Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

16.12.2008.                   Nr.90/TA-3968

 

Saeimas Prezidijam

 

Lūdzu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdes darba kārtībā Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra sēdē atbalstīto likumprojektu "Banku pārņemšanas likums". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Brencis 67083996, Martins.Brencis@fm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra sēdes protokola Nr.93    101.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

Likumprojekts

 

Banku pārņemšanas likums

 

1. pants

 

(1)               Likuma mērķis ir Latvijas Republikas banku sistēmas stabilitātes saglabāšana un maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšana sabiedrības interesēs.

 

(2)               Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Komerclikuma, Noguldījumu garantiju likuma, Komercķīlas likuma un likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteikumi bankas pārņemšanai piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

 

2.pants

 

(1)               Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz Latvijas Republikā reģistrētām bankām un to filiālēm Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuras saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai.

 

(2)               Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz Eiropas Savienības dalībvalstīs vai uz trešajās valstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā.

 

(3)               Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz bankām, kas līdz šī likuma 6.pantā minētā lēmuma par pārņemšanu pieņemšanai atzītas par likvidējamām vai maksātnespējīgām, vai pret kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiesā ir iesniegusi maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu.

 

3.pants

 

(1)               Bankas pārņemšana pieļaujama izņēmuma gadījumos, kad Latvijas Republikas banku sistēmas stabilitāte un maksājumu sistēmu raita darbība ir nopietni apdraudēta vai tiktu apdraudēta, ja bankas pārņemšana nenotiktu un banka tādēļ nespētu ievērot likumā noteiktās banku darbību regulējošās prasības.

 

(2)               Bankas pārņemšana pieļaujama uz līguma pamata vai pret taisnīgu atlīdzību uz atsevišķa likuma pamata.

 

4.pants

 

(1)               Bankas pārņemšana notiek:

 

1)                atsavinot bankas emitētās akcijas; vai

2)                atsavinot bankas mantu, tiesības un saistības.

 

(2)               Bankas pārņēmējs var būt valsts tiešās pārvaldes iestādes personā vai valsts kapitālsabiedrība.

 

(3)               Akciju atsavināšanas gadījumā nav piemērojami noteikumi par akcionāru pirmpirkuma tiesībām.

 

(4)               Neatkarīgi no kreditoru piekrišanas uz šā likuma 3.pantā minētā atsevišķā likuma pamata dzēšamas visas uz atsavināmajām akcijām ierakstītās ķīlas tiesības un citi apgrūtinājumi, izņemot tos, kuras bankas pārņēmējs pārņēmis uz sevi. Personas, kam par labu nostiprināta ķīla, saņem tām pienākošās summas priekšrocības kārtībā no akcionāriem izmaksājamās atlīdzības. Ja akcijas apgrūtinātas ar tādiem parādiem, kuri pārsniedz noteikto atlīdzību par atsavināmajām akcijām, šiem kreditoriem ir tiesības prasīt no sava personiskā parādnieka tā parāda atlikuma samaksu, kas nav dzēsts ar atsavināto akciju ekvivalentu.

 

5.pants

 

Bankas pārņemšana neietekmē bankai līdz pārņemšanai piešķirto valsts atbalstu un Latvijas Bankas finansējumu.

 

6.pants

 

(1)       ;         Bankas pārņemšanu var ierosināt Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai Latvijas Banka. Ierosinājumu iesniedz Finanšu ministrijai, tajā norādot pamatojumu un faktus, kas norāda uz šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

 

(2)               Finanšu ministrija kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Banku nekavējoties izvērtē bankas pārņemšanas lietderību un nepieciešamību, kā arī iespējamo bankas pārņemšanas veidu saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmo daļu. Ja pieņemts vienprātīgs lēmums par bankas pārņemšanas lietderību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzdod pārņemamās bankas valdei paziņot akcionāriem par sarunu uzsākšanu, vienlaicīgi nosakot pienākumu valdei saņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iepriekšēju akceptu darījumiem, kuri rada pārņemamai bankai jaunas saistības vai palielina esošo saistību apjomu. Finanšu ministrs uzsāk sarunas ar banku vai tās akcionāriem par bankas labprātīgu pārņemšanu. Ja piecu darba dienu laikā pēc sarunu uzsākšanas ar banku vai tās akcionāriem vienošanās par bankas labprātīgu pārņemšanu netiek panākta, finanšu ministrs sagatavo šā likuma 3.pantā minētā likuma projektu bankas piespiedu pārņemšanai.

