Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.12.2008.                   Nr.90/TA-3617

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Eglītis 67013236, Intars.Eglitis@em.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 3 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra sēdes protokola Nr.94  27.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

 

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 9., 12.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 6.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(12) Ja līgumā ietverto netaisnīgo līguma noteikumu dēļ patērētājam rodas zaudējumi, patērētājs ir tiesīgs vērsties ar prasību tiesā savu likumisko tiesību un interešu aizsardzībai."

 

2. Papildināt 9.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Slēdzot līgumu ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas, persona, kas slēdz līgumu pārdevēja vārdā vai pārstāvot pārdevēju un tā intereses, pēc patērētāja pieprasījuma uzrāda šādus dokumentus:

1) personu apliecinošu dokumentu;

2) apliecību, kurā ir fotogrāfija, kā arī norādīts amats, pārdevēja nosaukums (firma), pārdevēja reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā un juridiskā adrese (darbiniekam);

3) pilnvarojuma līgumu (pārstāvot pārdevēju);

4) pārdevēja reģistrācijas apliecību Uzņēmumu reģistrā vai tās kopiju (pārstāvot pārdevēju) vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrācijas apliecību vai tās kopiju (pārstāvot pārdevēju).

(4) Ražotājs vai pārdevējs, kas realizē preces, izmantojot tirdzniecības automātus, uz tirdzniecības automāta norāda ražotāja vai pārdevēja nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā un juridisko adresi."

 

3. Izteikt 12.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Patērētājs rakstveida atteikumu adresē personai, kuras nosaukums (firma), vārds, uzvārds un adrese norādīta atteikuma veidlapā. Ja patērētājam netiek izsniegta rakstveida atteikuma veidlapa, rakstveida atteikumu adresē ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, ar ko noslēgts līgums. Atteikuma nosūtīšana noteiktā termiņā izbeidz līgumu un atbrīvo patērētāju no jebkurām līgumsaistībām, izņemot izmaksas, kas saistītas ar preču atdošanu atpakaļ ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam.

(5) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc rakstveida atteikuma nosūtīšanas atdot preci ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (ja prece vai lieta ir saņemta). Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas atmaksāt patērētājam to naudas summu kopā ar procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma izbeigšanas brīdim. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības un iesniedz prasījumu saskaņā ar šā likuma 27.pantu un preci vai lietu atdod par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas jākompensē patērētājam arī ar preces vai lietas atdošanu saistītās izmaksas."

 

4.  18.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

 

"18.pants. Informācija par ražotāju";

 

svītrot trešo daļu.

 

5. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

 

"IV1 nodaļa. Kārtība, kādā organizē tirdzniecību un
pakalpojumu sniegšanu

 

21.2 pants. Labas komercprakses principu ievērošana

Organizējot preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, jāievēro profesionālā rūpība un godīgums attiecībā pret patērētāju.

 

21.3 pants. Informācija par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju

Pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā ir jābūt informācijai par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju (nosaukums (firma)) un darba laiku.

 

21.4 pants. Tirdzniecības un pakalpojuma sniegšanas vietas iekārtošana

(1) Tirdzniecības un pakalpojuma sniegšanas vietu iekārto un noformē tā, lai varētu identificēt pakalpojuma sniedzēju vai pārdevēju un tam piederošās preces.

(2) Ja tirdzniecības teritorijā, ēkā vai telpā ar tirdzniecību nodarbojas vairāki pārdevēji, valdītājs apstiprina plānu, kurā norāda:

1) iznomājamo ēku, telpu vai tirdzniecības vietu izvietojumu un numuru;

2) pārdevēja nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā.

 

21.5 pants. Tirdzniecības organizēšana ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās

Kārtību, kādā organizē tirdzniecību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās, nosaka Ministru kabinets."

 

6.  25.pantā:

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) tirgus uzraudzība un kontrole nepārtikas preču tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanas jomā, izņemot jomas, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem tirgus uzraudzība un kontrole ir citu iestāžu kompetencē;";

 

papildināt ceturto daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

 

"61) negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzība, izņemot zāļu un veterināro zāļu jomu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu ievērošanu;";

 

aizstāt 8.2 daļā skaitli "2.2" ar skaitli "2.1".

 

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

 

"14. Līdz 2009.gada 1.martam ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.312 "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība", kas izdoti saskaņā ar Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Lai risinātu Ministru kabineta iekārtas likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikto Ministru kabineta noteikumu, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, spēka zaudēšanas jautājumu, 2008.gada 15.septembrī ir izdota Ministru prezidenta rezolūcija Nr.18/SAN-2581, kas uzliek par pienākumu ministrijām līdz 2008.gada 1.decembrim izstrādāt un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt tiesību aktu projektus par grozījumiem likumos, lai paredzētu pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot nepieciešamos noteikumus.

Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā „Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā” (izskatīts 13.05.2008. Ministru kabineta sēdē; prot.Nr.30 16.§) izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz turpmāko nepieciešamo rīcību tirdzniecības organizēšanas kārtību reglamentējošās tiesiskās vides, kas noteikta 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.312 "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība" (turpmāk MK noteikumi Nr.312) sakārtošanai un efektīvas uzraudzības nodrošināšanai, pirms MK noteikumu Nr.312 atzīšanas par spēku zaudējušiem nepieciešams pieņemt vairākus normatīvos aktus t.sk. likumprojektu „Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, iekļaujot tajā  tiesību normas attiecībā uz tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās, kā arī papildinot pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka MK noteikumu Nr.312 atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Turklāt, lai risinātu Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumu Nr.388 „Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.388) un Ministru kabineta 1996. gada 28. maija noteikumu Nr. 188 “Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti” (turpmāk – MK noteikumi Nr.188) pilnvarojuma jautājumu, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

MK noteikumi Nr.388, MK noteikumi Nr.188 un MK noteikumi Nr.312 ir izdoti saskaņā ar Saeimā 1993.gada 15.jūlijā pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu, kas atbilstoši 2008.gada 1.jūlija Ministru kabineta iekārtas likuma pārejas noteikumu 6.punktam ar 2010.gada 1.jūliju zaudēs spēku. Lai risinātu pārejas noteikumu 6.punktā minēto pilnvarojuma jautājumu, kā arī veiktu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtības regulējuma analīzi, Ekonomikas ministrija izstrādāja un Ministru kabinetā iesniedza ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu, Konkurences padomi un Latvijas Tirgotāju asociāciju saskaņotu informatīvo ziņojumu „Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā” (izskatīts Ministru kabineta 2008.gada 13.maija sēdē; prot.Nr.30 16.§), kuros tiek izdarīts secinājums, ka MK noteikumos Nr.312 ietvertais tirdzniecības organizēšanas kārtības regulējums zināmā mērā ierobežo komercdarbības brīvību un nav vairs aktuāls un atbilstošs šodienas tirdzniecības attīstības tendencēm Latvijā.

Tādējādi informatīvajā ziņojumā tiek norādīts uz nepieciešamību atcelt pašreizējo tirdzniecības organizēšanas kārtību, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr.312, un atsevišķas vēl nepieciešamās tiesību normas uzraudzības institūciju darba efektivitātes nodrošināšanas nolūkos iestrādāt pārējos normatīvajos aktos, kas minēti secinājumu daļā, tostarp izstrādāt likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, iekļaujot tajā tiesību normas attiecībā uz tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās, kā arī papildinot pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka MK noteikumu Nr.312 atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Lai risinātu MK noteikumu Nr.388 un MK noteikumu Nr.188 pilnvarojuma jautājumu, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās.

Tāpat pašreizējā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk tekstā - PTAL) redakcijā nav noteikts, kam patērētājs adresē atteikumu, ja atteikuma veidlapa nav tikusi izsniegta, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram (turpmāk tekstā – PTAC) nav noteikta kompetence reklāmas un negodīgas komercprakses uzraudzības jomā.

Likumprojekts precizē patērētāju tiesības gadījumos, ja ņemot vērā līgumā iekļautos netaisnīgos līguma noteikumus, patērētājiem tā rezultātā tiek nodarīti zaudējumi. Tā kā jautājumi par zaudējumu atlīdzību pēc būtības ir risināmi civiltiesiskā kārtībā tiesā, ar likumprojektu paredzēts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu papildināt ar divpadsmito daļu, nosakot, ka, ja patērētājam netaisnīgu līguma noteikumu ietveršanas noslēgtajā līgumā rezultātā ir radušies zaudējumi, tad patērētājs ir tiesīgs vērsties ar prasību tiesā savu likumīgo tiesību un interešu aizsardzībai.  

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts paredz:

1)                  papildināt PTAL ar jaunu nodaļu, kas reglamentē tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas organizēšanas kārtību, iekļaujot tiesību normas, kas nosaka:

 - labas komercprakses principu ievērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu 2006/2004/EK;

 - tirgotāja un tā preču identificēšanu mazumtirdzniecības vietās, t.sk. ražotāja vai pārdevēja, kas realizē preces identificēšanu uz tirdzniecības automātiem;

 - personas, kas slēdz līgumu pārdevēja vārdā vai pārstāvot pārdevēju un tā intereses, prasības, slēdzot līgumus ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas;

