Rīgā

14.11.2008. Nr.90/TA-1610

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Vītoliņš 67219533, vilnis.vitolins@iem.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdes protokola Nr.80  18.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Operatīvās darbības likumā

Izdarīt Operatīvās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 18.nr.; 1997, 15.nr.; 2002, 16.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2007, 22.nr.) šādus grozījumus:

1.  2.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personu, kuras pēkšņi un bez acīmredzama iemesla pametušas savu pastāvīgo vai pagaidu uzturēšanās vietu, neievēro savu ierasto dzīvesveidu un sazināšanās ar tām nav iespējama, kā arī personu, kuras vecuma, mazgadības, fiziskā, garīgā stāvokļa vai slimības dēļ aprūpējamas un kuras aizgājušas no mājām, ārstniecības iestādēm vai citām uzturēšanās vietām (bez vēsts pazudušās personas) meklēšana;";

papildināt pantu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5¹) to cilvēku personības noskaidrošana, kuri nespēj sniegt ziņas par sevi, un līķu identificēšana;".

2. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Informācijas izplatīšana ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas palīdzību

(1) Ja šā likuma 2.pantā minēto uzdevumu izpildei un operatīvās darbības mērķu sasniegšanai nepieciešams noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, operatīvās darbības subjekta amatpersona var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai.

(2) Ja operatīvās darbības procesā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, operatīvās darbības subjekts lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

(3) Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets."

3. Izslēgt 11.panta pirmajā daļā vārdus "ievērojot šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu".

4. Aizstāt 15.¹ panta trešās daļas 3.punktā vārdu "noziedznieku" ar vārdiem "aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto".

5. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdu "noziedzniekus" ar vārdiem "aizdomās turētos, apsūdzētos, notiesātos".