 

(3)               Lēmumu par bankas pārņemšanu pieņem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ierosinājuma. Lēmuma projektam par bankas labprātīgu pārņemšanu pievienojams ar banku vai tās akcionāriem saskaņots līguma projekts. Lēmuma projektam par bankas piespiedu pārņemšanu pievienojams likumprojekts bankas piespiedu pārņemšanai un šā likuma 8.pantā minētās komisijas novērtējums. Lēmumā par bankas piespiedu pārņemšanu nosaka taisnīgās atlīdzības apmēru.

 

7.pants

 

(1)       Līgumā par bankas labprātīgu pārņemšanu ietver pārņemšanas noteikumus, tajā skaitā atlīdzības apmēru un samaksas kārtību.

 

(2)        Likumā par bankas pārņemšanu ietver pārņemšanas noteikumus un bankai vai bankas akcionāriem piešķiramās taisnīgas atlīdzības samaksas kārtību.

 

8.pants

 

(1)               Akciju piespiedu atsavināšanas gadījumā bankas akcionāriem piešķiramās taisnīgās atlīdzības apmērs tiek noteikts saskaņā ar novērtējumu atbilstoši summai, kuru bankas akcionārs iegūtu bankas likvidācijas gadījumā. Mantas, tiesību un saistību piespiedu atsavināšanas gadījumā bankai piešķiramās taisnīgās atlīdzības apmērs tiek noteikts saskaņā ar novērtējumu atbilstoši summai, kuru banka iegūtu, pārdodot mantu bankas likvidācijas procesā. Ja pārņemamā banka saņēmusi valsts atbalstu vai Latvijas Banka tai piešķīrusi finansējumu pirms ierosinājuma par bankas pārņemšanu vai vienlaicīgi ar to, nosakot atlīdzības apmēru, no aprēķiniem izslēdzams bankai piešķirtais valsts atbalsts un Latvijas Bankas finansējums.  

 

(2)               Novērtējumu veic finanšu ministra apstiprināta komisija, kuras sastāvā ietilpst pa vienam pārstāvim no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas un Valsts kases. Komisijas darbu nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Komisiju vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis.

 

(3)               Novērtējums ir veicams atbilstoši bankas stāvoklim, kāds tas bija dienā, kad atbilstoši šā likuma 6.panta pirmajai daļai Finanšu ministrijai ir iesniegts ierosinājums par bankas pārņemšanu. Komisijas locekļi nav civiltiesiski atbildīgi par sekām, kādas rodas vai varētu rasties novērtējuma rezultātā, izņemot ja tiek pierādīts, ka kāds no komisijas locekļiem darbojies prettiesiski.

 

(4)               Strīda gadījumā bankai vai bankas akcionāriem piešķiramās taisnīgās atlīdzības apmēru nosaka tiesa civilprocesuālajā kārtībā pēc bankas vai bankas akcionāru prasības. Šāda prasība nav nodrošināma ar prasības nodrošinājumu.

 

(5)               Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā par bankai vai bankas akcionāriem piešķiramās atlīdzības apmēru neaptur lēmuma izpildi un nerada bankas pārņēmējam tiesību un saistību ierobežojumus uz atsavinātajām bankas emitētajām akcijām vai pārņemto mantu, tiesībām un saistībām.

 

9.pants

 

(1)               Ja bankas pārņemšana notiek uz šī likuma 3.pantā minētā atsevišķā likuma pamata un piespiedu kārtā tiek atsavināta daļa no bankas akcijām, bankas valde trīs darba dienu laikā pēc bankas pārņēmēja rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsludina bankas akcionāru ārkārtas sapulci.

 

(2)               Paziņojumā par akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu norāda sapulces darba kārtību. Paziņojums par akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā trīs dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Finanšu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

A.Slakteris

M.Bičevskis

M.Brencis

M.Radeiko

M.Brencis

 

2008.12.16. 17:08

916

M.Brencis

67083996, Martins.Brencis@fm.gov.lv


Likumprojekta

“Banku pārņemšanas likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Banku darbību Latvijā pamatā regulē Kredītiestāžu likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un Komerclikums.

No minētajiem likumiem izriet, ja banka ir nonākusi finansiālās grūtībās (tai ir vai draud iestāties faktiskās maksātnespējas pazīmes), bankas maksātspēja atjaunojama, piesaistot papildus kapitālu, vai, ja papildus kapitāla piesaiste nav iespējama, ierosinot maksātnespējas procesu. Bankas objektīvi pamatota nespēja piesaistīt papildus privāto kapitālu, lai nodrošinātu tās darbību regulējošo prasību nepārtrauktu ievērošanu, un maksātnespējas procesa ierosināšana vispārējas finanšu krīzes apstākļos rada nopietnus draudus valsts banku sistēmas stabilitātei un maksājumu sistēmu raitai darbībai un līdz ar to sabiedrības interesēm kopumā.

Banku sistēmas stabilitātes saglabāšanas un maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšanas nolūkā valstij apmaiņā pret finansiālās palīdzības piešķiršanu ir jāpārņem banka, lai valsts varētu atgūt bankas maksātspējas nodrošināšanā ieguldītos valsts budžeta līdzekļus un banka varētu turpināt darboties atbilstoši banku darbību regulējošajām likuma prasībām.

Bankas pārņemšana nozīmē bankas emitēto akciju vai mantas, tiesību un saistību atsavināšanu par labu valstij vai valsts kapitālsabiedrībai labprātīgi vai piespiedu kārtā.

Bankas piespiedu pārņemšana sabiedrības interesēs atbilstoši Satversmes 105.pantam ir pieļaujama, ja tā tiek veikta uz atsevišķa likuma pamata un par taisnīgu atlīdzību. Tas ir, tiek pieņemts likums, kurš attiecas uz konkrētu gadījumu un ir attiecināms uz vienu konkrētu subjektu.

Banku pārņemšanas noteikumus, kuri attiektos uz konkrētu gadījumu kopumu banku sistēmā, būtu attiecināmi uz nenoteiktu subjektu (banku) loku banku sistēmā un noteiktu kādos gadījumos un kā valsts var pārņemt banku, likums šobrīd neregulē.

Banku pārņemšanas jautājums jo īpaši aktuāls Eiropas Savienības līmenī kļuvis visaptverošās finanšu krīzes ietekmē. 2008.gada 7.oktobra Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu lietu ministru padomes sanāksmē ministri panāca vienošanos par tūlītēju Eiropas Savienības līmenī koordinētu rīcību, lai novērstu finanšu krīzi. Ministru vienošanās paredz atbalstu sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm un apņemšanos veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu banku sektora stabilitāti un aizsargātu personu noguldījumus, tai skaitā, lai aizsargātu noguldītāju intereses un sistēmas stabilitāti, izmantojama sistēmiski būtisku banku pārņemšana. Sanāksmes laikā ministri vienojās arī par principiem savā turpmākajā rīcībā, proti: (1) intervencei ir jābūt savlaicīgai un valsts atbalstam ir jābūt ar pagaidu raksturu; (2) rūpīgi jāuzrauga nodokļu maksātāju intereses; (3) intervences sekas /izmaksas ir jāsedz esošajiem finanšu iestāžu akcionāriem; (4) valdībai jābūt pilnvarām veikt izmaiņas finanšu iestāžu vadībā; (5) finanšu iestādes vadībai nebūtu jāsaglabā pārmērīgi atalgojumi, valdībai ir jābūt pilnvarām iejaukties attiecībā uz šo iestāžu vadības atalgojumu; (6) jāaizsargā konkurējošu subjektu intereses, īpaši piemērojot valsts atbalsta nosacījumus.

