Likums

Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

2008.gada 18.decembrī

Nr.________________

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 3 lp.).

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

Likumprojekts

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē

Izteikt Latvijas Republikas Satversmes 101.pantu šādā redakcijā:

„101. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

[1] Pašreizējā LR Satversmes 101. panta redakcija garantē tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās tikai Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem. Tiesības pildīt valsts dienestu ir garantētas tikai Latvijas pilsoņiem. Tajā pat laikā likums „Par pašvaldībām” nesatur aizliegumu strādāt pašvaldībās (piemēram, pašvaldību komisijās) arī tādām personu grupām, kuras Satversmē nav minētas. Tāpat arī virkne ārzemnieku (piemēram, patreizējais SAB direktors J.Kažociņš, līdz brīdim, kamēr ieguva Latvijas pilsonību) pilda funkcijas, kas uztveramas kā „valsts dienesta pildīšana”.

Pastāv virkne rekomendāciju, kurās autoritatīvas starptautiskas institūcijas aicina Latviju pielaist Latvijas nepilsoņus dalībai pašvaldības vēlēšanās. Kā pēdējo no tām var minēt šī gada 2.decembrī, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa rekomendācijas, kur Latvija tika aicināta nodalīt politisko tiesību jautājumu no naturalizācijas jautājuma un piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldības vēlēšanās, motivējot to ar faktu, ka šāds solis paātrinās nepilsoņu integrāciju Latvijas sabiedrībā.

[2] Spēkā esošajā 101. panta redakcijā ir minēta tikai viena pašvaldību darba valoda. Šis fakts nonāk pretrunā gan ar Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas 10.pantu (kuru Latvija ar atrunām, bet tomēr ratificēja), gan ar Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu Hartas 10. pantu

[3] Pēc tam, kad 2002. gada 30. aprīlī Satversmē tika nostiprināti ierobežojumi dalībai pašvaldību vēlēšanās personām, kas nav Latvijas pilsoņi, jau pēc diviem gadiem nācās izdarīt grozījumus, dodot šīs pašas tiesības arī ārzemniekiem - Eiropas Savienības pilsoņiem.

Šajā sakarā var citēt LR Tiesībsarga 2008. gada 30. septembra slēdzienu, kura rezumējošajā daļā ir teikts: „5. Šobrīd pastāv vairākas jomas, piemēram, īpašumtiesības, dalība pašvaldību vēlēšanās, nodarbinātība u.c., kur normatīvajos aktos Eiropas Savienības pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem. Tas rada situāciju, ka Latvijā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem ir noteikts plašāks tiesību kopums nekā Latvijas nepilsoņiem, kuriem parasti ir ciešāka faktiskā saikne ar Latvija un nav tiesiskas saiknes ar citu valsti. Nepārkāpjot pirmajā punktā minēto valsts mērķi samazināt personu bez pilsonības un arī nepilsoņu skaitu, būtu ieteicams, balstoties uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem, pārvērtēt nepilsoņu tiesību apjomu un likumīgās intereses katru reizi, kad Latvijā kādas tiesības tiek piešķirtas Eiropas Savienības pilsoņiem.”

[4] Analizējot 2008. gada 3.augusta tautas nobalsošanas rezultātus atsevišķos reģionos, ir acīmredzams, ka neatviešu vēlētāju aktivitāte bija tāda pati kā latviešu vēlētājiem. Šis apstāklis, kā arī tas, ka referendumā piedalījās 600 000 vēlētāju, liecina par sabiedrības saliedētību un pilsonisko briedumu. Mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks nākt pretī krievu vēlētāju daļai un atgriezt balsstiesības tiem viņu tautiešiem, kuriem tās jau bija līdz 1991.gada 15.oktobrim un viņu pēcnācējiem.

[5] Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pasūtījuma šogad veiktais pētījums parāda, ka par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldības vēlēšanās iestājas - 47% Latvijas iedzīvotāju, savukārt pret to ir tikai - 34%.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Iesniedzēji piedāvā izslēgt no Satversmes 101. panta normu, kas neļauj nepilsoņiem piedalīties pašvaldības vēlēšanās.

2. Iesniedzēji piedāvā izslēgt no Satversmes 101. panta normu, kas nosaka tikai vienu pašvaldības darba valodu – valsts valodu.

3. Iesniedzēji piedāvā izslēgt no Satversmes 101. panta normu, kas nosaka, ka tikai LR pilsoņi var pildīt valsts dienestu.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts veicinās sabiedrības integrāciju.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas gatavību dalībai ES, 74.punkts; EDSO Parlamentārā Asambleja, 2004. gada Edinburgas Deklarācija, Rezolūcija par situāciju ar nacionālajām minoritātēm Latvijā un Igaunijā (05-09/07/2004); EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs. Latvijas Republika: Saeimas vēlēšanas. 2007. gada 8.februāris; Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcija 1527(2006): Mazākumtautību tiesības Latvijā. 2006. gada 17.novembris; . 2007. gada 16. maija Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra memorands Latvijas valdībai: „Latvijas progresa novērtējums ieviešot Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra 2003. gada rekomendācijas.”; Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību [EKRN] Trešais ziņojums par Latviju, 2008. gada 12. februāris, 115. un 116. pp. un citas

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija