Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.10.2008.                Nr.90/TA-2484

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Molotanovs 67026593, Roberts.Molotanovs@vidm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 13 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra sēdes protokola Nr.75  15.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931
Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus "(izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.1, 82.2, 87.1, 114.2, 114.3, 150.2, 150.3 un 152.pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus)" ar vārdiem "(izņemot šā kodeksa 57., 61., 62., 66.3, 75., 75.2, 78.1, 81., 82., 82.1, 82.2, 84., 87., 87.1, 114.2, 114.3, 150.2, 150.3, 152. un 155.16 pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus)".

 

2. Izteikt 57.panta sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz tūkstoš latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz divtūkstoš latiem."

 

3. Izteikt 65.panta sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem."

 

4. Izteikt 66.3 pantu šādā redakcijā:

 

"66.3 pants. Meža zemju patvaļīga apbūvēšana

Par meža zemju patvaļīgu apbūvēšanu, būvējot uz tām pastāvīgas vai īslaicīgas lietošanas objektus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās veiktas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīstūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem."

 

5. Izteikt 66.4 panta sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem."

 

6. Izteikt 74.1 pantu šādā redakcijā:

 

"74.1 pants. Vides aizsardzības prasību pārkāpšana, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes

Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot degvielas uzpildes stacijas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot naftas bāzes, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."

 

7. 75.pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.";

 

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz tūkstoš latiem."

 

8. 75.1 pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu juridiskajām personām no četrsimt līdz septiņsimt latiem.";

 

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu juridiskajām personām no četrsimt līdz septiņsimt latiem."

 

9. 75.2 pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.";

 

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz sešsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem."

 

10. Papildināt kodeksu ar 75.5 un 75.6 pantu šādā redakcijā:

 

"75.5 pants. Bateriju un akumulatoru, un to atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktā speciālā marķējuma ar prasību savākt bateriju un akumulatoru atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem nelietošanu baterijām un akumulatoriem –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteiktās prasības bateriju un akumulatoru ražotājam reģistrēties nepildīšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par bateriju un akumulatoru, un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

 

75.6 pants. Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz piecsimt latiem.

Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem."

 

11. Izteikt 78.1 pantu šādā redakcijā:

 

"78.1 pants. Noteikumu pārkāpšana par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē

Par noteikumu pārkāpšanu par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem."

12. Izteikt 81.panta sankciju šādā redakcijā:

         

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem."

         

13. Izteikt 84.panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem."

 

14. Izteikt 87.pantu šādā redakcijā:

 

"87.pants. Bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas vai sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšana

Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vai būtu varējusi izraisīt vides piesārņošanu; par atkritumu pieņemšanas vai apglabāšanas pārskatu sagrozīšanu, izdarot nepatiesus ierakstus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vides piesārņošanu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz septiņsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem."

 

15. 88.4 pantā:

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz četrsimt latiem.";

 

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem."

 

          16. Izteikt 88.5 pantu šādā redakcijā:

 

"88.5 pants. Darbības ar bīstamām vielām, pārkāpjot noteikumus par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem

Par pieteikuma par bīstamām vielām neiesniegšanu, par drošības pārskata, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmas neiesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam, par informācijas par drošības un aizsardzības pasākumiem un rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā nesniegšanu sabiedrībai –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

Par papildinātā vai pārstrādātā drošības pārskata, papildinātās vai pārstrādātās rūpnieciskās avārijas novēršanas programmas neiesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

Par drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā norādīto datu vai informācijas neatbilstību, par drošības sistēmas darbības neatbilstību (kā arī ja objektā nav nepieciešamā personāla un materiāltehnisko līdzekļu rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas), par patvaļīgu atkāpšanos no drošības pārskatā vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā paredzētā, ja šī atkāpšanās var izraisīt rūpniecisko avāriju, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pasākumu neveikšanu, lai novērstu (nepieļautu) rūpniecisko avāriju, par pasākumu neveikšanu, lai rūpnieciskās avārijas gadījumā ierobežotu vai samazinātu tās sekas, par rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanas pasākumu neveikšanu pēc rūpnieciskās avārijas –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem."

 

17. 88.6 pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.";

 

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.";

 

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no četrsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.";

 

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez darbības apliecinājuma –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem."

 

18. Papildināt kodeksu ar 88.8 pantu šādā redakcijā:

 

"88.8 pants. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, prasību pārkāpšana

Par ķīmisku vielu vai ķīmisku vielu produktā, vai ķīmisku vielu izstrādājumos nereģistrēšanu un neziņošanu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par ķīmiskās drošības pārskata neesamību vai esoša ķīmiskās drošības pārskata neatjaunošanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par reģistrētāja pienākuma atjaunināt ķīmiskās vielas reģistrācijas dokumentāciju ar jaunu informāciju un iesniegt to Eiropas Ķimikāliju aģentūrai nepildīšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz septiņsimt latiem.

