Likums

2009. gada ____ aprīlī

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 22.aprīļa sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp9) trešajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp9) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

(Nr.1005/Lp9)

Iekļauts likumprojekts „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” Nr.1099/Lp9

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(10)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

46.¹ pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā, bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi.

Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

1. Izslēgt 46¹.panta pirmajā daļā vārdus „bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi”.

1. Izslēgt 46.¹ panta pirmajā daļā vārdus “bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi”.

50.⁷ pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Brīvības atņemšanas iestādes veidu un turpmākā soda izciešanas režīma pakāpi notiesātajam nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija pirms notiesātā pārvietošanas uz cietumu.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar administratīvās komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit viena gada vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šī panta trešo daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas. Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Papildināt 50.⁷ pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

„Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks var atļaut nepilngadīgam notiesātajam atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību”.

< /o:p>

Atbalstīt

2. Papildināt 50.⁷ pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks var atļaut nepilngadīgam notiesātajam atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.”

51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos iesaista darbā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus, kā arī nepilngadīgos darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņu izolācijas noteikumus. Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kuri sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto uzraudzību un atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stundas tarifa likmi aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba samaksas noteikšanu un šā kodeksa 52.panta pirmajā daļā noteiktajam darba laikam.

Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos iesaista darbā bez darba līguma noslēgšanas. Katru notiesāto darbā iesaista ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, drīkst izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

Kārtību, kādā komersanti tiek iesaistīti notiesāto nodarbinātības organizēšanā, un kārtību, kādā slēdzami līgumi notiesāto nodarbinātības organizēšanai, nosaka Ministru kabinets.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

51.pantā:

svītrot sesto daļu;

papildināt ar devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

„Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tad pirms darba uzsākšanas komersants un notiesātais noslēdz vienošanos par darba veikšanu. Ja komersants vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, tad pirms darba uzsākšanas komersants un notiesātais noslēdz darba līgumu.

Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto tiek noslēgta vienošanās (notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā) vai darba līgums (notiesātajiem, ka sodu izcieš atklātajā cietumā).

Notiesāto norīkošanai darbā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod rīkojumu, kas ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktajā darba vietā. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vadās no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma. Atteikumam izdot rīkojumu ir jābūt pamatotam un motivētam. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa.

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi tiek risināti savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet strīdus, kas izriet no tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt

3. 51.pantā:

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tad komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu. Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, tad komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.

Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā, tiek noslēgta vienošanās, bet ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, — darba līgums.

Notiesāto norīkošanai darbā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod rīkojumu, kas ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktajā darba vietā. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu ir jābūt pamatotam un motivētam. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa.

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi tiek risināti, savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet strīdus, kas izriet no tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, — Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.”

52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbdienu nedēļā. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, tie atbrīvojami no darba svētku dienās.

Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, saskaņā ar Darba likumu atļauta darba laika summāra uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

Ja nepieciešams notiesātos iesaistīt darbā brīvdienās un svētku dienās, viņiem mēneša laikā piešķir citas atpūtas dienas.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī iknedēļas atpūtas dienas nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Darba likumu.

Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem - 12 darbadienu ilgu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

Notiesāto atvaļinājums netiek apmaksāts. Notiesātie atvaļinājuma laikā saņem uzturu, sadzīves vajadzību materiālo nodrošinājumu un komunālos pakalpojumus vispārējā kārtībā.

Darba devējs nodrošina notiesātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām.

2. 52.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikts normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, šādā gadījumā dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie atbrīvojami no darba svētku dienās un brīvdienās.";

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Strādājošiem notiesātajiem piešķir sešas darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem – 12 darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu.";

izslēgt sestās daļas pirmo teikumu.

4. 52.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie atbrīvojami no darba svētku dienās un brīvdienās.”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Strādājošiem notiesātajiem piešķir sešas darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu.”;

izslēgt sestās daļas pirmo teikumu.

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

Notiesātos var iesaistīt bez darba samaksas vienīgi brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Minētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā 2 stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Papildināt 56.pantā aiz vārda „teritorijas” ar vārdiem „uzkopšanas un”.

Atbalstīt

5. Papildināt 56.pantu pēc vārda “teritorijas” ar vārdiem “uzkopšanas un”.

74.pants. Režīms soda un disciplinārajos izolatoros

Notiesātajiem, kurus tur soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību satikties, saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules privātpersonām un lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt.

Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, aizliedz pastaigas.

Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu.

Notiesātie, kurus tur soda izolatoros un ved uz darbu, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.

Likumprojekts Nr.1099Lp/9:

Izteikt 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, atļauj vienu stundu ilgu pastaigu reizi divās dienās.”

Tieslietu ministrs M.Segliņš:

Izteikt 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu.”

Noraidīt

Atbalstīt

6. Izteikt 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu.”

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

3. Papildināt 112.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„Par personu, kura atbrīvojas no brīvības atņemšanas vietas un ir izcietusi sodu par noziedzīgu nodarījumu, kurā upuris vai cietušais ir nepilngadīga persona, brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms paredzamās atbrīvošanas informē atbrīvojamā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu. Ja atbrīvojamais pirms brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas nav deklarējis savu dzīvesvietu, par viņa atbrīvošanu informē bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā atbrīvojamais nolēmis apmesties uz dzīvi pēc atbrīvošanas.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Atbalstīt

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

Pašvaldībai ir tiesības noteikt tās teritorijā prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kuros nodarbināmi notiesātie, kam piespriests piespiedu darbs. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, un tā regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un katru dienu saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu — piespiedu darbu — ar cita veida sodu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

4. 134.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;”

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) uzskaitīt nostrādātās stundas”.

7. Izteikt 134.panta otrās daļas 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas;”.

13 7.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar piespiedu darba izpildes institūciju par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, un:

1) rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs katru dienu informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un katru mēnesi pārskaita piespiedu darba izpildes institūcijai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

5. Izteikt 137.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Darba devējs informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas.”.

8. Izteikt 137.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Darba devējs informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas.”

Pārejas noteikumi

(1999.gada 11.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2002.gada 31.oktobra likumu- Ziņotājs, 1999. nr.23)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida - aresta - izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu un 04.04.2007. likumu)

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2004. likumu un 04.04.2007. likumu)

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(2005.gada 28.aprīļa likuma redakcijā)

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(2005.gada 28.aprīļa likuma redakcijā)

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.⁹panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

(2006.gada 7.septembra likuma redakcijā)

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(2007.gada 4.aprīļa likuma redakcijā)

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.¹ panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

(2007.gada 4.aprīļa likuma redakcijā)

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

(2007.gada 13.decembra likuma redakcijā)

9. Grozījums šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un grozījums 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(2008.gada 27.novembra likuma redakcijā)

Tieslietu ministrs M.Segliņš:

Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas

redakcijā

Atbalstīt

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.maijā.

Likumprojekts Nr.1099Lp/9:

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūnijā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Noraidīt

Atbalstīt

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.