LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008.gada novembris

Nr.9/2 – 2 –

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"” (Nr.901/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 40 lp.

Godbijībā,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

(Nr.901/Lp9)

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (35)	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr., 2005, 2., 8., 24.nr., 2006 14., 22.nr.; 2007, 3.,12., 24.nr.; 2008, 12.nr.) šādus grozījumus:					Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr., 2005, 2., 8., 24.nr., 2006 14., 22.nr.; 2007, 3.,12., 24.nr.; 2008, 12.nr.) šādus grozījumus:
2.pants. Nodokļa maksātāji Nodokli maksā fiziskās personas (turpmāk - maksātāji): 1) kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs; 2) kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji (turpmāk - arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā; 3) individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.	1. Izslēgt 2.panta 3.punktu.					1. Izslēgt 2.panta 3.punktu.
		1	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Papildināt likuma 2.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “(2) Nodokli nemaksā smagas invaliditātes invalīdi: I un II grupas invalīdi”.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts 2.^1Ja maksātājs taksācijas gada laikā gūst ienākumus, kuri tiek aplikti ar nodokli pēc atšķirīgām likmēm, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta otro daļu nosaka, šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos atskaitījumus sadalot proporcionāli starp attiecīgajiem ienākumu veidiem. 2.^2Ja ienākumi, kurus apliek ar vienu nodokļa likmi, ir mazāki nekā uz tiem attiecinātie atskaitījumi saskaņā ar šā panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu un 2.^1daļu, par atlikušo atskaitījumu daļu samazina ienākumus, kas apliekami ar citu nodokļa likmi.	2. 3.pantā: papildināt pantu ar 2.^3daļu šādā redakcijā: „2.^3 Šā panta 2.^1daļu var nepiemērot, ja apliekamais ienākums, kurš tiek aplikts ar nodokli pēc 15 procentu likmes, taksācijas gada laikā nepārsniedz 600 latu.”;					2. 3.pantā: papildināt pantu ar 2.^3daļu šādā redakcijā: „2.^3 Šā panta 2.^1daļu var nepiemērot, ja apliekamais ienākums, kurš tiek aplikts ar nodokli pēc 15 procentu likmes, taksācijas gada laikā nepārsniedz 600 latu.”;
3. Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir: 9) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas;	izslēgt trešās daļas 9.punktā vārdus „kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības”;	2	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likumprojekta 2. panta ceturto rindkopu šādā redakcijā: ‘’izteikt trešās daļas 9. punktu šādā redakcijā: ‘’9) personiskās palīgsaimniecības un piemājas saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas;’’.	Atbalstīts	Atbalstīts	izteikt trešās daļas 9. punktu šādā redakcijā: ‘’9) personiskās palīgsaimniecības un piemājas saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas;’’;
10) dividendes saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto likmi;	izteikt trešās daļas 10.punktu šādā redakcijā: „10) dividendes – pēc 10 procentu likmes. Ar nodokli neapliek dividendes, kuras izmaksā citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu rezidentiem, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli") noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;”;	3	Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likuma 3. panta trešās daļas 10. punkta pirmajā teikumā domu zīmi un vārdus ‘’- pēc 10 procentu likmes’’. (Skatīt 30.priekšlikumu 27.lpp.)	Atbalstīts	Atbalstīts	izteikt trešās daļas 10.punktu šādā redakcijā: „10) dividendes. Ar nodokli neapliek dividendes, kuras izmaksā citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu rezidentiem, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli") noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;”;
11) procentu ienākums, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktos procentu ienākumus;		4	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izteikt 3.panta trešās daļas 11.punktu šādā redakcijā: “11) procentu ienākums: - no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās kredītiestādēs un krāj aizdevumu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm; - ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
14) pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;		5	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izslēgt 3.panta trešās daļas 14.punktu.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
	papildināt trešo daļu ar 16.punktu šādā redakcijā: „16) izložu un azartspēļu laimesti, ja laimests (tā vērtība) pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus.”.					papildināt trešo daļu ar 16.punktu šādā redakcijā: „16) izložu un azartspēļu laimesti, ja laimests (tā vērtība) pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus.”.
