Likums

Rīgā

23.12.2008. Nr.90/TA-1878

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Gaujas nacionālā parka likums". Likumprojektu izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Vilkaste 67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 18 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 10 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdes protokola Nr.94 46.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Gaujas nacionālā parka likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

(1) Gaujas nacionālais parks (turpmāk – parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē. Parka robežas noteiktas saskaņā Gaujas nacionālā parka robežu shēmu (1.pielikums) un Gaujas nacionālā parka robežu aprakstu (2.pielikums).

(2) Parku pārvalda Vides ministrijas pakļautībā esoša valsts tiešās pārvaldes iestāde – Gaujas nacionālā parka administrācija.

2.pants

(1) Parka darbības mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus (turpmāk – valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi), kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

(2) Parka funkcionālo zonu platības un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

(3) Parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

3.pants

(1) Parka teritorijā aizliegts:

1) bojāt vai iznīcināt kultūrvēsturiskos objektus;

2) bojāt vai iznīcināt valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus;

3) veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

4) bojāt vai iznīcināt mikroliegumus, īpaši aizsargājamos biotopus, īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes;

5) bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamos kokus, kas iekļauti dabas pieminekļu kategorijā;

6) bojāt vai iznīcināt vietējās nozīmes aizsargājamos kokus, kuru sarakstu apstiprina pašvaldības;

7) postīt putnu ligzdošanas vietas, skudru pūžņus un citu dzīvnieku dzīves vietas;

8) izgāzt vai izmest atkritumus (izņemot atkritumu deponēšanas poligonus un izgāztuves);

9) piesārņot augsni, gaisu, virszemes ūdensobjektus, avotus un pazemes ūdeņus (izņemot darbības, ko veic saskaņā ar piesārņojumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

10) iztaisnot upes un strautus;

11) pārvietoties pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm ar motorlaivām, ūdens motocikliem un cita veida ūdenstransporta līdzekļiem, kurus darbina jebkāda tipa un jaudas dzinēji, izņemot pārvietošanos ar motorlaivām Ungura ezerā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kas saistīti ar cilvēku glābšanu un meklēšanu, kā arī drošības uz ūdens nodrošināšanu;

12) bojāt vai iznīcināt dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras labiekārtojuma objektus, informācijas un norādes zīmes;

13) upēs un citās ūdenstecēs, kur notiek zivju migrācija, būvēt dambjus un mākslīgus šķēršļus bez zivju ceļa ierīkošanas, izņemot, ja tas nepieciešams ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai.

4.pants

Parka administrācijas rakstveida atļauja (izņemot atļauju meža un lauksaimniecības zemes transformācijai parka neitrālajā zonā) nepieciešama, lai varētu:

1) projektēt un izbūvēt gāzes un naftas vadus, dzelzceļus, autoceļus, augstsprieguma elektropārvades līnijas un citus rūpnieciskās infrastruktūras objektus;

2) veikt derīgo izrakteņu ieguvi, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

3) veikt zinātniskās un arheoloģiskās izpētes darbus un zemes dzīļu izpēti;

4) transformēt meža un lauksaimniecības zemes saskaņā ar zemes transformāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

5) mainīt zemes lietošanas kategoriju (izņemot zemes lietošanas kategoriju parka neitrālajā zonā, ja nav nepieciešama transformācijas atļauja).

5.pants

Parka teritorijā esošo pašvaldību teritoriju plānojumi pirms to pieņemšanas saskaņojami ar parka administrāciju. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes (darba) grupā, ja tāda tiek izveidota, iekļauj parka administrācijas pārstāvi.

II nodaļa. Funkcionālās zonas

6.pants

Parka teritorijā ir izveidotas šādas funkcionālās zonas:

1) dabas rezervāta (stingrā režīma) zona;

2) dabas lieguma zona;

3) ainavu aizsardzības zona;

4) kultūrvēsturiskā zona;

5) neitrālā zona.

7.pants

(1) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona ir izveidota, lai saglabātu bioloģiski daudzveidīgajās teritorijās notiekošos dabiskos procesus.

(2) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā aizliegta jebkāda dabas resursu ieguve, saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

1) zinātnisko izpēti;

2) meža ugunsdrošības pasākumus;

3) pasākumus, kas nepieciešami dabas rezervāta aizsardzībai un saglabāšanai (saskaņā ar dabas aizsardzības plānu);

4) dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas šķērsošanu pa noteiktiem maršrutiem parka administrācijas noteiktajā kārtībā.

(3) Dabas rezervāta (stingrā režīma) zonas zeme ir valsts īpašums.

8.pants

(1) Dabas lieguma zona ir izveidota, lai saglabātu Gaujas senielejai un Gaujas pieteku ielejām raksturīgo dabisko ainavu ar mazpārveidotas dabas biotopu un cilvēku darbības ietekmētu biotopu mozaīku, kā arī saglabātu šajā teritorijā koncentrētos valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos dabas pieminekļus un citus dabas pieminekļus.

(2) Meža resursu saimnieciskā izmantošana dabas lieguma zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Meža apsaimniekošanas plāna saturu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Meža apsaimniekošanas plānu apstiprina parka direktors.

(3) Dabas lieguma zonā aizliegts:

1) iegūt koksni valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot:

a) bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

b) koku ciršanu meža ugunsdrošības pasākumu veikšanai un avāriju, stihisku nelaimju vai katastrofu seku likvidēšanai;

c) koku ciršanu citā cirtē sugu un biotopu aizsardzībai un saglabāšanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai;

2) sagatavot kokmateriālus kailcirtēs;

3) nosusināt purvus;

4) bojāt, iznīcināt, uzart vai kultivēt palieņu, terašu un meža pļavas;

5) lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus bioloģiski vērtīgajos zālājos un meža zemēs;

6) mainīt reljefu un veikt jebkuru darbību, kas veicina paātrinātu virszemes noteci un augsnes erozijas attīstību;

7) iegūt derīgos izrakteņus;

8) dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī ugunsbīstamajā periodā dedzināt meža ciršanas atliekas;

9) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas;

10) sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas ir mazākas par 10 hektāriem (tai skaitā dalot kopīpašumu), kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem (izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās pilsētu un ciemu robežās).

(4) Īpašuma tiesību aprobežojumi dabas lieguma zonā ierakstāmi zemesgrāmatā, pamatojoties uz šo likumu un parka administrācijas nostiprinājuma lūgumu.

(5) Lai nodrošinātu augu un dzīvnieku sugu netraucētu eksistenci, kā arī iespēju dzīvniekiem pulcēties migrācijas periodos, parka administrācija saskaņā ar parka aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var dabas lieguma zonā vai tās daļā noteikt sezonas liegumu – ierobežojumu vai aizliegumu apmeklētājiem (fiziskajām personām, kas atrodas parka teritorijā ārpus sava īpašuma) uz laiku uzturēties konkrētajā teritorijā vai veikt konkrētu saimniecisko darbību.

(6) Ar parka administrācijas rakstveida atļauju dabas lieguma zonā var organizēt masu izklaides pasākumus brīvā dabā (atpūtas, sporta un citus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku). Parka administrācijas rakstveida atļauja nav nepieciešama, ja pasākumi notiek speciāli šim nolūkam paredzētajās vietās.

(7) Dabas lieguma zonā būvniecību var veikt būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja ir saņemti Valsts vides dienesta izdoti tehniskie noteikumi vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai atzinums par novērtējuma ziņojumu saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

9.pants

(1) Ainavu aizsardzības zona ir izveidota, lai saglabātu raksturīgo daudzveidīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un rekreācijas resursus, kā arī nodrošinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.

(2) Ainavu aizsardzības zonā būvniecību var veikt būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja ir saņemti Valsts vides dienesta izdoti tehniskie noteikumi vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai atzinums par novērtējuma ziņojumu saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Galvenā cirte ainavu aizsardzības zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu.

10.pants

(1) Kultūrvēsturiskā zona ir izveidota, lai nodrošinātu kompleksu aizsardzību īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās koncentrēti kultūras pieminekļi.

(2) Kultūrvēsturiskajā zonā būvniecību var veikt būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja ir saņemti Valsts vides dienesta izdoti tehniskie noteikumi vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai atzinums par novērtējuma ziņojumu saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Galvenā cirte kultūrvēsturiskajā zonā notiek saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu.

11.pants

Neitrālā zona ir izveidota, lai veicinātu parkā esošo blīvi apdzīvoto teritoriju vai intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību ilgtspējīgu attīstību.

III nodaļa. Parka pārvalde

12.pants

Parka administrācijas funkcijas ir šādas:

1) pārraudzīt un kontrolēt parka teritoriju saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

2) uzraudzīt šā likuma, kā arī vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu reglamentējošo likumu ievērošanu;

3) aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskos objektus;

4) veikt izglītojošu un izpētes darbu;

5) saglabāt teritorijas rekreācijas potenciālu, lai nodrošinātu dabu nenoplicinošu tūrismu un atpūtu;

6) celt prasības tiesā pret vainīgajām personām par videi nodarīto zaudējumu atlīdzību;

7) likumā noteiktajā kārtībā īstenot valsts pirmpirkuma tiesības uz lieguma zonā atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem;

8) likumā noteiktajā kārtībā veikt parka teritorijā civiltiesiskus darījumus ar valsts meža zemi.

13.pants

Parka administrāciju vada direktors. Parka administrācijas direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides ministrs.

14.pants

Parka administrācija sniedz valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī sabiedrībai informāciju par stāvokli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā.

