20.01.2009.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr.914/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”

( Nr. 914 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 11 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām	Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”				Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”
	Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.) šādus grozījumus:	1	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā: „Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 200.nr.) šādus grozījumus:”	Atbalstīts	Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2008, 200.nr.) šādus grozījumus:
	1. Izslēgt visā likumā vārdu “(padome)” (attiecīgā locījumā).				1. Izslēgt visā likumā vārdu “(padome)” (attiecīgā locījumā).
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) kapitālsabiedrība — sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība;
2) valsts kapitāla daļas — valstij piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;
3) pašvaldības kapitāla daļas — pašvaldībai piederošas kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akcijas akciju sabiedrībā;
4) valsts kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij;
5) pašvaldības kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai;
6) privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder:
a) vairākām pašvaldībām,
b) valstij un pašvaldībai,
c) valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus);
	2. Papildināt 1.panta pirmās daļas 6.punktu ar “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “d) tikai citām personām;”.	2	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 2.pantu (likuma 1.panta pirmās daļas 6.punkta papildinājumu ar “d)” apakšpunktu).	Atbalstīts
7) valsts kontrolēta kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē;
8) pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā vienai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē.
(2) Citi termini šajā likumā lietoti Komerclikuma izpratnē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, 04.11.2004. likumu un 30.06.2005. likumu)
2.pants. Likuma darbība (1) Šis likums regulē to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, kuras ierakstītas komercreģistrā atbilstoši Komerclikuma noteikumiem.
(2) Šis likums nosaka kārtību, kādā:
1) tiek pārvaldītas valsts un pašvaldību kapitāla daļas kapitālsabiedrībās;
2) tiek dibinātas, darbojas un tiek likvidētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;
3) tiek reorganizētas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības;
4) atsavināmas valsts un pašvaldību kapitāla daļas privātajās kapitālsabiedrībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās;
5) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu.
(3) Šis likums neregulē kārtību, kādā tiek pārvaldītas un atsavinātas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās, kā arī kārtību, kādā tiek pārvaldītas privātajai kapitālsabiedrībai piederošās kapitāla daļas citās sabiedrībās.
(4) Jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu)
	3. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir izšķiroša ietekme citā kapitālsabiedrībā, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Koncernu likuma noteikumus.”				2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir izšķiroša ietekme citā kapitālsabiedrībā, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Koncernu likuma noteikumus.”
4.pants. Dividenžu saņēmēji (1) Ja valsts kapitāla daļu turētāji ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētie kapitāla daļu turētāji, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts budžetā.
(2) Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.
(3) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pati pašvaldība, tās kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.
(4) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir šā likuma 11.panta pirmās daļas 2.punktā minētais kapitāla daļu turētājs, kapitāla daļām atbilstošās dividendes ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā vai šo kapitāla daļu turētājam saskaņā ar attiecīgu pašvaldības domes (padomes) lēmumu.
5.pants. Valsts kapitāla daļu nodošana pašvaldībai (1) Valsts kapitāla daļas privātajā kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu, ievērojot Komerclikumu un attiecīgās privātās kapitālsabiedrības statūtus.
(2) Valsts kapitāla daļas valsts kapitālsabiedrībā var nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu.
(3) Valsts kapitāla daļas var nodot pašvaldības īpašumā, ja pašvaldība ir izteikusi šādu lūgumu un pašvaldības dome (padome) pieņēmusi attiecīgu lēmumu.
(4) Valsts kapitāla daļu nodošanai pašvaldības īpašumā netiek piemēroti šā likuma noteikumi par privatizāciju un atsavināšanu.
	4. Izteikt 7. un 8.pantu šādā redakcijā:				3. Izteikt 7. un 8.pantu šādā redakcijā:
7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana	“7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana				“7.pants. Izšķirošās ietekmes iegūšana
(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.	(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.				(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.
(2) Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.	(2) Lēmumu par vienas valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā valsts kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par vienas pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome (padome).				(2) Lēmumu par vienas valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā valsts kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, bet lēmumu par vienas pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome (padome).
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets.	(3) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgā pašvaldība ir devusi piekrišanu, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome (padome), ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.	3	Juridiskais birojs Likumprojekta 4.pantā aizstāt 7.panta trešās daļas jaunajā redakcijā vārdus “attiecīgā pašvaldība ir devusi piekrišanu” ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības dome (padome) ir devusi piekrišanu”;	Atbalstīts	(3) Lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgās pašvaldības dome (padome) ir devusi piekrišanu, bet lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome (padome), ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004. likumu)	(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.				(4) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un grozīšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.
	(5) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, lai valsts kapitālsabiedrība iegūtu izšķirošo ietekmi, pieņem Ministru kabinets.				(5) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, lai valsts kapitālsabiedrība iegūtu izšķirošo ietekmi, pieņem Ministru kabinets.
