16.12.2008.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr.912/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta trešajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”

( Nr. 912 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 0 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Par privatizācijas sertifikātiem	Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”				Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”
	Izdarīt likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2007,14.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1., 23.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2007,14.nr.) šādus grozījumus:
13.pants. Kompensācija par namīpašumiem
(1) Lēmumu piešķirt kompensāciju par namīpašumiem, kas bez atlīdzības tika pārņemti valsts vai juridisko personu valdījumā, pieņem tiesa saskaņā ar likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem".
(2) Lēmumu piešķirt kompensāciju par nacionalizētiem namīpašumiem pieņem rajona padome vai pilsētas dome, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Lat vijas Republikā". Tādā pašā kārtībā pieņem lēmumu piešķirt kompensāciju namīpašumu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja viņiem piederējusī ēka nojaukta, lai būvgabalu izmantotu valsts vai sabiedriskām vajadzībām, un nav izmaksāta kompensācija par nojaukto ēku vai nav piešķirts īpašumā līdzvērtīgs dzīvoklis, vai arī šī ēka nav pārcelta uz citu vietu.
(3) Sertifikātu daudzumu, ar kādu kompensējami namīpašumi, nosaka tiesa vai attiecīgā pašvaldība (padome, dome) atbilstoši dokumentiem (inventarizācijas akts vai citi dokumenti), kuri sastādīti pēc 1945.gada 8.maija un kuros norādīts namīpašuma sastāvs un stāvoklis. Namīpašuma vērtību atbilstoši minētajos dokumentos norādītajam namīpašuma sastāvam un stāvoklim nosaka pēc dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki un kuros norādīta namīpašuma vai tā sastāvdaļu vērtība. Šie dokumenti var būt sastādīti jebkurā laikā. Ja dokumenti nav saglabājušies, namīpašuma vērtību nosaka tiesa. Koeficientu šīs vērtības pārrēķinam īpašuma kompensācijas sertifikātos atkarībā no dokumentu sastādīšanas datuma nosaka Ministru kabinets.	1. Izslēgt 13.panta trešajā daļā vārdus “(padome, dome)”.				1. Izslēgt 13.panta trešajā daļā vārdus “(padome, dome)”.
18.pants. Sertifikātu izmantošanas kārtība (1) Sertifikātu īpašnieks var apvienot savus privatizācijas sertifikātu kontus. Apvienojot privatizācijas sertifikātu kontus, sertifikātu grāmatiņā tiek atzīmēts, cik īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķirts. Sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem bez bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanas ir atļauts izmantot privatizācijā vai pārdot viņu aizbildnībā vai aizgādnībā esošo personu sertifikātus. Pārdošanas gadījumā sertifikātu īpašnieku vecākiem (aizbildņiem) vai aizgādņiem jāiesniedz bāriņtiesai (pagasttiesai) norēķins par pārdošanu un ieņemto naudu. Persona, sasniedzot pilngadību, var prasīt, lai tiktu atzītas tās tiesības uz atbilstošu privatizētā īpašuma domājamo daļu izmantoto privatizācijas sertifikātu apjomā vai arī lai tai tiktu izmaksāta kompensācija naudā.	2. Izslēgt 18.panta pirmajā daļā vārdus „(pagasttiesas)” un „(pagasttiesai)”.				2. Izslēgt 18.panta pirmajā daļā vārdus „(pagasttiesas)” un „(pagasttiesai)”.
(2) Sertifikātu īpašnieki var dāvināt savus sertifikātus tikai fiziskajām personām, kurām ir atvērti savi privatizācijas sertifikātu konti.
(3) Sertifikātu īpašnieka nāves gadījumā sertifikātus manto viņa mantinieki. Mantojuma aizgādņi vai testamenta izpildītāji ir tiesīgi sertifikātus izmantot privatizācijā vai pārdot pirms apstiprināšanas mantojuma tiesībās.
(4) Par sertifikātu pārdošanu, dāvināšanu un mantošanu, izņemot dāvinājumu vai mantojumu, ko saņēmuši laulātie vai personas, kurām ir pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības ar sertifikātu īpašnieku, kā arī atklātā izsolē pārdevušas šā likuma 17.panta trešajā daļā minētās starpniecības sabiedrības, maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību.