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta

“Grozījumi Operatīvās darbības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējā situācija	Operatīvās darbības likuma 6.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti operatīvās darbības pasākumi, kuru veikšana ir pieļaujama tikai Operatīvās darbības likuma 2.panta pirmajā daļā minēto uzdevumu realizācijai. Viens no operatīvās darbības uzdevumiem ir bez vēsts pazudušo personu meklēšana. Tomēr Operatīvās darbības likums, kā arī citi ārējie normatīvie akti nenosaka kādos gadījumos persona būtu atzīstama par bez vēsts pazudušo. Papildus tam, ārējie normatīvie akti nenosaka, vai par bez vēsts pazudušu personu būtu atzīstama arī persona, kura ir nonākusi tiesību aizsargājošo iestāžu redzeslokā, nespējot sniegt par sevi ziņas, kaut gan par attiecīgās personas iespējamo pazušanu neviens tiesību aizsargājošās iestādes nav informējis. Identiska situācija ir attiecināma arī uz gadījumiem, kad tiek atrastas neidentificēta cilvēka mirstīgās atliekas. Tādējādi, lai precizētu Operatīvās darbības uzdevumus un izvairītos no iespējas dažādi interpretēt likuma normas, likums būtu papildināms, nosakot kritērijus, kad persona būtu atzīstama par bez vēsts pazudušu, kā arī nepārprotami nosakot, ka operatīvās darbības pasākumi ir veicami arī gadījumos, kad ir nepieciešams noskaidrot personas identitāti, konstatējot cilvēka mirstīgās atliekas un cilvēku, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi. Operatīvās darbības likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka operatīvās darbības pasākumu veikšanā var tikt iesaistītas arī atsevišķas amatpersonas. Viens no veidiem kā var iesaistīt citas amatpersonas operatīvās darbības pasākumu veikšanā ir informācijas izplatīšana par attiecīgajām personām, mantām un dokumentiem, to atrašanās vietas noskaidrošanai, ar informācijas sistēmas palīdzību starp tām amatpersonām, kurām ir piešķirta piekļuve attiecīgajai informācijas sistēmai. Tādējādi ir nepieciešams noteikt normatīvo regulējumu, kas noteiktu attiecīgās informācijas izplatīšanas iespēju. Operatīvās darbības likuma 11.panta pirmā daļa paredz telpu teritoriju un citu publiski pieejamu lietu apskati, nosakot, ka to operatīvā apskate veicama ievērojot šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu. Operatīvās darbības likuma 11.panta otrajā daļā ir iekļauts nosacījums, kas paredz, ka dzīvokļi, telpas, transportlīdzekļi, teritorijas un citas lietas, kuras nav publiski pieejamas, ir apskatāmas tikai ar attiecīgo valdītāju piekrišanu. Tādējādi no likuma pašreizējās redakcijas var saprast, ka arī publiski pieejamu telpu, teritoriju un citu lietu operatīvā apskate ir veicama ar to valdītāju piekrišanu, kaut gan piekļūšanas (iekļūšanas) ierobežojumi šādām telpām, teritorijām un lietām nav noteikti. Līdz ar to Operatīvās darbības likuma 11.panta pirmā daļa ir attiecīgi precizējama. Operatīvās darbības likuma 15.^1 panta trešās daļas 3.punktā, kā arī 16.panta pirmajā dāļā tiek lietots termins „noziedznieks”. Ievērojot nevainīguma prezumpcijas principus, kas cita starpā nosaka, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kā arī Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju, termins „noziedznieks” ir attiecīgi precizējams.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvā akta projekts paredz noteikt gadījumus, kad persona būtu atzīstama par bez vēsts pazudušu, kā arī precizē operatīvās darbības uzdevumus, paredzot, ka operatīvās darbības pasākumi ir veicami arī gadījumos, kad ir konstatētas cilvēka mirstīgās atliekas un personas, kuras nespēj sniegt ziņas par sevi. Normatīvā akta projekts paredz noteikt gadījumus, kad būtu pieļaujama informācijas iekļaušana par personām, mantām un dokumentiem informācijas sistēmā, ar kuras palīdzību būtu iespējams izplatīt informāciju starp tām amatpersonām, kurām tiks piešķirtas tiesības piekļūt informācijas sistēmā iekļautajām ziņām. Savukārt, amatpersonas, kurām tiks piešķirtas tiesības piekļūt informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, pildot savus pienākumus, varēs pārbaudīt to redzeslokā nonākušās personas, mantas vai dokumentus. Amatpersona, kura konstatēs ziņas par attiecīgo personu, mantu vai dokumentu informācijas sistēmā, varēs sniegt palīdzību operatīvajā procesā izvirzītā mērķa sasniegšanā, ievērojot normatīvo aktu prasības. Nodrošinājums tam, ka informācijas sistēmā tiek uzturēta aktuāla informācija ir paredzams Ministru kabineta notikumos, nosakot ziņu iekļaušanas un dzēšanas kārtību. Normatīvā akta projekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam pieņemt noteikumus, kuri noteiktu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā. Papildus tam, normatīvā akta projekts precizē operatīvās apskates veikšanai izvirzāmos nosacījumus, kā arī precizē Operatīvās darbības likumā lietoto terminoloģiju.
3. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums				Pilnveidojot informācijas apmaiņu starp tiesību aizsargājošām iestādēm ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, tiks nodrošināta labāka sadarbība, kas, savukārt, no vienas puses uzlabos tiesību aizsargājošo iestāžu uzdevumu izpildi, veicot operatīvo procesu, no otras puses veicinās likumpārkāpumu novēršanu.
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžeta un pašvaldības budžetiem
			(tūkst.latu)
Rādītāji			Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2				3		4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansu ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Papildus ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus, kuri regulētu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas pamatu un mērķi, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas informācijas sistēmā. Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde paredzēta vispārējā termiņā.
2. Cita informācija					Normatīvā akta projekts ir virzāms vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas						nav notikušas
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)						nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis						nav notikušas
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem						nav notikušas
5. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Normatīvā akta izpildi nodrošinās operatīvās darbības subjekti savas kompetences ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots portālā www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo						Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	V.Vītoliņš

08.04.2008 09:05

1276

V.Vītoliņš 67219533

vilnis.vitolins@iem.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.80

2008.gada 11.novembrī

18.§

Likumprojekts "Grozījumi Operatīvās darbības likumā"

     TA-1610

___________________________________________________________

(M.Segliņš, I.Godmanis)

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

     3. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2009.gada 31.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Operatīvās darbības likumā paredzēto tiesisko regulējumu, tā nepilnībām un nepieciešamību izstrādāt jaunu operatīvo darbību regulējošu normatīvo aktu.

Ministru prezidents	< /span>	I.Godmanis
Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2008-MK-PROT-80-1111-#18.doc

1