6.pants. Ierobežojumi darbiniekam Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk — grāmatiņa), kuru izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība pēc personas dzīvesvietas. Grāmatiņa iesniedzama pamatdarba vietā. Grāmatiņu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.	3. Izslēgt 6.pantā vārdus „vai pašvaldība”.					3. Izslēgt 6.pantā vārdus „vai pašvaldība”.
8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti 2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes.	4. 8.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus „individuālajos uzņēmumos”;					4. 8.pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus „individuālajos uzņēmumos”;
2.^1 Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē, neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības (domes vai padomes) lēmumu.	izslēgt 2.^1daļā vārdus „vai padomes”;	6	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likumprojekta 4. panta trešo rindkopu šādā redakcijā: ‘’aizstāt 2.^1 daļā vārdus ‘’pašvaldības (domes vai padomes)’’ ar vārdiem ‘’pašvaldības domes’’.	Atbalstīts	Atbalstīts	aizstāt 2.^1 daļā vārdus „pašvaldības (domes vai padomes)” ar vārdiem „pašvaldības domes”;
3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti: 1) ienākumi no individuālā darba, uzņēmuma līguma, komercaģenta un māklera darbības;	izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdus „individuālā darba”;					izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdus „individuālā darba”;
2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts un ienākumi no individuālā komersanta darbības;	izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: „2) ienākumi no individuālā komersanta darbības;”;					izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā: „2) ienākumi no individuālā komersanta darbības;”;
9) no komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, iestādēm, organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem saņemtie dāvinājumi, kā arī no fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicējas — saņemtie dāvinājumi, ko izmaksājusi fiziskā persona saimnieciskās darbības ietvaros;	izslēgt trešās daļas 9.punktā vārdus „individuālajiem uzņēmumiem”;					izslēgt trešās daļas 9.punktā vārdus „individuālajiem uzņēmumiem”;
10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;		7 8	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izslēgt 8.panta trešās daļas 10.punktu. Partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Izteikt 8. panta trešās daļas 10. punktu šādā redakcijā: “10) pensijas neatkarīgi no izmaksas avota, izņemot pensijas, kas ir piešķirtas atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim).”	Neatbalstīts Neatbalstīts	Neatbalstīts Neatbalstīts
4. Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz ienākumiem, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz iekšzemes uzņēmuma (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē) īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā.	izteikt ceturtodaļu šādā redakcijā: „4. Šā panta otrā daļa neattiecas uz ienākumiem, ko fiziska persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Par taksācijas gada mēnesi, kurā persona ir nodarbināta (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa šādā apmērā: 1) virsniekiem - Ministru kabineta noteikto 2,5 mēneša minimālo darba algu apmērā; 2) pārējam personālam - Ministru kabineta noteikto 1,5 mēneša minimālo darba algu apmērā.”					izteikt ceturtodaļu šādā redakcijā: „4. Šā panta otrā daļa neattiecas uz ienākumiem, ko fiziska persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Par taksācijas gada mēnesi, kurā persona ir nodarbināta (darba attiecībās) uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa šādā apmērā: 1) virsniekiem - Ministru kabineta noteikto 2,5 mēneša minimālo darba algu apmērā; 2) pārējam personālam - Ministru kabineta noteikto 1,5 mēneša minimālo darba algu apmērā.”
6. Ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā panta trešās daļas 11.punktam nosaka kā nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību. Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtību vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā īpašuma vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu, — valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi, kuri nav saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu.		9	Ministru kabinets Papildināt 8.panta sesto daļu aiz vārdiem „komisijas nauda” ar vārdiem „samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei”.	Atbalstīts	Atbalstīts	papildināt sesto daļu aiz vārdiem „komisijas nauda” ar vārdiem „samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādei”.