(5) Personām, kuras emigrē vai repatriējas no Latvijas, izņemot Latvijas pilsoņus, ir tiesības pārdot savus sertifikātus, nemaksājot valsts nodevu. Valsts nodeva nav iekasējama par sertifikātu ieguldīšanu pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos un tajos ieguldīto sertifikātu pārdošanu, par sertifikātu nodošanu kapitālsabiedrībām, ieguldīšanu kopīgo ieguldījumu fondos, par sertifikātu pārskaitīšanu privatizējamā valsts un pašvaldību īpašuma vai šā likuma 17.panta septītajā daļā minētā īpašuma iegādei.
(6) Kopīgo ieguldījumu fondos, pensiju fondos un citos sociālās apdrošināšanas fondos ieguldītie, kapitālsabiedrībām nodotie vai pārdotie, citām juridiskām personām pārdotie īpašuma kompensācijas sertifikāti tiek ieskaitīti atsevišķā kontā.
(7) Dokumenti, kas apliecina laulāto un pirmās vai otrās pakāpes radniecības attiecības, pirms sertifikātu dāvinājuma noformēšanas uzrādāmi bankās, kurās tiek atvērti privatizācijas sertifikātu konti.
(8) Privatizācijas sertifikātu kontā un fizisko personu sertifikātu grāmatiņā jāatspoguļo visas operācijas ar sertifikātiem. Par sertifikātiem iegūtās īpašuma tiesības reģistrējamas uz sertifikātu īpašnieka vārda vai uz kopīgo ieguldījumu sabiedrības, pensiju fonda, cita sociālās apdrošināšanas fonda vai kapitālsabiedrības vārda, ja šie sertifikāti tiek ieguldīti attiecīgi kopīgo ieguldījumu fondā, pensiju fondā, citā sociālās apdrošināšanas fondā, tiek nodoti vai pārdoti kapitālsabiedrībai, kā arī uz šā likuma 17.panta septītajā daļā minēto kapitālsabiedrību vārda.
(9) Īpašuma tiesības uz zemi, kas likumos noteiktajā kārtībā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem iegūtas no valsts un pašvaldībām, reģistrējamas uz pircēja - fiziskās vai juridiskās personas vārda.
(10) Noteikumus par sertifikātu izmantošanu privatizācijā, valsts un pašvaldību zemes pirkšanas procesā un norēķiniem ar tiem, kā arī par šā likuma 4.panta pirmajā daļā par konta atvēršanu saņemto un saskaņā ar likumu valstij piekritīgās mantas sastāvā esošo privatizācijas sertifikātu, kas nav nepieciešami kreditoru prasības apmierināšanā (Civillikuma 416.pants), dzēšanas kārtību izdod Ministru kabinets.
(11) Institūcija, kas likumā paredzētajos gadījumos pieņem sertifikātus kā maksāšanas līdzekli, dzēš sertifikātus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(12) Kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopā vai balsu skaits dalībnieku pilnsapulcē atsevišķi vai kopā ir mazāks par 25 procentiem un kuri privatizācijas procesā ir ieguvuši tiesības privatizēt valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, ir tādas pašas tiesības pirkt sertifikātus kā sertifikātu īpašniekiem - fiziskajām personām. Šajā panta daļā paredzētās tiesības pirkt sertifikātus kā fiziskajām personām kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības var izmantot tikai tad, ja tās ir dibinātas kā akciju sabiedrības un ieguvušas tiesības privatizēt nekustamas ķermeniskas lietas, lai tās attiecīgi ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Finanšu ministrijas atļauju ieguldītu savā pamatkapitālā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Finanšu ministrijas atļauja jāsaņem, pirms iegūtas tiesības privatizēt nekustamu ķermenisku lietu. Zemes pirkšanas tiesības nosaka likumi "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".
(13) Kapitālsabiedrības, arī starpniecības sabiedrības, kā arī kopīgo ieguldījumu fondi un pensiju fondi var atvērt savus privatizācijas sertifikātu kontus tikai akciju sabiedrībā "Latvijas Krājbanka", Latvijas Hipotēku un zemes bankā vai citā Ministru kabineta noteiktajā kredītiestādē.
(14) Sertifikātu ieķīlājuma līgumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noslēgti rakstveidā, reģistrēti privatizācijas sertifikātu kontā un ierakstīti sertifikātu grāmatiņā.
