Rīgā

19.12.2008. Nr.90/TA-2416

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Mauliņa 67021673, Dace.Maulina@lm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 14 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra sēdes protokola Nr.93 18.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. 13.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) no vardarbības cietušo pilngadīgo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets;";

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) vardarbību veikušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

2. Aizstāt 13.¹ panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.punktā noteiktie pakalpojumi" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2., 3., 3.¹, 4., 6., 7., 8. un 11.punktā noteiktie pakalpojumi".

3. Papildināt 26.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lai saņemtu valsts finansētos profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, persona vēršas pie attiecīgā pakalpojumu sniedzēja. Attiecīgais profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumus."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.¹punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

17. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.oktobrī."

Labklājības ministre I.Purne

Normatīvā akta projekta

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

1. Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, 2.1.2.pasākums.

2. Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam (Ministru kabineta 2007.gada 17.oktobra rīkojums Nr.648) 5.4.3.pasākums.

3. Rīcības plāns koncepcijas „Valsts ģimenes politika” īstenošanai 2004.-2013.gadam (Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra rīkojums Nr.949) 12.9.pasākums.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Visa veida vardarbības izpausmes apdraud ilgtspējīgu stabilas, demokrātiskas valsts attīstību, līdz ar to valsts līmenī ir jādomā par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos, jāveido programmas un jāveicina vardarbības profilakse, kā arī vardarbības upuru un vardarbības veicēju psiholoģiskā atbalsta programmas.

Šobrīd, atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, sociālā rehabilitācija par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta tikai vardarbībā cietušiem bērniem. Vardarbības ģimenē gadījumos, ja tajā cietusi arī sieviete, nav iespējams nodrošināt atbilstošu palīdzību. Palīdzību, atbilstoši savām iespējām nodrošina pašvaldības. Valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ietvaros, daļēja palīdzība (izmitināšana) tiek nodrošināta bērnu pavadoņiem (lielākoties bērna mātei, kas arī ir cietusi vardarbībā), bet netiek nodrošināts nepieciešamais speciālistu atbalsts un konsultācijas. 2006.gadā sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušiem bērniem par valsts budžeta līdzekļiem kā pavadošās personas uzturējušās 93 pilngadīgas personas, 2007.gadā – 171 persona.

Kopumā, kā norādīts Programmā vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 18.jūnija rīkojumu Nr.343), vardarbības apjomi, izplatība un tendences nav pietiekami apzinātas, trūkst apkopotu statistikas datu par šo problēmu. Pēdējā līdz šim aptverošākā pētījuma, kas tapis Veselības ministrijas un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja sadarbības līguma ietvaros „Vardarbība ģimenē un veselība”, dati liecina, ka no vardarbības ģimenē Latvijā cieš vismaz katras ceturtās mājsaimniecības locekļi. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2007.gadā Latvijā bija 899,4 tūkstoši mājsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 2,5 personas. Secīgi izriet, ka potenciāli vardarbībai bija pakļautas vidēji 225 mājsaimniecības jeb aptuveni 560 personas. Minētajā programmā arī norādīts, ka, pamatojoties uz vairāku citu pētījumu datiem, Latvijā aptuveni 30% no visiem bērniem un sievietēm cieš no vardarbības.

Ņemot vērā, ka vardarbība ir iemācīta uzvedība, pasaulē daudzviet darbojas programmas, bieži vien obligātas, kas mērķētas uz vardarbības veicēja uzvedības izmainīšanu un jaunu saskarsmes modeļu mācīšanu, agresijas menedžmentu utt. Šim mērķim plānots uzsākt jaunu pakalpojumu – sociālo rehabilitāciju vardarbības veicējiem.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzība likums nesniedz vardarbības jēdziena skaidrojumu. Šī likuma kontekstā, skaidrojot vardarbību tiek lietoti Bērnu tiesību aizsardzības likuma lietotie 1.panta 10., 11., 12., 13.punktā sniegtie jēdziena skaidrojumi:

1) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

2) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

3) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšan a (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

4) vecāku nolaidība — bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – likumprojekts) paredz:

1) no 2010.gada 1.janvāra iekļaut sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām vardarbībā cietušām personām valsts finansēto pakalpojumu klāstā, nosakot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību;

2) no 2010.gada 1.oktobra iekļaut sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbību veikušām personām valsts finansēto pakalpojumu klāstā, nosakot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību.

