Rīgā

 

 

Rīgā

 

2008.gada 10.decembrī

 

LR Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz likumprojektu  „Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr.991/Lp9, atzīts par steidzamu) izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā.

 

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz  9 lapām.

 

 

 

Patiesā cieņā,

 

 

priekšsēdētāja                                                                                A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”

(Nr.991/Lp9, atzīts par steidzamu)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(4)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

Izdarīt likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana

(1) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk arī - apdrošināšanas iemaksu alga):

1) ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) - 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) - 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) - 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem - 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.

 

 

 

 

 

 

(3) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam par kādu iemaksu perioda daļu ir veicis pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, bet par pārējo daļu - valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atkarībā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas - ja bezdarbnieks iemaksu perioda beigās piederējis pie šā panta pirmajā daļā noteiktās personu kategorijas;

2) 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, - ja bezdarbnieks iemaksu perioda beigās piederējis pie šā panta otrajā daļā noteiktās personu kategorijas.

 

1. 7.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Bezdarbniekam, par kuru tieši pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veikusi valsts, bet par pārējo iemaksu perioda daļu gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.”;

 

 

 

 

1. 7.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Bezdarbniekam, par kuru tieši pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veikusi valsts, bet par pārējo iemaksu perioda daļu — gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.”;

 

(4) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, bezdarbnieka pabalstu piešķir 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.

 

 

 

 

 

 

(5) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.11.2002.).

 

 

 

 

 

(6)................

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas nav  bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības pabalsta vai no maternitātes pabalsta;

2) 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, ja iemaksas veiktas no vecāku pabalsta 50 latiem.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības vai maternitātes pabalsta;

2) 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, ja iemaksas veiktas no vecāku pabalsta 50 latiem.”

 

9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums atkarībā no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža ir šāds:

1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — četri mēneši;

2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) — seši mēneši;

3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) — deviņi mēneši.

(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši.

 

 

 

 

 

(3) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu.

 

2. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu dienās un ar bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu saistīto pabalsta apmēra procentuālo sadalījumu.”

 

 

 

 

2. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu dienās un ar bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu saistīto pabalsta apmēra procentuālo sadalījumu.”

 

4) Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā:

1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot):

a) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā,

b) pēdējos divus mēnešus — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot):

a) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā,

b) nākamos divus mēnešus — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

c) pēdējos divus mēnešus — 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) un šā panta otrajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem:

a) pirmos trīs mēnešus — pilnā apmērā,

b) nākamos trīs mēnešus — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

c) pēdējos trīs mēnešus — 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

 

 

 

 

 

 

10.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un pārtraukšana

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks:

1) noslēdz darba līgumu par algotu pagaidu darbu veikšanu vai noslēdz darba līgumu dalībai citos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

2) iegūst darba ņēmēja statusu saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot).

 

3. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) saņem slimības pabalstu saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu.”

 

 

 

 

3. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) saņem slimības pabalstu saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.”

 

(2) Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa apturēta, neieskaita šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā minētajā periodā.

(3) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona zaudē bezdarbnieka statusu.

 

 

 

 

 

 

16.pants. Ieturējumi no bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta

(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz:

1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu tās bezdarbnieka pabalsta summas, kas bezdarbniekam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10% no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas nodarbinātības speciālajā budžetā.

(2) Ieturējumus no apbedīšanas pabalsta neizdara.

 

4. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Ieturējumi un nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšana

(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz:

1) tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu, lai piedzītu tās bezdarbnieka pabalsta summas, kas personai pārmaksātas tās vainas dēļ, ja šī persona sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu.

(2) Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu no personas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona ir reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

(3) Šā panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā minētajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas nodarbinātības speciālajā budžetā.

(4) Ieturējumus no apbedīšanas pabalsta neizdara.”

 

 

 

 

 

 

1.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta  4.pantu šādā redakcijā:

             “Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

            “16.pants. Nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšana

(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz  tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par personai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta pārmaksu atgūšanu pieņem, lai atgūtu summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu.

   (3) Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis  vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona  nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšana

(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par personai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta pārmaksu atgūšanu pieņem, lai atgūtu summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu.

(3) Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.”

 

Pārejas noteikumi

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

„10. Šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētais kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, netiek piemērots apdrošināšanas iemaksu algai, kas gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.”

 

 

 

 

2.

Juridiskais birojs

 

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

            „Papildināt pārejas noteikumus ar 10.un 11.punktu šādā redakcijā:

            „10. „Šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētais kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru netiek piemērots apdrošināšanas iemaksu algai, kas gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

            11. Grozījumi šā  likuma 7.panta trešajā daļā, 7.panta sestā daļa, grozījumi 9.panta trešajā daļā un grozījumi 16.pantā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10. Šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētais kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, netiek piemērots apdrošināšanas iemaksu algai, kura gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

11. Grozījumi šā  likuma 7.panta trešajā daļā, 7.panta sestā daļa, grozījumi 9.panta trešajā daļā un grozījumi 16.pantā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

 

 

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„11. Grozījumi šā likuma 7.pantā,  9.panta trešajā daļā, 16.pantā un pārejas noteikumu 10.punkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

                  12. Šā likuma 10.panta pirmās daļas grozījums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

 

 

 

3.

Juridiskais birojs

 

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

4.

Juridiskais birojs

 

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

 

 

 

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.