Rīgā

 

 

Rīgā

 

10.12.2008.                Nr.90/TA-3830, TA-3818,

TA-3819, TA-3823, TA-3836

 

Saeimas Prezidijam

 

Lūdzu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu iekļaut Saeimas 2008.gada 11.decembra sēdes darba kārtībā un atzīt par steidzamu Ministru kabineta sēdē atbalstīto valsts budžeta 2009.gadam grozījumu likumprojektu paketi: likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"", likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"", likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" un likumprojektu "Par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem finansēto institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā". Likumprojektus izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgās amatpersonas - Adijāne 67095437, Zane.Adijane@fm.gov.lv, Smirnova 67083843, Irina.Smirnova@fm.gov.lv, Regža 67095511, nora.regza@fm.gov.lv, Pužule 67095521, Gunta.Puzule@fm.gov.lv, Brencis 67083996, Martins.Brencis@fm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" uz       lp.

2. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" anotācija uz      lp.

3. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" paskaidrojumi uz       lp.

4. Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma uz           lp.

5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" uz     lp.

6. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" anotācija uz 6 lp.

7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" uz     lp.

8. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" anotācija uz 7 lp.

9. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli""
uz      lp.

10. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" anotācija uz 10 lp.

11. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem finansēto institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" uz      lp.

12. Likumprojekta "Par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem finansēto institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" anotācija uz 6 lp.

13. Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra sēdes protokola Nr.89  1.§, 2.§, 3.§, 4.§ un 5.§ izraksts uz 7 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Projekts

 

 

Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”

 

Izdarīt likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, nr.__) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1.,2. un 3.pantu šādā redakcijā:

 

„1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2009.gadam ieņēmumos 4 406 584 828 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

 

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2009.gadam izdevumos 5 146 019 328 latu apmērā saskaņā ar 1. un 3.pielikumu.

 

3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 323 728 044 latu apmērā, tajā skaitā:

1) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām – izglītības pasākumiem 321 267 912 latu apmērā. Sadalījumu pa programmām un pašvaldībām nosaka Izglītības un zinātnes ministrija;

2) pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 982 792 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu;

3)  pašvaldību pasākumiem 1 477 340 latu apmērā saskaņā ar 18.pielikumu.”

 

2. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

 

„5.pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar 14.pielikumu. Izdevumus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem plānot atbilstoši 14.pielikumam, ievērojot samazinājumu atlīdzībai 15 procentu apmērā. Izdevumus pārējiem ilgtermiņa saistību veidiem plānot 3.pielikumā noteikto apropriāciju ietvaros, kas nepārsniedz 14.pielikumā noteiktos apjomus.

 

6.pants. Noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās pēc nomināla 5 000 000 000 latu apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2009.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 229 331 463 latu apmērā saskaņā ar 15.pielikumu.”

 

3. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

 

„8.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 75 000 000 latu, tajā skaitā 50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai un 24 000 000 latu apmērā investīciju projektiem, kam piešķirts valsts budžeta finansējums 2009.gadā un, kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, 1 000 000  pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai un investīciju projektiem, kam piešķirts valsts budžeta finansējums 2009.gadā un, kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.  Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā.

(2) Noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu neietekmē pašvaldību ilgtermiņa saistības, ko tās uzņēmušās atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.pantam.

(3) Rajona padomei ir tiesības saņemt aizņēmumu šī panta pirmajā daļā minētajam mērķim vai sniegt galvojumu tikai tad, ja šāda aizņēmuma ņemšanu vai galvojuma sniegšanu ir atbalstījušas vairāk nekā puse no vietējām pašvaldībām, kuras pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas veidos novadu, kas, pamatojoties uz Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā noteikto, būs rajona padomes attiecīgo institūciju pārņēmējas un apņemas pilnā apmērā atmaksāt rajona padomes saņemto aizņēmumu vai sniegto galvojumu. Vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumos norādāmi saistību izpildes finansējuma avoti.

          (4) Noteikt, ka pašvaldībām īstermiņa aizņēmumi budžeta un finanšu vadībai netiek piešķirti.”

 

4. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

 

„10.pants. Lai nodrošinātu līdzekļu ieskaitīšanu un izdevumu finansēšanu, noteikt, ka Labklājības ministrija atbilstoši 3.pielikumā noteiktajai sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apropriācijai saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” precizē sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu īpatsvaru gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā un iesniedz Finanšu ministrijā.”  

 

5. Izslēgt 12.pantu.

 

6. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

 

„16.pants. Noteikt, ka programmas 01.00.00 “Mērķdotācijas izglītības pasākumiem”, programmas 05.00.00 “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”, programmas 10.00.00 „Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” un programmas 14.00.00 “Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija un ka tā sagatavo sadalījumu pa programmām un pašvaldībām un nodrošina programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts kasei.”

 

7. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

 

„19.pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir pašvaldību budžetiem 83 procentu apmērā un valsts budžetam — 17 procentu apmērā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums — 90 lati un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 63 lati mēnesī.”

 

8. Izslēgt 20.pantu.

 

9. Izslēgt 23.,24. un 25.pantu.

 

10. Izslēgt 40. un 41.pantu.

 

11. Izslēgt 4.,5.,6.,7.,8.,9.,10.,11.,12. un  16.pielikumu.

 

12. Papildināt ar 43.,44.,45.,46.,47.,48.,49. un 50.pantu šādā redakcijā:

 

 „43.pants.  Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī ministriju un citu centrālo valsts iestāžu apropriācijas ietvaros  pašvaldībām,  līdzekļu piešķiršanas  un to izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 44.pants.  Ministrijām un citām centrālām valsts iestādēm sagatavot finansēšanas plānus asignējumu saņemšanai Valsts kasē,  ievērojot 3.pielikumā attiecīgās ministrijas un citas centrālās iestādes norādītās budžeta programmas un apakšprogrammas un apstiprināto izdevumu kopsummu, kā arī šā likuma 5.panta nosacījumus.

