Likums

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

2008.gada 6.novembrī

Nr.________________

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu „Likums “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem””.

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (3 lapas)

3. Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins (1 lapa)

9. Saeimas deputāti:

____________________________________

Likumprojekts

Likums “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem”

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka kārtību, kādā īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (turpmāk – īrnieki), kompensējams nevienlīdzīgs stāvoklis salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā, kā arī īrnieku tiesību aizsardzību īres līguma izbeigšanas un izlikšanas gadījumā.

2.pants. Likuma subjekts

Par īrnieku šā likuma izpratnē atzīstama persona, kas lietojusi dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja šī persona uz šā likuma spēkā stāšanās brīdi turpina lietot minētās telpas vai ir izlikta no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.²panta pirmajā daļā, 28.³panta pirmajā daļā un 28.⁴panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos.

3.pants. Īrnieka statusa piešķiršana

Īrnieka statusu piešķir vietējā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas dzīvojamā telpa, kuru lietojusi attiecīga persona.

Pieprasot statusu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) dzīvojamās telpas īres līgumu, pašvaldības izziņu par reģistrāciju dzīvesvietā (pierakstu) vai tiesas spriedumu par juridiskā fakta konstatēšanu;

3) tiesas spriedumu par izlikšanu, ja persona ir izlikta no dzīvojamās telpas.

Pašvaldība pieņem lēmumu par īrnieka statusa piešķiršanu triju mēnešu laikā no visu dokumentu iesniegšanas.

4.pants. Kompensācijas aprēķināšana

Vietējā pašvaldība triju mēnešu laikā no statusa piešķiršanas dienas aprēķina īrniekam izmaksājamās kompensācijas apmēru. Īrnieks iesniedz kompensācijas aprēķināšanai nepieciešamos dokumentus.

Kompensācijas apmēru veido:

1) īrētās dzīvojamās telpas tirgus vērtība īrnieka statusa piešķiršanas brīdī;

2) starpība starp pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu un faktisko īres maksu, ja faktiskā īres maksa to pārsniedz.

Ja īrniekam piešķirta palīdzība, kas tika sniegta saskaņā ar likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” , kompensācijas apmērs proporcionāli samazināms.

5.pants. Kompensācija izmaksa

Kompensācija izmaksājama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta vienādās daļās katru mēnesi desmit gadu laikā no kompensācijas aprēķināšanas brīža.

Ja īrnieks iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pēc viņa pieprasījuma kompensācija izmaksājama avansā, pārskaitot to uz nekustamā īpašuma atsavinātāja kontu kredītiestādē.

Pēc kompensācijas izmaksas īrnieks zaudē savu statusu.

6.pants. Pašvaldības kompetence īrnieku tiesību aizsardzības jomā

Pēc īrnieka statusa piešķiršanas vietējā pašvaldība pārņem viņa no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošās tiesības un pienākumus attiecībā uz īres maksas apmēra noteikšanu un īres maksas samaksu, kā arī iegūst tiesības pārstāvēt īrnieku tiesā.

Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par kārtību, kādā īrnieks apmaksa īres maksas daļu. Pārējo daļu apmaksa pašvaldība no sava budžeta. Valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz ne mazāk kā pusi no pašvaldību izmaksām, kas paredzētas īres maksas dzēšanai.

7.pants. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība

Īrniekam ir tiesības Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā saņemt bezmaksas juridisko palīdzību civillietās, kas saistītās ar dzīvojamās telpas īres tiesiskajām attiecībām.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūnijā

9.Saeimas deputāti:

____________________________________

ANOTĀCIJA

likumprojektam

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijā laikā no 1992.gada līdz 2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamās mājas ar 78 046 dzīvokļiem (kopumā tie veido 3,6 miljonus kvadrātmetru) jeb 8% no valsts kopējā mājokļu skaita.

Denacionalizētajos namos dzīvo aptu veni 3% no Latvijas iedzīvotājiem. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Kopš 2007. gada 1.janvāra ir atcelti arī īres maksas „griesti”. Tā rezultātā īres maksa denacionalizētajos namos vidēji ir uzlēkusi līdz pat 1,50—3 latiem par kvadrātmetru un lielai daļai ģimeņu tas nav pa kabatai.

Saskaņā ar Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta Tiesu statistikas un analīzes nodaļa sniegto informāciju, pirmās instances tiesas, laika posmā no 1996.gada līdz 2008.gada 20.oktobrim apmierināja 35569 prasības par izlikšanu no dzīvojamās telpas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz kompensēt īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, nevienlīdzīgu stāvokli salīdzinājumā ar personām, kuras ieguvušas tiesības piedalīties valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā, kā arī nosaka īrnieku tiesību aizsardzību īres līguma izbeigšanas, izlikšanas vai cita konflikta ar namīpašnieku gadījumā.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts veicinās sociālo stabilitāti, jo rada priekšnoteikumus īrnieku tiesību aizsardzībai.

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(mln. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Aizsardzības ministrijas budžeta samazināšana

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Jāizdod Ministru kabineta noteikumi par kompensācijas izmaksas kārtību un kārtību, kādā valsts sedz pašvaldību izmaksām, kas paredzētas īres maksas dzēšanai

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

12.panta 3.punkta “b” apakšpunkts

Atbilst

28.panta 6.punkta pirmā daļa

Atbilst

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas konsultācijas ar Latvijas māju īrnieku asociāciju (LMIA)

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

LMIA sava 2008.gada 1.novembra kongresā ir pieprasījusi iesniegt likumprojektu Saeimā

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins.

Aprēķinos tika ņemti vērā sekoji dati:

- sākotnējais īrnieku apdzīvoto denacionalizēto dzīvokļu skaits – 78 046

- dzīvokļa vidējā tirgus vērtība – 38 000 latu

- aptuvens (pēc LMIA datiem) īrnieku skaits, kuri vēl joprojām mitinās denacionalizētajos namos, salīdzinājumā ar viņu skaitu 90-to gadu sākumā – 20%

Tādā veidā kopējā kompensējamo dzīvokļu tirgus vērtība ir:

78046*38000*0,2=593 150 000 Ls, jeb noapaļojot 600 000 000 Ls

Ikgadējas izmaksa 10 gadu laikā sastādī s 60 000 000 Ls.

Precīzāk aprēķināt budžeta izdevumus varēs pēc tam, kad tiks izpildīti likumprojekta 4. pantā paredzētie darbi.