15.pants

(1) Lai saskaņotu dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību nacionālā parka teritorijā, izveido parka konsultatīvo padomi. Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Zemkopības ministrijas, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un organizācijām, kas tieši pārstāv meža un zemes īpašnieku vai aizsargājamās teritorijas iedzīvotāju intereses, un visām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas nacionālais parks.

(2) Konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs.

16.pants

Parka finanšu līdzekļus veido:

1) dotācija no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) ieņēmumi no koksnes realizācijas;

4) fizisko un juridisko personu ziedojumi.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Gaujas nacionālā parka likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.).

2. Līdz 2010.gada 30.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr.352 "Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Līdz 2009.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2000.gada 18.jūlija noteikumi Nr.239 "Gaujas Nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 2009.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šā likuma 15.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

5. Līdz 2010.gada 30.decembrim Ministru kabinets izdod šā likuma 2.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

Vides ministrs

R.Vējonis

Gaujas nacionālā parka likuma

2.pielikums

Gaujas nacionālā parka robežu apraksts

1. Ārējās robežas apraksts

	Nr. p.k.		Robežposmu numuri saskaņā ar shēmu		Pa kādiem plāna situācijas elementiem robeža noteikta
	1		2		3
1.1.		1–2		No valsts autoceļa A-3 (kadastra Nr.96640090112) nodalījuma joslas labās malas krustpunkta ar Jumaras upi uz dienvidiem pa Jumaras upi, kas vienlaikus ir zemes vienību ar kadastra Nr.96640080141, kadastra Nr.96640080198, kadastra Nr.96640080124, kadastra Nr.96640140057, kadastra Nr.96640140003 un kadastra Nr.96640140051 austrumu robeža, līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96640090118 robežai
1.2.		2–3		Uz ziemeļaustrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96640090118 ziemeļaustrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96640090085 robežai
1.3.		3–4		Uz ziemeļaustrumiem un dienvidaustrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96640090085 ziemeļu robežu līdz Jumaras upei
1.4.		4–5		Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot pašvaldības autoceļu "Jumara–Gauja–Slimnīca" (kadastra Nr.96640140086) pa Jumaras upi, kas vienlaikus ir zemes vienību ar kadastra Nr.96640140015 un Nr.96640140118 ziemeļu robeža, līdz Jumaras upes ietekai Gaujas upē (kadastra Nr.96640090116)
1.5.		5–6		Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Gaujas upi (kadastra Nr.96640090116), līdz Gaujas upē esošās salas ziemeļu galam
1.6.		6–7		Uz dienvidiem, šķērsojot Gaujas upi (kadastra Nr.96620020062), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020047 ziemeļrietumu stūrim
1.7.		7–8		Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020047 ziemeļu robežu un zemes vienības ar kadastra Nr.96620020596 ziemeļu un austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020050 robežai

1.8.	8–9	Uz dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020050 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 robežai
1.9.	9–10	Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 ziemeļu robežu līdz pašvaldības autoceļa "Apvedceļš–Sapas" (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labajai malai
1.10.	10–11	Uz dienvidiem pa pašvaldības autoceļa "Apvedceļš–Sapas" (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020717 dienvidaustrumu stūrim
1.11.	11–12	Uz rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020717 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 robežai
1.12.	12–13	Uz dienvidrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020694 robežai
1.13.	13–14	Uz dienvidrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020694 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020048 robežai
1.14.	14–15	Uz dienvidiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.96620020048 un kadastra Nr.96620020050 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020066 robežai
1.15.	15–16	Uz ziemeļaustrumiem un dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020066 ziemeļu un austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020597 robežai
1.16.	16–17	Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020597 ziemeļu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620020038 robežai
1.17.	17–18	Uz dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020038 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.96620060019 robežai
1.18.	18–19	Uz austrumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.96620020019 austrumu robežu līdz pašvaldības autoceļa "Apvedceļš–Sapas" (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labajai malai
1.19.	19–20	Uz ziemeļiem pa pašvaldības autoceļa "Apvedceļš–Sapas" (kadastra Nr.96620020621) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienībā ar kadastra Nr.96620020039 esošā servitūta ceļa labajai malai