 

45. pants. Finanšu ministrijai 3.pielikumā noteiktās apropriācijas ietvaros nodrošināt finansējumu valsts parāda vadībai 148 376 800 latu apmērā, iemaksām Eiropas Kopienas budžetā 181 480 000 latu apmērā un līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 14 774 283 apmērā.

 

46.pants. Labklājības ministrijai nodrošināt šā likuma 3.pielikumā pamatbudžetā apstiprinātās apropriācijas ietvaros programmā 20.00.00 „Valsts sociālie pabalsti” izdevumus sociālajiem pabalstiem 107 975 100 latu apmērā un sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā  apstiprinātās apropriācijas ietvaros apakšprogrammā 04.05.00 „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets”  izdevumus ne vairāk kā 17 902 004 latu apmērā.

 

47.pants. Noteikt, ka Ministru kabinets izstrādā grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” un iesniedz Saeimā  līdz 2009.gada 1.martam.

 

48.pants. Izstrādājot grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”, izvērtēt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu finansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, tajā skaitā tehniskajai palīdzībai.

 

49.pants. Grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” sagatavo, izmantojot šādus pieņēmumus:

1) iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās samazinās par 5 procentiem;

2) patēriņa cenu inflācijas (gada vidējās) pieaugums ir 5,9 procentiem;

3) reģistrētais bezdarbs palielinās līdz 10,0 procentiem no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

 

50.pants. Noteikt valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus, izdevumus un finansiālo bilanci 2010. un 2011.gadam saskaņā ar 19.pielikumu.”

 

13. Izteikt 1.pielikumu šā likuma 1.pielikuma redakcijā.

 

14. Izteikt 2.pielikumu šā likuma 2.pielikuma redakcijā.

 

15. Izteikt 3.pielikumu šā likuma 3.pielikuma redakcijā.

 

16. Izteikt 19.pielikumu šā likuma 4.pielikuma redakcijā.

 

 

Likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

 

 

Valsts konsolidētais budžets 2009.gadam

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts deleģēto pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju novirza valsts mērķu sasniegšanai. Valsts budžeta izdevumus veido apropriācijas, kas noteiktas konkrētu valsts funkciju realizēšanai saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Ievērojot, ka ekonomikas izaugsme apstājusies un tā ir pat samazinājusies, ir vajadzīga neatliekama, izlēmīga un saskaņota valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcība, lai novērstu tālāku ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos, stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu, sabalansētu sabiedrības vēlmes ar to īstenošanas iespējām, pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē un publisko pakalpojumu sniegšanā, tādējādi radot pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē. Latvijas Republikas valdība sadarbībā ar Latvijas Banku pēc rūpīgas situācijas analīzes ir sagatavojusi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu.

Šīs programmas mērķis ir stabilizēt Latvijas ekonomiku, uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” ir sagatavots, balstoties uz pārskatītām prognozēm,  lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP.

Galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas ietverti 2009.gada budžeta grozījumos:

Papildus jau valsts budžetā plānotajam strādājošo skaita samazinājumam paredzēta nominālās darba samaksas samazināšana par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās un ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos;

Samazināti izdevumi precēm un pakalpojumiem valsts vajadzībām par 25 %;

Par vidēji 25 % samazināti valsts izdevumi subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi;

Uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēti agrāk plānotie tālākie valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumi.

Šo pasākumu īstenošanai ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm jāveic valsts politiku un valsts institūciju funkciju izvērtējumu.

  

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Ņemot vērā, ka likumprojektā „Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” paredzēts būtisks izdevumu samazinājums, likumprojekts jāpieņem nekavējoši, lai savlaicīgi nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskā gada precizēto pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” paredzēti šādi grozījumi:

Ÿ         ņemot vērā budžeta ieņēmumu 2008.gada izpildi 11 mēnešos un precizētās makroekonomiskās attīstības prognozes, precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

Ÿ         veikts šāds izdevumu samazinājums:

paredzēts valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais samazinājums 356,8 milj. latu apmērā;

paredzēts valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums  62,8 milj. latu apmērā;

samazināts pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums.

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Likumprojekts nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina rūpīgu esošās apropriācijas analīzi ar mērķi noteikt prioritātes savas darbības nodrošināšanai un veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanai.

Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 4 406,6 milj. latu, bet izdevumi – 5 146,0 milj. latu.

Salīdzinājumā ar 2009.gada sākotnējo plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu samazinājums 912,0 milj. latu apmērā un izdevumu samazinājums 419,6 milj. latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009.gadā prognozēti 3 155,6 milj. latu un izdevumi plānoti 3 679,3 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar 2009.gada sākotnējo plānu ir 356,8 milj. latu jeb 8,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1 268,6 milj. latu un 1 484,4 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu samazinājums pret 2009.gada sākotnējo plānu ir 62,8 milj. latu jeb 4,1%.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Eiropas Savienības fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tai skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.

Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.-2013. gadu periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai. Vienlaicīgi Valdība  veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku  resursu izmantošanu un ātrāku  finanšu līdzekļu apriti.

Ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai un ieguldījumu ražošanā veicināšanas nolūkā turpināta nodokļu akcenta pārdali no tiešajiem ar ražošanu saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības politiku instrumentu – Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām un pamatprincipiem tiek atmaksāti valsts budžetam.

Pieejamais finansējums veicina tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām, izmantojot Eiropas Savienības politiku instrumentu sniegto finansiālo atbalstu.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti līdzekļi pensiju un pabalstu izmaksai. 

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Paredzēts finansējums vides kvalitātes uzlabošanas un infrastruktūras sakārtošanas pasākumu turpināšanai, dabas resursu saglabāšanai, apsaimniekošanai un ilgtspējīgu izmantošanai, sabiedrības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu un drošu radioaktīvo vielu, bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, normatīvo aktu un politikas īstenošanas dokumentu izstrādei vides un dabas aizsardzības jomā atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām.