Š.g. 14.oktobrī norisinājās Eirogrupas valstu samits, kura laikā tapa Eirogrupas deklarācija par saskaņoto Eiropas pasākumu plānu finanšu stabilitātes nodrošināšanai, kas aicina visu Eiropu darboties vienoti, bet jo īpaši, ka Eiropas Savienības un eirozonas valstu valdības, centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi rīkotos saskaņā ar noteiktiem principiem, tostarp, nodrošināt piekļuvi finanšu līdzekļiem grūtībās nonākušajām bankām, piemēram, valdībai iegādājoties banku aktīvus, valdības vērtspapīrus izmantojot valūtas nākotnes mijmaiņas darījumos, sniedzot valdības garantijas, kā arī atļaut efektīvu problēmās nonākušo banku rekapitalizāciju, vienlaicīgi ņemot vērā nodokļu maksātāju intereses.

Š.g. 15.-16.oktobra Eiropadomē Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītāji pārapstiprināja 7.oktobra Ekonomikas un finanšu jautājumu ministru padomes un 14.oktobra Eirogrupas samita laikā panāktās vienošanās.

Banku pārņemšana uz likuma pamata jau ir notikusi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Par šādu pasākumu veikšanu ir izšķīrušās Īrijas un Lielbritānijas Apvienotās Karalistes, Vācijas valdības. Zviedrijā valsts pārņēma bankas 90.gadu sākumā banku sektora krīzes laikā.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts nosaka pie kādiem apstākļiem un kādā kārtībā valsts var pārņemt banku. Likums nodrošina, ka tiek ievēroti vispārējie valsts pārvaldes principi un cilvēktiesību aizsardzība saskaņā ar Satversmi un Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīviem aktiem.

 

Bankas pārņemšana pieļaujama uz līguma pamata vai pret taisnīgu atlīdzību uz atsevišķa likuma pamata.

 

Ja netiek panākta vienošanās par labprātīgu pārņemšanu, likumprojekts paredz, ka katram konkrētam piespiedu pārņemšanas gadījumam tiek izdots atsevišķs likums. Šāda pieeja nodrošina, ka likumdevējs katrā konkrētā gadījumā pārliecinās, ka ir iestājies tāds ārkārtas gadījums, ka valsts banku sistēmas stabilitātes saglabāšanas, maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšanas un sabiedrības interesēs ir nepieciešams pārņemt attiecīgās bankas akcijas vai mantu, tiesības un saistības.

 

Likumprojekts paredz kārtību, kādā tiek sniegts ierosinājums bankas pārņemšanai un pārņemšanā iesaistītās iestādes. Ir ietverti konkrēti kritēriji, kuriem iestājoties šāda pārņemšana ir nepieciešama un pamatota.

 

Likumprojekts paredz, ka katrā gadījumā saistībā ar bankas piespiedu pārņemšanu tiek paredzēta taisnīga atlīdzība, un nosaka šīs atlīdzības noteikšanas pamatprincipus.

 4. Cita informācija

  -

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošana s efektivitāte

Tiks noteikts normatīvais regulējums Latvijas Republikas banku sistēmas stabilitātes saglabāšanai un maksājumu sistēmas raitas darbības nodrošināšanai gadījumos, kad Latvijas Republikas banku sistēmas stabilitāte un maksājumu sistēmu raita darbība finanšu krīzes gadījumos ir nopietni apdraudēta.

 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms.

 7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2008. gads

 Turpmākie trīs gadi

 2009.gads

 n+2  2010.gads

2011.gads

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

 Nav attiecināms

š Nav attiecināms

Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms

 6. Cita informācija 

Kā norādīts anotācijas I. sadaļas 3.punktā likumprojekts paredz kārtību, kādā tiek sniegts ierosinājums bankas pārņemšanai un pārņemšanā iesaistītās iestādes. Ir ietverti konkrēti kritēriji, kuriem iestājoties šāda pārņemšana ir nepieciešama un pamatota.