9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi 1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi: 1) ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā, ņemot vērā šā panta 3.^1 un 3.^2 daļas nosacījumus;	5. 9.pantā: aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli „3000” ar skaitli „4000”;					5. 9.pantā: aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli „3000” ar skaitli „4000”;
2) fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta - sabiedrības peļņas, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta - sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences valstī, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli") noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides vai pēc būtības līdzīgus citā Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;	izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus „fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un”.					izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus „fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un”.
3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;		10	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izslēgt 9.panta pirmās daļas 3.punktu.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
6) ienākumi no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm;		11	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izslēgt 9.panta pirmās daļas 6.punktu.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;		12	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izteikt 9.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā: “7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžetā apropriācijā) pabalsti, pensijas, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
19) ienākumi no sava īpašuma atsavināšanas, izņemot ienākumu no: a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas, b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem, c) (izslēgts ar 17.05.2007. likumu), d) personāla akciju atpirkšanas;		13	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 9.panta pirmās daļas 19.punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā: „e) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,”;	Atbalstīts	Atbalstīts	izteikt pirmās daļas 19.punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā: „e) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,”;
19^1) ienākums no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).		14	Deputāts K.Leiškalns Izslēgt 9.panta pirmās daļas 19.^1punktu.	Atbalstīts	Atbalstīts	izslēgt pirmās daļas 19.^1punktu.
		15	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Papildināt likuma 9.panta pirmo daļu ar jaunu 32.punktu šādā redakcijā: “32) smagas invaliditātes: I un II grupas invalīdu pensijas”.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
7. Ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese), ienākums no šīs nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli, izņemot šā likuma 11.^7 pantā noteiktos gadījumus.		16	Deputāts K.Leiškalns Izslēgt 9.panta 7.daļu.	Atbalstīts	Atbalstīts	izslēgt 7.daļu.
10.pants. Attaisnotie izdevumi 1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi: 2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;		17 18	Partijas „Pilsoniskā savienība” frakcija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: „Papildināt likuma 10. panta 1. daļas 2.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: „Maksimālais šajā punktā minēto attaisnoto izdevumu par kvalifikācijas pilnveidi, specialitātes iegūšanu un izglītības iegūšanu apjoms par vienu personu vienā taksācijas periodā (kalendārā gadā) ir vienāds ar divpadsmit minimālajām mēnešalgām, savukārt par personām, kurām izglītības ieguvi vai kvalifikācijas pilnveidi prasa ārējie normatīvie akti, un par ierēdņiem vai valsts institūciju darbiniekiem, kuriem izglītības ieguvi vai kvalifikācijas pilnveidi prasa iekšējie normatīvie akti, maksimālais attaisnoto izdevumu apjoms nav ierobežots.”” Partijas „Pilsoniskā savienība” frakcija aizstāt šajā apakšpunktā vārdu „paaugstināšanu” ar „pilnveidi”.	Neatbalstīts Neatbalstīts	Neatbalstīts Neatbalstīts
7) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus un ieguldījumu fondi darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu vai ir reģistrēti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir uzskatāmi par ieguldījumu fondiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē, ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;		19	Partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā: „7) maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un maksātājs vai viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Šī norma piemērojama attiecībā uz to maksājumu daļu, kura sedz starpību starp dzīvojamās telpas īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres maksu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; ”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
		20	Partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā: „8) maksātāja maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā vai koledžā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
11.pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana 1.^1 Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.	6. 11.pantā: izslēgt 1.^1daļā vārdus un vārdus iekavās „kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību”;					6. 11.pantā: izslēgt 1.^1daļā vārdus un vārdus iekavās „kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību”;
3. Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti: 1) izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, par inventāru, kura vērtība nepārsniedz 100 latu, par precēm, kurināmo un enerģiju;	aizstāt trešās daļas 1.punktā skaitli „100” ar skaitli „300”;					aizstāt trešās daļas 1.punktā skaitli „100” ar skaitli „300”;
10. Ja individuālais komersants vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.	izslēgt desmitajādaļā vārdus un vārdus iekavās „vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība)”;					izslēgt desmitajādaļā vārdus un vārdus iekavās „vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība)”;
13. Maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 latus gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 latus gadā.	aizstāt trīspadsmitajā daļā skaitli „3000” ar skaitli „4000”.					aizstāt trīspadsmitajā daļā skaitli „3000” ar skaitli „4000”.
11.^1 pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā 3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā - samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5.pantu.	7. Izslēgt 11.^1panta trešajā daļā vārdus iekavās „(tā individuālā uzņēmuma)”.					7. Izslēgt 11.^1panta trešajā daļā vārdus iekavās „(tā individuālā uzņēmuma)”.
11.^3 pants. Zaudētie parādi 3. Ja maksātājam (tā individuālajam uzņēmumam) norēķinu kontā atradās naudas summas konta turētāja bankrota brīdī, tad piemēro likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 9.panta otro un trešo daļu.	8. Izslēgt 11.^3panta trešajā daļā vārdus iekavās „(tā individuālajam uzņēmumam)”.					8. Izslēgt 11.^3panta trešajā daļā vārdus iekavās „(tā individuālajam uzņēmumam)”.
11.^6 pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pārklasificēšanas par personiskajām vajadzībām izmantojamu lietu 2. Ja saimnieciskajā darbībā izmantots nekustamais īpašums tiek pārklasificēts par tādu personiskajām vajadzībām izmantojamu ķermenisku lietu (turpmāk — pārklasificēts), kas atbilst 9.panta pirmās daļas 19.^1punktam, un pārdots 60 mēnešu laikā no pārklasificēšanas, nekustamā īpašuma pārdošanas apliekamo ienākumu nekustamā īpašuma pārdošanas gadā palielina par nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.		21	Ministru kabinets 11.^6 pantā: papildināt otro daļu aiz vārdiem „nolietojuma summu” ar vārdiem „un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādi”;	Atbalstīts	Atbalstīts	9. 11.^6 pantā: papildināt otro daļu aiz vārdiem „nolietojuma summu” ar vārdiem „un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādi”;
3. Taksācijas gadā, kurā nekustamais īpašums tiek pārklasificēts, maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reizē ar gada ienākumu deklarāciju iesniedz informāciju par pārklasificēto pamatlīdzekli (diena, kad nekustamais īpašums klasificēts par saimnieciskajā darbībā izmantojamu pamatlīdzekli, un diena, kad nekustamais īpašums no saimnieciskajā darbībā izmantota nekustamā īpašuma tiek pārklasificēts, nekustamā īpašuma kadastra apzīmējums, taksācijas periodi, kuros norakstīts nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) un nodokļa aprēķināšanai norakstītā nolietojuma summu visā laikā, kad pamatlīdzeklis lietots saimnieciskajā darbībā.		22	Ministru kabinets papildināt trešo daļu aiz vārdiem „nolietojuma summu” ar vārdiem „un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādi”.	Atbalstīts	Atbalstīts	papildināt trešo daļu aiz vārdiem „nolietojuma summu” ar vārdiem „un izdevumos norakstīto procentu maksājumu summu, kas tika samaksāta par kredītu šā nekustamā īpašuma iegādi”.
11.^7 pants. Īpaši noteikumi ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes atsavināšanas 3. Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, un ir izpildīti abi turpmākie nosacījumi: 1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā — kā saimnieciskās darbības veicēja;	9. Papildināt 11.^7panta trešās daļas 1.punktu aiz vārda „komercsabiedrība” ar vārdiem „individuālais komersants”.					10. Papildināt 11.^7panta trešās daļas 1.punktu aiz vārda „komercsabiedrība” ar vārdiem „individuālais komersants”.