Par piegādātāja pienākuma nodrošināt ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta (preparāta) saņēmēju ar drošības datu lapu nepildīšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par drošības datu lapas neaizpildīšanu par bīstamām ķīmiskām vielām vai bīstamiem ķīmiskiem produktiem (preparātiem), par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu drošības datu lapā –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par izgatavotāja, importētāja, pakārtota lietotāja vai izplatītāja pienākuma nepildīšanu glabāt informāciju par ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu (preparātu) 10 gadus –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par darbībām ar ķīmiskām vielām bez licences, kas nepieciešama saskaņā ar Regulu 1907/2006, vai par attiecīgajā licencē minēto nosacījumu
pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem."

19. Izteikt 103.9 pantu šādā redakcijā:

         

"103.9 pants. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmanto­šanas noteikumu pārkāpšana

Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem."

 

20. Papildināt kodeksu ar 155.16 pantu šādā redakcijā:

 

"155.16 pants. Noteikumu pārkāpšana par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū

Par noteikumu pārkāpšanu par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem."

         

21. Izteikt 166.10 panta sankciju šādā redakcijā:

 

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simts līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces."

 

22. Izteikt 215.3 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.2, 41.3, 41.4, 41.5, 41.6, 88.8, 103.9 un 166.7 pantā, 166.15 panta pirmajā daļā un 204.17 pantā (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

23. Papildināt 228.panta pirmo daļu pēc skaitļa "88.4" ar skaitli "88.8".

 

24. Aizstāt 230.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "103.9, 105., 105.5, 106., 106.1, 106.2, 107., 108., 108.1–108.4, 149.35 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5" ar skaitļiem un vārdiem "103.8, 103.9, 105., 105.5, 106., 106.1, 106.2, 107., 108., 108.1–108.4, 149.35 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5, 155.16".

 

25. Izteikt 230.5 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Valsts augu aizsardzības dienests izskata šā kodeksa 51.2, 78.1, 101., 101.1, 102., 102.1, 102.2, 103., 103.5, 103.7, 103.8 un 155.16 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas."

 

26. 231.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu "88.4–88.6, 88.7 pantā" ar skaitļiem un vārdu "88.4–88.8, 103.8 pantā";

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) Valsts vides dienesta daļas vai sektora vadītājs –

uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju, bet par šā kodeksa 82.pantā paredzētajiem pārkāpumiem – uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam minētajā pantā paredzētajam naudas sodam;";

 

izslēgt trešo daļu.

 

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

 

"11. Kodeksa 88.8 panta septītā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.jūnijā."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministra vietā –

zemkopības ministrs

M.Roze

 

Likumprojekta

„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regula Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķīmikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK un Direktīvu 2000/21/EK.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis), par atkritumiem. 

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/12/EK, ar ko groza direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK.

Padomes 1987.gada 19.marta Direktīvas 87/217/EEK par vides piesārņojuma ar azbestu novēršanu un samazināšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 4. decembra direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem.

Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – APK) noteiktais administratīvo sodu apmērs, kas attiecas uz vides aizsardzības pārkāpumiem ir pretrunā ar vienu no administratīvā soda mērķim, kas ir noteikts APK 22.pantā – personas atturēšana no noteikto administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto un nepieciešamību nodrošināt soda preventīvo funkciju izpildi un to, ka attiecīgās administratīvi sodāmās darbības var izraisīt negatīvas sekas videi vai cilvēku veselībai, ir nepieciešams paaugstināt minimālo un maksimālo naudas soda apmēru par attiecīgajiem vides aizsardzības pārkāpumiem.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Attiecīgi pašreizējā APK 74.1 panta redakcija paredz atbildību par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu. Saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu” 12.panta pirmo daļu vides kvalitātes normatīvs ir dabas resursa (ūdens, gaisa, augsnes) kvalitāte, izteikta kvantitatīvos rādītājos. Līdz ar to degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm vides kvalitātes normatīvi nav iespējami.

Ņemot vērā, ka darbības ar nepieteiktu ķīmisku vielu var nebūt tikai formāls pārkāpums, bet var izraisīt negatīvas sekas videi vai cilvēku veselībai, likumprojekts paredz paaugstināt minimālo un maksimālo naudas soda apmēru par attiecīgu pārkāpumu.