Likumprojekta 3.pants paredz, ka „bankas pārņemšana pieļaujama pret taisnīgu atlīdzību uz līguma vai atsevišķa likuma pamata.”

Tādēļ ietekme uz valsts budžetu, kas var rasties konkrētas Bankas pārņemšanas gadījumā, ir aprēķināma tikai pēc 3.pantā minētā likuma pieņemšanas.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Jaunus normatīvos aktus papildus šim likumprojektam nav nepieciešams izdot.

 

Kredītiestāžu likuma 99.1 panta pirmā daļa jau tagad paredz, ka, lai panāktu Latvijas kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību. Šī panta otrā daļa nosaka, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar šajā likumā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finanšu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai. Uz šī pienākuma pamata Finanšu un kapitāla tirgus komisija arī var iesniegt priekšlikumu finanšu ministram atsevišķa likuma sagatavošanai par konkrētas kredītiestādes pārņemšanu (nacionalizāciju).

 2. Cita informācija

  -

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Likumprojekts atbilst Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.panta 1.punktam un Konvencijas Pirmā protokola 1.pantam.

Konvencijas 6.panta 1.punkts nosaka, ka:

„Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā. Tiesas spriedumu jādara publiski zināmu, taču preses un publikas klātbūtne procesā var tikt pilnībā vai daļēji aizliegta morālu apsvērumu, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības interesēs tādā demokrātiskā sabiedrībā, kur to prasa nepilngadīgo intereses vai procesa dalībnieku privātās dzīves drošība, vai arī tajā apmērā, kuru tiesa uzskata par absolūti nepieciešamu īpašos apstākļos, kad atklātība apdraudētu justīcijas intereses.”

Savukārt Konvencijas Pirmā protokola 1.pants nosaka, ka:

„Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem.

Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm, vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu.”

Konvencijas Pirmā protokola 1.pants īpaši pieļauj publiskās varas orgāniem plašu rīcības brīvību, kad tie iejaucas personas īpašumtiesībās, tas ir, šis pants pieļauj personas īpašuma tiesību ierobežošanu vai pat atņemšanu „sabiedrības interesēs.”

Konvencijas Pirmā protokola 1.pants ietver trīs galvenos principus – tiesības uz brīvu īpašuma tiesību īstenošanu, īpašuma/aktīvu atņemšanas aizliegums, izņemot, ja tas notiek atsevišķu iemeslu dēļ un Dalībvalsts tiesības kontrolēt īpašuma/aktīvu izmantošanu saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem.

Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - Tiesa) praksi:

1. Bramelid un Malmstrom v. Sweden lietā Tiesa konstatēja, ka Konvencijas Pirmā protokola 1.panta izpratnē ar jēdzienu „īpašums” jāsaprot arī akcijas.

2. Lietā Credit and Industrial Bank v. The Czech Republic Tiesa atzina, ka gadījums, kad tiek piemērots ārkārtas process saistībā ar piespiedu administrācijas ieviešanu un attiecīgo ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistrā, ir saistīts ar ierobežojumiem attiecībā uz iesniedzēja bankas iespēju pārvaldīt tās aktīvus. Līdz ar to, attiecīgajā lietā Tiesa konstatēja, ka ir piemērojams Konvencijas 6.panta 1.punkts.  

3. Credit and Industrial Bank lietā, Tiesa konstatēja Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu, jo:

a) iesniedzējam nebija iespējas pārsūdzēt kompetentā tiesā lēmumu par piespiedu administrācijas ieviešanu iesniedzēja bankā;

b) iesniedzēja prasība saistībā ar lēmuma par piespiedu administrācijas uzturēšanas termiņa pagarināšanas pārskatīšanu netika izskatīta pēc būtības, jo nacionālā tiesa konstatēja, ka iesniedzējs nav pilnvarots sniegt šādu prasību bankas vārdā.