12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums 1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.	10. 12.pantā: papildināt pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem „minimuma apmērā” ar vārdiem „ja šajā pantā nav noteikts citādi”; izslēgt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus un skaitli „līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam”;	23	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz pirmstaksācijas gada 30.jūlijam. Mēneša neapliekamais minimums nevar būt mazāks par viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza apmēru. Mēneša neapliekamais minimums nevar būt attiecināms uz personām, kuras saņem algu lielāku par 10 (desmit) minimālajām mēneša algām.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts	11. 12.pantā: papildināt pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem „minimuma apmērā” ar vārdiem „ja šajā pantā nav noteikts citādi”; izslēgt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus un skaitli „līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam”;
3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu.	izslēgt trešo daļu;					izslēgt trešo daļu;
	papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: „5. Personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā. 6. Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums.”.	24 25 26	Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis Aizstāt likumprojekta 10.pantā paredzētajā likuma 12.panta piektajā daļā, skaitli „1980” ar skaitli „2700”. Deputāts V.Buzajevs Papildināt 12.panta piekto daļu (1.lasījuma atbalstītajā variantā) ar teikumu: „Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim).” Partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija Papildināt 12. pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: „5. Ja personai, kurai piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, ir citi ienākumi, kas ir algas nodokļa objekts, tiem piemēro šā panta pirmajā daļā minēto neapliekamo minimumu. 6. Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, tiek piemērots šā panta pirmajā daļā noteiktais neapliekamais minimums. 7. Personām, kurām piešķirta izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā. ”.	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts	papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: „5. Personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā. 6. Personām, kurām piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija atbilstoši likumam „Par valsts pensijām”, tiek piemērots šā panta piektajā daļā noteiktais neapliekamais minimums.”.
13.pants. Atvieglojumi maksātājam 1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi: 2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā; 3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1980 latu gadā;	11. 13.pantā: izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktu;	27	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izteikt 13.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts	12. 13.pantā: izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktu;
1.^1 Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem).	izslēgt 1.^1daļu;					izslēgt 1.^1daļu;
1.^2 Šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto nodokļa atvieglojumu gadam veido visu gada mēnešu nodokļa atvieglojumu summa. Nodokļa atvieglojuma apmēru mēnesim Ministru kabinets nosaka līdz pirmstaksācijas gada 30.jūnijam.	izslēgt 1.^2daļas otro teikumu;					izslēgt 1.^2daļas otro teikumu;
	papildināt pantu ar 3.^1daļu šādā redakcijā: „3.^1 Atvieglojumu par šā panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktā minēto personu piemēro maksātājam, kuram par šo personu Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksā uzturlīdzekļus.”.	28	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt likuma 13. panta 3.^1 daļu šādā redakcijā; ‘’3.^1 Atvieglojumu par tāda nepilngadīga bērna uzturēšanu, par kuru tiek veiktas uzturlīdzekļu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus par šo bērnu.’’.	Atbalstīts	Atbalstīts	papildināt pantu ar 3.^1daļu šādā redakcijā: ‘’3.^1 Atvieglojumu par tāda nepilngadīga bērna uzturēšanu, par kuru tiek veiktas uzturlīdzekļu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, piemēro tam nodokļa maksātājam, kuram Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus par šo bērnu.’’.
15.pants. Nodokļa likmes 2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.		29	Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā: “2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību komercsabiedrībās, 25 procentu apmērā jāmaks ā no mēneša apliekamā ienākuma.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
		30	Juridiskais birojs Ierosinām papildināt likuma 15. pantu ar 4.^1 daļu šādā redakcijā: ‘’4.^1 Šā likuma 3. panta trešās daļas 10. punktā minētajiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem (dividendēm) tiek piemērota 10 procentu likme.’’. (Skatīt 3.priekšlikumu 3.lpp.)	Atbalstīts	Atbalstīts	13. Papildināt likuma 15. pantu ar 4.^1 daļu šādā redakcijā: ‘’4.^1 Šā likuma 3. panta trešās daļas 10. punktā minētajiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem (dividendēm) tiek piemērota 10 procentu likme.’’.