1.20.	20–21	Uz austrumiem pa zemes vienībā ar kadastra Nr.96620020039 esošā servitūta ceļa labo malu līdz valsts autoceļa P-20 (kadastra Nr.96620020625) nodalījuma joslas labajai malai
1.21.	21–22	Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa P-20 (kadastra Nr.96620020625, kadastra Nr.96620060245 un kadastra Nr.42600010066) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42600010022 dienvidrietumu stūrim
1.22.	22–23	Uz dienvidaustrumiem, šķērsojot valsts autoceļu P-20 (kadastra Nr.42600010066) un dzelzceļu (kadastra Nr.42600040052), līdz valsts autoceļa V-332 (kadastra Nr.42600040054) nodalījuma joslas labajai malai
1.23.	23–24	Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa V-332 (kadastra Nr.42600040054) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-323 (kadastra Nr.42600040053) nodalījuma joslas labajai malai
1.24.	24–25	Uz ziemeļaustrumiem pa valsts autoceļa V-323 (kadastra Nr.42600040053) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-333 (kadastra Nr.42600050137) nodalījuma joslas labajai malai
1.25.	25–26	Uz dienvidiem pa valsts autoceļa V-333 (kadastra Nr.42600050137) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa "Tomēni–Irbītes–Rauna" (kadastra Nr.42600050142) nodalījuma joslas labajai malai
1.26.	26–27	Uz dienvidrietumiem pa pašvaldības autoceļa "Tomēni–Irbītes–Rauna" (kadastra Nr.42600050142) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-296 (kadastra Nr.42600060160) nodalījuma joslas labajai malai
1.27.	27–28	Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa V-296 (kadastra Nr.42600060160, kadastra Nr.42720050140 un kadastra Nr.42720040172) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa P-28 (kadastra Nr.42720040182) nodalījuma joslas labajai malai
1.28.	28–29	Uz rietumiem pa valsts autoceļa P-28 (kadastra Nr.42720040182) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-296 (kadastra Nr.42720040183) nodalījuma joslas labajai malai

1.29.	29–30	Uz dienvidiem pa valsts autoceļa V-296 (kadastra Nr.42720040183 un kadastra Nr.42940010261) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa P-30 (kadastra Nr.42940010260) nodalījuma joslas labajai malai
1.30.	30–31	Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa P-30 (kadastra Nr.42940010260) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42940010259) nodalījuma joslas labajai malai
1.31.	31–32	Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42940010259, kadastra Nr.42900060091, kadastra Nr.42900050118, kadastra Nr.42900040141 un kadastra Nr.42460060044) nodalījuma joslas labo malu līdz dzelzceļam (kadastra Nr.42460060045)
1.32.	32–33	Uz rietumiem, šķērsojot dzelzceļu (kadastra Nr.42460060045 un kadastra Nr.42460050207), līdz valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42460050236) nodalījuma joslas labajai malai
1.33.	33–34	Uz rietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42460050236, kadastra Nr.42460050200, kadastra Nr.42460050199 un kadastra Nr.42460050277) nodalījuma joslas labo malu līdz Amatas upei (kadastra Nr.42460050211)
1.34.	34–35	Uz dienvidrietumiem, šķērsojot Amatas upi (kadastra Nr.42460050211), līdz valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42460080071) nodalījuma joslas labajai malai
1.35.	35–36	Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42460080071, kadastra Nr.42460080069 un kadastra Nr.42460080053) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42460080016 robežai
1.36.	36–37	Uz rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.42460080016, kadastra Nr.42460080039 un kadastra Nr.42460080036 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42460080036 dienvidrietumu stūrim
1.37.	37–38	No zemes vienības ar kadastra Nr.42460080036 dienvidrietumu stūra uz rietumiem līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42460080065 dienvidrietumu stūrim
1.38.	38–39	Uz rietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42460080053, kadastra Nr.42460070218, kadastra Nr.42620060089 un kadastra Nr.42620040648) nodalījuma joslas labo malu līdz dzelzceļam (kadastra Nr.42620040523)
