Rīgā

05.12.2008. Nr.90/TA-3275

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Grinberga 67075643, laura.grinberga@rs.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 2.decembra sēdes protokola Nr.86  14.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā

Izdarīt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (Latvijas Republikas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.; 2008, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus "attiecīgajos normatīvajos aktos" ar vārdiem "šajā likumā".

2.  7.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "policijas" ar vārdiem "policijas un Valsts robežsardzes (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā)";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un, izskatot iesniegumu, konstatēti draudi, ka pasākuma laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, ja attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, pasākuma organizatoram netiek izsniegta atļauja pasākuma rīkošanai."

3. Papildināt 10.pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un konstatēti draudi, ka pasākuma laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, ja publiskā pasākuma turpināšana rada draudus valsts robežu šķērsojošo personu, mantu un preču kustībai, robežkontrolei un tajā iesaistīto personu drošībai un veselībai vai attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, pasākuma organizators pārtrauc pasākumu, ja to pieprasa Valsts robežsardzes amatpersona."

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides

un svētku pasākumu drošības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu		Nav attiecināms
2. Pašreizējās situācijas raksturojums		Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – Likums) 5.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pasākuma organizators iesniegumu, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, iesniedz pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot. Iesnieguma kopiju, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, pasākuma organizators nosūta arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei. Likuma 5.panta ceturtajā daļā ir iekļauta vispārīga norma, par to, ka publisku pasākumu pierobežas joslā organizē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā šī Likuma mērķi – nodrošināt publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi, nav atbalstāms, ka publisku pasākumu norisi papildus organizē vēl citi normatīvie akti. Piemēram, Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumu Nr.499 „Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi” (izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 19.panta pirmo un otro daļu) 15.1.apakšpunktu ar Valsts robežsardzi nepieciešams saskaņot sabiedrisko pasākumu organizēšanu, kuru paredzēts veikt pierobežas joslā. Cita papildus regulējuma par publisku pasākumu organizēšanu pierobežas joslā nav. Saskaņā ar likuma 7.pantu pašvaldība uz iesnieguma par publiskā pasākuma rīkošanu izskatīšanu obligāti uzaicina policijas pārstāvjus un tad pēc saviem ieskatiem citus valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvjus un citus speciālistus. Tātad, saskaņā ar pašreizējo panta redakciju, pašvaldības pēc izvēles var uzaicināt Valsts robežsardzes pārstāvjus un var neaicināt uz iesnieguma izskatīšanu, arī gadījumos, ja pasākumu plānots rīkot pierobežas joslā. Valsts robežsardzes pārstāvja piedalīšanās iesnieguma izskatīšanā paātrinās saskaņošanas procesu, jo publiska pasākuma organizatoram nebūs nepieciešams papildus vērsties Valsts robežsardzē, lai saskaņotu attiecīgā pasākuma rīkošanu. Likuma 10.pants nosaka pasākuma organizatora tiesības, pienākumus un atbildību un paredz, ka pasākuma organizatoram ir pienākums pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas likumā noteiktās publiska pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona vai sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāja vai dalībnieka drošībai – Valsts policijas atbildīgā amatpersona. Attiecīgi gadījumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka pasākums (kurš notiek pierobežas joslā) traucē personu, mantu un preču kustībai, robežkontrolei vai rada draudus tajā iesaistīto personu drošībai un veselībai, kā arī sakarā ar draudiem par personu nelikumīgu robežas šķērsošanu, mantu un preču pārvietošanu, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes, vai ārpus robežšķērsošanas vietām Valsts robežsardzes amatpersonas var lūgt pasākuma organizatoram, lai tas pārtrauc pasākumu. Pašreizējā situācijā pasākuma organizatoram nebūs pienākums šo Valsts robežsardzes amatpersonas lūgumu pildīt.
3. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojektā paredzēts precizēt likuma 5.panta ceturto daļu, precīzi nosakot, ka publiskus pasākumus pierobežas joslā organizē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā. Papildināt likuma 7.pantu, paredzot, ka pašvaldības uz iesniegumu izskatīšanu, obligāti pieaicina Valsts robežsardzes pārstāvjus, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā. Kā arī, 7.pants ir papildināts ar 3.^1daļu, kurā ir iekļauts nosacījums, ka pasākuma organizatoram neizsniegs atļauju pasākuma organizēšanai, gadījumā, ja iesnieguma izskatīšanas laikā konstatēs, ka plānotā pasākuma (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā) laikā ir iespējami draudi personu nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai, mantu un preču pārvietošanai, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes, vai ārpus robežšķērsošanas vietām, kā arī gadījumos, ja attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai kaimiņvalsts teritorijā, kas piegulst valsts robežai, ir noteikta pastiprināta robežkontrole. Papildināt likuma 10.pantu ar 2.^2daļu, nosakot, ka pasākuma organizators pārtrauc attiecīgo pasākumu (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā), ja to pieprasa Valsts robežsardzes amatpersona sakarā ar draudiem par personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, mantu un preču pārvietošanu, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes, vai ārpus robežas šķērsošanas vietām vai gadījumā, kad publiskā pasākuma turpināšana rada draudus valsts robežu šķērsojošai personu, mantu un preču kustībai, robežkontrolei un tajā iesaistīto personu drošībai un veselībai, kā arī , ja attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai kaimiņvalsts teritorijā, kas piegulst valsts robežai, ir noteikta pastiprināta robežkontrole.
4. Cita informācija		Lai Valsts robežsardze pilnvērtīgi varētu pildīt Robežsardzes likumā noteiktās funkcijas valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanu un nelegālās migrācijas novēršanu, nepieciešams pilnveidot normatīvo bāzi, kas regulē publisko pasākumu organizēšanu pierobežas joslā. 2008.gada 3.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts „Latvijas Republikas valsts robežas lik ums” (prot.nr.14, 23.§ VSS – 629), kura anotācijā ir paredzēti šādi grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām						Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte						Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām						Nav attiecināms
4. ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām						Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība						Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē						Nav attiecināms
7. Cita ietekme						Nav attiecināms
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji			(tūkst. latu)
			2008. gads					Turpmākie trīs gadi
								2009.		2010.	2011.
1			2					3		4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
6. Cita informācija			Nav attiecināms					Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Nav attiecināms
2. Cita informācija				Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību							Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām							Nav attiecinām s
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem							Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu						Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)								Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms								Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem					Nav attiecināms
6. Cita informācija					Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas nav notikušas, jo likumprojekts neparedz ietekmi uz sabiedrības un sociālo partneru organizācijām.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Konsultācijas nav notikušas.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti					Konsultācijas nav notikušas.
4. Konsultācijas ar ekspertiem					Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija					Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Normatīvā akta projekta normu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts robežsardze un attiecīgās pašvaldības.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS” un bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē – www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Valsts robežsardzes amatpersonas pieņemto lēmumu būs iespējams apstrīdēt attiecīgās Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšniekam. Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu (kā sākotnējo administratīvo aktu) indivīdam iespējams apstrīdēt Valsts robežsardzes priekšniekam, bet Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšnieka lēmumu un Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu (kā lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu) indivīds varēs apstrīdēt administratīvajā tiesā.
4. Cita informācija					Nav attiecināms

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	R.Tiliks

10.10.2008. 10:31

1516

L.Grinberga

67075643; laura.grinberga@rs.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.86

2008.gada 2.decembrī

14.§

Likumprojekts "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā"

     TA-3275

___________________________________________________________

(M.Segliņš, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

Ministru prezidents	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece tiesību aktu lietās	E.Dreimane

2008-MK-PROT-86-0212-#14.doc

1