Papildus tam, šobrīd likuma 9.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka pašvaldībai, kuras teritorijā persona ir reģistrējusi savu pamata dzīves vietu, pienākums ir veikt personas vajadzību izvērtējumu, savukārt likuma „Par sociālo drošību” 19.panta pirmā daļa nosaka, ka personas pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem iesniedzams attiecīgajam sociālo pakalpojumu sniedzējam. Grozījums likums 26.pantā ir sagatavots, lai novērstu minētās pretrunas normatīvajā regulējumā.

Pieņemot likumprojektu Anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas tiks pilnībā atrisinātas.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Likumprojekta pieņemšana veicinās personu tiesību ievērošanu un uzlabos iespējas saņemt nepieciešamo palīdzību.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Ar likumprojekta pieņemšanu tiks paplašinātas un pilnveidotas iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un veicināta vispārīga cilvēktiesību ievērošana. Likumprojekts paredz gan sievietēm, gan vīriešiem, kas kļuvuši par vardarbības upuriem vienlīdzīgas iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar mērķi atgūties no vardarbības rezultātā gūtajām traumām, integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Ņemot vērā, ka trūkst visaptverošu datu par to, cik personām šādi pakalpojumi varētu būt nepieciešami, bet, pamatojoties uz pieejamo informāciju tādi ik gadus varētu būt ap 500 cilvēkiem, ar likumprojekta pieņemšanu varētu tikt nodrošināta palīdzība gandrīz visiem, kam tā nepieciešama. Likumprojekts paredz arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu vardarbības veicējiem, kas var būt gan sievietes, gan vīrieši.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms
7. Cita ietekme	Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

+233

+268

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

-233

-268

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

1. Pilngadīgu vardarbībā cietušu personu sociālai rehabilitācijai (Valsts budžeta programma 05.00.00 „Valsts sociālie pakalpojumi” apakšprogrammā 05.01.00 „Sociālā un profesionālā rehabilitācija”):

2010.gads – 177 551Ls

2011. gads - 177 551Ls

1) Sociālai rehabilitācijai institūcijā, kas iepirkuma rezultātā iegūs tiesības nodrošināt pakalpojumus: Ls112 728

A) Atalgojums

- sociālais darbinieks, kas nodrošinās sociālo rehabilitāciju (saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 3.maija noteikumiem Nr.310 „Noteikumi par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs” (turpmāk - MK 03.05.2005. noteikumi Nr.310): 39.saime, līmenis II). Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumiem Nr.995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” (turpmāk - MK 20.12.2005. noteikumi Nr.995): 8.mēnešalgu grupa, 4.kvalifikācijas pakāpe: 253-707 lati, alga: 535 lati mēnesī. Plānots apmaksāt 3 sociālos darbiniekus. Atalgojums: Ls 535x12x3= Ls 19 260.

- psihologs (saskaņā ar MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310:
10. saime, līmenis IV). Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995 10.mēnešalgu grupa 4.kvalifikācijas pakāpe: 298-950 lati, alga: 720). Plānots apmaksāt 4 šādus speciālistus. Atalgojums: Ls 720x12x4= Ls 34 560.

- psihoterapeits (saskaņā ar MK 03.05.2005. noteikumiem Nr.310: 10. saime, līmenis V). Atbilstoši MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.995: 10.mēnešalgu grupa, 4.kvalifikācijas pakāpe: 328-1016 lati, alga: 950 lati mēnesī. Plānots apmaksāt 1 šādu darbinieku uz pilnu slodzi. Atalgojums: Ls 950x12= Ls 11 400.

Kopā atalgojums mēnesī: Ls 5435

Kopā atalgojums gadā: Ls 65 220

B) Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) mēnesī Ls 1309. Gadā Ls 15 708.

C) Izdevumi ēdināšanai mēnesī

Ls 5 dienā x 30 dienas x 17 personas=Ls2550. Gadā Ls30 600.

