

3) piedzen izmaksātās valsts kompensācijas summas no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

4) regresa kārtībā nodrošina cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka;

5) atbilstoši šim likumam sadarbojas ar Eiropas Komisiju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

6) ja nepieciešams, pieprasa no procesa virzītāja vai zvērināta tiesu izpildītāja informāciju lēmuma pieņemšanai par valsts kompensāciju.

(2) Līdzekļi, kas atgūti šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos, iemaksājami valsts pamatbudžeta ieņēmumos."

 

5.  7.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālo mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.";

 

papildināt otrās daļas 2.punktu aiz vārda "dzimumneaizskaramība" ar vārdiem "vai cietušais ir inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā personai vienlaikus iestājas šā panta otrās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās sekas, valsts kompensāciju izmaksā vienā maksājumā atbilstoši noziedzīga nodarījuma smagākajām sekām."

 

6. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums, cietušais valsts kompensācijas pieprasījumam pievieno procesa virzītāja izziņu, kurā norādīts:

1) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija, noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses konstatētā vainas forma (tīšs vai aiz neuzmanības) izziņas izsniegšanas brīdī, kriminālprocesa uzsākšanas datums un krimināllietas numurs;

3) informācija par personu, kura kriminālprocesā atzīta par cietušo (datums, kad persona atzīta par cietušo, vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija);

4) ja cietušais tiesības īsteno ar pārstāvja starpniecību – informācija par personu, kura kriminālprocesā atzīta par cietušā pārstāvi (datums, kad persona atzīta par pārstāvi, vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija);

5) noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma raksturs (miesas bojājumu smagums, dzimumnozieguma izdarīšanu norādošo pazīmju esība vai konstatēts cilvēka imūndeficīta vīruss);

6) eksperta atzinuma sniegšanas datums, atzinuma numurs un ekspertīzes izdarītājs;

7) informācija par aizdomās turēto vai apsūdzēto kriminālprocesā, ja šādas informācijas izpaušana netraucē patiesības noskaidrošanu lietā."

7.  10.pantā:

pirmajā daļā aizstāt skaitli un vārdu "30 dienu" ar vārdu "mēneša";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja konstatē, ka valsts kompensācija pieprasīta par to pašu noziedzīgo nodarījumu, uz kura pamata valsts kompensācija izmaksāta, Juridiskās palīdzības administrācija valsts kompensācijas pieprasījumu neizskata un atdod atpakaļ personai, kura to iesniegusi.

(6) Atkārtots valsts kompensācijas pieprasījums par to pašu noziedzīgo nodarījumu, uz kura pamata atteikts izmaksāt valsts kompensāciju, ir pieļaujams, ja ir notikušas izmaiņas iepriekš iesniegtajā informācijā, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju."

 

8. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus "kā vienu maksājumu" ar vārdiem "kriminālprocesa ietvaros par cietušo atzītajai personai vienā maksājumā".

 

9. Izteikt 14. un 15.pantu šādā redakcijā:

 

"14.pants. Lēmuma par valsts kompensāciju paziņošana

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju paziņo rakstveidā, nosūtot to uz valsts kompensācijas pieprasījumā norādīto adresi vai nododot adresātam vai viņa pārstāvim personiski.

(2) Lēmuma par valsts kompensāciju norakstu kriminālprocesā, kurā nav pieņe mts galīgais nolēmums, nosūta procesa virzītājam, pabeigtā kriminālprocesā – iestādei, kura pieņēmusi galīgo nolēmumu, izbeigtā kriminālprocesā – iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Ja pieņemts lēmums par valsts kompensācijas izmaksāšanu, tā norakstam pievieno maksājuma uzdevuma kopiju.

 

15.pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par valsts kompensāciju

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju cietušais vai viņa pārstāvis var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts par apstrīdēto šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, cietušais vai tā pārstāvis var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā."

 

10. Izslēgt 16.pantu.

11. Papildināt likumu ar IV nodaļu šādā redakcijā:

 

"IV nodaļa

Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa

 

19.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas tiesības, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

Juridiskās palīdzības administrācijai, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no cietušā, viņa pārstāvja, noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka, citām valsts un pašvaldību iestādēm izmaksātās valsts kompensācijas piedziņai nepieciešamo informāciju;

2) bez īpaša tiesas nolēmuma stāties cietušā (piedzinēja) vietā, lai atgūtu izmaksāto valsts kompensācijas summu;

3) uzlikt par pienākumu cietušajam atmaksāt valsts budžetā saņemto valsts kompensāciju, ja viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

4) uzlikt par pienākumu noziedzīga nodarījuma izdarītājam vai viņa līdzdalībniekam atmaksāt cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju valsts budžetā;

5) pamatojoties uz cietušā vai noziedzīga nodarījuma izdarītāja, vai viņa līdzdalībnieka pamatotu rakstveida iesniegumu, ar lēmumu sadalīt atmaksājamo valsts kompensācijas summu daļās, nosakot, ka valsts kompensācijas kopsummas atmaksāšanas termiņš nav ilgāks par gadu;

6) pieprasīt informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas procesu.

 

20.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no cietušā, kurš saņēmis valsts kompensāciju

(1) Ja konstatēts, ka cietušais apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu un paziņo to cietušajam.

(2) Cietušajam ir pienākums šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu izpildīt 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. 

(3) Ja cietušais neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu noteiktajā termiņā, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi un paziņo to cietušajam.

(4) Ja cietušais šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu labprātīgi neizpilda 10 dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas par lēmuma piespiedu izpildi, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo un iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu.

(5) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu izpildes termiņš ir 10 gadu. Iestājoties minētajam termiņam, izpildu lietvedība, pamatojoties uz Civilprocesa likumu, tiek izbeigta.

 

21.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka

(1) Ja cietušais valsts kompensāciju saņēmis kriminālprocesā, kurā nav pieņemts galīgais nolēmums, pieteikumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts interesēs uzturēšanu un apmierināšanu nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja cietušais valsts kompensāciju pieprasījis pabeigtā kriminālprocesā un tiesa apmierinājusi cietušā kompensācijas pieteikumu, Juridiskās palīdzības administrācija ar lēmumu par valsts kompensāciju stājas cietušā (piedzinēja) vietā izmaksājamās valsts kompensācijas summas apmērā. Minēto lēmumu nosūta cietušajam vai viņa pārstāvim un zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija nosūta paziņojumu noziedzīga nodarījuma izdarītājam vai viņa līdzdalībniekam, tiesai, kas taisījusi notiesājošu spriedumu, informējot, ka Juridiskās palīdzības administrācija stājas cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas summas apmērā.

(4) Ja kriminālprocess ir pabeigts un tā ietvaros nav saņemts cietušā kompensācijas pieteikums, cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka nodrošina šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja kriminālprocess ir izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ un cietušais saņēmis valsts kompensāciju, izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka nodrošina šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā.

 

22.pants. Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpilde

(1) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpildi veic zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs 30 dienu laikā pēc Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasījuma saņemšanas sniedz rakstveida informāciju par lēmuma piespiedu izpildes gaitu un rezultātiem.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ieskaita attiecīgajā valsts budžeta kontā naudas līdzekļus, kas piedzīti uz izpildrīkojuma vai izpildraksta pamata, informējot par to Juridiskās palīdzības administrāciju.

 

23.pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

(1) Lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēto lēmumu, persona var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.

 

24.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas neuzsākšana vai izbeigšana

Juridiskās palīdzības administrācija izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas administratīvo lietu neuzsāk, bet uzsākto administratīvo lietu izbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) iestājies lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu izpildes noilgums;

2) iestājies kāds no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību vai nepieļauj kriminālprocesu, izņemot gadījumus, kad kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošo apstākļu dēļ;

3) fiziskā persona mirusi un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;

4) notecējis Civilprocesa likumā noteiktais termiņš attiecībā uz izpildu dokumentu iesniegšanu piespiedu izpildei."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Top of Form

 

Normatīvā akta projekta 

 

Grozījumi likumā ,,Par valsts kompensāciju cietušajiem”

 

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Likumprojekts „Grozījumi likumā ,,Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Juridiskās palīdzības administrācijas darbības stratēģijas 2007. – 2009. gadam (apstiprināta ar tieslietu ministra 2007. gada 25. oktobra rīkojumu Nr. 1-1/471) 2.2.6.  sadaļas 2. punktu, kas paredz attīstīt palīdzību noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kā arī pilnveidot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas mehānismu.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

    Kopš likuma ,,Par valsts kompensāciju cietušajiem” (turpmāk – likums) spēkā stāšanās, Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk – administrācija) praksē ir saskārusies ar problēmām pieņemot lēmumus par valsts kompensāciju, jo likumā nav ietverts nepieciešamais regulējums vai ietvertās redakcijas ir nepietiekamas.

