Rīgā
14.10.2008. Nr.90/TA-2707
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Auders 67013078, Martins.Auders@em.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 2 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 9 lp.
3. Ministru kabineta 2008.gada 7.oktobra sēdes
protokola Nr.72 21.§ izraksts uz 1
lp.
Ministru prezidents I.Godmanis
Stafecka 67082931
Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā"
Izdarīt likumā "Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 20.nr.; 2005, 9.nr.; 2007, 12.,
24.nr.) šādus grozījumus:
1.Aizstāt visā likumā,
izņemot pārejas noteikumu 3. un 4.punktu, vārdus dome (padome) (attiecīgā
locījumā) ar vārdu dome (attiecīgā locījumā).
2.Izteikt 3.panta
10.punktu šādā redakcijā:
10.palīdzība dzīvojamās
mājas renovācijai, restaurācijai un rekonstrukcijai (27.2 pants.)
3.Aizstāt 6.panta pirmajā
daļā skaitļus un vārdus 27.1 panta pirmajā daļā un 27.2 panta
pirmajā daļā ar skaitļiem un vārdiem 27.1 panta pirmajā un 1.1 daļā,
27.2 panta pirmajā daļā.
4.27.1 pantā:
papildināt pirmo daļu pēc
vārdiem attiecīgu galvojumu ar vārdiem īrniekam vai viņa ģimenes loceklim,
kas lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā
mājā un ir to lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.;
papildināt ar 1.1
daļu šādā redakcijā:
(11) Valsts
sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā izsniedzot attiecīgu galvojumu ģimenei ar bērniem.;
papildināt otro daļu pēc
vārdiem sniegt palīdzību ar vārdiem šā panta pirmajā un 1.1 daļā
minētajām personām;
izslēgt panta trešo daļu.
5.27.2 pantā:
izteikt nosaukumu šādā redakcijā:
27.2 pants. Palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai,
restaurācijai un rekonstrukcijai
papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:
(6) Valsts sniedz palīdzību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
izsniedzot galvojumu aizdevumam daudzdzīvokļu mājas renovācijai vai rekonstrukcijai
dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pārņēmusi
attiecīgās daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesības.
Likuma 1.pants stājas
spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
Ekonomikas ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
K.Gerhards |
A.Matīss |
Dž.Innusa |
D.Pūne |
M.Auders |
01.09.2008. 11:05
266
K.Fomina, 67013148
Kristine.Fomina@em.gov.lv
Grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce
uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
Likumprojekts Grozījumi likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija sēdes
protokolā Nr.54, 18.§, 3.punktā doto uzdevumu ministrijām līdz šā gada
10.oktobrim sagatavot un iesniegt kā Ministru kabineta lietu likumprojektus
par grozījumiem Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojumā Nr.90 Par
nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos,
pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu 2.un
3.pielikumā uzskaitītajos likumos, kā arī, lai izpildītu Ministru prezidenta
2008.gada 16.jūlija rezolūciju Nr.111-1/275, saskaņā ar kuru visiem
ministriem dots uzdevums noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā tiesību
aktu projektus par grozījumiem likumos, lai paredzētu pilnvarojumu Ministru
kabinetam izdot tos Ministru kabineta noteikumus, kuri ir izdoti,
pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu.
|
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām
noslēgsies vietējo pašvaldību reforma un saskaņā ar Administratīvi
teritoriālās reformas likuma 6.pantu, Latvijā vietējo pašvaldību līmenī
darbosies novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Ņemot vērā minēto, likumā
Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nepieciešami attiecīgi
grozījumi. Ministru kabineta iekārtas likuma pārejas
noteikumu 6.punkts paredz, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā
stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru
kabineta noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Saeimas 1993.gada 15.jūlijā
pieņemtā Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. Ņemot vērā minēto, lai likums Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā nebūtu jāgroza vairakkārt, kas nozīmētu
nelietderīgu Ekonomikas ministrijas un citu institūciju laika un resursu
patēriņu atsevišķo normatīvo aktu projektu pieņemšanas procesā, Ekonomikas
ministrija papildus augstākminētajiem grozījumiem likumprojektā ir iekļāvusi
arī grozījumus, paredzot Ministru kabinetam pilnvarojumu izdot Ministru
kabineta noteikumus par kārtību, kādā ģimenēm ar bērniem sniedz galvojumu
aizdevumam dzīvojamās telpas
(mājokļa) iegādei vai būvniecībai un Ministru kabineta noteikumus par
kārtību, kādā dzīvokļu īpašniekiem sniedz galvojumu aizdevumam daudzdzīvokļu
mājas renovācijai vai rekonstrukcijai, kuri šobrīd izdoti, pamatojoties uz
Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu. |
3.
Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekts
paredz aizstāt likumā vārdus dome (padome) ar vārdu dome, kā arī iekļaut
likumā pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ģimenēm ar
bērniem sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas (mājokļa) iegādei vai būvniecībai un
kārtību, kādā dzīvokļu īpašniekiem sniedz galvojumu aizdevumam daudzdzīvokļu
mājas renovācijai vai rekonstrukcijai. Ņemot vērā, ka
ir nepieciešams nošķirt pilnvarojumus divu Ministru kabineta noteikumu izdošanai,
saskaņā ar likumprojekta 3.pantu, likuma 27.¹ pantā paredzēts izdarīt
grozījumu, pirmajā daļā nosakot, ka valsts sniedz palīdzību dzīvojamās telpas
iegādei vai būvniecībai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedzot
attiecīgu galvojumu denacionalizēto namu īrniekiem, bet 1.1 daļā
nosakot, ka valsts sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai
būvniecībai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedzot attiecīgu
galvojumu ģimenei ar bērniem. |
4. Cita
informācija |
Nav attiecināms |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Vispārēja
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav attiecināms |
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
3. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu
komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
4. Ietekme uz
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms |
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Nav attiecināms |
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms |
7. Cita
ietekme |
Nav attiecināms |
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
||||
|
(tūkst. latu) |
|||
Rādītāji |
n-tais gads |
Turpmākie trīs gadi |
||
n+1 |
n+2 |
n+3 |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
|||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
|||
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
Nav attiecināms |
|||
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
|||
5. Detalizēts
ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un
izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav attiecināms |
|||
6. Cita
informācija |
Ministru kabineta 16.08.2005. noteikumi
Nr.608 Kārtība, kādā ģimenēm ar bērniem sniedz galvojumu aizdevumam
dzīvojamās telpas (mājokļa) iegādei vai būvniecībai un
Ministru kabineta 16.08.2005. noteikumi Nr.610 Kārtība, kādā dzīvokļu
īpašniekiem sniedz galvojumu aizdevumam daudzdzīvokļu mājas renovācijai vai
rekonstrukcijai šobrīd ir spēkā un
izdevumu segšanu, kas saistīti ar šo Ministru kabineta noteikumu īstenošanu,
ir paredzēts nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem Mājokļu attīstības
kreditēšanas programmas (II posms) ietvaros, piešķirot attiecīgu finansējumu
valsts akciju sabiedrībai Latvijas Hipotēku un zemes banka galvojumu
izsniegšanai. Papildus izdevumi pēc likumprojekta pieņemšanas un jaunu
Ministru kabineta noteikumu izdošanas nav paredzēti. |
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus
jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura
ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī
tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts
šos noteikumus izstrādāt. |
Pamatojoties uz likumā iekļauto pilnvarojumu
Ministru kabinetam noteikt kārtību,
kādā ģimenēm ar bērniem sniedz galvojumu aizdevumam dzīvojamās telpas (mājokļa) iegādei vai būvniecībai un
kārtību, kādā dzīvokļu īpašniekiem sniedz galvojumu aizdevumam daudzdzīvokļu
mājas renovācijai vai rekonstrukcijai, Ekonomikas ministrijai jāizstrādā
attiecīgi Ministru kabineta noteikumu projekti. Šādi Ministru kabineta
noteikumu projekti tiks izstrādāti Ministru kabineta 2002.gada 12.marta
noteikumu Nr.111 Ministru kabineta kārtības rullis 219.punktā noteiktajā
termiņā. |
2. Cita
informācija |
Nav attiecināms |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
||
2. Saistības
pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms |
||
3. Saistības,
kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
||
4.
Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgo
Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums,
datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo
aktu |
Nav attiecināms |
||
2.tabula |
|||
Eiropas
Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas
vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas
normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto
direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Nav attiecināms |
|
|
|
|
|
5. Saistības
sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts
atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
||
6. Cita
informācija |
Nav attiecināms |
||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām
iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas, ņemot vērā, ka grozījumi likumā tiek
izdarīti, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka pēc administratīvi
teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi,
novadi, republikas pilsētas, kā arī, pamatojoties uz to, ka likumā
nepieciešams iekļaut pilnvarojumu to Ministru kabineta noteikumu izdošanai,
kuri šobrīd ir izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās
daļas 3.punktu. |
2. Kāda ir šo
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto
institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav notikušas, ņemot vērā, ka grozījumi likumā Par
dzīvojamo telpu īri tiek izdarīti, pamatojoties uz Administratīvi
teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka pēc
administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās
teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas, kā arī, pamatojoties uz to, ka likumā nepieciešams iekļaut
pilnvarojumu to Ministru kabineta noteikumu izdošanai, kuri šobrīd ir izdoti
saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas
3.punktu. |
3. Kāds
konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Konsultācijas nav notikušas un sabiedrības informēšanas pasākumi nav
veikti, ņemot vērā, ka
grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri tiek izdarīti, pamatojoties uz
Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā
noteikto, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas
administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas, kā arī, pamatojoties uz to, ka likumā
nepieciešams iekļaut pilnvarojumu to Ministru kabineta noteikumu izdošanai,
kuri šobrīd ir izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās
daļas 3.punktu. |
4.
Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas ar
ekspertiem nav notikušas, ņemot vērā, ka grozījumi likumā Par dzīvojamo
telpu īri tiek izdarīti, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās
reformas likuma 5.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka pēc
administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās
teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas, kā arī, pamatojoties uz to, ka likumā nepieciešams iekļaut
pilnvarojumu to Ministru kabineta noteikumu izdošanai, kuri šobrīd ir izdoti
saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas
3.punktu. |
5. Cita
informācija |
Nav attiecināms |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek
radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo
institūciju funkcijas netiks paplašinātas. |
2. Kā
sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā
Latvijas Vēstnesis un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā NAIS. |
3. Kā indivīds
var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Normatīvais akts neierobežo
indivīda tiesības. |
4. Cita
informācija |
Nav attiecināms |
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
A.Matīss |
Dž.Innusa |
D.Pūne |
M.Auders |
01.09.2008. 11:07
1 578
K.Fomina, 67013148
Kristine.Fomina@em.gov.lv
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE
___________________________________________________________
protokola izraksts
Rīgā |
Nr.72 |
2008.gada 7.oktobrī |
21.§
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā""
TA-2707
___________________________________________________________
(G.Bērziņš, I.Godmanis)
1.
Atbalstīt iesniegto likumprojektu.
Valsts
kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
2.
Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas
ministrs.
Ministru prezidents |
|
I.Godmanis |
|
||
Valsts kancelejas
direktore |
|
G.Veismane |
|
2008-MK-PROT-72-0710-#21.doc
1