D) Pakalpojumu apmaksa mēnesī (ar rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu saistītie izdevumi) – Ls 100 (piemēram, telpu īre, sakaru pakalpojumi, higiēnas preces, medikamenti, saimniecības preces u.c.). Gadā Ls 1200.

Par tiesībām sniegt pakalpojumus tiks veikts iepirkums (projektu konkurss), atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, un tajā uz valsts finansējumu pretendēs SIA, nodibinājumi, biedrības (institūcijas) un citi. Šobrīd nav zināms, cik institūcijas pieteiksies un cik to sniegs. Līdz ar to, minētie speciālisti (kopumā 8) netiks piesaistīti Labklājības ministrijai. Par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem tiks maksāts speciālistiem par sniegtajiem pakalpojumiem institūcijās, kas ieguvušas tiesības sniegt pakalpojumus minētā iepirkuma rezultātā.

Plānots, ka vidēji mēnesī sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ieguvušas tiesības sniegt valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām pilngadīgām personām, pakalpojums tiks nodrošināts 17 personām, gadā – 200 personām.

Izmaksas kopā mēnesī = Ls5435 + Ls1309 + Ls2550 + Ls100 = Ls9394

Vienas dienas izmaksas = Ls 9394: 30dienas : 17 personas mēnesī = Ls 18,4

2) Sociālai rehabilitācijai dzīvesvietā: 45 000Ls

pakalpojumu plānots organizēt un apmaksāt līdzīgi tam, kā šobrīd tiek organizēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā bērniem, kas cietuši no vardarbības, nodrošinot desmit 45 minūšu speciālistu konsultācijas. Plānots, ka pakalpojums tiks nodrošināts 300 personām gadā: Ls15x10konsultācijasx300personas.

3) Supervīzijām speciālistiem: 19 820Ls

Pieņemot, ka pieaugušām personām sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pārsvarā sniegs tie speciālisti, kas šobrīd sniedz palīdzību vardarbībā cietušiem bērniem, supervīzija būs nepieciešama aptuveni 200 speciālistiem, kas nodrošina pakalpojumus dzīvesvietā un vidēji 7 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzošajās institūcijās.

A) Supervīzijas izmaksas pakalpojuma sniedzējiem dzīvesvietā: 17 360Ls

Speciālistu skaits kopā	200
Speciālistu skaits vienā grupā	10
Supervīzijas grupu skaits	20
Supervīzijas ilgums gadā vienai grupai (stundas)	18
Supervīzijas ilgums gadā 20 grupām (stundas)	18x20=360 stundas
Ekspertu (2) atalgojums stundā (Ls)	18Ls x 2 eksperti = 36 Ls
Supervīzijas izmaksas (Ls) vienai grupai	36 lati x 18 stundas = 648 Ls
Supervīzijas izmaksas 20 grupām (Ls)	648x20=12 960 Ls
Telpu īre vienai grupai	10Lsx18h=180Ls
Telpu īre 20 grupām	10Ls x 360h = 3600Ls
Gatavošanās supervīzijai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana	2 Ls uz vienu dalībnieku, kopā 400 Ls
Izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa pakalpojumi	2 Ls uz vienu dalībnieku, kopā 400 Ls
Kopā izmaksas vienai grupai:	648 +180+20+20=Ls868
Kopā izmaksas 20 grupām:	20x868=Ls17 360

B) Supervīzijas izmaksas pakalpojuma sniedzējiem institūcijā: 2460Ls

Institūciju skaits	6
Supervīzijas ilgums vienas institūcijas speciālistiem (stundas)	18
Eksperta atalgojums stundā (Ls)	20 Ls
Supervīzijas izmaksas (Ls) vienā institūcijā	20 lati x 18 stundas =360 Ls
Supervīzijas izmaksas 6 institūcijās (Ls)	2160Ls
Gatavošanās apmācībai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana	25 Ls uz vienu institūciju, kopā 150 Ls
Izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa pakalpojumi	15 Ls uz vienu institūciju, kopā 90 Ls
Transporta izdevumi ekspertam	Vidēji 10 Ls vienam braucienam turp un atpakaļ; 6 braucieni x 10Ls = 60 Ls
Kopā:	2460 Ls

