LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008.gada novembris

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi likumā "Par tiesu varu"” (Nr.902/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 6 lp.

Godbijībā,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

(Nr.902/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (3)	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu labojumiem)
	Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.,13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr., 2006, 7., 24. nr., 2007, 24. nr., 2008, 10. nr.) šādus grozījumus:					Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.,13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr., 2006, 7., 24. nr., 2007, 24. nr., 2008, 10. nr.) šādus grozījumus:
120.^1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga (1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5. (2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.	1. Aizstāt 120.^1panta pirmajā daļā skaitli „3,5” ar skaitli „4,5”;					1. Aizstāt 120.^1panta pirmajā daļā skaitli “3,5” ar skaitli “4,5”.
Pārejas noteikumi 7. Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāju darba samaksu 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu. Tiesnešu mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu mēneša amatalgu, 2007. un 2008.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet 2009.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.	2. Izteikt pārejas noteikumu 7. punktu šādā redakcijā: „7. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2006. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja darba samaksu 2006. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008. un 2009. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.”					2. Pārejas noteikumos: izteikt 7.punktu šādā redakcijā: “7. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo vidējās mēneša bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu, bet zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja darba samaksu 2006.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2004.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu. Tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008. un 2009.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.”;
		1	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 7.^1 punktu šādā redakcijā: „7.^1 Tiesnešiem kompensējami zaudējumi, ja tādi nodarīti ar grozījumiem šā likuma pārejas noteikumu 7. punktā, kas paredz tiesneša mēneša amatalgu 2009. gadā aprēķināt, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu. Ministru kabinets nosaka zaudējumu kompensēšanas pamatu un apmēru, kā arī kārtību, kādā tiesnešiem kompensējami zaudējumi.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
17. Līdz 2009.gada 1.janvārim zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5.”	3. Izteikt pārejas noteikumu 17. punktu šādā redakcijā: „17. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina: 1) līdz 2009. gada 1. janvārim atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5; 2) 2009. gadā, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5; 3) 2010. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5.”					izteikt 17.punktu šādā redakcijā: “17. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina: līdz 2009.gada 1.janvārim — atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5; 2009.gadā — ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5; 2010.gadā — atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5.”
		2	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 17.^1 punktu šādā redakcijā: „17.^1 Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem kompensējami zaudējumi, ja tādi nodarīti ar grozījumiem šā likuma pārejas noteikumu 17. punktā, kas paredz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu 2009. gadā aprēķināt, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,5. Ministru kabinets nosaka zaudējumu kompensēšanas pamatu un apmēru, kā arī kārtību, kādā zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem kompensējami zaudējumi.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
		3	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā: „20. Šā likuma pārejas noteikumu 7.^1 un 17.^1 punktā paredzētie zaudējumi kompensējami no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammai „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtajiem līdzekļiem.”[1]	Neatbalstīts	Neatbalstīts

---

[1] Saeimas Juridiskais birojs vērš komisijas uzmanību uz vairākiem apstākļiem, kas būtu izvērtējami, izskatot likumprojektu uz otro lasījumu.

Likumprojektā cita starp paredzēts grozīt tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu mēneša amatalgu aprēķināšanas metodi 2009. gadam.

Saskaņā ar spēkā esošo likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. un 17. punkta redakciju 2009. gadā tiesnešiem un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem tiktu izmaksāta lielāka amatalga nekā 2008. gadā. Savukārt likumprojekts paredz grozīt pārejas noteikumu 7. un 17. punktu, nosakot, ka tiesnešu algas 2009. gadā tiks aprēķinātas, izmantojot 2008. gada mēneša amatalgas aprēķināšanas metodi, savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgu aprēķināšanai tiek noteikta cita metode.

Šie grozījumi apturēs līdz šim likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu normās skaidri paredzēto un likumā 2006. gada 23. februārī iekļauto tiesnešu amatalgu pieaugumu 2009. gadā, amatalgas apmēru saglabājot 2008. gada līmenī.

Vēršam uzmanību uz to, ka būtu rūpīgi izvērtējama šādu grozījumu likumā „Par tiesu varu” atbilstība Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 83. pantam, kas paredz tiesnešu neatkarības principu, kā arī tiesiskās paļāvības principam, kas izriet no Satversmes 1. panta.