(15) Priekšlīgumi un cerību līgumi par mantas pirkumu, kura tiks iegūta par pārdevēja sertifikātiem, ir spēkā tikai tad, ja pēc mantas pārdevēja sertifikātu izlietošanas mantas iegādei ir samaksāta valsts nodeva par attiecīgā sertifikātu skaita pārdošanu, pretējā gadījumā pārdevējs ir tiesīgs atgūt ar sertifikātiem samaksāto valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, bet pircējs zaudē tiesības prasīt zaudējumu piedziņu.
(16) Īpašuma tiesības uz sertifikātiem pieder personai, kuras privatizācijas sertifikātu kontā tie atrodas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.99. likumu, 16.11.2000. likumu, 01.11.2001. likumu, 31.10.2002. likumu, 30.10.2003. likumu, 11.11.2004. likumu, 22.06.2005. likumu un 07.06.2007. likumu)
Pārejas noteikumi
1. Noteikt, ka sertifikātu tirgus cena ir starpniecības uzņēmumu rīkotajās izsolēs un biržā noslēgto pirkuma līgumu vidējā cena pēdējo desmit dienu laikā. Šo cenu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē Ekonomikas ministrija.
2. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992., 46.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994., 11.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.179 "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994., 19.nr.).
3. Noteikt, ka līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai statūtsabiedrību pamatkapitālā ieguldītie sertifikāti jāizlieto valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā ne vēlāk kā gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Līdz šim termiņam privatizācijā neizmantoto sertifikātu ieguldījumu statūtsabiedrības pamatkapitālā novērtē atbilstoši vidējai tirgus cenai Latvijā sertifikātu ieguldīšanas brīdī, ja nepieciešams, likumā paredzētajā kārtībā izdarot attiecīgus grozījumus statūtsabiedrību pamatkapitālā.
4. Normatīvos aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma izpildi, Ministru kabinets izstrādā līdz 1995.gada 1.maijam. Līdz jaunu Ministru kabineta normatīvo aktu pieņemšanai piemērojami līdzšinējie normatīvie akti, ja tie nav pretrunā ar šo likumu.
5. Ministru kabinets līdz 2000.gada 31.decembrim pieņem šā likuma 18.panta vienpadsmitajā daļā minētos noteikumus, kuros reglamentē sertifikātu izmantošanas kārtību, nosaka nepieciešamos pasākumus privatizācijas procesa paātrināšanai un konkrētus termiņus to veikšanai.
(2000.gada 16.novembra likuma redakcijā)
6. Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.
(2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
7. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.jūlijam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma:
1) 4.panta 5.^1daļā minēto privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtību un kārtību, kādā sniedzami pārskati par kontu atvēršanu un sertifikātu izmantošanu, kā arī tarifa daļu, ko saņem banka no maksas par privatizācijas sertifikātu konta apkalpošanu;
2) 17.panta trešajā daļā minēto licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī starpniecības sabiedrības pienākumus un uzraudzības kārtību;
3) 17.panta ceturtajā daļā minēto valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību;
4) 18.panta ceturtajā daļā minēto valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību.
(2007.gada 7.jūnija likuma redakcijā)
8. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 7.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim piemēro Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumus Nr.210 "Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi" un Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumus Nr.253 "Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem", ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu.
(2007.gada 7.jūnija likuma redakcijā)
	3. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā: „9. Ja ir ierosināta tiesvedība par jautājumiem, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, un tiesas nolēmums ir stājies likumīgā spēkā, pēc 2009. gada 1.jūlija lēmumu:				3. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā: „9. Ja ir ierosināta tiesvedība par jautājumiem, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, un tiesas nolēmums ir stājies likumīgā spēkā, pēc 2009. gada 1.jūlija lēmumu:
	1) par sertifikātu piešķiršanu par nodzīvoto laiku un par sertifikātu piešķiršanu politiski represētajām personām pieņem pašvaldība, kuras teritorijā persona deklarējusi dzīvesvietu;				1) par sertifikātu piešķiršanu par nodzīvoto laiku un par sertifikātu piešķiršanu politiski represētajām personām pieņem pašvaldība, kuras teritorijā persona deklarējusi dzīvesvietu;
	2) par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu pieņem pašvaldība, kuras teritorijā atrodas (atradās) nekustamais īpašums.”				2) par īpašuma kompensācijas sertifikātu piešķiršanu pieņem pašvaldība, kuras teritorijā atrodas (atradās) nekustamais īpašums.”
	Likums stājas spēkā 2009. gada 1.jūlijā.				Likums stājas spēkā 2009. gada 1.jūlijā.