	(6) Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka viena valsts kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā valsts kapitālsabiedrībā, vai pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par to, ka viena šīs pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā (turpmāk — atkarīgā sabiedrība), atkarīgajā sabiedrībā netiek veidota padome.	4	Juridiskais birojs Likumprojekta 4.pantā aizstāt 7.panta sestās daļas jaunajā redakcijā vārdus “pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu”.	Atbalstīts	(6) Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka viena valsts kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā valsts kapitālsabiedrībā, vai pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par to, ka viena šīs pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā (turpmāk — atkarīgā sabiedrība), atkarīgajā sabiedrībā netiek veidota padome.
8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana	8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana				8.pants. Izšķirošās ietekmes izbeigšana
(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes izbeigšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.	(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes izbeigšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.				(1) Lēmumu par izšķirošās ietekmes izbeigšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.
(2) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.	(2) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.				(2) Lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā valstij vai pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets.	(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet gadījumos, kad lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu pieņēma Ministru kabinets, arī lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem Ministru kabinets.”			Redakc. precizēts	(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets, bet gadījumos, kad lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu pieņēmis Ministru kabinets, arī lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu pieņem Ministru kabinets.”
14.pants. Pašvaldība kā kapitāla daļu turētājs (1) Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs (turpmāk arī — kapitāla daļu turētāja pārstāvis).
(2) Pilsētas dome var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības tās pilsētas domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.	5. 14.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.”;				4. 14.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana.”;
(3) Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai šā panta otrajā daļā minētās struktūrvienības vadītāja ilgstošas prombūtnes (komandējums, atvaļinājums, slimība) gadījumā kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem persona, kura pilda pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai attiecīgās pašvaldības struktūrvienības vadītāja pienākumus.
(4) Ja pilsētas dome ir pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, pilsētas domes priekšsēdētājs var pilnvarot domes priekšsēdētāja vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē.	izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs var pilnvarot savu vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē.”;				izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Pašvaldības domes priekšsēdētājs var pilnvarot savu vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē.”;
(5) Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs no pašvaldības vai pašvaldības iestāžu darbinieku vidus un šā panta otrajā daļā minētās pašvaldības struktūrvienības vadītājs no savas struktūrvienības darbinieku vidus ieceļ personu (turpmāk — atbildīgais darbinieks), kas sniedz viņam nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai viņš varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus pašvaldības kapitālsabiedrībā.
(6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, tās lielumu nosakot saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem, var izmaksāt: 1) attiecīgā pašvaldība gadskārtējā pašvaldības apstiprinātajā budžetā piešķirtās apropriācijas ietvaros; 2) no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem; 3) no citiem pašvaldības līdzekļiem.	izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam privātajā kapitālsabiedrībā izmaksā attiecīgā pašvaldība gadskārtējā pašvaldības apstiprinātajā budžetā piešķirtās apropriācijas ietvaros, bet pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam — no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem. Atlīdzības lielumu pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.”;	5	Juridiskais birojs Aizstāt 14.panta sestās daļas jaunajā redakcijā vārdus “bet pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam” ar vārdiem “bet pašvaldības kapitālsabiedrībā”.	Atbalstīts	izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam privātajā kapitālsabiedrībā izmaksā attiecīgā pašvaldība gadskārtējā pašvaldības apstiprinātajā budžetā piešķirtās apropriācijas ietvaros, bet pašvaldības kapitālsabiedrībā — no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem. Atlīdzības lielumu pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem.”;
(7) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā pašvaldība pati var noteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvju un atbildīgo darbinieku atlīdzības veidu un apmēru.	izslēgt septīto daļu.				izslēgt septīto daļu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)
48.pants. Dalībnieku sapulces kompetence
(1) Tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:
1) sabiedrības gada pārskatu;
2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;
3) valdes locekļu, valdes priekšsēdētāja, rīkotājdirektora iecelšanu un atcelšanu;		6	Juridiskais birojs Aizstāt likuma 48.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “valdes priekšsēdētāja, rīkotājdirektora” ar vārdiem “un valdes priekšsēdētāja”.	Atbalstīts	5. Aizstāt 48.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “valdes priekšsēdētāja, rīkotājdirektora” ar vārdiem “un valdes priekšsēdētāja”.
4) padomes (ja tāda ir) locekļu iecelšanu un atcelšanu;
5) revidenta iecelšanu un atcelšanu;
6) prasības celšanu pret valdes vai padomes locekli un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu sabiedrības pārstāvēšanai tiesas procesā;
7) sabiedrības statūtu apstiprināšanu un grozīšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);
8) atlīdzības lielumu valdes un padomes locekļiem un revidentam;
9) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);
10) sabiedrības reorganizāciju (izņemot gadījumu, kad statūtus apstiprina Ministru kabinets);
11) likvidatora iecelšanu un atcelšanu;
12) citiem šajā likumā minētajiem gadījumiem.