2. Apmācībām speciālistiem, kas nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbības veicējiem: (Valsts budžeta programma 05.00.00 „Valsts sociālie pakalpojumi” apakšprogrammā 05.01.00 „Sociālā un profesionālā rehabilitācija”)

Plānots, ka apmācības sagatavos un nodrošinās 3 eksperti. Apmācīti tiks 10 speciālisti gadā. Apmācības ilgums 40 stundas. Paredzēts nodrošināt supervīziju tiem speciālistiem, kas apmācības apguvuši.

2010.gads – Ls56 722

1) Programmas izstrādei un pirmās speciālistu grupas apmācībai: 32 582 Ls

Apmācības programmas izstrāde, rediģēšana, pielāgošana	Konsultācijas ar ārvalstu ekspertiem programmas plānošanas posmā = 6000Ls Programmas tulkošana 500 lpp. × 6 Ls = 3000 Ls Programmas pielāgošana un sagatavošana = 3 eksperti x 1500Ls= 4500Ls Programmas rediģēšana 500 lpp. ×3 Ls = 15000 Ls
Eksperta atalgojums stundā apmācības vadīšanai (Ls)	20 Ls
Kopējais stundu skaits	40 (5 dienas)
Apmācības vadīšanas izmaksas	20Lsx40 stundas x3 eksperti=2400Ls
Gatavošanās apmācībai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana	27,7 Ls uz vienu personu, kopā 277 Ls
Izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa, pasta pakalpojumi	25,4 Ls uz vienu personu, kopā 254 Ls
Telpu īre apmācībai, ēdināšanas izdevumi, kafijas pauzes	40Ls uz personu x13 personas x5dienas=2600Ls
Transporta izdevumi dalībniekiem un ekspertiem	Vidēji 7 Ls vienai personai turp un atpakaļ; 13 personas x7Ls=91 Ls
Izmitināšana 13 personām 4 naktīm apmācību norises laikā	13personasx4naktisx30Ls= 1560 Ls
Pieredzes apmaiņas brauciens uz ārvalsti (kādu no Skandināvijas valstīm, piemēram, Norvēģiju, ņemot vērā šo valstu pieredzi darbā ar vardarbības veicējiem. Šāds brauciens paredzēts, jo Latvijā līdzvērtīgi pakalpojumi vardarbības veicējiem netiek piedāvāti, līdz ar ko nav iespējams ar pakalpojumu sniegšanas praktisko pusi )	13 personasxLs800 (avio biļete Ls250, viesnīcas izdevumi (atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr. 219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” 121,80Ls par naktix3 naktis, 45Ls dienas nauda x 4 dienas) =Ls10 400
Kopā:	Ls32 582

2) Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai: 17 740Ls

A) individuālās konsultācijas: 4500Ls

30 personas x10 konsultācijas x 15Ls konsultācija.

B) grupu terapija 1 grupai: 13 240 Ls

Šādu pakalpojumu plānots nodrošināt 10 vardarbību veikušām personām. Nodarbībās tiks iesaistīti 4 vadītāji, kopumā plānota 1 grupa ar 10 personām. Kopējais pakalpojuma ilgums ir 6 mēneši, kuru laikā plānotas 2 grupas terapijas nedēļā (kopumā 48 tikšanās reizes pa 2 stundām katra).

Grupu terapijas programmas izstrāde	4ekspertix1000Ls=Ls4000
Eksperta atalgojums stundā grupu terapijas vadīšanai (Ls)	20 Ls
Kopējais stundu skaits grupu terapijai	96h vienai
Grupu terapijas vadīšanas izmaksas	20Ls x 96stundas x 4 eksperti=7680Ls
Gatavošanās apmācībai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana	30 Ls uz vienu personu, kopā, 30Lsx10 personas=300Ls
Izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa pakalpojumi	30 Ls uz vienu personu, kopā 30Lsx10 personas=300 Ls
Telpu īre, administratīvie izdevumi grupu terapijai	10Ls stundā x96 stundas=960Ls
Kopā:	Ls13 240

C) Supervīzijai speciālistiem: 6400Ls

10 speciālistiem 18stundu grupas supervīzija un 9 stundas individuālā supervīzija, kas kopumā ir 108 stundas. 108 stundas x 20Ls par stundu x2,5 eksperti=5400Ls. Telpu īre 108stundām x 8Ls stundā=864Ls. Gatavošanās supervīzijai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana, izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa pakalpojumi 13,6 Ls uz cilvēku=136 Ls.

