Rīga,

2008. gada 3. decembrī

Nr. 9/1- 2- 114 - (9/08)

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu, Ārlietu komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā ”.

Pielikumā: 1.Likumprojekts uz 1.lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 4.lp.

Cieņā,

Andris Bērziņš,

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Grozījumi Imigrācijas likumā

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5., 15.nr.; 2008, 3., 13.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 32.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) Pārvaldē:

a) ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju;

b) ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi un kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja;

c) ārzemnieka, kuram citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, ģimenes loceklis, kurš uzturas Latvijas Republikā likumīgi, ja ģimene ir izveidota citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pirms ārzemnieks, kuram ir citā dalībvalstī izsniegta Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja, pieprasījis termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā,

d) ārzemnieka uzaicinātājs (akreditēta izglītības iestāde), kurš iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekam mācībām Latvijas Republikas akreditētā izglītības iestādē saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 10. punktu. Šī kārtība neattiecas uz ārzemnieku, kurš ir šā likuma 4.panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis, vai ārzemnieks, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss vai piešķirta pagaidu aizsardzība;”

Likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums		Dokumentu izskatīšanas procedūra ārzemniekiem, kas vēlas studēt LR augstskolās ir salīdzinoši ilga, kas saistās ar dokumentu pārsūtīšanu starp dažādām LR institūcijām un finansiāli dārga, jo, lai pilnībā noformētu visus dokumentus, ārzemniekiem, kuru mītnes zemē nav LR vēstniecības, ir vairākkārt jādodas uz tuvāko LR vēstniecību, kas arī prasa ievērojamus laika un finanšu resursus. Tas bieži vien potenciālajiem studentiem liek izšķirties par studijām kādā citā valstī un tādējādi LR augstskolas zaudē potenciālos studentus. Ņemot vērā, ka LR augstskolās studējošo skaits tuvākajā laikā strauji samazināsies gan demogrāfiskās situācijas dēļ (LR skolās samazinās skolēnu skaits), gan arī augstākās izglītības tirgus konjunktūras dēļ (liela daļa LR iedzīvotāju ar augstāko izglītību jau ir ieguvuši otru specialitāti vai paaugstinājuši savu kvalifikāciju, iegūstot augstāku grādu), studentu skaits augstskolās būtiski samazināsies. Tas var radīt augsti kvalificēta darbaspēka (augstskolu pasniedzēju) emigrāciju, LR konkurētspējas pazemināšanos, turklāt netiek izmantotas augstas pievienotās vērtības produkta (izglītība) eksporta iespējas. Tā kā studentu skaits var strauji samazināties jau 2009. gadā, iespējamās ārzemju studentu piesaistes jautājumi jāsāk risināt savlaicīgi.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likuma grozījumu mērķis ir padarīt dokumentu iesniegšanas procedūru ātrāku, kvalitatīvāku un caurspīdīgāku, iesaistot tajā ieinteresētās augstskolas. Šo grozījumu rezultātā attiecīgos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varēs iesniegt pašas augstskolas, tie nebūs jāpārsūta no attiecīgo valstu un LR vēstniecībām uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un atpakaļ. Augstskolas varēs savlaicīgi iesniegt pilnībā nokomplektētu nepieciešamo dokumentu paketi uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Šo mērķi var sasniegt, veicot piedāvātos likuma grozījumus un pēc tam attiecīgi grozot Ministru Kabineta noteikumus. Starptautisko līgumu slēgšana šādos gadījumos netiek praktizēta un nebūtu vēlama, tādējādi piedāvātie grozījumi ir pats efektīvākais risinājums.
3. Cita informācija		Ne tikai attīstītājās pasaules valstīs (G7), bet arī Centrāleiropas valstīs ārzemju studentu skaits arvien palielinās, pašreizējā situācija būtiski pasliktina LR konkurētspēju. Līdzīga dokumentu noformēšanas kārtība ir Nīderlandē.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Latvijā izglītību ieguvušie ārzemnieki var kļūt labi saimniecisko sakaru vēstnieki un realizētāji savās mītnes zemēs, tādējādi veicinot Latvijas preču un pakalpojumu eksporta iespējas. Bez tam izglītība ir eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību, un sekmīgas augstskolu darbībās rezultātā var būt pozitīvs devums Latvijas importa – eksporta bilancē.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Normatīvā akta projektā paredzētās izmaiņas padarītu ārzemju studentu dokumentu iesniegšanas procedūru efektīvāku, vienlaikus mazinot attiecīgo valsts iestāžu noslogojumu. Tādējādi valsts iestāžu administratīvie izdevumi samazināsies, ieinteresētajām augstskolām uzņemoties daļu no dokumentu noformēšanas un izvērtēšanas darba. Korupcijas risks grozījumu īstenošanas gadījumā nemainās.
3. Sociālo seku izvērtējums			Palielināsies ārzemju studentu skaits Latvijas augstskolās, kas varētu līdzsvarot vietējo studentu skaita samazinājumu, tādējādi tiek nodrošinātas labi apmaksātas darba vietas, kā arī ārvalstu finanšu plūsma valstī. Ārvalstu studenti palielina mūsu izglītības konkurētspēju, jo augstskolām ir nepieciešams internacionalizēties, uzlabot studiju kvalitāti un adekvātāk reaģēt uz pārmaiņām pasaules augstākās izglītības telpā.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi		Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Palielināsies (saglabāsies) iedzīvotāju ienākumu nodokļa un PVN ieņēmumi, palielināsies ārvalstu valūtu ieejošā plūsma.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Augstskolas var nodrošināt attīstības tempus neprasot papildus budžeta dotācijas.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Ņemot vērā iepriekšējos punktos minēto, likumprojektam ir pozitīva finansiālā ietekme.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.			Normatīvais akts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvais akts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvais akts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Normatīvais akts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvais akts šo jomu neskar.	Normatīvais akts šo jomu neskar.			Normatīvais akts šo jomu neskar.		Normatīvais akts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Likumprojekta izstrādes laikā ir notikušas konsultācijas ar Rektoru padomes un augstskolu pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Rektoru padomes un augstskolu pārstāvji atbalsta sagatavotos grozījumus.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama, visas darbības tiks veiktas esošo institūciju kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Deputāts J.Eglītis