 

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Grozījumi 2009.gada plānā

Turpmākie trīs gadi

2009 plāns ar grozījumiem

2010 ietvars

2011 ietvars

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

-912 013,6

-459 013,6

 

 

 

-453 000,0

 

  4 406 584,8

3 155 601,8

 

 

 

1 268 604,5

  4 539 022,8

4 930 166,8

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

-419 563,1

-356 761,9

 

 

 

-62 801,2

5 146 019,3

3 679 271,0

 

 

 

1 484 369,7

 

  5 254 117,2

 5 352 720,4

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

-492 450,5

-102 251,7

 

 

 

-390 198,8

-739 434,5

-523 669,2

 

 

 

-215 765,3

  -715 094,4

  -422 553,6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai (aizņēmumi, maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumi, ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumi, valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumi)

492 450,5

 

739 434,5

  715 094,4

422 553,6

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Saskaņā ar likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” 3.pielikumu. 

 

Nav attiecināms.

 

 

6. Cita informācija 

Nav attiecināms.

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī mi nistrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” likumu projektu paketē ir iekļauti un jāpieņem šādi likumprojekti:

1)                  Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””;

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””;

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””;

Likumprojekts „Par valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā”

 

 

2. Cita informācija

  Nav attiecināms.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Grozījumos netiek mainīts apjoms Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā veikšanai.

Eiropas Savienības dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī 2003.gada maijā parakstītais Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.

Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2000.gada 29.septembra Lēmums par Kopienu pašu resursu sistēmu (2000/597/EC, Euratom), Padomes 2000.gada 22.maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EC, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu, kā arī Padomes 2004.gada 16.novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2028/2004, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

 

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, likumprojektā nav plānots finansējuma samazinājums dalības maksai.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Ir uzklausīts Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Zviedrijas valdības un Latvijas Bankas ekspertu viedoklis.

 

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā “Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” tiks publicēts Latvijas Vēstnesī, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas interneta mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                        A.Slakteris

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi likumā
„Par valsts budžetu 2009. gadam”” paskaidrojumi

 

Makroekonomiskās attīstības pieņēmumi

 

2008. gada ekonomiskā attīstība ir raksturojama ar vairākām būtiskām, strukturālām izmaiņām, kas, piepildoties gan iekšējiem, gan ārējiem riska faktoriem, noteica situācijas krasu pasliktināšanos, īpaši gada beigās.

Kā svarīgākos no tiem ir jāmin iekšējā pieprasījuma (patēriņa un investīciju) samazināšanos, kas sākās jau 2007. gada beigās, bet padziļinājās gada gaitā, ko lielā mērā noteica kreditēšanas tempu samazināšanās, jo darba algas un nodarbinātība gada pirmajā pusē turpināja palielināties. Tomēr globālās finanšu krīzes saasināšanās 2008. gada rudenī ar zināmu aizkavēšanos jūtami ietekmēja Latvijas finanšu un ražojošo sektoru, kā atspoguļojās arī bezdarba pieaugumā.

 

Galvenie makroekonomiskā scenārija indikatori

 

2007

2008

2009

2010

2011

Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. latu

13957

15268

15091

14 898

15 091

pieaugums faktiskajās cenās , %

24,9

9,4

-1,2

-1,3

1,3

pieaugums salīdzināmās cenās, %

10,3

-2,0

-5,0

-3,0

1,5

IKP deflators (gads pret gadu), %

13,3

13,8

4,0

1,8

-0,2

PCI (gads pret gadu), %

10,1

16,5

5,9

2,2

0,0

Darba algas pieaugums, faktiskajās cenās, %

31,5

20,5

1,0

-3,3

-0,5

Nodarbinātības pieaugums, %

2,9

1,3

-2,8

-3,0

1,2

 

Sagaidāms, ka 2009.gadā Latvijas tautsaimniecība sasniegs ekonomiskās lejupslīdes tempu maksimumu. To veicinās gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju zemais konfidences līmenis, kā arī kreditēšanas nosacījumu ievērojama pasliktināšanās, kas līdzšinējos gados ir bijuši vieni no galvenajiem tautsaimniecības attīstības katalizatoriem. Pasaules finanšu tirgus saspīlētība un reālo ekonomiku lejupslīde būs galvenais faktors, kurš noteiks Latvijas eksporta un rūpniecības negatīvos pieauguma tempus. Zemo konfidences līmeņu ietekmē radīsies papildus spiediens uz darba tirgu, palielināsies bezdarbs. Darba tirgus un kreditēšanas nosacījumu dēļ samazināsies iedzīvotāju rīcībā esošais ienākums.

IKP pieauguma tempi salīdzināmajās cenās

 

Ienākumu samazinājums novedīs pie privāta patēriņa samazinājuma, kas savukārt otrreizēji ietekmēs ražotājus un radīsies otrās un trešās kārtas negatīvie efekti. Darba tirgus un privātā patēriņa krituma situācijas dēļ, samazināsies nodokļu ieņēmumi budžetā, kas tāpat samazinās arī sabiedriskā sektora patēriņu. Papildus tam, uzņēmumu peļņas normu ievērojams sarukums novedīs pie pamatkapitāla veidošanas ievērojama samazinājuma.

Inflācijas kāpums 2008.gada laikā sasniedza pēdējo gadu maksimumu ar 17,9% gada inflāciju maijā. Tomēr gada otrajā pusē, stabilizējoties un krītoties pasaules cenām, kā arī pieprasījumam efektam kļūstot negatīvam, inflācija ir sākusi samazināties.

Sagaidāms, ka 2009. gadā pieprasījuma krituma iespaidā inflācija turpinās samazināties. Tomēr inflācijas kritums būs pakāpenisks, jo to ietekmēs pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa likmju palielināšana kā arī iespējamais elektroenerģijas tarifu palielinājums 2009.gada pavasarī.

 

2010.  un 2011. gadā ekonomikā turpināsies pārstrukturizācijas process. Joprojām sagaidāmi negatīvi pieauguma tempi gan vairumā nozaru, gan IKP izdevumu komponentēs. 2009. un 2010. gados kreditēšanas pieauguma tempi būs negatīvi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā rezultātā samazināsies rīcība esošais ienākums kā arī uzņēmumu spēja veikt turpmākas investīcijas. Uzņēmumu veikto investīciju samazinājums var dot negatīvu ietekmi uz izlaides apjomiem 2010.gadā. Ekonomikas izaugsme atsāksies tikai 2011. gada laikā, Latvijas tautsaimniecībai, pietiekamā mērā atgūstot savu relatīvo konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos.