    1) Šobrīd personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu, ja ir iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta dzimumneaizskaramība. Tomēr likums neparedz iespēju saņemt valsts kompensāciju, ja pret cietušo izdarīts Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums un persona ir inficēta ar cilvēka imūndeficīta vīrusu. Tā kā cilvēka imūndeficīta vīruss iekļūstot cilvēka organismā sagrauj imūnsistēmu un mazina spējas pretoties slimību izraisītājiem, tad, iegūstot šādu vīrusu noziedzīga nodarījuma rezultātā, cietušajam ir gan morālas ciešanas, gan nākotnē iespējamas fiziskas ciešanas vai pat nāve, līdz ar to likumā nepieciešams ietvert normu, ka valsts kompensācija izmaksājama arī gadījumos, ja cietušais noziedzīga nodarījuma rezultātā inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu.

   2) Pašlaik saskaņā ar likuma 1. pantu personai ir tiesības uz valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzīvību vai veselību un ir iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzimumneaizskaramību. Tādējādi, ja arī tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājušās likuma 1. pantā noteiktās sekas, proti, iestājusies personas nāve, nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta personas dzimumneaizskaramība, bet noziedzīgais nodarījums nav vērsts pret konkrētām interesēm (veselību vai dzīvību), cietušajam nav tiesības saņemt valsts kompensāciju. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams precizēt likumu, nosakot, ka valsts kompensācija tiek izmaksāta, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājušās likumā paredzētās sekas, neskatoties uz to, pret kādām interesēm noziedzīgais nodarījums ir vērsts.

    3) Likuma 7. pants paredz, ka vienam vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās 10 minimālās mēneša darba algas. Tomēr no likuma skaidri neizriet, vai, aprēķinot valsts kompensācijas apmēru, tiek ņemts vērā minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bijis uz to brīdi, kad persona atzīta par cietušo, vai brīdī, kad valsts kompensācija tiek izmaksāta. Cietušais ar valsts kompensācijas pieprasījumu administrācijā var vērsties gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo. Lai administrācija savlaicīgi varētu plānot finanšu līdzekļu pieprasījumu nākamajam budžeta gadam un veiktu valsts kompensācijas izmaksu atbilstoši spēkā esošā likuma 11. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, nepieciešams noteikt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru, ņemot vērā minimālo mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.

   4) Procesa virzītāja izziņā trūkst lēmuma par valsts kompensāciju pieņemšanai būtiska informācija, līdz ar to nepieciešams pieprasīt papildu informāciju. Likuma 9.pants noteic, ka valsts kompensācijas pieprasījumu administrācijā iesniedz gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo. Arī likuma pārejas noteikumu 2.punktā paredzēts, ka tiesības vērsties administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu, ja noziedzīgs nodarījums bijis vērsts pret personas veselību un cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, ir tām personām, kuras šāda noziedzīga nodarījuma rezultātā atzītas par cietušajiem pēc 2007.gada 1.jūlija. Līdz ar to secināms, ka administrācijai lēmuma par valsts kompensāciju pieņemšanai ir svarīgi saņemt informāciju par datumu, kad persona atzīta par cietušo. Savukārt likuma 8.panta otrās daļas 3.punktā ir noteikta informācija, kādu procesa virzītājam ir jāsniedz administrācijai par cietušo, proti, vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija. Lai administrācija pēc iespējas īsākā laikā varētu pieņemt lēmumu par valsts kompensāciju un tai nebūtu jāpieprasa no procesa virzītāja papildu informāciju, likuma 8.panta otrās daļas 3.punktu jāpapildina, ietverot tajā informāciju par datumu, kad persona atzīta par cietušo. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 104.pantā noteikto, cietušo – pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata. Ja kaitējums radīts nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, cietušajam jāīsteno tiesības ar pārstāvja starpniecību, kuram kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu. Ņemot vērā to, ka procesa virzītāja izziņā bieži vien nav norādīta informācija par nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvi, kā arī to, ka likums neparedz šādu ziņu sniegšanu administrācijai, 8.panta otro daļu jāpapildina ar jaunu punktu, nosakot, ka procesa virzītāja izziņā jānorāda informācija par cietušā pārstāvi, ja cietušais īsteno savas tiesības ar pārstāvja starpniecību. Līdz ar to nepieciešams precizēt procesa virzītāja izziņā iekļaujamās informācijas apjomu.