16.pants. Vērtības izteiksme 1. Ienākumi, attaisnotie izdevumi un izdevumi, kas izdarīti, veicot individuālo saimniecisko darbību, tiek noteikti Latvijas Republikas naudas vienībās. Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa, kas ir bijis spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.	12. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdu „individuālo”.					14. Izslēgt 16.panta pirmajā daļā vārdu „individuālo”.
17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām 10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder: 11. Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas izsniedz personām - nodokļa maksātājām - paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas:	13. 17.pantā: aizstāt desmitajā daļā un vienpadsmitajā daļā vārdus un vārdus iekavās „individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības)” ar vārdiem „zemnieku vai zvejnieku saimniecības”;					15. 17.pantā: aizstāt desmitajā daļā un vienpadsmitajā daļā vārdus un vārdus iekavās „individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības)” ar vārdiem „zemnieku vai zvejnieku saimniecības”;
11.^2 Fiziskā persona — nodokļa maksātājs kā apliecinājumu tam, ka tās personisko lietu pārdošana komersantam, individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai), kooperatīvajai sabiedrībai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai, iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam un fiziskajai personai, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz ienākuma izmaksātājam attiecīgu izziņu.	aizstāt 11.^2daļā vārdus un vārdus iekavās „individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai)” ar vārdiem „zemnieku vai zvejnieku saimniecībai”;					aizstāt 11.^2daļā vārdus un vārdus iekavās „individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai)” ar vārdiem „zemnieku vai zvejnieku saimniecībai”;
12.^1 Komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība un nodibinājums, kas izmaksājis fiziskajai personai — nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar šo likumu nodoklis ieturams izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.	aizstāt 12.^1daļā vārdus un vārdus iekavās „individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība)” ar vārdiem „zemnieku vai zvejnieku saimniecība”.					aizstāt 12.^1daļā vārdus un vārdus iekavās „individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība)” ar vārdiem „zemnieku vai zvejnieku saimniecība”.
18.pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā 1. Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo šā panta trešajā daļā paredzēto termiņu.	14. 18.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai zemnieku saimniecības”;					16. 18.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus „vai zemnieku saimniecības”;
8. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.	izslēgt astoto daļu.					izslēgt astoto daļu.
19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība 6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina: 1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;	15. 19.pantā: papildināt sestās daļas 1.punktu ar vārdiem „ja maksātājs taksācijas gada laikā, rodoties tiesībām uz atvieglojumu, nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas paziņojumu par apgādībā esošajām personām vai paziņojumu par invaliditāti vai politiski represētās personas statusu, vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu;”;					17. 19.pantā: papildināt sestās daļas 1.punktu ar vārdiem „ja maksātājs taksācijas gada laikā, rodoties tiesībām uz atvieglojumu, nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas paziņojumu par apgādībā esošajām personām vai paziņojumu par invaliditāti vai politiski represētās personas statusu, vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu;”;
3) kā avansu, arī kā algas nodokli, samaksāto nodokli;	izslēgt sestās daļas 3.punktā vārdus „arī kā algas nodokli”;					izslēgt sestās daļas 3.punktā vārdus „arī kā algas nodokli”;
4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētajiem ienākumiem;	izslēgt sestās daļas 4.punktu;					izslēgt sestās daļas 4.punktu;
8. Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). Šajā gadījumā nepiemēro 9.panta pirmās daļas 1.punktu.	izslēgt astoto daļu;					izslēgt astoto daļu;
	papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā: „12. Latvijas kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā nodarbinātajiem jūrniekiem, kuri, iekārtojoties darbā, izmantojuši Latvijas kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācijas pakalpojumus.	31	Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt likuma 19. panta divpadsmitajā daļā vārdus ‘’Latvijas kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācija’’ ar vārdiem ’’Licencēta sabiedrība, kas iepriekšējā kalendāra gadā nodarbojusies ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, vai šādu sabiedrību veidota apvienība’’, bet vārdus ‘’Latvijas kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācijas’’ ar vārdiem ‘’attiecīgās sabiedrības vai to veidotas asociācijas’’.	Atbalstīts	Atbalstīts	papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā: „12. Licencēta sabiedrība, kas iepriekšējā kalendāra gadā nodarbojusies ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, vai šādu sabiedrību veidota apvienība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā nodarbinātajiem jūrniekiem, kuri, iekārtojoties darbā, izmantojuši attiecīgās sabiedrības vai to veidotas asociācijas pakalpojumus.