 

Makroekonomiskā scenārija galveni riski:

•         Pasaules galvenās ekonomikas šobrīd ir nokļuvušas recesijas fāzē, kas atstās negatīvu ietekmi uz Latvijas eksporta un rūpniecības attīstību;

•         Finanšu tirgu situācija šobrīd padara ārkārtīgi grūtu situāciju finansējuma piesaistes jomā – gan investīciju, gan valsts budžeta deficīta segšanas vajadzībām;

•         Papildus problēmu rašanās Latvijas banku sektorā var radīt ļoti lielu negatīvu ietekmi uz reālo ekonomiku;

•         Ekonomikas atdzišanas “otrās un trešās kārtas efekti” var ievērojami paildzināt tautsaimniecības atkopšanās periodu.

 

 

Nodokļu ieņēmumi

 

Samazinoties ekonomikas izaugsmes tempiem, zemākas nekā plānots tiek prognozētas arī valsts budžeta ieņēmumu prognozes. Kopā ieņēmumu prognoze valsts pamatbudžetā samazinās par 459,0 milj. latu, tajā skaitā par 418,1 milj. latu nodokļu ieņēmumu prognozes. Galvenais nodokļu ieņēmumu samazinājums skar uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi – par 323,0 milj. latu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes – par 56,7 milj. latu un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumu prognozes – par 45,0 milj. latu.

Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā tiek prognozētas par 453,0 milj. latu mazākas nekā sākotnēji plānots.

 

Valsts budžeta nodokļu ieņēmumu izmaiņas 2009. gadā (milj. latu).

 

2009

 

Plāns

Prognoze

Grozījumi

Valsts pamatbudžets,
tajā skaitā

2727,2

2309,1

-418,1

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

192,7

136,0

-56,7

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

565,0

242,0

-323,0

Pievienotās vērtības nodoklis

1288,0

1243,0

-45,0

Akcīzes nodoklis

604,2

633,0

+28,8

Valsts speciālais budžets,
tajā skaitā

1609,0

1156,0

-453,0

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

1609,0

1156,0

-453,0

 

Jaunajā nodokļu ieņēmumu prognozēs ir ievērtētas arī plānotā nodokļu politikas izmaiņas, kas palīdz samazināt ieņēmumu kritumu.

 

 

 

 

 

Izmaiņas valsts budžeta izdevumos

 

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi paredzēti 5 146,0 milj. latu apmērā. Izdevumi salīdzinot ar 2009. gada sākotnēji apstiprināto budžetu ir samazināti par 419,6 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta izdevumi paredzēti 3679,3 milj. latu apmērā. Izdevumi salīdzinot ar 2009. gada sākotnēji apstiprināto budžetu ir samazināti par 356,8 milj. latu.

Valsts speciālā budžeta izdevumi plānoti 1 484,4 milj. latu apmērā. Izdevumi Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, salīdzinot ar sākotnējā likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” apstiprināto izdevumu plānu, samazinājies par 62,8 milj. latu.

Galvenie izdevumu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas ietverti likumprojektā  „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam””:

Ÿ        Papildus jau valsts budžetā plānotajam strādājošo skaita samazinājumam paredzēta nominālās darba samaksas samazināšana par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās un ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos;

Ÿ        Samazināti izdevumi precēm un pakalpojumiem valsts vajadzībām par 25 %;

Ÿ        Par vidēji 25 % samazināti valsts izdevumi subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi;

Ÿ        Uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēti agrāk plānotie tālākie valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumi.

Šo pasākumu īstenošanai ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm jāveic valsts politiku un valsts institūciju funkciju izvērtējumu.  

 

 

Izmaiņas valsts pamatbudžeta aizdevumos

 

Valsts pamatbudžeta aizdevumu kopējais apjoms (izsniegtie aizdevumi un izsniegto aizdevumu saņemtā atmaksa) salīdzinājumā ar sākotnēji apstiprināto budžetu netiek mainīts un tiek plānots 134,0 milj. latu apmērā.

To ietvarā likumprojektā noteikts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums 75 milj. latu apmērā, tajā skaitā 50 milj. latu apmērā Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai un 24 milj. latu apmērā investīciju projektiem, kam piešķirts valsts budžeta finansējums 2009.gadā un, kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, 1 milj. latu  pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai un investīciju projektiem, kam piešķirts valsts budžeta finansējums 2009.gadā un, kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. 

 

Izmaiņas valsts investīcijās un valsts ilgtermiņa saistībās

 

Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” netiek mainīts pielikums „Valsts budžeta ilgtermiņa saistības” un tā ietvaros apstiprinātās valsts investīcijas. Tanī pat laikā likumprojektā ir paredzēts, ka izdevumi Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem jāplāno atbilstoši saistību 14.pielikumam, ievērojot samazinājumu atlīdzībai 15 procentu apmērā. Izdevumi pārējiem ilgtermiņa saistību veidiem jāplāno 3.pielikumā noteikto apropriāciju ietvaros, kas nepārsniedz 14.pielikumā noteiktos apjomus.