    5) Likumā nav noteikta administrācijas rīcība gadījumā, ja tā konstatē, ka valsts kompensācijas pieprasījums ir par to pašu noziedzīgo nodarījumu, uz kā pamata valsts kompensācija izmaksāta, vai atteikts izmaksāt valsts kompensāciju. Praksē ir gadījumi, kad administrācija pieņem lēmumu atteikt izmaksāt valsts kompensāciju, jo nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai arī procesa virzītāja rīcībā nav visa likuma 8.panta otrajā daļā paredzētā informācija (piemēram, noziedzīgajam nodarījumam nevar noteikt kvalifikāciju, jo nozīmēta papildu ekspertīze u.c.). Līdz ar to nepieciešams cietušajam paredzēt iespēju atkārtoti vērsties administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu, uz kā pamata atteikts izmaksāt valsts kompensāciju. Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt likumu ar attiecīgām normām.

     6) Atbilstoši pašreizējai likuma redakcijai administrācijai ir uzdevums bezstrīda kārtībā piedzīt izmaksāto valsts kompensācijas summu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, un regresa kārtībā vērsties pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai viņa līdzdalībnieku. Nosakot uzdevumus, likumdevējs neparedzēja administrācijai tiesības šo uzdevumu nodrošināšanā, kā arī kārtību, kādā nodrošināt piedziņas funkciju. Līdz ar to, lai īstenotu tiesisku un efektīvu piedziņas procesu, kā arī noteiktu vienotu tiesību normu piemērošanu, ir nepieciešams definēt administrācijas tiesības minēto funkciju realizēšanā, iestrādājot likumā piedziņas procesa regulējumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, un no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka.

Izvērtējot iespēju īstenot minētos uzdevumus gan civilprocesuālajā kārtībā, gan administratīvi procesuālajā kārtībā, administrācija secina, ka attiecīgajā situācijā nepastāv civiltiesisks strīds, kas būtu risināms Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, jo:

-         nav strīda par administrācijas tiesībām īstenot regresa prasību;

-         nav strīda priekšmeta – likuma 7. pants noteic izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru;

-         nav strīda par personu, kurai ir pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju (likuma        4. panta pirmās daļas 3. un 4. punkts);

-         nav strīda par to, ka personai ir pienākums atmaksāt cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju.

Papildus atzīstams, ka minētajā kārtībā nodrošinot piedziņas funkciju tiks nodrošināts procesuālās ekonomijas princips:

1)            ekonomija attiecībā uz procesā ieguldīto laiku - lēmuma piespiedu izpilde nodrošināma salīdzinoši neilgā laika posmā;

2)            ekonomija attiecībā uz procesā ieguldītajiem resursiem:

·         nav jāmaksā valsts nodeva;

·         tiek ieekonomētās izmaksas attiecībā uz administrācijas un tiesu darbiniekiem;

·         tiek ieekonomētās izmaksas attiecībā uz materiāltehnisko nodrošinājumu;

·         iesaistoties sacīkstes tiesvedībā atbildētājiem visbiežāk būtu tiesības Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma noteiktajā kārtībā attiecīgajā tiesvedībā saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

      Praksē visbiežāk valsts kompensācija tiek izmaksāta cietušajam kriminālprocesā, kurā nav pieņemts galīgais nolēmums. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 14.pantu administrācija jau pašlaik lēmuma par valsts kompensāciju norakstu nosūta procesa virzītājam vai zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas izpildu lieta, administrācija uzskata, ka, regresa kārtībā vēršoties pret noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai viņa līdzdalībnieku, būtu lietderīgi piemērot Kriminālprocesa likuma 456.panta trešajā daļā prokuroram nostiprinātās tiesības pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs. Līdz ar to tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā norāda tiesas lēmumu par kaitējuma kompensāciju un uz tā pamata izdod izpildrakstu, ko nosūta piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

    Pastāv gadījumi, kad administrācijai nav iespējams piedzīt izmaksāto valsts kompensāciju no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju un no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka. Tādējādi likumā nepieciešams paredzēt gadījumus, kad administrācija neuzsāk vai izbeidz izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu, piemēram, ja iestājies kāds no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību vai nepieļauj tiesvedību kriminālprocesā.

