Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

09.10.2008.                   Nr.90/TA-2052

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Slesarčuks 67047948, renars.slesarcuks@izm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam skatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (reģ. Nr.TA-2047) un likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" (reģ. Nr.TA-2049).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra sēdes protokola Nr.70  6.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījums likumā

"Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanu"

 

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 1997, 5.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 14.nr.; 2008, 8.nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt likumu ar 1.1 pantu šādā redakcijā:

 

"1.1 pants. Likuma normu attiecināmība uz valsts augstskolām, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss

(1) Šā likuma normas, kas nosaka rīcību ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu, piemēro arī valsts augstskolai, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Šajā likumā minētās pašvaldības domes (padomes) tiesības valsts augstskolā, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, ir augstskolas senātam, un tas pilda šajā likumā minētos pašvaldības domes (padomes) pienākumus, bet šajā likumā minētās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja tiesības valsts augstskolā ir augstskolas rektoram, un viņš pilda šajā likumā minētos pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumus."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre

T.Koķe

 

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīva akta projektu

     Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punkts nosaka uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par grozījumiem šajā likumā, lai reglamentētu nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu – atvasinātu publisku personu – īpašumā, kā arī regulētu šāda īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus un rīcību ar to, kā arī izstrādāt un iesniegt Saeimai arī citus ar reglamentējamo jautājumu saistītos likumprojektus.

      Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 „Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 8.3.2.apakšpunkts nosaka uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2010.gada 2.janvārim sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi” un citām ieinteresētajām institūcijām izvērtēt ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus un pēc Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktā noteikto likumprojektu pieņemšanas nodot valsts nekustamos īpašumus, kuri ir nepieciešami izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai augstskolu – atvasinātu publisku personu – īpašumā.

    Ministru prezidents ar 2007.gada 1.oktobra rīkojumu Nr.486 „Par darba grupu” izveidoja darba grupu, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8. un 9.punktā Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

       Likuma „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” ir attiecināms uz valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantu

    Taču Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punkts nosaka, ka atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma izveidota publiska persona, kurai var būt sava manta.

    Augstskolu likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

     Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma IV nodaļas „Valsts un pašvaldības mantas nodošana bez atlīdzības” regulējums neparedz valsts augstskolai kā atvasinātai publiskai personai tiesības uz valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma iegūšanu īpašumā bez atlīdzības izglītības un zinātnes funkciju īstenošanai.

   Tādējādi, paredzot iespējas nodot valsts augstskolām nekustamo īpašumu bez atlīdzības un ņemot vērā mērķi, kādam šis īpašums tiek nodots, ir jānošķir augstskolu rīcība ar šo nekustamo īpašumu no rīcības ar nekustamo īpašumu, ko augstskolas ir ieguvušas citā veidā. Neparedzot šādu regulējumu, ir iespējama, piemēram, situācija, ka augstskola tai bez atlīdzības nodoto valsts nekustamo īpašumu neizmantos izglītības un zinātnes funkcijas nodrošināšanai, bet gan pārdos izsolē.

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

     Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabinetam Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktā dotā uzdevuma izpildi, kā arī, lai nodrošinātu Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanu anotācijas I sadaļas 1.punktā minētajā rīkojumā noteiktajos termiņos,

     Likumprojekts nosaka, ka rīcība ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu, pēc analoģijas piemēro arī valsts dibinātai augstskolai, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, ja citos likumos nav noteikts citādi.

    Likumprojekts daļēji atrisina anotācijas I sadaļas 2.punktā minēto jautājumu. Lai nodrošinātu iespēju augstskolām nodot īpašumā bez atlīdzības valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu, ir nepieciešami grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā un Augstskolu likumā.

4. Cita informācija

 

 

      Augstskolu likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas. Saskaņā ar minētā panta otro daļu Latvijas Policijas akadēmija un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir valsts iestādes, un tādējādi likumprojekts neattiecas uz minētajām augstskolām.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ir netieša.

Augstskolas brīvas tiesības (ar to saprotot tādu rīcību, kas atbilst normatīvajam regulējumam par augstskolas – atvasinātas publiskas personas – mantu) rīkoties ar savu mantu nodrošina iespējas piesaistīt papildu privātā sektora līdzekļus, kā arī ieguldīt savus līdzekļus augstākās izglītības infrastruktūras kvalitatīvai izaugsmei, tādējādi veicinot izglītības un zinātniskās darbības kvalitāti.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. inovācijas un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Augstskolu starptautiskā konkurētspēja, cita starpā, veidojas no to rīcībā pieejamo resursu kvalitātes un efektīvas izmantošanas. Atbildīga rīcība ar īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem veicinās starptautiskās konkurences palielināšanos.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām

 

 Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008. gads

Turpmākie trīs gadi

    2009.g.     2010.g.           2011.g.

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

 Nav attiecināms

6. Cita informācija 

 

Augstskolas ir sniegušas informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kurus tās vēlas pārņemt īpašumā, un minēto īpašumu saraksts ir pievienots likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” anotācijai. Taču, ievērojot Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 „Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 8.3.2.apakšpunktā noteikto termiņu, kā arī to, ka atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā lēmumu par katru nekustamo īpašumu pieņems attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), nav iespējams norādīt likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Ietekmes uz budžetu izvērtējums sniedzams, gatavojot tiesību akta projekta par konkrētā nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības augstskolai.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ir jāizdod šādi likumprojekti:

1) Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā;

2) Grozījumi Augstskolu likumā.

Par minēto likumprojektu izstrādi ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija. Minētie likumprojekti ir izstrādāti.

2. Cita informācija

 

Likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” saskaņošanas gaitā tika izskatīts jautājums par grozījumu nepieciešamību likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 1.panta 1.apakšpunkts nosaka, ka atsavināšana ir valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 5.panta otro daļu, Ministru kabinets vai pašvaldība lemj par to zemesgabalu atsavināšanu, kuri jau ir ierakstīti zemesgrāmatā.

Ievērojot minēto un to, ka likums „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” regulē kārtību par valstij un pašvaldībai piekrītošās zemes pirmreizēju ierakstīšanu zemesgrāmatās un likums „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta pirmreizējā īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā, grozījumi minētajos likumos nav nepieciešami.     

Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Tādējādi, gadījumos, kad valsts vai pašvaldību īpašums bez atlīdzības tiek nodots augstskolai, kurai ir publiskas atvasinātas personas statuss, augstskolas īpašuma tiesības nostiprināmas saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma ceturtajā nodaļā noteikto.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 Nav attiecināms

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar Ministru prezidenta 2007.gada 1.oktobra rīkojumu Nr.486 „Par darba grupu” izveidotās darba grupas ietvaros, kuras sastāvā ir arī Rektoru padomes pārstāvis, valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis, Valsts kancelejas pārstāvji, valsts augstskolu pārstāvji.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

     Darba grupa konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāku virzību.

 

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Konsultācijas ir bijušas darba grupas ietvaros.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

     Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas. 

     Normatīvā akta izpilde būs iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

     Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.  

     Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), un ar to būs iespējams iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

     Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

     Citas inform ācijas nav

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                   T.Koķe

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Gruškevics

E.Martinsons

S.Obodova

A.Depkovska

01.07.2008. 15:14

1741

R.Slesarčuks

67047945, renars.slesarcuks@izm.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.70

2008.gada 30.septembrī

 

 

6.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu""

     TA-2052

___________________________________________________________

(T.Koķe, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir izglītības un zinātnes ministre.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar šī protokola 7. un 8.paragrāfā minētajiem likumprojektiem.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-70-3009-#06.doc

1