Likums

2009. gada ___________________________

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 14.janvāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (nr.1005/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.1005/Lp9) salīdzinošā tabula uz ______ lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

(Nr.1005/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(5)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

46.¹ pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā, bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi.

Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Izslēgt 46¹.panta pirmajā daļā vārdus „bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi”.

Atbalstīt

1. Izslēgt 46¹.panta pirmajā daļā vārdus „bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi”.

52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbdienu nedēļā. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, tie atbrīvojami no darba svētku dienās.

Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, saskaņā ar Darba likumu atļauta darba laika summāra uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

Ja nepieciešams notiesātos iesaistīt darbā brīvdienās un svētku dienās, viņiem mēneša laikā piešķir citas atpūtas dienas.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī iknedēļas atpūtas dienas nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Darba likumu.

Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem - 12 darbadienu ilgu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

Notiesāto atvaļinājums netiek apmaksāts. Notiesātie atvaļinājuma laikā saņem uzturu, sadzīves vajadzību materiālo nodrošinājumu un komunālos pakalpojumus vispārējā kārtībā.

Darba devējs nodrošina notiesātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām.

52.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikts normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, šādā gadījumā dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie atbrīvojami no darba svētku dienās un brīvdienās.";

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Strādājošiem notiesātajiem piešķir sešas darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem – 12 darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu.";

izslēgt sestās daļas pirmo teikumu.

2. 52.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Strādājošiem notiesātajiem piešķir sešas darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem – 12 darbadienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu.";

izslēgt sestās daļas pirmo teikumu.

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

Ministru prezidents I.Godmanis:

Papildināt 112.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„Par personu, kura atbrīvojas no brīvības atņemšanas vietas un ir izcietusi sodu par noziedzīgu nodarījumu, kurā upuris vai cietušais ir nepilngadīga persona, brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms paredzamās atbrīvošanas informē atbrīvojamā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu. Ja atbrīvojamais pirms brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas nav deklarējis savu dzīvesvietu, par viņa atbrīvošanu informē bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā atbrīvojamais nolēmis apmesties uz dzīvi pēc atbrīvošanas.”

Atbalstīt

3. Papildināt 112.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

Pašvaldībai ir tiesības noteikt tās teritorijā prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kuros nodarbināmi notiesātie, kam piespriests piespiedu darbs. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, un tā regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un katru dienu saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu — piespiedu darbu — ar cita veida sodu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

134.panta otrajā daļā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un ne retāk kā reizi mēnesī pieprasīt informāciju par to no attiecīgā darba devēja”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

„7) uzskaitīt nostrādātās stundas”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

134.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;”

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) uzskaitīt nostrādātās stundas”.

Daļēji atbalstīts

atbildīgās komisijas redakcijā

Atbalstīt

4. 134.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;”

izteikt otrās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) uzskaitīt nostrādātās stundas”.

137.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar piespiedu darba izpildes institūciju par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, un:

1) rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs katru dienu informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un katru mēnesi pārskaita piespiedu darba izpildes institūcijai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Izteikt 137.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Darba devējs informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas.”.

Atbalstīt

5. Izteikt 137.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Darba devējs informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas.”.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.maijā.