	13. Maksātājs, kas taksācijas gadā guvis ienākumus ārvalstī, kurā taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu, vai ārvalstī noteiktais termiņš, kādā ienākuma izmaksātājs informē ienākuma saņēmēju par izmaksātajām summām, ir vēlāks par taksācijas gadam sekojošā gada 15.martu, iesniedz deklarāciju divu mēnešu laikā no attiecīgajā ārvalstī noteiktā deklarācijas iesniegšanas termiņa.”.					13. Maksātājs, kas taksācijas gadā guvis ienākumus ārvalstī, kurā taksācijas periods nesakrīt ar kalendāro gadu, vai ārvalstī noteiktais termiņš, kādā ienākuma izmaksātājs informē ienākuma saņēmēju par izmaksātajām summām, ir vēlāks par taksācijas gadam sekojošā gada 15.martu, iesniedz deklarāciju divu mēnešu laikā no attiecīgajā ārvalstī noteiktā deklarācijas iesniegšanas termiņa.”.
26.pants. Nodokļa sadalīšana 1. Nodokļa summas, no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā: 1) 80 procentu — maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā; 2) 20 procentu — valsts pamatbudžetā.		32	Finanšu ministrs A.Slakteris Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „1. Nodokļa summas, no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas maksātāja dzīves vietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam”.	Atbalstīts	Atbalstīts	18. 26.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: „1. Nodokļa summas, no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas maksātāja dzīves vietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam”;
		33	Ministru kabinets Papildināt 26.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: „5. Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) nodokļa summa no Latvijā gūtā ienākuma, ievērojot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto sadalījumu, tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā un: 1) pašvaldības budžetā pēc darba devēja atrašanās vietas – no ienākuma no algota darba; 2) pašvaldības budžetā, kurā atrodas atsavinātais nekustamais īpašums, – no nekustamā pārdošanas ienākuma; 3) pašvaldības budžetā, kurā atrodas nekustamais īpašums, – no ienākuma no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas; 4) ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas vai dzīves vietas pašvaldības budžetā – no citiem ienākumiem.”	Atbalstīts	Atbalstīts	papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā: „5. Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) nodokļa summa no Latvijā gūtā ienākuma, ievērojot gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto sadalījumu, tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā un: 1) pašvaldības budžetā pēc darba devēja atrašanās vietas – no ienākuma no algota darba; 2) pašvaldības budžetā, kurā atrodas atsavinātais nekustamais īpašums, – no nekustamā pārdošanas ienākuma; 3) pašvaldības budžetā, kurā atrodas nekustamais īpašums, – no ienākuma no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas; 4) ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas vai dzīves vietas pašvaldības budžetā – no citiem ienākumiem.”
36.pants. Rajonu (republikas pilsētu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kompetence Rajonu (republikas pilsētu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes, kā arī šo iestāžu ierēdņu tiesības, pienākumus un atbildību regulē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34. nr.).	16. Izslēgt 36.pantu.					19. Izslēgt 36.pantu.