 

 

 

 

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma

 

Ievērojot, ka:

-         ekonomikas izaugsme apstājusies un tā ir pat samazinājusies gan Latvijā, gan visā Baltijā, gan arī eiro zonā kopumā, ierobežojot Latvijas ekonomikas pamatvienību – uzņēmumu iespējas veikt ienesīgus darījumus gan pašmāju, gan eksporta tirgos;

-         iepriekšējos gados notikusī straujā Latvijas ekonomikas izaugsme balstījusies uz privātā patēriņa pieaugumu un masīvu ārvalstu kredītresursu ieplūdumu, galvenokārt ar nekustamo īpašumu tirgus attīstību saistītajās aktivitātēs, kas līdz ar strauju importa palielinājumu radīja valsts kopējo ārējā parāda pieaugumu līdz 135 % no IKP;

-         iepriekšējo triju gadu laikā Latvijas ekonomikā kopumā bijis tautsaimniecības produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas pieaugums, kas papildus veicinājis inflācijas pieaugumu;

-         līdz ar nepietiekamu veikumu tautsaimniecības, valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu struktūras uzlabošanā un efektivitātes paaugstināšanā ir samazinājusies ekonomikas kopējā konkurētspēja, ko īpaši pasliktinājusi preču eksporta tirgu lejupslīde;

-         finanšu resursu tirgi ir nestabili un sastinguši, un nav gaidāma to drīza atdzīvošanās, kas līdz ar pieaugušo savstarpējo neuzticību ierobežo iespēju finansēt attīstības un restrukturizācijas projektus, bet šajos apstākļos apgrūtinātā īstermiņa aizdevumu pārfinansēšana var satricināt visu finanšu tirgu valstī;

-         izveidojušajos ekonomiskajos apstākļos būtiski samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi, un no tiem vairs nav iespējams nofinansēt iepriekš izveidotās politikas un to īstenošanas mehānismus pat to iepriekšējā apjomā;

-         ekonomikas izaugsmes apstāšanās rada reālus draudus Latvijas iedzīvotāju, īpaši sociāli nodrošināmo, tomēr ne tikai viņu – dzīves līmeņa pazemināšanai un sociālās spriedzes sabiedrībā pieaugumam

ir vajadzīga neatliekama, izlēmīga un saskaņota valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcība, lai:

-         novērstu tālāku ekonomiskās aktivitātes pazemināšanos;

-         stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu;

-         sabalansētu sabiedrības vēlmes ar to īstenošanas iespējām;

-         pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju gan ekonomikā, gan valsts pārvaldē un publisko pakalpojumu sniegšanā, tādējādi radot pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē,

Latvijas Republikas valdība sadarbībā ar Latvijas Banku pēc rūpīgas situācijas analīzes un konsultējoties ar Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Komisijas un citiem speciālistiem ir sagatavojusi Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu.

 

Šīs programmas mērķi ir

-         stabilizēt Latvijas ekonomiku,

-         atrisināt iespējamās likviditātes problēmas,

-         atjaunot ilglaicīgu stabilitāti- stiprinot banku sektoru, novēršot fiskālo nesabalansētību un saglabājot stabilu nemainīgu valūtas politiku,

-         uzlabot tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju, lai iespējami ātri sasniegtu ilgtspējīgu IKP izaugsmi un sabalansētu valsts budžetu.

 

Programmas pamatelementi ir:

-         Stingra un stabila monetārā politika, kas balstīta uz fiksētu nacionālās valūtas piesaisti vienotās Eiropas valūtai;

-         Stingra fiskālā politika – valsts un pašvaldību tēriņu sabalansēšana ar ieņēmumu sniegtajām iespējām;

-         Latvijas tautsaimniecībā (gan publiskajā sektorā – valsts pārvaldē un pakalpojumos, gan privātajā sektorā) nodarbināto atalgojuma līmeņa samazināšana – pieskaņošana tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām;

-         Valsts pārvaldes aparāta samazināšana 2 gadu laikā vismaz par 15 %, aptverot ministrijas un tām padotās politikas ieviešanas un administrēšanas institūcijas.

-         Papildus – arī izglītības, veselības un citu publisko pakalpojumu sektoru reformas, daļēji samazinot, daļēji pārstrukturējot šajos sektoros nodarbinātos cilvēkresursus;

-         Darba tirgus elastības palielināšana, kas nozīmē no esošajiem darbiem izbrīvēto cilvēku motivēšanu iesaistīties citos darbos un sagatavošanu spējai to veikt;

-         Investīciju veicināšana, tajā skaitā to saglabāšana valsts finansētajās un atbalstītajās programmās;

-         Tautsaimniecības restrukturizācijas pasākumu finansēšanas iespēju nodrošināšana, īpaši ES strukturālo programmām „sasaluša” kredītresursu tirgus apstākļos;

-         Finanšu sektora stabilizācija – valsts atbalsta sniegšana kredītiestāžu uzticamības un darbības spēju stiprināšanai līdz ar kredītiestāžu pastiprinātu uzraudzību;

-         Sociālās aizsardzības pasākumu saglabāšana sociāli aizsargājamo iedzīvotāju miera stiprināšanai.

 

Šī programma, par kuras īstenošanu atbildību uzņemas Ministru kabinets, ietverot visus koalīcijas partnerus un iesaistītās institūcijas, nosaka rīcības šādās jomās:

 

I Monetārā politika:

1.     Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu eiro 1 EUR = Ls 0.702804 ar kursa svārstību koridoru ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa.

2.     Latvijas Banka turpināt stingri sekot ekonomikas attīstības procesiem un būs gatava lietot obligāto rezervju prasības, kā monetārās politikas realizēšanas rīku, kad vien tas būs nepieciešams.

3.     Ministru kabinets un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos soļus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri, 2012. gadā.

 

II Fiskālā politika

1.     Balstoties uz pārskatītām tautsaimniecības attīstības prognozēm, Ministru kabinets sagatavos grozījumus 2009.gada valsts budžetam, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP, bet budžeta izdevumi nepārsniegtu 40 % no IKP.

2.     Visu 2009. gadu Ministru kabinets cieši sekos grozītā 2009.gada budžeta faktiskajai izpildei un, nepieciešamības gadījumā veiks papildus izdevumu samazināšanu, lai 2009.gada budžeta deficīts nepārsniegtu 5% no IKP. Vienīgais iespējamais iemesls noteiktā budžeta deficīta robežas pārsniegšanai ir ES līdzfinansēto strukturālo programmu projektu apguve virs plānotā apjoma. Vienlaikus Ministru kabinets saglabā stingru apņemšanos tiekties uz bezdeficīta budžeta sasniegšanu iespējami tuvākajā laikā.

3.     Tiks turpinātas un paātrinātas nepieciešamās strukturālas reformas valsts pārvaldē, 2009.gadā un nākošajos 2 gados samazinot tajā nodarbināto skaitu vismaz par 15 % salīdzinot ar 2008. gada līmeni.