(2) Dalībnieku sapulce pēc valdes lūguma izskata un pieņem lēmumus arī tādos jautājumos, kuru izlemšanai valdei nepieciešama dalībnieku sapulces iepriekšēja piekrišana (64.pants).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)
49.pants. Dalībnieka kompetence (1) Dalībnieks pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.	6. Papildināt 49.panta pirmo daļu pēc vārdiem “vai turpināšanu” ar vārdiem un skaitļiem “kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu”.				6. Papildināt 49.panta pirmo daļu pēc vārdiem “vai turpināšanu” ar vārdiem un skaitļiem “kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu”.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome (padome).
(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:
1) sabiedrības reorganizāciju;
2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)
56.pants. Dalībnieku sapulcē izskatāmie jautājumi
(1) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
(2) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši norādīti šā likuma 55.pantā noteiktajā paziņojumā):
1) valdes locekļu, padomes locekļu, likvidatora vai revidenta atsaukšana;
2) prasības celšana pret valdes un padomes locekļiem, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;
3) jauna dalībnieku sapulces termiņa vai datuma noteikšana;
4) valdes priekšsēdētāja vai rīkotājdirektora atsaukšana, ja vienlaikus šajā sapulcē ieceļ jaunu valdes priekšsēdētāju vai rīkotājdirektoru.		7	Juridiskais birojs Izslēgt 56.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “vai rīkotājdirektora” (attiecīgā locījumā).	Atbalstīts	7. Izslēgt 56.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “vai rīkotājdirektora” (attiecīgā locījumā).
(3) Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus tikai tad, ja ir ievērots šajā likumā paredzētais dalībnieku sapulces sasaukšanas laiks un veids.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)
61.pants. Valde			< /p>
(1) Valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.
(2) Tipveida statūtos papildus Komerclikumā noteiktajiem ierobežojumiem var noteikt arī citus ierobežojumus valdes locekļiem.
(3) Valdes locekļu atlīdzību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošiem kritērijiem.
(4) Valdes priekšsēdētājam vai rīkotājdirektoram ir visas šajā pantā un šā likuma 62. — 64.pantā deleģētās tiesības un pienākumi.		8	Juridiskais birojs Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus “vai rīkotājdirektoram”.	Atbalstīts	8. Izslēgt 61.panta ceturtajā daļā vārdus “vai rīkotājdirektoram”.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)
77.pants. Akcionāra – valsts vai pašvaldības – kompetence (1) Akcionārs – valsts vai pašvaldība – pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu.	7. Papildināt 77.panta pirmo daļu pēc vārdiem “vai turpināšanu” ar vārdiem un skaitļiem “kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu”.				9. Papildināt 77.panta pirmo daļu pēc vārdiem “vai turpināšanu” ar vārdiem un skaitļiem “kā arī šā likuma 7.panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus par izšķirošās ietekmes iegūšanu, 7.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu un 8.panta trešajā daļā minēto lēmumu par koncerna līguma izbeigšanu”.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu valsts vārdā pieņem Ministru kabinets un pašvaldības vārdā — pašvaldības dome (padome).
(3) Ja saskaņā ar likumu valsts sabiedrības statūtus apstiprina Ministru kabinets, tas pieņem arī lēmumus par:
1) sabiedrības reorganizāciju;
2) sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu un 30.06.2005. likumu)
Pārejas noteikumi 1. Šā likuma A sadaļas 2. — 4.nodaļas un B sadaļas normas regulē arī valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu. Šā likuma 47.panta otrās daļas un 75.panta otrās daļas normas nosaka arī dalībnieku sapulces vai akcionāru sapulces funkciju veicējus valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu)
2. Šā likuma H sadaļas normas regulē arī kapitāla daļu pārdošanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.
3. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi citos normatīvajos aktos, tajos lietotie termini Komerclikuma izpratnē saprotami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 4.pantā noteiktajam.
4. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par kapitāla daļu turētāja iecelšanu atbilstoši šā likuma prasībām, ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļa izveidojusies pirms šā likuma spēkā stāšanās un tās turētājs neatbilst šā likuma 10. un 11.pantā noteiktajam.	8. Pārejas noteikumos: aizstāt 4.punktā vārdus “pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu” ar vārdiem “pašvaldība pieņem lēmumu”;				10. Pārejas noteikumos: aizstāt 4.punktā vārdus “pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu” ar vārdiem “pašvaldība pieņem lēmumu”;
5. Šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” līdz brīdim, kad Ministru kabinets pieņems lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošo institūciju un valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu būs nodevusi tai šīs funkcijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2004. likumu)
6. Valsts un pašvaldību kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās privātās statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem.
7. Šo pārejas noteikumu 6.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad privātā statūtsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.
