Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.10.2008.                Nr.90/TA-3204

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Satiksmes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par autoceļu lietošanas nodevu". Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Pēkalis 67028300, maris.pekalis@sam.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu un skatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām""
(reģ. Nr.TA-3205).

Lūdzam atsaukt ar Ministru kabineta 2008.gada 10.jūlija vēstuli Nr.90/TA-1082 iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" (reģ. Nr.798/Lp9).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 5 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra sēdes protokola Nr.75  56.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931
Likumprojekts

 

Par autoceļu lietošanas nodevu

 

1. pants. Autoceļu lietošanas nodevas mērķis

Autoceļu lietošanas nodevas (turpmāk – nodeva) mērķis ir valsts galveno autoceļu uzturēšanas un attīstības nodrošināšana, kā arī videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana.

 

2. pants. Likuma piemērošanas joma

Nodevu maksā par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem un kas paredzēti tikai kravu autopārvadājumiem (turpmāk – transportlīdzeklis).

 

3. pants. Nodevas maksātāji

Nodevu maksā mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai vadītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

4. pants. Nodevas objekti

Nodevu maksā par šādu valsts galveno autoceļu posmu lietošanu:

1) A1 Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (0,0–84,6 km; 93,4–96,8 km; 100,3–101,9 km);

2) A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (12,4–50,4 km; 53,6–195,6 km);

3) A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) (0,0–89,1 km; 92,3–116,3 km);

4) A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne) (0,0–20,4 km);

5) A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) (0,0–2,4 km; 2,9–40,9 km);

6) A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (17,4–18,6 km; 19,6–28,3 km; 30,3–34,0 km; 39,1–45,8 km; 50,9–51,0 km; 56,5–144,0 km; 149,5–172,0 km; 176,2–268,7 km; 274,1–307,0 km);

7) A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (7,9–65,5 km; 68,6–85,6 km);

8) A8 Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (9,9–43,1 km; 48,6–76,1 km);

9) A9 Rīga (Skulte)–Liepāja (0,0–92,3 km; 95,7–100,7 km; 101,9–129,5 km; 132,7–185,8 km; 188,2–191,7 km);

10) A10 Rīga–Ventspils (13,4–18,8 km; 23,8–37,0km; 41,3–185,0 km);

11) A11 Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (4,9–53,4 km);

12) A12 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (3,9–58,4 km; 61,2–124,1 km; 128,2–166,2 km);

13) A13 Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (0,0–47,7 km; 53,2–134,8 km; 144,8–163,4 km);

14) A14 Daugavpils apvedceļš (Kalkūni–Tilti) (0,0–15,6 km);

15) A15 Rēzeknes apvedceļš (0,0–7,1 km).

 

5. pants. Nodevas likmes

(1) Nodevu maksā atkarībā no transportlīdzekļa atbilstības motora izmešu līmenim, transportlīdzekļa asu skaita, un laika, kurā paredzēts lietot valsts galvenos autoceļus, pēc šādām likmēm:

Transportlīdzekļa motora izmešu līmenis

Asu skaits

Nodevas likmes (latos)

dienas likme

nedēļas likme

mēneša likme

gada likme

EURO 0

EURO I

EURO II

 

ne vairāk kā 3 asis

 

7,0

42,0

140,0

560,0

 

ne mazāk kā 4 asis

 

7,5

45,0

150,0

600,0

EURO III

 

ne vairāk kā 3 asis

 

6,5

39,0

130,0

520,0

 

ne mazāk kā 4 asis

 

7,0

42,0

140,0

560,0

EURO IV un mazāk piesārņojošs

 

ne vairāk kā 3 asis

 

6,0

36,0

120,0

480,0

 

ne mazāk kā 4 asis

 

6,5

39,0

130,0

520,0

 

(2) Nodevas dienas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos autoceļus 24 stundas no maksājuma dokumentā norādītā laika.

 

(3) Nodevas nedēļas likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos autoceļus maksājuma dokumentā norādītajā datumā un vēl nepārtrauktas 7 diennaktis pēc tā.

 

(4) Nodevas mēneša likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos autoceļus maksājuma dokumentā norādītajā datumā un vēl nepārtrauktas 30 diennaktis pēc tā.

 

(5) Nodevas gada likmes samaksa dod tiesības lietot valsts galvenos autoceļus vienu gadu no maksājuma dokumentā norādītā datuma.

 

(6) Ja nav zināma transportlīdzekļa motora izmešu atbilstība noteiktam motora izmešu līmenim, nodevu maksā atbilstoši „EURO 0” līmenim noteiktajām likmēm.

 

6. pants. Nodevas iekasēšana un administrēšana

(1) Nodevu ieskaita Satiksmes ministrijas valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmas pašu ieņēmumos.

 

(2) Nodevas administrēšana ietver visas darbības, kas saistītas ar nodevas piemērošanu. Nodevas administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(3) Nodevu administrē valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – administrators).

 

7. pants. Atbrīvojumi no nodevas maksāšanas

Nodevu nemaksā:

1) Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes;

2) Aizsardzības ministrijas padotībā esošās institūcijas un Nacionālie bruņotie spēki;

3) pašvaldību policijas iestādes;

4) seglu vilcēji bez sastāva.

5) par laiku, ko transportlīdzeklis pavada, gaidot valsts robežas šķērsošanu izbraucot no Latvijas.

 

8. pants. Nodevas atmaksāšana vai pārnešana uz citu transportlīdzekli

(1) Nodevu atmaksā šādos gadījumos:

1) daļu no nodevas gada likmes atmaksā, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites izvešanai no Latvijas vai norakstīšanai. Atmaksājamo summu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

atmaksājamā summa = nodevas gada maksājums x 1/12 x nodevas gada maksājuma atlikušo pilno mēnešu skaits;

2) daļu no nodevas mēneša likmes atmaksā, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites norakstīšanai. Atmaksājamo summu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

atmaksājamā summa = nodevas mēneša maksājums x 1/30 x atlikušo dienu skaits no datuma, kad izdarīta atzīme transportlīdzekļu valsts reģistrā par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites norakstīšanai, līdz datumam, kad beidzas nodevas samaksas termiņš;

3) ja dienas, nedēļas, mēneša vai gada nodevas likme par vienu un to pašu transportlīdzekli vai transportlīdzekļu sastāvu samaksāta divas vai vairākas reizes, vai samaksāta lielāka nodeva nekā noteikts šajā likumā. Atmaksā summu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto likmi konkrētajam transportlīdzeklim.

 

(2) Ja par transportlīdzekļu sastāvu samaksāta nodevas gada likme, bet pārvadājumu nepieciešams veikt ar citu piekabi vai puspiekabi ar identisku asu skaitu, administrators, pamatojoties uz transportlīdzekļa īpašnieka iesniegumu, var nodevas maksājumu attiecināt uz citu transportlīdzekļu sastāvu ar iepriekšējā maksājumā norādīto transportlīdzekli, laika periodu un citu piekabi vai puspiekabi ar identisku asu skaitu. Administratora saskaņojums jāsaņem pirms autoceļa lietošanas.

 

(3) Ja par transportlīdzekļu sastāvu samaksāta nodevas gada likme un šajā laika periodā ietvertā mēneša, nedēļas vai dienas nodevas likme par šajā transportlīdzekļu sastāvā ietilpstošo mehānisko transportlīdzekli, atmaksā summu, kas atbilst attiecīgajai mēneša, nedēļas vai dienas likmei.

 

(4) Administrators nodevu atmaksā 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

 

9. pants. Nodevas samaksas kontrole un naudas sodu iekasēšana

(1) Nodevas samaksas kontroli veic Autotransporta inspekcija. Nodevas samaksas kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Transportlīdzekļa vadītājam pēc administratora vai Autotransporta inspekcijas amatpersonas pieprasījuma ir pienākums pierādīt nodevas samaksu un transportlīdzekļa atbilstību nodevas samaksai izvēlētajam transportlīdzekļu motoru izmešu līmenim.

 

(3) Ja nodeva nav samaksāta vai ir samaksāta nepietiekamā apmērā, Autotransporta inspekcijas amatpersona no transportlīdzekļa vadītāja iekasē nodevu vienas dienas likmes apmērā vai aizliedz turpināt braucienu, kamēr nodeva nav samaksāta.

 

(4) No autoceļu lietotājiem par šī likuma pārkāpumiem iekasētos naudas sodus ieskaita Satiksmes ministrijas valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmas pašu ieņēmumos.

 

10. pants. Nodevas un naudas sodu izlietošana

Iekasēto nodevu un naudas sodus izlieto valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai, kā arī nodevas administrēšanai un kontrolei.

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

 

Likums stājas spēkā ar 2009. gada 1. jūliju.

 

Satiksmes ministra vietā bērnu un ģimenes lietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

A. Baštiks

N. Freivalds

L. Priedīte-Kancēviča

I. Strauta

M. Pēkalis

 

 

22.10.2008. 12:00

1099

Kanderis  67028010

Libeka  67028032

lauris.kanderis@sam.gov.lv

Likumprojekta „Par autoceļu lietošanas nodevu”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvu 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz Latvijas normatīvie akti neparedz maksājumus par valsts autoceļu lietošanu.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Pārņemt Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas paredz ceļu lietotāju maksājumus par autoceļu lietošanu. Atbilstoši Latvijā pastāvošajai nodokļu un nodevu sistēmai šādu maksājumu paredzēts ieviest kā autoceļu lietošanas nodevu. Satiksmes ministrija ir izvēlējusies šādu ceļu lietošanas nodevas maksāšanas modeli par valsts galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem, jo tam ir vienkārša un saprotama iekasēšanas procedūra un vadība, kā arī tas neprasa papildu kapitālieguldījumus.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Izstrādājot likumprojektu „Par autoceļu lietošanas nodevu” ir ņemta vērā Eiropas Komisijas Baltajā grāmatā „Eiropas transporta politika 2010. gadam: laiks lemt” izvirzītā stratēģija uz taisnīgāku sistēmu maksas iekasēšanai par autoceļu infrastruktūras lietošanu, kas balstīta uz „lietotājs maksā” principu un iespēju piemērot „piesārņotājs maksā” principu, izmantojot, piemēram, dažādas nodevas, lai ievērotu transportlīdzekļu ekoloģiskās īpašības un būtiska, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu Eiropas Savienības teritorijā.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Autoceļu lietošanas nodevas idejas pamatā ir infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Lietotājiem ir jāspēj pieņemt lēmumus, kas ietekmēs autoceļu nodevu nastu, izvēloties videi draudzīgākus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus laika posmus vai maršrutus.

Ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/38/EK noteiktajam tiks izmantoti valsts galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

Likumprojekta pieņemšana noteiks vienotas prasības autopārvadātājiem Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā un līdz ar to tiks izslēgta diskriminējošu maksājumu piemērošana autopārvadātājiem.

Latvijā pašreiz ir apmēram 12 000 kravas automašīnu ar pilnu masu virs 12 t, kuras veic starptautiskos kravas pārvadājumus. Paredzams, ka par šīm automašīnām autoceļu lietošanas nodeva tiks maksāta par katru dienu, ko šie transportlīdzekļi pavadīs uz Latvijas ceļiem. Atbilstoši Satiksmes ministrijas rīcībā esošajai informācijai, šādi transportlīdzekļi reizi nedēļā vismaz uz vienu dienu iebrauc Latvijas teritorijā.

Bez pieminētajiem 12 000 starptautiskos kravu pārvadājumus veicošiem transportlīdzekļiem, atbilstoši transportlīdzekļu reģistrācijas datiem – pārējās ir Latvijā reģistrētās 40 000 kravas automašīnas. Apmēram tikai puse no šiem transportlīdzekļiem ir tehniskā kārtībā un lieto valsts galvenos autoceļus. Sagaidāms, ka par šiem transporta līdzekļiem autoceļu lietošanas nodevu maksās kā vienreizēju gada maksājumu, kura apjoms būs atkarīgs no transportlīdzekļa asu skaita un ekoloģiskās ietekmes uz vidi.

Autoceļu lietošanas nodevas atšķirsies pēc darbības laika un līdz ar to nodevas likmes.

Sagaidāms, ka par 1-2% var sadārdzināties to pakalpojumu izmaksas, kurās ievērojamu izmaksu daļu sastāda transporta izmaksas (piemēram, ceļu būve).

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6.ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Autoceļu lietošanas nodevas noteikšana autoceļu lietotājiem izvirza prasības izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus un mazāk pārslogotus autoceļu maršrutus.

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

0

 

+7 900

 

 

+7 900

 

 +15 800

 

 

+15 800

 

+15 800

 

 

+15 800

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

0

 

 +7 900

 

 

+7 900

 

+15 800

 

 

+15 800

 

+15 800

 

 

+15 800

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

0

0

0

0

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem prasībām, sākot ar 2009.gada 1.jūliju Latvijā valsts galveno autoceļu tīklā tiks ieviesta autoceļu lietošanas nodeva (Eirovinjete). Atbilstoši Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 9.panta otrai daļai Satiksmes ministrija plāno šos līdzekļus noteikt kā Satiksmes ministrijas pašu ieņēmumus, kuri tiktu iekļauti valsts pamatbudžeta programmā „Valsts autoceļu fonds”, maksājumu administrēšanu veicot valsts akciju sabiedrībai „Latvijas Valsts ceļi”, līdzīgi kā tas jau notiek ar transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Pēc prognozēm, kopējie ieņēmumi gadā no autoceļu lietošanas nodevas varētu būt aptuveni 15,8 milj. latu.

Šie ieņēmumi veidojas atbilstoši šādam aprēķinam:

1) ārvalstu pārvadātājiem, kas maksātu 7,0 Ls/dienā un ņemot vērā, ka gada laikā Latvijas teritoriju šķērso apmēram 200 tūkstoši kravas automašīnu (virs 12 t), tad ieņēmumi šajā sadaļā būtu aptuveni 1,4 milj. latu;

2) Latvijā pašreiz ir apmēram 12 000 kravas automašīnu (virs 12 t), kuras veic starptautiskos pārvadājumus. Šīm automašīnām autoceļu lietošanas nodeva ir jāmaksā par katru dienu, ko viņi pavada uz Latvijas autoceļiem un pieņemot, ka reizi nedēļā viņi vismaz uz vienu dienu iebrauc valsts teritorijā, tas nozīmē, ka kopējie ieņēmumi par šo sadaļu būtu aptuveni 4,4 milj. latu; (52 nedēļas x 12 000 auto x 7,0 Ls);

3) pieņemot, ka no valstī reģistrētajām 40 000 kravas automašīnām (bez iepriekš pieminētajiem 12 000, kas veic starptautiskos pārvadājumus) apmēram puse lieto valsts galvenos autoceļus, šiem transporta līdzekļiem autoceļu lietošanas nodeva var tikt samaksāta kā vienreizējs gada maksājums, kura apjoms ir atkarīgs no asu skaita un transportlīdzekļa ekoloģiskās ietekmes uz vidi un vidēji tas varētu būt apmēram 500 Ls. Ieņēmumi par šo sadaļu varētu būt aptuveni 10 milj. latu.

Satiksmes ministrija plāno ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas izlietot:

1) stāvlaukumu ierīkošanai un uzturēšanai pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem;

2) valsts galveno autoceļu attīstības projektiem;

3) nodevas administrēšanai un kontrolei;

4) valsts galveno autoceļu uzturēšanai.

Plānotie izdevumi procentos atbilstoši EKK:

- uzturēšanas izdevumi ~ 30%;

- kapitālie izdevumi ~ 60%;

- administrēšanas izdevumi ~ 10%.

6. Cita informācija 

Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvai 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvai 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem.

Publicēts: Oficiālais Vēstnesis L 187, 20/07/1999 lpp. 0042–0050

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīva 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

Publicēts: Oficiālais Vēstnesis L 157, 09/06/2006 Lpp. 0008–0023

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Direktīvas 2006/38/EK

1.panta otrā daļa un Direktīvas 1999/62/EK 7.pants

2.pants

Atbilst

Direktīvas 2006/38/EK

1.panta otrā daļa un Direktīvas 1999/62/EK 7.1.pants

4.pants

Atbilst

Direktīvas 2006/38/EK

1.panta astotā daļa un Direktīvas 1999/62/EK II pielikums

5.pants

Atbilst

Direktīvas 2006/38/EK

1.pants un Direktīvas 1999/62/EK 6.2.pants

7.pants

Atbilst

Direktīvas 2006/38/EK

1.panta septītā daļa un Direktīvas 1999/62/EK 9.panta otrā daļa

6.panta pirmā daļa

Atbilst

Direktīvas 2006/38/EK

1.pants sestā daļa un Direktīvas 1999/62/EK 9.panta otrā daļa

6.panta otrā daļa un 10.pants

Atbilst

Direktīvas 2006/38/EK

1.panta astotā daļa Direktīvas 1999/62/EK 9a.pants

9.pants

Atbilst

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija Direktīvas 2006/38/EK, ar ko groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem 7.panta otrās daļas b) apakšpunktam no 2012. gada autoceļu nodeva un lietošanas maksa tiks piemērota visiem transportlīdzekļiem.

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 17.jūnija Direktīvas 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu kravas transportlīdzekļiem 3.panta, 4.panta, 5.panta un 6.panta prasības pārņemtas ar 2001.gada 22.novembra likumu "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu"

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Satiksmes ministrija izstrādās:

- grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām”, paredzot jaunu nodevas objektu.

- grozījumus likumā „Par autoceļiem”, paredzot autoceļu lietošanas nodevu par valsts galveno autoceļu lietošanu transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem un kuri paredzēti tikai kravu autopārvadājumiem;

- grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot sankcijas par nodevas samaksas pārkāpumiem;

- jaunus Ministru kabineta par autoceļu lietošanas nodevas kontroles kārtību;

- jaunus Ministru kabineta noteikumus „Autoceļu lietošanas nodevas administrēšanas noteikumi”, lai detalizēti noteiktu nodevas administrēšanas kārtību.

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

2008.gada 5.martā notika Satiksmes ministrijas tikšanās ar Autopārvadātāju asociāciju "Latvijas Auto",

Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociāciju un Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju Asociāciju

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konkrēti lēmumi nav pieņemti.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav attiecināms.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Netiek radītas jaunas institūcijas.

Normatīvā akta izpildi nodrošinās Satiksmes ministrija, Autotransporta inspekcija un valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojektu pēc izsludināšanas publicēs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī normatīvo aktu bezmaksas portālā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas intereses var aizstāvēt vispārīgajā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

Satiksmes ministra vietā

bērnu un ģimenes lietu ministrs                                                                     A. Baštiks

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 
 

N. Freivalds

L. Priedīte-Kancēviča

I. Strauta
M. Pēkalis

2008.10.22. 15:12

1929

Libeka  67028032,zane.libeka@lvceli.lv

Kanderis  67028010,lauris.kanderis@sam.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.75

2008.gada 21.oktobrī

 

 

56.§

 

Likumprojekts "Par autoceļu lietošanas nodevu"

     TA-3204

___________________________________________________________

(A.Židkovs, G.Bērziņš, M.Bičevskis, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Satiksmes ministrijai steidzami saskaņot likumprojekta redakciju ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju un saskaņoto likumprojektu iesniegt Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar šī protokola 57.§ minēto likumprojektu (likumprojektu paketē).

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojektu paketes turpmāko virzību Saeimā ir satiksmes ministrs.

     5. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu paketi par steidzamu.

     6. Lūgt Saeimu atsaukt ar Ministru kabineta š.g. 10.jūlija vēstuli Nr.90/TA-1082 iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"" (Reģ. Nr.798/Lp9).

     

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece tiesību aktu lietās

  

E.Dreimane

 

 

 

2008-MK-PROT-75-2110-#56.doc

1