Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

09.10.2008.                Nr.90/TA-2047

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67047880, guntra.kuske@izm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam skatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" (reģ. Nr.TA-2052) un likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā" (reģ. Nr.TA-2049).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra sēdes protokola Nr.70   7.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Augstskolu likumā

 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6., 11.nr.; 2008, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  76.pantā:

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības nodevusi valsts vai pašvaldība.";

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(31) Rīcību un turpmākās izmantošanas nosacījumus ar šā panta otrās daļas 4.punktā minēto īpašumu nosaka Valsts un pašvaldību mantas atsavinā­šanas likums. Nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts vai pašvaldība, valsts augstskola izmanto darbības nodrošināšanai un attīstībai, nosakot to augstskolas satversmē."

 

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā:

 

"27. Valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likuma 3.1 daļas prasībām un līdz 2010.gada 31.decembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijā."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre

T.Koķe

Likumprojekta

„Grozījumi Augstskolu likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīva akta projektu

     Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punkts nosaka uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par grozījumiem šajā likumā, lai reglamentētu nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu – atvasinātu publisku personu – īpašumā, kā arī regulētu šāda īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumus un rīcību ar to, kā arī izstrādāt un iesniegt Saeimai arī citus ar reglamentējamo jautājumu saistītos likumprojektus.

      Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 „Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 8.3.2.apakšpunkts nosaka uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2010.gada 2.janvārim sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi” un citām ieinteresētajām institūcijām izvērtēt ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus un pēc Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktā noteikto likumprojektu pieņemšanas nodot valsts nekustamos īpašumus, kuri ir nepieciešami izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai augstskolu – atvasinātu publisku personu – īpašumā.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

     Augstskolu likuma X nodaļas „Augstskolu īpašums, budžets un saimnieciskā darbība” regulējums attiecībā uz augstskolu īpašumu un rīcību ar to ir nepilnīgs. Minētā likuma 76.pants nosaka izsmeļošu uzskaitījumu, kas veido valsts augstskolu īpašumu, un šobrīd minētais pants nenosaka, ka augstskolu īpašumu veido arī nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības valsts vai pašvaldība nodevusi augstskolu īpašumā.

     Neesot šādam regulējumam Augstskolu likumā, nav iespējams valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu, kas nepieciešams valsts augstskolām – atvasinātām publiskām personām – to darbības nodrošināšanai un attīstībai, nodot īpašumā bez atlīdzības.  

     Augstskolu likuma 76.panta trešā daļa nosaka, ka valsts augstskolām ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu savās satversmēs norādīto mērķu sasniegšanai. Savukārt Augstskolu likuma 80.panta pirmās daļas 3.punkts, cita starpā, nosaka augstskolas tiesības pārdot nekustamo īpašumu, bet 80.panta pirmās daļas 4.punkts – veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību. Tādējādi, paredzot iespējas nodot valsts augstskolām nekustamo īpašumu bez atlīdzības un ņemot vērā mērķi, kādam šis īpašums tiek nodots, ir jānošķir augstskolu rīcība ar šo nekustamo īpašumu no rīcības ar nekustamo īpašumu, ko augstskolas ir ieguvušas citā veidā. Neparedzot šādu regulējumu, ir iespējama, piemēram, situācija, ka augstskola tai bez atlīdzības nodoto valsts nekustamo īpašumu neizmantos tās darbības nodrošināšanai un attīstībai, bet gan pārdos izsolē.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

     Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabinetam Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktā dotā uzdevuma izpildi, kā arī, lai nodrošinātu Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanu anotācijas I sadaļas 1.punktā minētajā rīkojumā noteiktajos termiņos.

     Likumprojekts nosaka, ka augstskolu īpašumu, cita starpā, veido arī nekustamais īpašums, ko tām bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts vai pašvaldība.

     Likumprojekts arī nosaka, ka augstskolu rīcību un turpmākās izmantošanas nosacījumus ar šādu īpašumu nosaka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums un ka nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts vai pašvaldība, augstskola izmanto darbības nodrošināšanai un attīstībai, nosakot to augstskolas satversmē.   

      Likumprojekts daļēji atrisina anotācijas I sadaļas 2.punktā minēto jautājumu. Lai nodrošinātu iespēju augstskolām nodot īpašumā bez atlīdzības valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu, ir nepieciešami grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

4. Cita informācija

 

 

     Augstskolu likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas. Saskaņā ar minētā panta otro daļu Latvijas Policijas akadēmija un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir valsts iestādes, un tādējādi likumprojekts neattiecas uz minētajām augstskolām.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

N ormatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ir netieša.