4.     Apzinoties vajadzību efektivizēt sabiedrisko pakalpojumu sektorus, balstoties uz 2009. gadā izveidoto valsts teritorijas administratīvo struktūru, tiks attīstītas izglītības un veselības aprūpes sistēmas reformas, uzlabojot sniegto pakalpojumu kopējo kvalitāti un samazinot to sabiedriskās izmaksas.

5.     Ministru kabinets ievēros stingru fiskālo politiku, panākot, ka valsts pamatbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, sākot no 2012.gada, pārejas periodā kopējam budžeta deficītam pie pašreiz pieņemtā makroekonomiskā scenārija nepārsniedzot – attiecīgi:

a.      2009.gadā 5,0% no IKP;

b.     2010.gadā 4,8% no IKP;

c.     2011.gadā 2,8% no IKP. 

Tomēr valdība pastāvīgi monitorējot ekonomiskās situācijas attīstību, 2009.gadā pārskatīs apstiprināto fiskālo pasākumu kopu ar mērķi sasniegt Māstrihtas konverģences kritērijus 2010.gadā, lai 2011.gadā saņemtu uzaicinājumu pievienoties eiro zonai.

Lai saglabātu budžeta disciplīnu, iespējamie ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas un citi līdzīgi ieņēmumi tiks izmantoti vienīgi jau budžeta izdevumu daļā iekļautu pasākumu finansēšanai.

6.     Galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos:

a.      Strādājošo skaita samazināšana un nominālās darba samaksas samazināšana par 15% (ar iespējamu lielāku samazinājumu) no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās un ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos;

b.     Izmaksu par valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem samazināšana par 25 %;

c.     Valsts izdevumus programmu subsīdijām samazināšana par vidēji 25 %, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi;

d.     Agrāk plānoto tālāko valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumu iesaldēšana uz laiku līdz ekonomikas atjaunošanai;

e.      Valsts politiku un valsts institūciju funkciju izvērtēšana un, balstoties uz šī novērtējuma laikā izstrādātajām rekomendācijām, valsts pārvaldes izmaksu samazināšana un optimizēšana, ietverot politiku programmu un to administrēšanas mehānismu pārskatīšanu;

f.       Jaunu saistību neuzņemšanās 2009. un 2010. gadā garantiju vai tiešas finansēšanas veidā investīciju projektos, kas nav tieši saistīti ar Latvijas konkurētspējas paaugstināšanos;

g.     Līdzīgu sabiedrības izmaksu samazināšanas pasākumu attiecināšana arī uz pašvaldību budžetiem- atalgojuma līmeņa samazināšana un kopējo izmaksu iekļaušanās pieejamo budžeta resursu robežās, kredītsaistību pieaugumu pieļaujot vienīgi ES un valsts budžeta finansēto projektu īstenošanai.   

7.     Ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanai un ieguldījumu ražošanā veicināšanas nolūkā turpināt nodokļu akcenta pārdali no tiešajiem ar ražošanu saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem:

a.      Uzņēmumu ienākumu nodokļa plānoto atvieglojumu saglabāšana ieviešanai 2009. un nākošajos gados;

b.     Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšana par 2 %punktiem 2009. gadā; ar iedzīvotāju ienākumu nodokļi neapliekamā minimuma paaugstināšana par Ls 10, salīdzinot ar 2008. gada līmeni; iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāzes paplašināšana 2010. gadā, tajā iekļaujot arī ienākumus no kapitāla un kapitāla pieaugumu;

c.     PVN pamatlikmes paaugstināšana par 3 %punktiem, samazinātās PVN likmes paaugstināšana no 5% uz 10% un tās atcelšana noteiktām preču un pakalpojumu grupām, izņemot bērnu pārtiku, medikamentus, siltumenerģijas piegādi, elektrības piegādi, sabiedriskā transporta pakalpojumus;

d.     Papildus paaugstināt akcīzes nodokļus degvielai, kafijai, alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem līdz Baltijas tirgus telpā dominējošajam šo nodokļu līmenim;

e.      2010. gadā paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, tajā iekļaujot mājokļus, vienlaikus nosakot būtiskus atvieglojumus par reģistrētās dzīvesvietas mājokļiem.

8.     Lai fiskālo atbildību realizētu pastāvīgi un radītu pamatu ilglaicīgas ekonomikas stabilizācijas rezerves izveidošanai, Ministru kabinets noteiks skaidrus un atbildīgus fiskālas politikas mērķus iekļaušanai valsts likumdošanā, par mērķi nosakot bezdeficīta budžeta izveidošanu un vismaz puses no budžeta ikgadējo ieņēmumu pieauguma novirzīšanu stabilizācijas rezervei, ja budžeta veidošanai prognozētais IKP pieaugums ir lielāks par 2 %.

 

III Finanšu sektora stabilizācija

1.     Valsts saglabā garantijas  visiem noguldījumiem Latvijas bankās līdz 50 000 EUR.

2.     Valsts sniegs garantijas 2009. gadā atmaksājamajiem banku sindicētajiem kredītiem, pieņemot atsevišķu lēmumu katrā no gadījumiem.

3.     Ministru kabinets noteiks iespējamo ietvaru un nepieciešamās iekšējās procedūras ātrai publisko finanšu līdzekļu nodrošināšanai globālās finanšu krīzes ietekmē finanšu grūtībās nonākušām finanšu institūcijām.

4.     Kaut Latvijā spēkā esošie likumdošanas akti finanšu pakalpojumiem un uzraudzības praksei ir saskaņā ar acquis communautaire un starptautiskajiem standartiem, nesenie notikumi parādīja nepieciešamību gan uzlabot regulējošo prasību piemērošanu praksē, gan pārskatīt esošo likumdošanu, pastiprinot finanšu tirgū strādājošo institūciju uzraudzību, kas izdarīts, sagatavojot īpašu finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanas programmu (1.pielikums).

5.     Tiks papildināta banku sektora likumdošana, lai savlaicīgi un efektīvi atjaunotu finansiālo stabilitāti krīzes apstākļos.

