Likumprojekts otrajam lasījumam

 

2009. gada  2.aprīlīlī   Nr.9/10-

 

Rīgā

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

           Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā  likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”  (nr. 1055 /Lp9) izskatīšanai trešajā   lasījumā.

       Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula uz    lpp.

 

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                            A.Barča

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Ārstniecības likumā (nr. 1055 /Lp9)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā nobalsotā redakcija

N

Priekšlikumi

( 3 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

            Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21., 24.nr.; 2008, nr.13) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Ārstniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 7.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2004, 9., 13.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 8., 21., 24.nr.; 2008, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

3) ārstniecības iestāde - šā likuma izpratnē: slimnīcas, rehabilitācijas iestādes, hospitāļi, specializētie centri, tehniskās ortopēdijas iestādes, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, doktorāti (ambulances), poliklīnikas, veselības punkti, speciālie terapijas kabineti, medicīnas augstskolu klīnikas, institūti, kā arī funkcionālo, morfoloģisko, hematoloģisko, bioķīmisko, mikrobioloģisko un citu diagnostisko izmeklējumu, patologanatomisko un tiesu medicīnas izmeklējumu laboratorijas, ārstu prakses;

1. Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

            "3) ārstniecības iestādes – ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām izstrādātajām prasībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus;".

 

 

 

 

1. Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ārstniecības iestādes — ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes, komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus;”.

 

29.pants. (1) Speciālista prakses tiesības apliecina ārstniecības personas sertifikāts un tās reģistrācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ārstniecības personu sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. 

 

 

 

 

 

(2) Ārstniecības personu sertifikāciju atbilstoši kompetencei veic:

1) Latvijas Ārstu biedrība — ārstu un zobārstu sertifikāciju;

2) Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība — funkcionālo speciālistu, funkcionālo speciālistu asistentu, ārsta palīgu, kosmētiķu, laborantu un zobu tehniķu sertifikāciju;

3) Latvijas Māsu asociācija — māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju. /Otrā daļa stājas spēkā 01.01.2009./

(3) Sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstu un sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. /Trešā daļa stājas spēkā 01.01.2009./

 

 

 

 

 

 

            2. Papildināt 29.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: 

            "(4) Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

            (5) Ārstniecības atbalsta personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

 

2. Papildināt 29.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo zināšanu pārbaudes, sertifikāta noformēšanas, reģistrēšanas un tā dublikāta izgatavošanas maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

(5) Ārstniecības atbalsta personu kompetenci ārstniecībā, kā arī teorētisko un praktisko zināšanu apjomu nosaka Ministru kabinets.”

 

31.pants. Personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu iegūst tiesības nodarboties ar ārstniecību Latvijā pēc diploma ekspertīzes un atzīšanas likumā noteiktajā kārtībā. Speciālista prakses tiesības minētās personas iegūst šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:

“31.1 pants.

(1)Ārstniecības pieejamības nodrošināšanai ārstniecības personām izņēmuma gadījumā ir atļauts veikt papildu darbu virs normālā darba laika specialitātes un amata ietvaros pie viena un tā paša darba devēja.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā iespēja ir pieļaujama pēc darbinieka iniciatīvas, ja darba devējs un darbinieks par to ir noslēguši rakstveida vienošanos.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais papildu darbs virs normālā darba laika nedrīkst pārsniegt 20 stundas nedēļā un 240 stundas triju mēnešu periodā.

(4) Darbs, kuru darbinieks veicis virs šā panta trešajā daļā noteiktā laika, uzskatāms par virsstundu darbu.”

 

1

Juridiskais birojs

 

Izslēgt 3.pantu.

Atbalstīts.

 

 

 

 

2

Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt likumprojektu ar jauni pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likumu ar 53.1 pantu šādā redakcijā:

“53.1 pants. (1) Lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, pēc darba devēja vai ārstniecības personas iniciatīvas ārstniecības personām var noteikt citādu normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī triju mēnešu periodā.

(2) Ārstniecības personām piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba laiku, ciktāl to nenosaka šis pants.

(3) Ārstniecības personām var noteikt citādu normālo darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, ja tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības vispārīgie principi.

(4) Ārstniecības personu aizliegts sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas, ja šī persona nepiekrīt tāda normālā darba laika noteikšanai, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku.

(5) Ja ārstniecības personai noteikts citāds normālais darba laiks, kas pārsniedz 40 stundas nedēļā, tad ne retāk kā ik pēc četriem mēnešiem darba devējam nepieciešams saņemt šīs personas rakstveida piekrišanu.

(6) Ārstniecības iestāde veic to ārstniecības personu uzskaiti, kurām noteikts citāds normālais darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, un nodrošina šīs informācijas pieejamību Valsts darba inspekcijai.”

 

Atbalstīts.

3. Papildināt likumu ar 53.1 pantu šādā redakcijā:

“53.1 pants. (1) Lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, pēc darba devēja vai ārstniecības personas iniciatīvas ārstniecības personām var noteikt citādu normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī triju mēnešu periodā.

(2) Ārstniecības personām piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka darba laiku, ciktāl to nenosaka šis pants.

(3) Ārstniecības personām var noteikt citādu normālo darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, ja tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības vispārīgie principi.

(4) Ārstniecības personu aizliegts sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas, ja šī persona nepiekrīt tāda normālā darba laika noteikšanai, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku.

(5) Ja ārstniecības personai noteikts citāds normālais darba laiks, kas pārsniedz 40 stundas nedēļā, tad ne retāk kā ik pēc četriem mēnešiem darba devējam nepieciešams saņemt šīs personas rakstveida piekrišanu.

(6) Ārstniecības iestāde veic to ārstniecības personu uzskaiti, kurām noteikts citāds normālais darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, un nodrošina šīs informācijas pieejamību Valsts darba inspekcijai.”

55.pants. (1) Ar ārstniecību drīkst nodarboties tikai tādas ārstniecības iestādes, kas atbilst ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām obligātajām prasībām.

 

 

 

 

               

 

(2) Obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām nosaka Ministru kabinets. Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstības novērtēšanu veic Ministru kabineta pilnvarotas institūcijas.

(2000.gada 1.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 28.06.2000.)

4. Izslēgt 55.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

 

4. Izslēgt 55.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

                5. Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

                "15. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī."

 

 

 

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.”

 

 

 

3

Sociālo un darba lietu komisija

 

Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem”.

 

 

Atbalstīts.

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem”.