Augstskolas brīvas tiesības (ar to saprotot tādu rīcību, kas atbilst normatīvajam regulējumam par augstskolas – atvasinātas publiskas personas – mantu) rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem nodrošina iespējas piesaistīt papildu privātā sektora līdzekļus, kā arī ieguldīt savus līdzekļus augstākās izglītības infrastruktūras kvalitatīvai izaugsmei, tādējādi veicinot izglītības un zinātniskās darbības kvalitāti.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Augstskolu starptautiskā konkurētspēja, cita starpā, veidojas no to rīcībā pieejamo resursu kvalitātes un to efektīvas izmantošanas. Atbildīga rīcība ar īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem veicinās starptautiskās konkurences palielināšanos.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

 

 Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

 Nav attiecināms

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008.gads

Turpmākie trīs gadi

    2009.g.       2010.g.         2011.g.

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

 

 

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

 Nav attiecināms

 

 

 

 

6. Cita informācija 

 

Augstskolas ir sniegušas informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kurus tās vēlas pārņemt īpašumā, un minēto īpašumu saraksts ir pievienots likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” anotācijai. Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā lēmumu par katru nekustamo īpašumu pieņems attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome). Ietekmes uz budžetu izvērtējums sniedzams, gatavojot tiesību akta projekta par konkrētā nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības augstskolai.    

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Ir jāizdod šādi likumprojekti:

1) Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā;

2) Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

 

Par minēto likumprojektu izstrādi ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija. Minētie likumprojekti ir izstrādāti.

 

Atbilstoši likumprojektā piedāvātajam Augstskolu likuma pārejas noteikumu 27.punktam augstskolām – atvasinātām publiskām personām, līdz 2010.gada 31.decembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā satversmes, iekļaujot tajā normas, kas nosaka rīcību ar tām īpašumā nodoto valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu augstskolu satversmes un grozījumus tajos pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Tādējādi likumprojektus par augstskolu satversmju apstiprināšanu izstrādās Izglītības un zinātnes ministrija.      

2. Cita informācija

 

Likumprojekta „Grozījumi Augstskolu likumā” saskaņošanas gaitā tika izskatīts jautājums par grozījumu nepieciešamību likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 1.panta 1.apakšpunkts nosaka, ka atsavināšana ir valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 5.panta otro daļu, Ministru kabinets vai pašvaldība lemj par to zemesgabalu atsavināšanu, kuri jau ir ierakstīti zemesgrāmatā.

Ievērojot minēto un to, ka likums „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” regulē kārtību par valstij un pašvaldībai piekrītošās zemes pirmreizēju ierakstīšanu zemesgrāmatās un likums „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta pirmreizējā īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā, grozījumi minētajos likumos nav nepieciešami.     

Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Tādējādi, gadījumos, kad valsts vai pašvaldību īpašums bez atlīdzības tiek nodots augstskolai, kurai ir publiskas atvasinātas personas statuss, augstskolas īpašuma tiesības nostiprināmas saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma ceturtajā nodaļā noteikto.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 Nav attiecināms

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar Ministru prezidenta 2007.gada 1.oktobra rīkojumu Nr.486 „Par darba grupu” izveidotās darba grupas ietvaros, kuras sastāvā ir arī Rektoru padomes pārstāvis, valsts dibināto augstskolu pārstāvji, valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis. 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Darba grupa atbalsta likumprojekta tālāku virzību. 

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Konsultācijas ir bijušas darba grupas ietvaros.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.  

Normatīvā akta izpilde būs iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.  

Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), un ar to būs iespējams iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā internetā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Citas informācijas nav

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                      T.Koķe

 

 

 

Valsts sekretāra vietā –

valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

K.Vāgnere

R.Kārkliņš

S.Obodova

A.Depkovska

 

 

 

13.08.2008. 12:35

1814

G.Kušķe

67047880, guntra.kuske@izm.gov.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.70

2008.gada 30.septembrī

 

 

7.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā"

     TA-2047

___________________________________________________________

(T.Koķe, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir izglītības un zinātnes ministre.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar šī protokola 6. un 8.paragrāfā minētajiem likumprojektiem.

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-70-3009-#07.doc

1