2011.gadā – 91 582Ls

1) Speciālistu apmācībām: 17 582 Ls

Eksperta atalgojums stundā apmācības vadīšanai (Ls)	20 Ls
Kopējais stundu skaits	40 (5 dienas)
Apmācības vadīšanas izmaksas	20Lsx40 stundas x3 eksperti=2400Ls
Gatavošanās apmācībai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana	27,7 Ls uz vienu personu, kopā 277 Ls
Izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa, pasta pakalpojumi	25,4 Ls uz vienu personu, kopā 254 Ls
Telpu īre apmācībai, ēdināšanas izdevumi, kafijas pauzes	40Ls uz personu x13 personas x5dienas=2600Ls
Transporta izdevumi dalībniekiem un ekspertiem	Vidēji 7 Ls vienai personai turp un atpakaļ; 13 personas x7Ls=91 Ls
Izmitināšana 13 personām 4 naktīm apmācību norises laikā	13personasx4naktisx30Ls= 1560 Ls
Pieredzes apmaiņas brauciens uz ārvalsti (kādu no Skandināvijas valstīm, piemēram, Norvēģiju, ņemot vērā šo valstu pieredzi darbā ar vardarbības veicējiem. Šāds brauciens paredzēts, jo Latvijā līdzvērtīgi pakalpojumi vardarbības veicējiem netiek piedāvāti, līdz ar ko nav iespējams ar pakalpojumu sniegšanas praktisko pusi )	13 personasxLs800 (avio biļete Ls250, viesnīcas izdevumi (atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr. 219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” 121,80Ls par naktix3 naktis, 45Ls dienas nauda x 4 dienas) =Ls10 400
Kopā:	Ls17 582

2) Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai: 74 000Ls

A) individuālās konsultācijas: 15000Ls

100 personas x10 konsultācijas x 15Ls konsultācija.

B) grupu terapija 5 grupām (katrā grupā 10 personas, kopumā 50 personas): 46 200 Ls

Šādu pakalpojumu plānots nodrošināt 50 personām. Nodarbībās tiks iesaistīti 4 vadītāji, kopumā plānotas 5 grupas pa 10 personām. Kopējais pakalpojuma ilgums ir 6 mēneši, kuru laikā plānotas 2 grupas terapijas nedēļā (kopumā 48 tikšanās reizes pa 2 stundām katra).

Eksperta atalgojums stundā grupu terapijas vadīšanai (Ls)	20 Ls
Kopējais stundu skaits grupu terapijai (5 grupām)	96h vienai grupaix5=480stundas
Grupu terapijas vadīšanas izmaksas	20Ls x 480stundas x 4 eksperti=38 400Ls
Gatavošanās apmācībai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana	30 Ls uz vienu personu, kopā, 30Lsx50 personas=1500Ls
Izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa pakalpojumi	30 Ls uz vienu personu, kopā 30Lsx50 personas=1500 Ls
Telpu īre, administratīvie izdevumi grupu terapijai	10Ls stundā x480 stundas=4800Ls
Kopā:	Ls46 200

C) Supervīzijai speciālistiem: 12 800Ls

20 speciālistiem (10, ko apmāca 2010.gadā un 10, ko apmāca 2011.gadā) 18stundu grupas supervīzija un 9 stundas individuālā supervīzija, kas kopumā ir 216 stundas. 216 stundas x 20Ls par stundu x2,5 eksperti=10800Ls. Telpu īre 216stundām x 8Ls stundā=1728Ls. Gatavošanās supervīzijai, izdales materiālu un gala atskaites sagatavošana, izdales materiālu pavairošana, kancelejas izdevumi, pasta un tālruņa pakalpojumi 13,6 Ls uz cilvēku=272 Ls.