        2007. gada 2. janvārī administrācijā tika izveidota Piedziņas nodaļa ar trīs štata vietām, no kurām uz 2008. gada I pusgadu nodarbināti trīs darbinieki, uz doto brīdi ir aizpildītas visas štata vietas.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

     Ar likumprojektu tiek precizēts likuma mērķis, kā arī konkretizēts to personu loks, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju, skaidri nosakot, ka personai ir tiesības saņemt valsts kompensāciju, ja pret viņu vērstais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tīši, neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma izdarītāja subjektīvās attieksmes pret noziedzīga nodarījuma sekām, kā arī paredzot cietušā tiesības uz valsts kompensāciju, ja ir iestājušās likumā noteiktās sekas, neskatoties uz to, pret kādām interesēm noziedzīgais nodarījums ir bijis vērsts. Bez tam likumprojekts paredz, ka valsts kompensācija izmaksājama, ja cietušais noziedzīga nodarījuma rezultātā inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu. Ņemot vērā to, ka likumprojektā tiek paredzēts, ka cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju, ja ir iestājušās likumā noteiktās sekas, neskatoties uz to, pret kādām interesēm noziedzīgs nodarījums ir vērsts, likumprojektā ietverta norma, kas noteic, ka cietušajam nav tiesību uz valsts kompensāciju, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret satiksmes drošību, vienlaikus nodarot kaitējumu personas veselībai vai dzīvībai, kā rezultātā cietušajam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē noteikumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. 

     Lai cietušais pēc iespējas īsākā laikā varētu saņemt valsts kompensāciju, likumprojektā tiek konkretizēts informācijas apjoms, kas iekļaujams procesa virzītāja izziņā.

     Cietušais ar valsts kompensācijas pieprasījumu administrācijā var vērsties gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo. Lai administrācija savlaicīgi varētu plānot finanšu līdzekļu pieprasījumu nākamajam budžeta gadam un veiktu valsts kompensācijas izmaksu atbilstoši spēkā esošā likuma 11. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, nepieciešams noteikt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru, ņemot vērā minimālo mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. Ievērojot minēto, ar likumprojektu tiek precizēta izmaksājamās valsts kompensācijas apmēra aprēķināšana, ņemot vērā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru brīdī, kad persona atzīta par cietušo.

      Likumprojekts papildināts ar normu, kas noteic administrācijas rīcību gadījumā, ja tā konstatē, ka valsts kompensācijas pieprasījums ir par to pašu noziedzīgo nodarījumu, uz kā pamata valsts kompensācija izmaksāta. Turklāt likumprojektā cietušajam ir paredzēta iespēja izņēmuma gadījumos atkārtoti vērsties administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu, uz kā pamata atteikts izmaksāt valsts kompensāciju.

   Lai nodrošinātu tiesisku un efektīvu piedziņas procesu, kā arī īstenotu vienotu tiesību normu piemērošanu, likumprojektā definētas administrācijas tiesības piedziņas uzdevuma nodrošināšanā un paredzēta kārtība, kādā tiks piedzīta izmaksātā valsts kompensācija no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, kā arī no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa līdzdalībnieka. Likumā nostiprinātās normas ļaus administrācijai atsevišķos gadījumos neuzsākt vai izbeigt izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu.