Likumprojektā par administratīvajiem pārkāpumiem paredzēto sankciju apmērs fiziskajām personām ir līdz piectūkstoš latiem, savukārt juridiskajām personām ir līdz desmittūkstoš latiem. Attiecīgās piemērojamā administratīvā soda robežas nepieciešamas tādēļ, ka, uzliekot sodu, jāņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Līdz ar to arī sankcijām ir jābūt pietiekoši elastīgām, lai kompetentā institūcija, izvērtējot visus lietas apstākļus, varētu piemērot konkrētajam gadījumam adekvātu (samērīgu) sodu.

Likumprojekts paredz papildināt APK ar 75.5, 88.8pantu un papildināt 87.pantu ar jaunu daļu. Šādi grozījumi nepieciešami, jo Latvijai jātransponē Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un ir aktualizējies bīstamo un sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšanas jautājums Latvijas Republikā. Tāpat ir nepieciešams noteikt naudas sodu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, prasību pārkāpšanu, dēļ tās saistošā rakstura. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus APK 886.pantā, kas attiecīgi paredz arī sodu par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez apliecinājuma, kura esamību paredz Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 43.punkts.                                                                                        

Likumprojekta 4. un 6. pantā tiek piedāvāts lietot jaunus terminus APK 66.3 un 74.1 pantā, t.i., termina „celtniecība” vietā „apbūvēšana” un attiecīgi „vides kvalitātes normatīvu” vietā „vides aizsardzības prasību”. Šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai saskaņotu APK lietotos terminus ar citos likumos lietotajiem terminiem. Būvniecības likumā pašreiz netiek lietots termins „celtniecība”, savukārt termins „apbūvēšana”, ievērojot tā lietojumu Būvniecības likumā viedokļa uzskatāms par atbilstošu piemērotu un atbilstīgu lietojumam konkrētajā pantā. Līdz šim APK 74.1pants paredz atbildību par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu. Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 12.panta pirmo daļu vides kvalitātes normatīvs dabas resursa (ūdens, gaisa, augsnes) kvalitāte, izteikta kvantitatīvos rādītājos. Līdz ar to degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm vides kvalitātes normatīvi nav iespējami, tāpēc nepieciešams lietot terminu “vides aizsardzības prasības”.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Normatīvais akts ir vērsts uz vides aizsardzības veicināšanu. Prognozējams, ka likumprojekts nodrošinās pārkāpumu pret vidi skaita samazināšanos un atturēs indivīdu no administratīvi sodāmo darbību izdarīšanas vides aizsardzības jomā.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Nav attiecināms

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Normatīvais akts ir vērsts uz vides aizsardzības veicināšanu. Prognozējams, ka likumprojekts nodrošinās pārkāpumu pret vidi skaita samazināšanos un atturēs indivīdu no administratīvi sodāmo darbību izdarīšanas vides aizsardzības jomā tai skaitā samazinot pārkāpumu, kas izdarīti īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, skaitu.

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 

2008

 Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

  1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

  Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Nav attiecināms

 6. Cita informācija 

 

Likumprojekts paredz palielināt naudas sodu apmēru vairākos likumprojektā ietvertos APK pantos, tādejādi palielinot sodu preventīvo funkciju. Valsts budžeta ieņēmumu izmaiņas saistībā ar iepriekšminēto nav iespējams noteikt, jo tās ir tieši atkarīgas no piemēroto sodu daudzuma.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Nav attiecināms

2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

      Grozījumi APK tiek veikti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktos (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, kuras mērķis ir nodrošināt augstu cilvēka un vides aizsardzību, vienlaikus nodrošinot brīvu vielu apriti iekšējā tirgū, kā arī veicinot jaunievedumus un konkurētspēju ķīmiskajā rūpniecībā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvu 2004/35/EK (par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu)) ietverto prasību izpildi.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu.

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 

 

Direktīvas 2006/21/EK 19.pants

 

Direktīvas 2006/66/EK 25.pants

 Likumprojekta 10.pants

Atbilst

Direktīvas 2000/76/EK 19.pants

Likumprojekta 14.pants

Atbilst

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006 126.pants

 

 

Likumprojekta 19.pants

Atbilst

Direktīvas 2002/95/EK 8.pants

Likumprojekta 21.pants

 

Atbilst

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika izskatīti Vides konsultatīvajā padomē (turpmāk – VKP).

VKP ietilpst sekojošas organizācijas: biedrība „Latvijas Zaļā kustība”, biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija”, biedrība „Latvijas Ekotūrisma savienība”; Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrība „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”, biedrība „Latvijas Iepakojuma asociācija”, biedrība„Vides aizsardzības klubs”, biedrība „Vides Izglītotāju asociācija”, biedrība „Zemes Draugi”, nodibinājums „Latvijas dabas fonds”, nodibinājums „Pasaules dabas fonds”, biedrība „Zaļā brīvība”, fonds „Krustceles”, biedrība „Latvijas ezeri”, biedrība „Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, biedrība „Baltijas Vides Forums”, Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība „Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija”, biedrība „Latvijas Biogāzes asociācija”, biedrība „Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija”.