1.39.	39–40	Uz dienvidrietumiem, šķērsojot dzelzceļu (kadastra Nr.42620040523), līdz valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42620040524) nodalījuma joslas labajai malai
1.40.	40–41	Uz dienvidiem un dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.42620040524) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42620040545 dienvidrietumu stūrim, kas vienlaicīgi ir pašvaldības autoceļš "Veclaicenes šoseja–Birzes"
1.41.	41–42	Uz dienvidiem, šķērsojot valsts autoceļu A-2 (kadastra Nr.42620040524), pa valsts autoceļa P-32 (kadastra Nr.42620040525, kadastra Nr.42620100091 un kadastra Nr.42680030064) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa "Bērziņi–Audakas" (kadastra Nr.42660020093) nodalījuma joslas labajai malai
1.42.	42–43	Uz dienvidrietumiem pa pašvaldības autoceļa "Bērziņi–Audakas" (kadastra Nr.42660020093) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-318 (kadastra Nr.42660020092) nodalījuma joslas labajai malai
1.43.	43–44	Uz dienvidaustrumiem pa valsts autoceļa V-318 (kadastra Nr.42660020092 un kadastra Nr.42660040182) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-85 (kadastra Nr.42660040163) nodalījuma joslas labajai malai
1.44.	44–45	Uz rietumiem pa valsts autoceļa V-85 (kadastra Nr.42660040163, kadastra Nr.42660010101 un kadastra Nr.80940050288) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa "A-2–Mednieki–V-85" (kadastra Nr.80940050290) nodalījuma joslas labajai malai
1.45.	45–46	Uz ziemeļaustrumiem pa pašvaldības autoceļa "A-2–Mednieki–V-85" (kadastra Nr.80940050290 un kadastra Nr.80940040654) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.80940040622) nodalījuma joslas labajai malai
1.46.	46–47	Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.80940040622) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa V-83 (kadastra Nr.80940040653) nodalījuma joslas labajai malai
1.47.	47–48	Uz ziemeļiem pa pašvaldības autoceļa V-83 (kadastra Nr.80940040653) nodalījuma joslas labo malu līdz dzelzceļam (kadastra Nr.80940020253)
1.48.	48–49	Uz ziemeļrietumiem, šķērsojot dzelzceļu (kadastra Nr.80940020253), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020145 dienvidu stūrim
1.49.	49–50	Uz ziemeļiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020145 rietumu robežu līdz valsts autoceļam V-83 (kadastra Nr.80940020303)
1.50.	50–51	Uz ziemeļiem, šķērsojot valsts autoceļu V-83 (kadastra Nr.80940020303), pa pašvaldības autoceļa "V-83–Daudas" (kadastra Nr.80940020268) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020170 dienvidu stūrim
1.51.	51–52	Uz ziemeļrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020170 rietumu robežu, šķērsojot pašvaldības autoceļu "V-83–Daudas" (kadastra Nr.80940020268), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020058 dienvidaustrumu stūrim
1.52.	52–53	Uz dienvidrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020058 dienvidu un rietumu robežu, šķērsojot Siguldas pagasta Riekstu ielu (kadastra Nr.80940020274), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020150 austrumu stūrim
1.53.	53–54	Uz ziemeļrietumiem, rietumiem un dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940020150 dienvidu un austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80940020150 dienvidaustrumu stūrim
1.54.	54–55	Uz rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80940020150 un kadastra Nr.80150021510 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150021510 dienvidrietumu stūrim
1.55.	55–56	Uz ziemeļiem un rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80150021510 rietumu robežu un zemes vienības ar kadastra Nr.80150020101 dienvidu robežu līdz Siguldas pilsētas Pils ielas (kadastra Nr.80150023324) labajai malai
1.56.	56–57	Uz dienvidiem pa Siguldas pilsētas Pils ielas (kadastra Nr.80150023324) labo malu līdz Siguldas pilsētas Baznīcas ielas (kadastra Nr.80150021822) labajai malai