 

IV Ekonomikas konkurētspējas  uzlabošana

Attīstot iepriekš 2008. gadā valdības izstrādāto makroekonomikas stabilizācijas plānu un papildus darba samaksas un nodarbināto skaita samazinājumam publiskajā sektorā, kā arī ar uzņēmējdarbību saistīto tiešo nodokļu sloga mazināšanai:

1.     Ministru kabinets rosinās izpratni un vienošanos ar privāto sektoru, lai veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, izlīdzinot izveidojušās atšķirības starp algām un darba produktivitāti.

2.     Ministru kabinets izstrādās un ieviesīs atbilstošus pasākumus, lai stiprinātu darba tirgus elastību un celtu konkurētspēju.

3.     Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts valstij 2007.-2013. gadu periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas tautsaimniecībai. Vienlaicīgi Valdība  veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku  resursu izmantošanu un ātrāku  finanšu līdzekļu apriti.

4.     Valsts sniegs atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, izveidojot konkurētspējīgu eksporta kredītu apdrošināšanas modeli.

5.     Valsts ar īpaši izveidotu finanšu instrumentu starpniecību atbalstīs uzņēmumus to pārstrukturēšanas un konkurētspējas paaugstināšanas projektu īstenošanai, īpaši ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu realizēšanai.

6.     Valsts turpinās samazināt administratīvo slogu ekonomikas vienībām, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanas, nekustamā īpašuma reģistrēšanas, būvniecības atļauju saņemšanas procesus, kā arī veicinās plašāku valsts integrēto informācijas sistēmu lietojumu komunikācijā starp iestādēm un uzņēmumiem. Vienlaicīgi valsts un pašvaldības veiks pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un atvieglotu uzņēmējdarbība reģistrēšanas un licencēšanas procedūras.

7.     Lai uzlabotu uzņēmumu maksātnespējas un likvidēšanas procesus, sekmējot to iespējamo sanāciju, skaidrāk nosakot dažādu kreditoru grupu tiesības un tādējādi veicinot arī kreditēšanas risku mazināšanos valdība sagatavos grozījumus Maksātnespējas likumā.

8.     2009.gadā Latvijā tiks pabeigta administratīvi teritoriālā reforma.

9.     Pamatojoties uz pabeigto administratīvi teritoriālo reformu, tiks panākts būtisks progress veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformēšanā.

10. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Ministru kabinets apvienos sabiedrisko pakalpojumu regulatorus vienā iestādē, lai koordinētu regulējamo tarifu politiku un veicinātu to deflāciju, kas nodrošinātu cenu un izmaksu konkurētspēju.

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                     A.Slakteris

 

 

 

 

2008.12.10. 14:24

2102

Eiro projekta vadītāja S.Bajāre

67095403

Sanita.Bajare@fm.gov.lv


1. pielikums

Finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanas pasākumi.

1.   Neatkarīgi no globālās regulatorās rezonanses, kā uzraudzības atbilde uz nesenajiem finanšu satricinājumiem ir ieviesti šādi pasākumi:

a.      Detalizētu ceturkšņu pārskatu par "problemātiskajiem" aizdevumiem (aizdevumi atlīdzināšanas procesā, restrukturizētie aizdevumi, aizdevumi ar termiņa maiņu) ieviešana, sākot no 2008. gada trešā ceturkšņa.

b.     Papildus pārbaudes lielākajās bankās, pievēršot uzmanību kredītportfeļu kvalitātei.

c.      No 2008. gada oktobra bankas katru dienu sniedz likviditātes pārskatus.

d.     Notiek regulāras tikšanās ar banku augstākā līmeņa vadību.

e.      Pastiprināta sadarbība ar ārvalstu uzraudzības iestādēm. Sadarbība tiks turpmāk nostiprināta, parakstot memorandus par finanšu grupu uzraudzību.

f.       Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) meklē iespējas saņemt no mātes bankām garantijas, ka tās nodrošinās nepārtrauktu atbalstu to meitas sabiedrībām Latvijā.

g.      Sagatavots projekts par uzraudzības vadlīnijām bankām Iekšējā kapitāla prasības novērtēšanas procesam (IKPNP) (tiks apstiprināts līdz 2009. gada marta beigām).

h.      Atkārtoti apstiprinot apņemšanos ievērot Starptautiskos grāmatvedības un finanšu pārskatu standartus (SGS/SFPS), tai skaitā vērtības samazināšanas zaudējumu atzīšanas nosacījumus, tika paredzētas korekcijas pašu kapitāla aprēķināšanā, kas paredz atskaitīt pozitīvu starpību starp uzraudzības prasībām atbilstošiem uzkrājumiem un uzkrājumiem, kas izveidoti saskaņā ar SGS/SFPS.

2.   Programmas periodā FKTK turpinās darbu šādos virzienos:

a.        Attīstīt uzraudzības sviras, kas piemērojamas II pīlāra ietvaros, lai veicinātu drošu riska pārvaldību un banku pietiekamu kapitalizāciju. Līdz 2009. gada marta beigām tiks izstrādāts un apstiprināts FKTK politikas dokuments par uzraudzības pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu, kas iekļaus cita starpā arī kritērijus, saskaņā ar kuriem tiks pieprasīts arī papildus kapitāls individuālai bankai.

b.       FKTK izvērtēs un piedāvās Ministru kabinetam un Saeimai izdarīt grozījumus tās tiesībās un pilnvarās, lai nodrošinātu, ka tā savlaicīgi var pieņemt korektīvas darbības.

c.       Kredītriska vadības jomā FKTK turpinās pilnveidot kredītriska vadības standartus (īpaši uzsverot banku augstākās vadības atbildību) un stiprinās šo standartu ievērošanas uzraudzību.

d.       Tiks precizētas uzraugu prasības uzkrājumu veidošanai (līdz 2009. gada marta beigām).

e.        FKTK darbosies, lai stiprinātu uzraudzības ietvaru likviditātes riska vadībai, lai pārņemtu attiecīgās Bāzeles Komitejas un Eiropas banku uzraugu komitejas (CEBS) vadlīnijas, un lai stiprinātu stresa testēšanu un rīcības plānošanu ārkārtas situācijās, tajā skaitā periodisku stresa testēšanu saskaņā ar FKTK scenāriju. 