Tiesa secināja, ka piespiedu administrācijas ieviešana un administrācijas uzturēšanas termiņa pagarināšana aizskar iesniedzēja bankas civiltiesības (civil right) Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē, tādējādi radot iesniedzējam tiesības uz tiesu, lai apstrīdētu piespiedu administrācijas ieviešanas iemeslus.

Tiesa norādīja, ka gadījumos, kad valsts pārvaldes institūcijas (administrative authorities) pieņem augstāk minēta rakstura lēmumus, šādiem lēmumiem jāpakļaujas neatkarīgai kontrolei, ko veic „tiesu varas iestāde, kam ir pilna jurisdikcija” (t.i., jābūt jurisdikcijai izskatīt jautājumu pēc būtības un pieņemt saistošu lēmumu, nepieciešamības gadījumā atceļot vai apturot valsts pārvaldes institūcijas pieņemtos lēmumus vai rīcību), kas atbilst Konvencijas 6.panta 1.punktā ietvertajām garantijām. 

 

Lietā Bryan v. the United Kingdom  Tiesa noteica, ka šādai tiesu varas iestādei ir jābūt „neatkarīgai un objektīvai”.

 

Jāatzīmē, ka Credit and Industrial Bank lietā, kaut arī iesniedzēja banka sūdzējās arī par Konvencijas Pirmā protokola 1.panta pārkāpumu, tiesa šo iesniedzēja sūdzību neskatīja, uzskatot, ka pēc būtības iesniedzējs sūdzas par „tiesībām uz tiesu” (access to court).

 

4. Lietā Capital Bank AD v. Bulgaria  Tiesa konstatēja, ka Konvencijas 6.panta 1.punkts nešaubīgi attiecas arī uz banku bankrota procedūras uzsākšanas gadījumiem,  kas norāda uz to, jāparedz iespēja pārsūdzēt trešo personu (valsts pārvaldes iestādes, FKTK) lēmumus saistībā ar banku maksātspēju.

 

Tādējādi likumprojekts atbilst Konvencijai un Tiesas praksei, jo paredz kārtību un kritērijus personas īpašuma tiesību ierobežošanai – īpašuma piespiedu atsavināšanai, kā arī taisnīgas atlīdzības noteikšanas principus un kārtību. Likumprojektā noteikta lēmuma par bankas pārņemšanas pārsūdzēšanas kārtība un lēmuma par bankas akcionāriem piešķiramās atlīdzības pārsūdzēšanas kārtība.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms.

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 

  

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms.

& nbsp;6. Cita informācija

 -

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Banku, valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”, Saeimas Juridisko biroju, Ministru kabineta pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

Visas likumprojekta izstrādē iesaistītās institūcijas atbalsta likumprojekta izstrādi un redakciju, izņemot Saeimas Juridisko biroju, kas iebilst pret likumprojekta izstrādi.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

 5. Cita informācija

  -

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Likuma izpilde iespējama uzreiz pēc tā stāšanās spēkā.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā „NAIS” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv. 

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Persona savas tiesības varēs aizstāvēt saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošām tiesību normām, kā arī, ja likums aizskar personas cilvēktiesības, vēršoties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā likumā paredzētajā kārtībā.

 4. Cita informācija

  -

 

Finanšu ministrs                                                                                                A.Slakteris

 

 

Finanšu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

A.Slakteris

M.Bičevskis

M.Brencis

M.Radeiko

M.Brencis

 

2008.12.16. 17:08

2361

M.Brencis

67083996, Martins.Brencis@fm.gov.lv


Latvijas republikas Ministru kabineta sēdes protokola izraksts

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

Nr.93

2008.gada  16.decembrī

 

 

101.§

 

Likumprojekts "Banku pārņemšanas likums"

TA-3968

___________________________________________________

(A.Slakteris, M.Brencis, J.Brazovskis, G.Bērziņš, V.Veldre, I.Godmanis)

 

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

Valsts kancelejas direktore                   G.Veismane