 - tirdzniecības teritorijas, ēkas vai telpas, kur ar tirdzniecību nodarbojas vairāki pārdevēji, valdītāja pienākumu apstiprinātā teritorijas, ēkas vai telpas plānā iekļaut informāciju par attiecīgo pārdevēju un tā tirdzniecības vietu;

2)       papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka MK noteikumu Nr.312 atzīšanu par spēku zaudējušiem;

3)       noteikt tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās;

4) precizēt PTAL 12.panta ceturto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja patērētājam atteikuma veidlapa nav izsniegta, patērētājs atteikumu adresē ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, ar ko patērētājs ir noslēdzis līgumu;

5) papildināt PTAC kompetenci ar reklāmas un negodīgas komercprakses uzraudzības funkciju, izņemot zāļu un veterināro zāļu jomā, kur uzraudzību veic attiecīgi Veselības inspekcija un Pārtikas un veterinārais dienests;

6) gadījumos, ja patērētājam netaisnīgu līguma noteikumu ietveršanas noslēgtajā līgumā rezultātā ir radušies zaudējumi, tad patērētājs ir tiesīgs vērsties ar prasību tiesā savu likumīgo tiesību un interešu aizsardzībai.

 4. Cita informācija

 

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts precizē patērētāju tiesības un ražotāju, pārdevēju un tirdzniecības teritorijas, ēkas vai telpas, kur ar tirdzniecību nodarbojas vairāki pārdevēji, valdītāja pienākumus.

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Likumprojekts veicinās patērētāju interešu ievērošanu, nosakot ražotājam, pārdevējam pienākumu sniegt informāciju tā identificēšanai.

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Likumprojektā nav paredzēts ieviest jaunas vai mainīt esošās administratīvās procedūras. Tāpat nav paredzēts ieviest jaunas prasības, kas radītu papildus izmaksas saimnieciskās darbības veicējiem.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 n-tais gads

 Turpmākie trīs gadi

 n+1

 n+2

 n+3

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  

Nav attiecināms

 

 

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ir izskatāms vienotā paketē ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kas paredz precizēt skaidras naudas lietošanas ierobežojumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā.

Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” var stāties spēkā tikai pēc likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” spēkā stāšanās.

Likumprojektā „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās. Atbildīgā institūcija Ministru kabineta noteikumu projekta par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās izstrādei ir Ekonomikas ministrija.

Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma pārejas noteikumu 6.punktam iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu projektu plānots izstrādāt un pieņemt ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.

 2. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 

 

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

Nav

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Tirgotāju asociācija apvieno vairāk kā 1000 uzņēmējus, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu, tā ir uzskatāma par lielāko sabiedrisko organizāciju Latvijā, līdz ar to Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” tika nosūtīts viedokļa paušanai Latvijas Tirgotāju asociācijai.

Tāpat likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” viedokļa sniegšanai tika nosūtīts Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrībai.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta 1999.gada 31.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.312 „Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība” atzīšanu par spēku zaudējušiem un vienīgi to tiesību normu saglabāšanu, kas nepieciešamas efektīvas uzraudzības nodrošināšanai.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Informēšanas pasākumi nav notikuši.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Grozījumu nepieciešamība izvērtēta un atbalstīta Informatīvā ziņojuma „Par iespēju atvieglot tirdzniecības nosacījumus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā” izstrādes un saskaņošanas procesā ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu un Konkurences padomi.

 5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.  

Likuma teksts tiks publicēts Ekonomikas ministrijas mājas lapā (www.em.gov.lv), Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā (www.ptac.gov.lv) un normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvā akta projekts neierobežo indivīda tiesības.

Ja ražotājs, pārdevējs vai tirdzniecības teritorijas, ēkas vai telpas, kur ar tirdzniecību nodarbojas vairāki pārdevēji, valdītājs nepiekrīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra brīdinājumam, lēmumam, tas savas aizskartās tiesības var aizstāvēt  Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Turklāt, ja patērētājam netaisnīgu līguma noteikumu ietveršanas noslēgtajā līgumā rezultātā ir radušies zaudējumi, tad patērētājs ir tiesīgs civiltiesiskā kārtībā vērsties ar prasību tiesā.  

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

Ekonomikas ministrs                                  K.Gerhards

 

 

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā ministrijas amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

K.Gerhards

A.Matīss

Dž.Innusa

D.Pūne

I.Apsīte

 

 

 

10.11.2008 08:48

1999

I.Eglītis

67013236; Intars.Eglitis@em.gov.lv

G.Jaunbērziņa          

67013236; Gundega.Jaunberzina@em.gov.lv

L.Kauliņa

67013072; Liga.Kaulina@em.gov.lv

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.94

2008.gada 22.decembrī

 

 

27.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"

     TA-3617

___________________________________________________________

(K.Gerhards, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-94-2212-#27.doc

1