1.57.	57–58	Uz dienvidrietumiem pa Siguldas pilsētas Baznīcas ielas (kadastra Nr.80150021822) labo malu līdz Siguldas pilsētas Gaujas ielai (kadastra Nr.80150021726)
1.58.	58–59	Uz ziemeļrietumiem, šķērsojot Siguldas pilsētas Gaujas ielu (kadastra Nr.80150021726), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150021601 robežai
1.59.	59–60	Uz ziemeļrietumiem un rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80150021601, kadastra Nr.80150021605, kadastra Nr.80150021604, kadastra Nr.80150021606, kadastra Nr.80150023037, kadastra Nr.80150023902, kadastra Nr.80150024214, kadastra Nr.80150024228, kadastra Nr.80150024303 un kadastra Nr.80150023904 austrumu un dienvidu robežu līdz pašvaldības autoceļam "Laurenči–Strēlnieki" (kadastra Nr.80150020037)
1.60.	60–61	Uz dienvidiem, šķērsojot pašvaldības autoceļu "Laurenči–Strēlnieki" (kadastra Nr.80150020037), pa zemes vienības ar kadastra Nr.80150024802 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150024815 robežai
1.61.	61–62	Uz dienvidiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80150024815 rietumu robežu līdz tās dienvidrietumu stūrim
1.62.	62–63	Uz austrumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80150024815, kadastra Nr.80150024813 un kadastra Nr.80150024810 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80150024810 dienvidaustrumu stūrim
1.63.	63–64	Uz dienvidrietumiem, šķērsojot autoceļu, pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940030024 austrumu robežu līdz valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.80940030320) nodalījuma joslas labajai malai
1.64.	64–65	Uz dienvidrietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.80940030320, kadastra Nr.80640040021 un kadastra Nr.80640030236) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030249 dienvidrietumu stūrim
1.65.	65–66	Uz ziemeļiem un rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80940030249 rietumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030393 robežai
1.66.	66–67	Uz rietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80940030393, kadastra Nr.80940030399 un kadastra Nr.80940030233 dienvidu robežu, šķērsojot Inčukalna pagasta Gaujaslīču ielu (kadastra Nr.80640030267), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030269 robežai
1.67.	67–68	Uz dienvidrietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80940030269 un kadastra Nr.80940030234 dienvidu robežu un zemes vienības ar kadastra Nr.80640030225 austrumu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030225 dienvidaustrumu stūrim
1.68.	68–69	Uz dienvidrietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.80640030225, kadastra Nr.80640030 186, kadastra Nr.80640030188, kadastra Nr.8064003081 un kadastra Nr.80640030032 dienvidu robežu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640030297 robežai
1.69.	69–70	Uz dienvidaustrumiem un rietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80640030297 austrumu un dienvidu robežu līdz Inčukalna pagasta Silziedu ielas (kadastra Nr.80640030270) labajai malai
1.70.	70–71	Uz rietumiem pa Inčukalna pagasta Silziedu ielas (kadastra Nr.80640030270 un kadastra Nr.80640030586) labo malu līdz valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.80640020584) nodalījuma joslas labajai malai
1.71.	71–72	Uz rietumiem pa valsts autoceļa A-2 (kadastra Nr.80640020584) nodalījuma joslas labo malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.80640020149 dienvidrietumu stūrim
1.72.	72–73	Uz ziemeļiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.80640020149 rietumu robežu līdz valsts autoceļa A-3 (kadastra Nr.80640020609) nodalījuma joslas labajai malai
1.73.	73–74	Uz ziemeļaustrumiem pa autoceļa A-3 (kadastra Nr.80640020609) nodalījuma joslas labo malu līdz Gaujas upei (kadastra Nr.80640020583)
1.74.	74–75	Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Gaujas upi (kadastra Nr.80640020583 un kadastra Nr.80920070424), līdz valsts autoceļa A-3 (kadastra Nr.80920070423) nodalījuma joslas labajai malai
1.75.	75–76	Uz ziemeļaustrumiem pa valsts autoceļa A-3 (kadastra Nr.80920070423, kadastra Nr.80680100103, kadastra Nr.80680070523, kadastra Nr.80680020235, kadastra Nr.80680030106, kadastra Nr.80680040062, kadastra Nr.80680050292, kadastra Nr.80680010088, kadastra Nr.42820070099, kadastra Nr.42820040288, kadastra Nr.42820050093 un kadastra Nr.42800090294) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-191 (kadastra Nr.42800090291) nodalījuma joslas labajai malai
1.76.	76–77	Uz dienvidaustrumiem un ziemeļiem pa valsts autoceļa V-191 (kadastra Nr.42800090291, kadastra Nr.42740060090, kadastra Nr.42740020224 un kadastra Nr.42740020171) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa V-190 (kadastra Nr.96880030084) nodalījuma joslas labajai malai
1.77.	77–78	Uz ziemeļiem pa valsts autoceļa V-190 (kadastra Nr.96880030084) nodalījuma joslas labo malu līdz pašvaldības autoceļa "Zvirgzdi–Jāņkalni" (kadastra Nr.96880030081) nodalījuma joslas labajai malai
1.78.	78–79	Uz ziemeļiem pa pašvaldības autoceļa "Zvirgzdi–Jāņkalni" (kadastra Nr.96880030081 un kadastra Nr.96880020089) nodalījuma joslas labo malu līdz valsts autoceļa A-3 (kadastra Nr.96880020098) nodalījuma joslas labajai malai
1.79.	79–1	Uz ziemeļaustrumiem pa valsts autoceļa A-3 (kadastra Nr.96880020098, kadastra Nr.96640150064, kadastra Nr.96640140115, kadastra Nr.96640080286 un kadastra Nr.96640090112) nodalījuma joslas labo malu līdz krustpunktam ar Jumaras upi

2. Iekšējās robežas apraksts

Nr.

p.k.

Robežposmu numuri saskaņā ar shēmu

Pa kādiem plāna situācijas elementiem robeža noteikta

2.1.

80–81

No Cēsu pilsētas administratīvās robežas krustpunkta ar Cēsu pilsētas Dzirnavu ielu (kadastra Nr.42010010150) uz dienvidaustrumiem, dienvidiem un rietumiem pa Cēsu pilsētas administratīvo robežu, šķērsojot Cēsu pilsētas Līgatnes ielu (kadastra Nr.42010071663), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010071609 austrumu stūrim

2.2.	81–82	Uz ziemeļrietumiem pa zemes vienības ar kadastra Nr.42010071609 ziemeļaustrumu robežu, zemes vienības ar kadastra Nr.42010071611 austrumu robežu, zemes vienības ar kadastra Nr.42010071621 austrumu un ziemeļu robežu, zemes vienību ar kadastra Nr.42010070228, kadastra Nr.42010070205, kadastra Nr.42010070203 un kadastra Nr.42010070204 austrumu robežu, šķērsojot Cēsu pilsētas Kovārņu ielu (kadastra Nr.42010070223), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010070334 dienvidu stūrim
2.3.	82–83	Uz ziemeļaustrumiem un ziemeļrietumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.42010070334, kadastra Nr.42010070333 un kadastra Nr.42010070317 austrumu robežu, šķērsojot Cēsu pilsētas Cepļa ielu (kadastra Nr.42010070350), līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010070308 robežai
2.4.	83–84	Uz ziemeļaustrumiem pa zemes vienību ar kadastra Nr.42010070308 un kadastra Nr.42010070304 austrumu robežu līdz Cēsu pilsētas Gaujas ielas (kadastra Nr.4201006307) kreisajai malai
2.5.	84–85	Uz ziemeļrietumiem pa Cēsu pilsētas Gaujas ielas (kadastra Nr.4201006307) kreiso malu līdz zemes vienības ar kadastra Nr.42010070301 ziemeļaustrumu stūrim
2.6.	85–86	Uz ziemeļaustrumiem, šķērsojot Cēsu pilsētas Gaujas ielu (kadastra Nr.4201006307), pa Cēsu pilsētas Peldu ielas (kadastra Nr.42010062308, kadastra Nr.42010062411 un kadastra Nr.42010062129) kreiso malu līdz Cēsu pilsētas Dzirnavu ielas (kadastra Nr.42010062126) kreisajai malai
2.7.	86–80	Uz ziemeļiem pa Cēsu pilsētas Dzirnavu ielas (kadastra Nr.42010062126) kreiso malu līdz krustpunktam ar Cēsu pilsētas administratīvo robežu

Piezīme.

Kadastra informācija norādīta saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmas datiem uz 2008.gada 28.oktobri.

Likumprojekta

„Gaujas nacionālā parka likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd ir spēkā (no 1.01.2000.) Gaujas nacionālā parka likums (pieņemts Saeimā 16.12.1999.). Daļa no likumā ietvertajām normām neatbilst Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, arī Vides aizsardzības likumam, likumam „Par piesārņojumu”, Sugu un biotopu aizsardzības likumam un likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Līdz ar to ir nepieciešams Gaujas nacionālā parka likumu izteikt jaunā redakcijā, jo grozījumu apjoms pārsniedz pusi no likumā ietvertajām normām.

Gaujas nacionālais parks ir dibināts 1973.gadā un ir pirmais nacionālais parks Latvijā. Tā galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, vienlaikus tas izmantojams izziņas tūrismam un atpūtai. Parka platība ir 91 745 ha. Parka teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas rezervātu un dabas liegumu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta.
Nacionālā parka nozīmīgākā daļa ir Gaujas senieleja, kas kopā ar pieteku ielejām veido savdabīgu ainavu. Gaujas, Amatas, Braslas, tāpat citu mazāku upju un strautu krastos ir Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas. Meži aizņem 47% no parka teritorijas. Parkā sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā tiek precizētas atsevišķas aizliegtās darbības, noteikta darbību saskaņošanas kārtība atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Likumprojektā tiek noteikta jau pašlaik esoša darbību saskaņošanas kārtība, tai skaitā būvniecībai. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotie normatīvie akti nosaka normatīvo regulējumu, kad jāsaņem tehniskie noteikumi un kad jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Jaunā likumprojekta norma ir vērsta uz administratīvo procedūru vienkāršošanu, neparedzot vēl papildus atsevišķu saskaņojumu ar Gaujas nacionālā parka administrāciju. Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” 8.punkts nosaka, ka veicot sākotnējo izvērtējumu, reģionālajai vides pārvaldei ir tiesības pieaicināt ekspertus, pieprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieprasīt un saņemt papildu informāciju no ierosinātāja. Laikposmu līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita sākotnējā izvērtējuma termiņā. Līdz ar to, ja nepieciešams informāciju vai atzinumu var saņemt no Gaujas nacionālā parka administrācijas, kā arī citas iestādes, piemēram, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

Likumprojektā ir noteikts, ka Gaujas nacionālā parka administrācija ir vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde (atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumu un citu nacionālo parku padotības formai). Likumprojektā tiek precizēts konsultatīvās padomes sastāvs un arī izslēgta IV nodaļa, kuras normas dublējas ar Vides aizsardzības likumu.

Likumprojekts ir arī izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 „Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 6.punktā, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija sēdes protokola Nr.54 18.§ 3.punktā dotajam uzdevumam, nodrošinot tā atbilstību jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Likumprojekts ir nosūtīts pašvaldībām atzinuma sniegšanai. Atzinumi saņemti no Krimuldas pagasta padomes, Vaidavas pagasta padomes, Amatas novada domes, Priekuļu pagasta padomes, Cēsu pilsētas domes, Inčukalna novada domes, Kauguru pagasta padomes, Raiskuma pagasta padomes. Vaidavas pagasta padome ierosina par zemes gabalu sadalīšanas aizliegumu 10 hektāru vietā noteikt 5 līdz 7 ha lielus gabalus. Šādam priekšlikuma nepiekrītam, jo īpašumi tiks sadrumstaloti un apbūvēti. Šādu tendenci parāda esošie vietējo pašvaldību teritoriju plānojumi zonās, kur nav īpašuma sadales ierobežojumu. Cēsu pilsētas dome ierosina precizēt robežu pilsētā un veikt lieguma zonas izmaiņas. Parka ārējās robežas precizējums Cēsu pilsētā ir iekļauts likuma grozījumos. Tomēr nepiekrītam dabas lieguma zonas maiņai Cēsu pils., jo dabas lieguma zonas statuss netraucē rekreācijas un tūrisma iespēju attīstībai šajā teritorijā. Raiskuma pagasta padome ierosina iekļaut Ungura ezerā izņēmu – atļaut pārvietoties ar motorlaivām līdz 5 zirgaspēkiem. Iebildums nav ņemts vērā, jo nevarēs nodrošināt kontroli, vai netiek pārsniegta noteiktā jauda. Tai pat laikā ir paredzēts regulējums- pārvietoties ar motorlaivām Ungura ezerā varēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, cilvēku glābšanai un meklēšanai, kā arī drošības uz ūdens nodrošināšanai.

4. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām		Likumprojektā tiek noteikta jau pašlaik esoša darbību saskaņošanas kārtība, tai skaitā būvniecībai, atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka normatīvo regulējumu, kad jāsaņem tehniskie noteikumi un kad jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Jaunā likumprojekta norma ir vērsta uz administratīvo procedūru vienkāršošanu, neparedzot vēl papildus atsevišķu saskaņojumu ar Gaujas nacionālā parka administrāciju. Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” 8.punkts nosaka, ka veicot sākotnējo izvērtējumu, reģionālajai vides pārvaldei ir tiesības pieaicināt ekspertus, pieprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieprasīt un saņemt papildu informāciju no ierosinātāja. Laikposmu līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita sākotnējā izvērtējuma termiņā. Līdz ar to, ja nepieciešams informāciju vai atzinumu var saņemt no Gaujas nacionālā parka administrācijas, kā arī citas iestādes, piemēram, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām		Likumprojektā ir ietverta atsauce uz ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvajiem aktiem, lai viennozīmīgi noteiktu saskaņošanas kārtību un procedūru atļautajām darbībām.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē		Ieviešot normatīvajā aktā iestrādātās normas uzlabosies vides kvalitātes nodrošināšanas efektivitāte Gaujas nacionālajā parkā. Likumprojekts neietekmē ķīmisko vielu produktu ražošanu, atkritumu apjomu samazināsanos, piesārņojošo vielu emisiju vidē. Īstenojot likumprojektu, paredzama pozitīva ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem un dabas resursu saglabāšanu.
7. Cita ietekme		Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	2008 gads		Turpmākie trīs gadi
			2009	2010	2011
1	2		3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	projekts šo jomu neskar		projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	projekts šo jomu neskar		projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	projekts šo jomu neskar		projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	projekts šo jomu neskar		projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar	projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)	projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Jāizdod jauni Ministru kabineta noteikumi- "Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un Gaujas nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums. Padomes nolikumu paredzēts izdot līdz 2009. gada 1. jūlijam. "Gaujas nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus" plānots izdot līdz 2010. gada 30 decembrim.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” Gaujas nacionālais parks ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija - Natura 2000 atbilstoši ES direktīvām „Par savvaļas putnu aizsardzību”(79/409 EEK) un „Par dabisko biotopu, savvaļas floras un faunas aizsardzību" (92/43 EEK). Latvijai kā ES dalībvalstij ir pienākums nodrošināt direktīvās iekļauto prasību – labvēlīga sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšanu.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekts ir ievietots Vides ministrijas mājas lapā, nosūtīts atzinumu sniegšanai Vides konsultatīvajai padomei. Projekts izskatīts arī sanāksmē Vides konsultatīvajā padomē.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Saņemti atsevišķi priekšlikumi no Vides konsultatīvās padomes locekļiem par zonējuma pārskatīšanu un attiecīgi ar aizliegto un atļauto darbību pārskatīšanu.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Konsultācijas notikušas ar Vides konsultatīvo padomi, projekts nosūtīts un apspriests Vides konsultatīvajā padomē. Likumprojekts arī no izsludināšanas brīža ievietots Vides ministrijas mājas lapā.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas notikušas ar Gaujas nacionālā parka administrācijas ekspertiem.
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta īstenošanai netiek radītas jaunas valsts institūcijas, tiek precizētas esošās iestādes funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

A.Eglājs

A. Stašāne

V.Puriņš

D. Vilkaste

30.10.2008 10:00

1832

D.Vilkaste

67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.94

2008.gada 22.decembrī

46.§

Likumprojekts "Gaujas nacionālā parka likums"

TA-1878

___________________________________________________________

(R.Vējonis, I.Godmanis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir vides ministrs.

Ministru prezidents		I.Godmanis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2008-MK-PROT-94-2212-#46.doc

Vides ministrs

R.Vējonis

„Gaujas nacionālā parka likums”

Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.