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  VKP ir izteikusi iebildumus, kas attiecas uz APK 57. un 81.panta grozījumu redakciju. Attiecīgi VKP neatbalsta maksimālās sankcijas robežas palielināšanu APK 57.pantā un “brīdinājuma” kā administratīvā soda iekļaušanu APK 81.pantā. Norādāms, ka normatīvas akts ir vērsts uz vides aizsardzības veicināšanu. Prognozējams, ka likumprojekts nodrošinās pārkāpumu pret vidi skaita samazināšanos un atturēs indivīdu no administratīvi sodāmo darbību izdarīšanas vides aizsardzības jomā. VKP ierosina APK 57. un 81.pantā naudas sodu fiziskām personām noteikt no 50 latiem.

Vides ministrija savas kompetences ietvaros ir izvērtējusi VKP iebildumus un tos ņem vērā daļēji norādot uz sekojošo.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.pantu ir iespējami dažāda smaguma pārkāpumi, piemēram, ugunskura kurināšana neatļautā vietā, ja nav kaitējuma videi, un telšu celšana neatļautā vietā, ja nav kaitējuma videi. Abos iepriekš minēto pārkāpumu gadījumos, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam, kurā noteikts samērīguma princips administratīvajā procesā, ņemot vērā katras lietas faktiskos apstākļus, atsevišķos gadījumos ir samērīgi noteikt naudas sodu 20 latu apmērā.

Attiecībā uz nepieciešamajiem grozījumiem APK 81.pantā Vides ministrija norāda, ka īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās ir sastopami nelieli pārkāpumi (piemēram, ogošana dabas liegumā un peldēšanās), par kuriem ir nesamērīgi uzlikt naudas sodu 50 latu apmērā. Tādejādi APK ir nepieciešams noteikt minimālo naudas soda apmēru - 20 latus.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Par paredzētajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tika informēta Vides konsultatīvajā padome (turpmāk – VKP).

VKP ietilpst sekojošas organizācijas: biedrība „Latvijas Zaļā kustība”, biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija”, biedrība „Latvijas Ekotūrisma savienība”; Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrība „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”, biedrība „Latvijas Iepakojuma asociācija”, biedrība„Vides aizsardzības klubs”, biedrība „Vides Izglītotāju asociācija”, biedrība „Zemes Draugi”, nodibinājums „Latvijas dabas fonds”, nodibinājums „Pasaules dabas fonds”, biedrība „Zaļā brīvība”, fonds „Krustceles”, biedrība „Latvijas ezeri”, biedrība „Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, biedrība „Baltijas Vides Forums”, Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība „Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija”, biedrība „Latvijas Biogāzes asociācija”, biedrība „Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija”.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav attiecināms

5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Lai nodrošinātu nacionālajos normatīvajos aktos ietverto prasību izpildi, kā to nosaka Regula Nr.1907/2006, kā kompetentā iestāde noteikta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. Jaunas institūcijas netiks radītas. Atbildīgās institūcijas par normatīvā akta izpildi ir Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija, Veselības inspekcija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts augu aizsardzības dienests.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt APK noteiktajā kārtībā. Likumprojekts paredz APK papildināt ar četriem jauniem pantiem. Par 754. un 755.pantā noteiktajiem pārkāpumiem sodīt varēs Valsts vides dienests. Par 888.pantu sodīt varēs Valsts darba inspekcija, Veselības inspekcija un Valsts vides dienests savas kompetences ietvaros. Attiecīgi par 15516.panta pārkāpumiem sodīt varēs Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests un Valsts augu aizsardzības dienests. Attiecīgo iestāžu izdotos administratīvos aktus indivīds var apstrīdēt iestādei vai amatpersonai, kas norādīta attiecīgās iestādes nolikumā, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta otrās daļas 6.punktam.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

 

 

Vides ministrs                                                                 R.Vējonis             

 

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

G.Puķītis

A.Stašāne

V.Puriņš

R.Molotanovs

 

 

06.08.2008. 09:17

2250

R.Molotanovs

67026593; Roberts.Molotanovs@vidm.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.75

2008.gada 21.oktobrī

 

 

15.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

     TA-2484

___________________________________________________________

(R.Vējonis, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir vides ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece tiesību aktu lietās

  

E.Dreimane

 

 

 

2008-MK-PROT-75-2110-#15.doc

1