Izvērtējot konstatētās problēmas, secināms, ka, īstenojot piedziņu, lietderīgākais veids, kādā nodrošināt likumā noteikto piedziņas funkciju izpildi, ir pieņemt administratīvo aktu, ar kuru administrācija uzliek personai (gan cietušajam, gan noziedzīgā nodarījuma izdarītājam vai viņa līdzdalībniekam (pabeigtā kriminālprocesā)) par pienākumu atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju. Tādējādi minētā lēmuma labprātīgas neizpildes gadījumā administrācijai būs tiesības nodrošināt tā izpildi Administratīvā procesa likuma 41. nodaļā noteiktajā kārtībā - nododot administratīvo aktu piespiedu izpildei, kas ietilpst zvērinātu tiesu izpildītāju kompetencē.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

  Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

(tūkst. latu)

 Rādītāji

 Kārtējais gads

 Nākamākie trīs gadi

 2009

 2010

2011

 1

2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

0

0

1,26

1,26

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

-1,26

-1,26

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Izmaksas 2010.gadam un turpmākajiem gadiem:

 

Par pamatu aprēķiniem ņemti Iekšlietu ministrijas Informācijas centra statistikas dati par 2006. un 2007. gadā uzsāktiem kriminālprocesiem - reģistrēts viens kriminālprocess par personas apzinātu inficēšanu ar cilvēka imūndeficīta vīrusu. Atlīdzības apmēru plānots pielīdzināt atbilstoši likuma 7. panta otrās daļas 2. punktā minētajam valsts kompensācijas apmēram (smagi miesas bojājumi un dzimumneaizskaramība), kas paredz 70% no maksimālās valsts kompensācijas summas. 

 

Ls 180 x 10 x 70% = Ls 1260 (valsts kompensācijas atlīdzības apmērs 1 gadījumam)

180 - minimālā darba alga ar 01.01.2009.

10 - saskaņā ar likuma 7.panta pirmo daļu;

70% - saskaņā ar likuma 7.panta otrās daļas 2. punktu.

 

 6. Cita informācija 

 

Ņemot vērā šobrīd spēkā esošo likuma regulējumu, valsts kompensācija tiek izmaksāta gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums, kā rezultātā iestājušās konkrētās sekas, bija vērsts pret personas veselību vai dzīvību. Līdz ar likumprojektā paredzēto personu loka, kam ir tiesības uz valsts kompensāciju, paplašināšanos, piemēram, gadījumos, kad laupīšanas rezultātā cietušais guvis vidēja smaguma vai smagus miesas bojājumus, vai iestājusies personas nāve, papildu līdzekļi nebūs nepieciešami, jo par šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem jau šobrīd valsts kompensācija tiek izmaksāta.

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai likumprojekta īstenošanai 2010. gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

          Papildus norādām, ka iespējamā pieprasījumu skaita palielināšanās radīs papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību.

 

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Citos normatīvos aktos grozījumi nav jāparedz un papildu normatīvie akti nav jāizdod.

 2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 

Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 

Nav attiecināms

 

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 

Nav attiecināms

  

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Lietuvas Tieslietu ministrija, Lietuvas Tieslietu ministrijas tiesību institūts.

Izstrādājot likumprojektu, tika organizētas vairākas sanāksmes. Jautājumā par personu loka, kurām ir tiesības uz valsts kompensāciju, paplašināšanu tika pieaicināti pārstāvji no Veselības ministrijas, Latvijas Infektoloģijas centra, AIDS profilakses centra un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra.

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Atbalsta

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav veiktas

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējo administrācijas funkciju ietvaros, izmaksājot valsts kompensācijas cietušajiem un likumā noteiktajos gadījumos piedzīt valsts budžeta līdzekļus, kas izmaksāti valsts kompensācijās cietušajiem, sadarbībā ar kriminālprocesa virzītājiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Ar likumprojektu jauna funkcija netiek ieviesta, bet precizēts piedziņas mehānisms.

 

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs.” Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), un ar to būs iespējams iepazīties administrācijas interneta mājas lapā: www.jpa.gov.lv.

 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Administrācijas lēmumu indivīds var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu administrācijā, kas to pārsūta Tieslietu ministrijai, bet Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

Tieslietu ministrs                                                                                                                               G.Bērziņš

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

M.Lazdovskis

I.Bergmane

L.Popova

I.Ļitvinova

 

04.11.2008. 14:37

2900

I.Grīnberga

67443830; iveta.grinberga@jpa.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.94

2008.gada 22.decembrī

 

 

44.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem""

     TA-3475

___________________________________________________________

(G.Bērziņš, M.Lazdovskis, I.Ļitvinova, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimai.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai likuma īstenošanai 2010.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-94-2212-#44.doc

1