Satversmes 83. pants noteic, ka „tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti”. Šajā konstitucionālajā normā nostiprinātais tiesnešu neatkarības princips visupirms nozīmē, ka tiesnesi, kurš izskata lietu, nedrīkst pakļaut nekādai ietekmei (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01 secinājumu daļas 2.4. punktu). Viens no tiesnešu neatkarības elementiem ir tiesnešu sociālās garantijas, kas tiek piešķirtas gan tiesnesim pildot amata pienākumus, gan arī pēc tiesneša pilnvaru termiņa beigām.

Vairākās citās valstīs šo valstu konstitucionālās tiesas ir vērtējušas tiesnešu algu samazināšanas atbilstību tiesnešu neatkarības principam. Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka tiesnesim ir jāsaņem pienācīgs atalgojums, kas nedrīkst būt atkarīgs no viņa darba rezultātiem un arī nevar tikt samazināts tiesneša pilnvaru laikā. Jebkurš mēģinājums samazināt tiesnešu atalgojumu vai citas sociālās garantijas ir uzskatāms par tiesu neatkarības pārkāpumu (sk. Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas 1995. gada 6. decembra, 1999. gada 21. decembra un 2001. gada 12. jūlija spriedumus). Čehijas Republikas Konstitucionālā tiesa tiesnešu algu samazināšanu ir vērtējusi tiesnešu neatkarības principa kontekstā, uzsverot, ka tas varētu būt mehānisms, kā likumdevējs un izpildvara ietekmē tiesas spriešanu un tiesnešus „soda” par pieņemtajiem spriedumiem. Tomēr jāuzsver, ka tajā pašā laikā Čehijas Republikas Konstitucionālā tiesa ir arī atzinusi: tiesneša profesija neatrodas priviliģētā līmenī un it sevišķi laikā, kad valsts mēģina pārvarēt ekonomisko krīzi. Tiesnešiem morāli un juridiski esot jāpiedalās ekonomiskās krīzes pārvarēšanā līdztekus citām sociālajām grupām. Šajā aspektā viņiem esot pienākums izrādīt sociālo solidaritāti (sk. Čehijas Republikas Konstitucionālās tiesas 2003. gada 11. jūnija spriedumu).

Latvijas Republikas Satversmes tiesa līdz šim nav vērtējusi likumā noteikto tiesneša sociālo garantiju atbilstību Satversmes 83. pantam, proti, to, vai šīs sociālās garantijas nodrošina tiesnešu neatkarību.

Līdztekus tam jāņem vērā, ka sagatavotie grozījumi likumā „Par tiesu varu” varētu neatbilst arī tiesiskās paļāvības principam.

Satversmes tiesa norādījusi, ka “valsts iestādēm ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties uz konkrētā normatīvā akta pamata” [Satversmes tiesas 1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu daļas 3. rindkopa]. Tiesiskās paļāvības principa darbībā nozīme ir arī tam, vai personas paļaušanās uz tiesību normu ir likumīga, pamatota un saprātīga, kā arī tam, vai tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties. Turklāt jāņem vērā, ka šis princips var aizsargāt tikai tādas tiesības, kas personai jau reiz bijušas noteiktas (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu).

Ņemot vērā Satversmes tiesas formulēto tiesiskās paļāvības principa tvērumu, var secināt, ka spēkā esošais likuma „Par tiesu varu” pārejas noteikumu 7. un 17. punkts pietiekami skaidri paredzēja tiesnešiem un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem noteiktu algu 2009. gadā. Grozot šo regulējumu, likumdevējam ir jāievēro tiesiskās paļāvības princips.

Satversmes tiesas judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka „Satversmes 1. pants neliedz likumdevējam izdarīt pastāvošajā tiesiskajā regulējumā tādus grozījumus, kuri atbilst Satversmei. Demokrātiskā tiesiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai likumdevējs, izdarot šādus grozījumus, paredzētu saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu. Šādos gadījumos ir jānosaka saprātīgi termiņi vai jāparedz nodarīto zaudējumu kompensācija” (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu un 2006. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 18. punktu).

Juridiskais birojs uzskata, ka grozījumi likumā „Par tiesu varu” to pašreizējā redakcijā neparedz saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu, kā arī tiesnešiem nav paredzēta nodarīto zaudējumu kompensācija.