6. Cita informācija

Jautājums par papildus valsts budžeta finansējuma piešķiršanu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai 2010.gadā un turpmākajos gados ir skatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Labklājības ministrijai nepieciešams sagatavot un ministram noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt Ministru kabineta noteikumu projektus, kas noteiks:

1. vardarbībā cietušo pilngadīgo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību. Noteikumi paredzēs, ka pilngadīgas vardarbībā cietušas personas pakalpojumus saņem dzīvesvietā (10 konsultāciju kurss) vai sociālās rehabilitācijas institūcijā (līdz 30 dienām) – termiņš 2009.gada 31.oktobris;

2. vardarbību veikušo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību. Noteikumi paredzēs, ka vardarbību veikušas personas var saņemt pakalpojumus individuālu konsultāciju (10 konsultāciju kurss) vai grupas terapijas veidā (8 terapijas reizes mēnesī, kopumā 6 mēneši) - termiņš 2010.gada 1.jūnijs.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms
6. Cita informācija		Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas, jo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijas un citas iesaistītās institūcijas būs nepieciešams un plānots iesaistīt, kad tiks gatavoti Ministru kabineta noteikumu projekti, kas konkretizēs sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav attiecināms
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Sabiedrības informēšanas pasākumi pagaidām nav veikti. Tos plānots īstenot vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi, kas konkretizēs sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, nosacījumus pakalpojumu saņemšanai un piešķiršanas kārtību.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas attiecībā uz iespējamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām personām notikušas ar ekspertu - psihologu un psihoterapeitu Ansi Jurģi Stabiņģi, kurš ir viens no vadošajiem speciālistiem, kas strādā ar minēto personu grupu. Eksperts atbalsta nepieciešamību uzsākt mērķtiecīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbību veikušām personām. Konsultācijas ar attiecīgo Saeimas komisiju vai apakškomisiju nav notikušas, Saeimas deputāti nav bijuši iesaistīti normatīvā akta projekta izstrādē.
5. Cita informācija	Labklājības ministrija organizēja tikšanos ar Tieslietu ministrijas Valsts probācijas dienesta pārstāvjiem, lai diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar vardarbības veicēju sociālo rehabilitāciju un kompetenču dalījumu minētajā jomā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta īstenošanai jaunas institūcijas netiks veidotas. Likumprojektā ietverto tiesību normu realizāciju uzraudzīs un kontrolēs Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvalde, kuras esošās funkcijas netiks mainītas vai paplašinātas. Likumprojektā ietverto pasākumu īstenošana, saskaņā ar tajā ietvertajiem pārejas noteikumiem plānota attiecīgi 2010.gada 1.janvārī (sociālās rehabilitācijas pakalpojumu uzsākšana vardarbībā cietušām pilngadīgām personām) un 2010.gada 1.oktobrī (sociālās rehabilitācijas pakalpojumu uzsākšana vardarbību veikušām personām).
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta ar likuma publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmas (NAIS) un bezmaksas datu bāzes www.likumi.lv starpniecību, ar publikācijām citos sabiedrības saziņas līdzekļos, kā arī ievietota Labklājības ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu indivīds var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17¹.pantam: (1) Tiešās pārvaldes iestādes kā sociālo pakalpojumu sniedzējas izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldē, bet tās lēmumu pārsūdz tiesā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. (2) Citu personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbinieku izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram, bet viņa lēmumu pārsūdz tiesā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms

Labklājības ministre I.Purne

Valsts sekretārs

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

R.Beinarovičs

E.Korčagins

Z.Uzuliņa

D.Mauliņa

27.10.2008. 14:15

3495

D.Mauliņa

67021673, Dace.Maulina@lm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.93

2008.gada 16.decembrī

18.§

Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā"

TA-2416, SAN-3914

___________________________________________________________

(I.Purne, I.Godmanis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministre.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2010.gadā un turpmākajos gados likuma īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm likuma par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru prezidents		I.Godmanis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2008-MK-PROT-93-1612-#18.doc