f.         FKTK grozīs banku pārskatu sniegšanas regularitāti no reizi ceturksnī uz reizi mēnesī.

g.       FKTK izvērtēs iespējamos pasākumus, lai ierobežotu riskus, kas saistīti ar nerezidentu naudas līdzekļu ieguldīšanu vietējās ekonomikas finansēšanā.

h.       Lai veicinātu izmaksu paātrināšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā, tiks grozīts Noguldījumu garantiju likums, precizējot noguldījumu nepieejamības definīciju un papildinot kārtību noguldītāju prasījumu apkopošanai, kā arī nosakot principus trūkstošo līdzekļu piesaistīšanai no valsts budžeta, tādējādi saīsinot garantētās atlīdzības izmaksas termiņu. Papildus, grozījumi tiktu harmonizēti ar plānotajiem grozījumiem direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām attiecībā uz seguma līmeni un izmaksu aizkavējumu prasībās.

i.          Paredzēts papildināt Noguldījumu garantiju likuma regulējumu, precizējot kārtību dalībvalstu banku dalībai noguldījumu garantiju fondā, un stiprināt izcelsmes valsts (home) un  uzņemošās valsts (host)  savstarpējās sadarbības pienākumu, lai veicinātu informācijas apmaiņu un izmaksu procesu saskaņošanu, tādējādi paātrinot izmaksu procedūru pārrobežu krīzes gadījumā. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                     A.Slakteris

 

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETA 

SĒDES  PROTOKOLA  IZRAKSTS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

Nr.89

2008.gada 9.decembrī

 

 

1.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma

     TA-3830

______________________________________________________

(A.Slakteris, H.Demakova, G.Bērziņš, V.Veldre, E.Zalāns, I.Godmanis)

 

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas projektu.

2. Atļaut Finanšu ministrijai līdz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" iesniegšanai Saeimā veikt tajā tehniskus precizējumus.

3. Finanšu ministrijai precizēto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"", pievienojot tam anotāciju un paskaidrojumus, kā arī Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu iesniegt Saeimā.

4. Pilnvarot Ministru prezidentu I.Godmani, finanšu ministru A.Slakteri un Latvijas Bankas prezidentu I.Rimšēviču parakstīt Latvijas nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam (letter of intent).

5. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

6. Atļaut Finanšu ministrijai neiesniegt Ministru kabinetā aktualizētos paskaidrojumus (2002.gada 6.novembra rīkojuma Nr.635 3.punktā dotais uzdevums) 2008.gada 4.decembrī izsludinātajam likumam "Par valsts budžetu 2009.gadam".

7. Ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm divu nedēļu laikā pēc likuma "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" izsludināšanas iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par veiktajiem samazinājumiem sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām saskaņā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu.

8. Valsts kontrolēto kapitālsabiedrību valsts kapitāla daļu turētājiem nodrošināt ārkārtas dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un, lemjot par kapitālsabiedrību 2009.gada izdevumiem, nodrošināt, lai mēneša atlīdzība kapitālsabiedrības padomei, valdei, revidentam, valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam un kapitālsabiedrību darbiniekiem tiktu samazināta par 15 % no 2008.gadā noteiktās mēneša atlīdzības.

9. Noteikt, ka valsts kontrolētās kapitālsabiedrības minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par valsts kapitāla izmantošanu 2009.gadam plāno 50 % apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības rīcībā palikušās tīrās peļņas.

10. Aicināt pašvaldības pašvaldību kontrolētajās kapitālsabiedrībās piemērot šī protokollēmuma 8.punktā minētos ierobežojumus.

11. Finanšu ministrijai, ņemot vērā šī protokollēmuma 9.punktā noteikto, līdz šā gada 16.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.996 "Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu".

12. Kultūras ministrijai veikt valsts aģentūras "Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs" restrukturizāciju, nodrošinot tā decentralizāciju – muzeju filiāles pievienojot citām Kultūras ministrijas institūcijām, attiecīgi veicot grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 27.jūlija rīkojumā Nr.484 "Par Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja reorganizāciju un valsts aģentūras "Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs" izveidi" un Ministru kabineta 2008.gada 27.maija sēdes protokollēmumā (prot. Nr.34  5.§) "Par valsts aģentūras "Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs" auditu un reorganizācijas priekšlikumiem".

13. Valsts aģentūras "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs" un valsts aģentūras "Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts" amatu vietas samazināt par 20 %. Muzejiem nodrošināt, ka tiek palielināti pašu ieņēmumi no biļetēm un citiem muzeja sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, lai nodrošinātu sezonālo strādnieku darba samaksu.

14. Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs", valsts aģentūras "Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs" un valsts aģentūras "Ārzemju mākslas muzejs" amata vietas samazināt, lai nodrošinātu izdevumus kodā "Preces un pakalpojumi" un neveidotos komunālo maksājumu un telpu nomu parādi.

15. Līdz 2009.gada 1.maijam veikt izmaiņas Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka profesionālās ievirzes izglītības finansēšanas kārtību, nosakot, ka vecāki veic līdzdalības maksājumus par profesionālās ievirzes izglītības iegūšanu. Kultūras ministrijas profesionālās ievirzes izglītības iestādēm finansējums netiek samazināts līdz 2009.gada 1.jūnijam. Kopējais samazinājums tiek kompensēts pēc 2009.gada 1.jūnija.

16. Samazināt 2009.gada valsts budžetā paredzēto finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai par 2 761 924 latiem. 2010.gada valsts budžetā paredzēt papildu finansējumu 2 761 924 latu apmērā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai.

17. Aizsardzības ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju izvērtēt jautājumu par tehniskiem precizējumiem valsts budžetā, lai nodrošinātu ilgtermiņa līgumsaistību izpildi 2009.gadā un nepieļautu soda sankciju piemērošanu.

 

 

 

Ministru prezidents                                                                         I.Godmanis

 

 

 

Valsts kancelejas direktore                                                             G.Veismane