Pārejas noteikumi 12. Fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība), kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 11.panta desmito daļu, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.	17. Izslēgt pārejas noteikumu 12.punktu.					20. Pārejas noteikumos: izslēgt 12.punktu;
37. Attiecībā uz ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas bija maksātāja īpašumā dienā, kad stājās spēkā tie grozījumi šajā likumā, kas paredz 9.panta pirmās daļas 19.punkta “c” apakšpunkta izslēgšanu, līdz 2010.gada 1.jūlijam piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: a) īpašuma tiesības uz maksātājam piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai ir nostiprinātas zemesgrāmatā; b) īpašuma tiesības uz maksātājam piederošo nekustamo īpašumu līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai nav nostiprinātas zemesgrāmatā, bet tiek nostiprinātas zemesgrāmatā līdz 2008.gada 31.decembrim; c) līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā tā iemesla dēļ, ka pastāv strīds par īpašuma tiesībām un ir pieņemts tiesas nolēmums par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu; d) līdz minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nav nostiprinātas zemesgrāmatā, bet ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu, maksātājs ir tiesīgs veikt zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, bet šī iemērīšana nav veikta.		34	Deputāts K.Leiškalns Izslēgt pārejas noteikumu 37. punktu.	Atbalstīts	Atbalstīts	izslēgt 37. punktu;
	18. Papildināt pārejas noteikumus ar 45., 46., 47., 48. un 49.punktu šādā redakcijā: „45. Grozījumi šā likuma 2.panta 3.punktā, 3.panta trešās daļas 9.punktā, 8.panta otrajā daļā, trešās daļas 1., 2. un 9.punktā, 9.panta pirmās daļas 2.punktā, 11.panta 1.^1un desmitajādaļā, 11.^1panta trešajā daļā, 11.^3panta trešajā daļā, 17.panta desmitajā, vienpadsmitajā, 11.^2un 12.^1daļā, 18.pantā un 19.panta astotajā daļā stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.	35	Juridiskais birojs Ierosinām izteikt pārejas noteikumu 45. punktu šādā redakcijā: ‘’45. Šā likuma 2. panta izslēgums, kā arī grozījumi 2. panta 3. punktā, 3. panta trešās daļas 9. punktā, 8. panta otrajā daļā, trešās daļas 1., 2. un 9. punktā, 9. panta pirmās daļas 2. punktā, 11. panta 1.1 un desmitajā daļā, 11.1 panta trešajā daļā, 11.3 panta trešajā daļā, 17. panta desmitajā, vienpadsmitajā, 11.2 un 12.1 daļā, 18. pantā attiecībā uz termina ‘’individuālais darbs’’ izslēgšanu un zemnieka un zvejnieka saimniecību turpmāko statusa maiņu un 19. panta astotās daļas izslēgums stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.’’.	Atbalstīts	Atbalstīts	papildināt ar 45., 46., 47., 48. un 49.punktu šādā redakcijā: ‘’45. Šā likuma 2. panta izslēgums, kā arī grozījumi 2. panta 3. punktā, 3. panta trešās daļas 9. punktā, 8. panta otrajā daļā, trešās daļas 1., 2. un 9. punktā, 9. panta pirmās daļas 2. punktā, 11. panta 1.1 un desmitajā daļā, 11.1 panta trešajā daļā, 11.3 panta trešajā daļā, 17. panta desmitajā, vienpadsmitajā, 11.2 un 12.1 daļā, 18. pantā attiecībā uz termina ‘’individuālais darbs’’ izslēgšanu un zemnieka un zvejnieka saimniecību turpmāko statusa maiņu un 19. panta astotās daļas izslēgums stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.
	46. Šā likuma 3.panta 2.^3daļa ir piemērojama attiecībā uz ienākumu, kas gūts, sākot ar 2008.gadu. 47. Grozījumi šā likuma 8.panta 2.^1daļā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. 48. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” un pensijas (kopā ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) apmērs pārsniedz 12.panta piektajā daļā noteikto neapliekamā minimuma apmēru, neapliekamais minimums ir šīs pensijas (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) apmērā. 49. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.”					46. Šā likuma 3.panta 2.^3daļa ir piemērojama attiecībā uz ienākumu, kas gūts, sākot ar 2008.gadu. 47. Grozījumi šā likuma 8.panta 2.^1daļā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. 48. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam „Par valsts pensijām” un pensijas (kopā ar piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) apmērs pārsniedz 12.panta piektajā daļā noteikto neapliekamā minimuma apmēru, neapliekamais minimums ir šīs pensijas (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) apmērā. 49. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.”
	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.					Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.