Rīgā

2008.gada 17.decembrī

LR Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija iesniedz izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (reģ.983/Lp9, atzīts par steidzamu)

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz 11 lapām.

Patiesā cieņā,

priekšsēdētāja A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Nr.983/Lp9, steidzams)

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	1.lasījumā nobalsotā redakcija	N.p.k.	2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi (10)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.; 2008, 3., 21.nr.) šādus grozījumus:
3.pants. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību (1) Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. (1^1) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem. (1^2) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes (padomes).	1. Izslēgt 3.panta otrajā daļā vārdu "(padomes)".				1. Izslēgt 3.panta otrajā daļā vārdu “(padomes)”.
(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos. (4) Tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam likumā "Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā" paredzētajos gadījumos.
4.pants. Sociālo pakalpojumu sniegšanas pamatprincipi (1) Sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu. (2) Sociālos pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai, un tikai tad, ja šāds pakalpojumu apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. (3) Sniedzot sociālos pakalpojumus, institūcijas nodrošina starpprofesionālu un starpinstitucionālu sadarbību. (4) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē — audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
(5) Laikā, kamēr bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pašvaldības sociālais dienests un bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar institūcijas darbiniekiem veic pasākumus, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē, uzturētu kontaktus starp bērnu un vecākiem vai, ja tas nav iespējams, meklētu iespēju nodrošināt bērna aprūpi citā ģimenē.	2. Izslēgt 4.panta piektajā daļā vārdu "(pagasttiesa)".				2. Izslēgt 4.panta piektajā daļā vārdu “(pagasttiesa)”.
(6) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās darbs organizējams tā, lai institūcijas vidi tuvinātu ģimeniskai videi un nodrošinātu patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
10.pants. Pašvaldības sociālais dienests (1) Lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.  /Sk. "Pārejas noteikumi" 1.punktu/
(2) Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 3000, veido pašvaldības sociālo dienestu. (3) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldības dome (padome) var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.	3. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldības dome var neveidot pašvaldības sociālo dienestu. Ja pašvaldība neveido sociālo dienestu, šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā."	1.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likumprojekta trešo pantu šādā redakcijā: „3. 10.pantā: Izteikt otro daļu šādā redakcijā: ‘’(2) Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība izveido pašvaldības iestādi - sociālo dienestu. Sociālajā dienestā strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti, vismaz vienam no sociālajā dienestā nodarbinātajiem jābūt sociālajam darbiniekam.’’; izslēgt trešo daļu.”	Atbalstīts	3. 10.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība izveido pašvaldības iestādi — sociālo dienestu. Sociālajā dienestā strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti, vismaz vienam no sociālajā dienestā nodarbinātajiem jābūt sociālajam darbiniekam.”; izslēgt trešo daļu.
13.pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā (1) Valsts nodrošina: 1) invalīdu profesionālo rehabilitāciju; 2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju; 3) no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju; 4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām; 5) tehniskos palīglīdzekļus šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajām personām;		2.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 13.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: „(1) Valsts nodrošina atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem:”	Atbalstīts	4. 13.pantā: izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(1) Valsts nodrošina atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem:”;
6) personām ar funkcionāliem traucējumiem — sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs. Funkcionālo traucējumu sarakstu apstiprina Ministru kabinets;		3.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likuma 13.panta pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem „personām ar funkcionāliem traucējumiem” ar vārdiem „darbspējīgā vecumā”	Atbalstīts	papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “personām ar funkcionāliem traucējumiem” ar vārdiem “darbspējīgā vecumā”;
7) cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri nosaka Ministru kabinets.; 8) atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets; 9) atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās. Atbalsta veidu, apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets;
10) atbalstu pašvaldībām dzīvokļa pabalsta piešķiršanai personai (ģimenei) mantiskā veidā. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai reglamentē Ministru kabinets. /10.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī/		4.	Sociālo un darba lietu komisija Izslēgt likuma 13.panta pirmās daļas 10.punktu.	Atbalstīts	izslēgt pirmās daļas 10.punktu;
(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.		5.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 1., 4., 5. (izņemot nodrošināšanu ar tiflotehniku un surdotehniku), 6., 7., 8. un 9.punktā minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.”	Atbalstīts	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 1., 4., 5. (izņemot nodrošināšanu ar tiflotehniku un surdotehniku), 6., 7., 8. un 9.punktā minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.”;
