Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

14.11.2008.                   Nr.90/TA-2709

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Auders 67013078, Martins.Auders@em.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra sēdes protokola Nr.80  46.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"

 

Izdarīt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4., 20.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 7.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumu 13.punktu, vārdus "dome (padome)" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dome" (attiecīgā locījumā).

 

2. Aizstāt 10.1 panta otrajā daļā vārdus "bāriņtiesa (pagasttiesa)" ar vārdu "bāriņtiesa".

 

3. Aizstāt 28.3 panta otrajā daļā vārdus "pilsētas vai pagasta robežās" ar vārdiem "republikas pilsētas, novada vai, ja novadam ir teritoriālās vienības, attiecīgā novada pilsētas vai novada pagasta robežās".

 

4. Aizstāt 36.2 pantā vārdus "bāriņtiesa (pagasttiesa)" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "bāriņtiesa" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija sēdes protokolā Nr.54, 18.§, 3.punktā doto uzdevumu – ministrijām līdz šā gada 10.oktobrim sagatavot un iesniegt kā Ministru kabineta lietu likumprojektus par grozījumiem Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojumā Nr.90 „Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 2.un 3.pielikumā uzskaitītajos likumos.

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām noslēgsies vietējo pašvaldību reforma un saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.pantu, Latvijā vietējo pašvaldību līmenī darbosies novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Ņemot vērā minēto, likumā „Par dzīvojamo telpu īri” nepieciešami attiecīgi grozījumi.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 5.punktu, līdz 2007.gada 31.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007.gada 31.janvārim pagasttiesām, kuras nav pārdēvētas par bāriņtiesām, ir saistoši šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumi, kas attiecināmi uz bāriņtiesām.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

  

Likumprojekts paredz aizstāt vārdus „dome (padome)” ar vārdu „dome”, vārdus „bāriņtiesa (pagasttiesa)” aizstāt ar vārdu „bāriņtiesa”, kā arī vārdus „pilsētas vai pagasta robežās” aizstāt ar vārdiem „republikas pilsētas, novada vai, ja novadam ir teritoriālās vienības, attiecīgā novada pilsētas vai novada pagasta robežās”.

 4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

  Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 Nav attiecināms

 

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

n+1

n+2

n+3

1

2

3

4

5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

  Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

  Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija 

Nav attiecināms

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

 2. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

    Nav attiecināms

  2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Nav attiecināms

 

 

  

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas, ņemot vērā, ka grozījumi likumā tiek izdarīti, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas un ka, izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu.  

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas, ņemot vērā, ka grozījumi likumā tiek izdarīti, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas un ka, izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu. 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas nav notikušas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti, ņemot vērā, ka grozījumi likumā tiek izdarīti, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas un ka, izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu. 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas ar ekspertiem nav notikušas, ņemot vērā, ka grozījumi likumā tiek izdarīti, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas un ka, izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu. 

 5. Cita informācija

     Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.

 4. Cita informācija

    Nav attiecināms

 

Ekonomikas ministrs                                K.Gerhards

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta

direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

A.Matīss

Dž.Innusa

D.Pūne

M.Auders

 

01.09.2008. 13:33

1 157

K.Fomina, 67013148       

Kristine. Fomina@em.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.80

2008.gada 11.novembrī

 

 

46.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri""

     TA-2709

___________________________________________________________

(K.Gerhards, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-80-1111-#46.doc

1