8. Kapitāla daļu atsavināšana privatizācijai nodotās valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un atbilstoši tam izdotajiem tiesību aktiem, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.
9. Šo pārejas noteikumu 8.punkta nosacījumi attiecas arī uz gadījumu, kad valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā kā kapitālsabiedrība.
10. (Izslēgts ar 30.06.2005. likumu)
11. Ja valsts vai pašvaldības statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir izveidojusies privatizācijas rezultātā, šīs statūtsabiedrības vai kapitālsabiedrības kapitāla daļu atsavināšana notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma nosacījumus.
11.^1 Ja valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļas ir nodotas atsavināšanai vai privatizācijai un normatīvie akti paredz, ka atsavināšanas vai privatizācijas procesā noteikts kapitāla daļu (akciju) daudzums nododams valsts pensiju speciālajam budžetam, tad šo kapitāla daļu turētājs ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, bet pārējo vēl neatsavināto vai neprivatizēto valsts kapitāla daļu turētājs ir valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošā institūcija.
(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)
12. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2002.gada 31.decembrim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību tipveida statūtus.
13. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.).
14. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras līdz 2004.gada 25.novembrim ierakstītas komercreģistrā ar firmā attiecīgi ietvertu vārdu “valsts” vai “pašvaldība” un kurām saskaņā ar šā likuma 23.^1 pantu nav deleģējuma veikt valsts pārvaldes uzdevumu, ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim jāizdara attiecīgi grozījumi kapitālsabiedrības statūtos, izslēdzot no kapitālsabiedrības firmas vārdu “valsts” vai “pašvaldība”.
(2004.gada 4.novembra likuma redakcijā)
15. Līdz 2005.gada 31.decembrim Ministru kabinets var izdot rīkojumu par valsts kultūras institūcijas, kura darbojas kā valsts pārvaldes iestāde, pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību.
(30.06.2005. likuma redakcijā)
16. Pārveidojamās valsts kultūras institūcijas manta pāriet attiecīgajai valsts kapitālsabiedrībai. Valsts kapitālsabiedrība ir pārveidojamās kultūras institūcijas tiesību un saistību pārņēmēja.
(30.06.2005. likuma redakcijā)
17. Rīkojumā par valsts kultūras institūcijas pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrību Ministru kabinets nosaka šā likuma 24.panta otrajā daļā minētos jautājumus un apstiprina to nekustamā īpašuma sarakstu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
(30.06.2005. likuma redakcijā)
18. Valsts kultūras institūcijas pārējās mantas sastāvu, kurš tiks ieguldīts valsts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, apstiprina Kultūras ministrija.
(30.06.2005. likuma redakcijā)
19. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalgu, pabalstus u.c.) kapitāla daļu turētāja pārstāvim, atbildīgajam darbiniekam, valdes un padomes loceklim 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.12.2008. likuma redakcijā)
	papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: “19. __Likuma 14.panta otrās, ceturtās un sestās daļas jaunā redakcija, nosacījums par septītās daļas izslēgšanu, kā arī grozījums, ar kuru visā likumā tiek izslēgts vārds “(padome)”, un grozījums likuma pārejas noteikumu 4.punktā par vārdu “pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu” aizstāšanu ar vārdiem “pašvaldība pieņem lēmumu” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”	9	Juridiskais birojs: Izteikt pārejas noteikumu 19.punktu kā 21.punktu.	Atbalstīts Redakc. precizēts punkta teksts
		10	Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Krastiņš Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšl. Nr.11
			„20. Rajona pašvaldības kapitālsabiedrība kļūst par privātu kapitālsabiedrību šādos gadījumos:
			1) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 5.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā rajona padome vienojusies vai lēmusi rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodot bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām;
			2) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 7.pantā noteiktajos gadījumos Ministru kabinets lemj rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodot bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām.”
		11	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:	Atbalstīts	papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:
			20. Pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder rajona pašvaldībai, kļūst par privātu kapitālsabiedrību šādos gadījumos:		“20. Pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder rajona pašvaldībai, kļūst par privātu kapitālsabiedrību šādos gadījumos:
			1) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā rajona padome vienojusies vai lēmusi rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodot bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām;		1) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā rajona padome vienojusies vai lēmusi rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodot bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām;
			2) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 7.pantā noteiktajos gadījumos Ministru kabinets lemj par rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodošanu bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām.		2) ja Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 7.pantā noteiktajos gadījumos Ministru kabinets lemj par rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodošanu bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām.
					21. Šā likuma 14.panta otrās, ceturtās un sestās daļas jaunā redakcija, nosacījums par septītās daļas izslēgšanu, kā arī grozījums, ar kuru visā likumā tiek izslēgts vārds “(padome)”, un grozījums pārejas noteikumu 4.punktā par vārdu “pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu” aizstāšanu ar vārdiem “pašvaldība pieņem lēmumu” stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”