		6.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt 13. pantu ar 2.^1 un 2.^2 daļu šādā redakcijā: “(2^1) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi: 1) tās 2.punktā noteiktos pakalpojumus sniedz Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība; 2) tās 3.punktā noteiktos pakalpojumus sniedz Latvijas Bērnu fonds; 3) tās 5.punktā noteiktos tehniskos palīglīdzekļus — tiflotehniku un surdotehniku — nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Bērnu fonds sniedz šīs daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos pakalpojumus. (2^2) Īstenojot 2.^1 daļā minēto pienākumu izpildi, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Bērnu fonds ir tiesīgi izdot administratīvos aktus.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar 2.^1 un 2.^2 daļu šādā redakcijā: “(2^1) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi: 1) tās 2.punktā noteiktos pakalpojumus sniedz Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība; 2) tās 3.punktā noteiktos pakalpojumus sniedz Latvijas Bērnu fonds; 3) tās 5.punktā noteiktos tehniskos palīglīdzekļus — tiflotehniku un surdotehniku — nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Bērnu fonds sniedz šīs daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktos pakalpojumus. (2^2) Īstenojot 2.^1 daļā minēto pienākumu izpildi, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Bērnu fonds ir tiesīgi izdot administratīvos aktus.”
(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās. (4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā - 80 procentu, darbības pirmajā gadā - 60 procentu, otrajā gadā - 40 procentu, trešajā gadā - 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem. (5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām. Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (6) Valsts piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā no vienai personai paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām tām personām ar garīga rakstura tra ucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos Eiropas reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas ietvaros uz valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pamata izveidotajās grupu mājās (dzīvokļos) valsts sedz pilnā apmērā.
17.^1 pants. Administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana (1) Tiešās pārvaldes iestādes kā sociālo pakalpojumu sniedzējas izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldē, bet tās lēmumu pārsūdz tiesā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. (2) Citu personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbinieku izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram, bet viņa lēmumu pārsūdz tiesā.
(4)....		7.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likuma 17.^1 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Šā likuma 13.panta 2.^2daļā noteikto personu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldē kā augstākā iestādē, bet tās lēmumu pārsūdz tiesā.”	Atbalstīts	5. Papildināt likuma 17.^1 pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Šā likuma 13.panta 2.^2daļā noteikto personu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldē kā augstākā iestādē, bet tās lēmumu pārsūdz tiesā.”
42.pants. Personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību Tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgi sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā.		8.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likuma 42.pantu šādā redakcijā: “42.pants. Personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību Tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā vai profesionālo vidējo izglītību (pēc tādas profesionālās vidusskolas vai citas izglītības iestādes beigšanas, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas).”	Atbalstīts	6. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā: “42.pants. Personas, kurām ir tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību Tiesības sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā vai profesionālo vidējo izglītību (pēc tādas profesionālās vidusskolas vai citas izglītības iestādes beigšanas, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas).”
Pārejas noteikumi 1.Šā likuma 10.panta pirmā daļa, 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Pēc 2008.gada 1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu, sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām, kuras: ............................................ 14. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. (18.09.2008. likuma redakcijā)	4. Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā: "15. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šā likuma 3.panta otrajā daļā un 10.panta trešajā daļā pašvaldību domēm noteiktos uzdevumus veic arī pašvaldību padomes."	9.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā: „7. Pārejas noteikumos: papildināt 1.punktu pēc skaitļa un vārda “42.pants” ar skaitļiem un vārdiem “2002.gada 31.oktobra redakcijā”; izslēgt 14.punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16.un 17.punktu šādā redakcijā: “15. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šā likuma 3.panta otrajā daļā pašvaldību domēm noteiktos uzdevumus veic arī pašvaldību padomes. 16. Grozījumi šā likuma 13.panta otrajā daļā un 2.^1 , 2.^2 daļa un 17.^1 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. 17. Tās pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto sociālo dienestu kā atsevišķu pašvaldības iestādi izveido ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.augustam. Līdz sociālā dienesta kā atsevišķas pašvaldības iestādes izveidošanai attiecīgajās pašvaldībās šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldību dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.”	Atbalstīts	7. Pārejas noteikumos: papildināt 1.punktu pēc skaitļa un vārda “42.pants” ar skaitļiem un vārdiem “2002.gada 31.oktobra redakcijā”; izslēgt 14.punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16.un 17.punktu šādā redakcijā: “15. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šā likuma 3.panta otrajā daļā pašvaldību domēm noteiktos uzdevumus veic arī pašvaldību padomes. 16. Grozījumi šā likuma 13.panta otrajā daļā un 2.^1 , 2.^2 daļa un 17.^1 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. 17. Tās pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto sociālo dienestu kā atsevišķu pašvaldības iestādi izveido ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.augustam. Līdz sociālā dienesta kā atsevišķas pašvaldības iestādes izveidošanai attiecīgajās pašvaldībās šā likuma 11.pantā minēto uzdevumu izpildi nodrošina pašvaldību dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.”
		10.	Sociālo un darba lietu komisija Papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī