Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                  tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2008.gada      novembris

Nr.9/2 – 2 – 

 

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.894/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

 

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 53 lp.

 

 

 

 

Godbijībā,

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

(Nr.894/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 62 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994., 8.nr.; 1996., 24.nr.; 1997., 21.nr.; 1998., 9.nr.; 1999., 24.nr.; 2001., 1.nr.; 2002., 23.nr.; 2003., 2., 23.nr.; 2005., 2., 24.nr.; 2007., 3.nr.; 2008., 1.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994., 8.nr.; 1996., 24.nr.; 1997., 21.nr.; 1998., 9.nr.; 1999., 24.nr.; 2001., 1.nr.; 2002., 23.nr.; 2003., 2., 23.nr.; 2005., 2., 24.nr.; 2007., 3.nr.; 2008., 1.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt visā likumā vārdu un simbolus „(padome)” (attiecīgā locījumā).

1

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 1.pantā vārdus iekavās ‘’(attiecīgā locījumā)’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

1. Izslēgt visā likumā vārdu un simbolus „(padome)”.

I. Likumā lietotie termini

Apropriācijas rezerve - gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.

 

 

2

 

Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins

Likumprojekta 2. pantā Izteikt I nodaļas definīciju ‘’Apropriācijas rezerve’’ šādā redakcijā:

‘’Apropriācijas rezerve - gadskārtējā valsts budžeta likumā plānota apropriācijas daļa, ko sadala Saeima.’’

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

Asignējumu aizkavēšana - valsts budžeta līdzekļu asignējumu piešķiršana nākamajam mēnesim nepilnā apjomā, nemainot kopējo asignējumu apjomu.

2. I nodaļā:

aizstāt termina „Asignējumu aizkavēšana” skaidrojumā vārdu „mēnesim” ar vārdu „ceturksnim”;

 

 

 

 

2. I nodaļā:

aizstāt termina „Asignējumu aizkavēšana” skaidrojumā vārdu „mēnesim” ar vārdu „ceturksnim”;

Asignējumu samazināšana - valsts budžeta līdzekļu asignējumu samazināšana līdz saimnieciskā gada beigām, mainot attiecīgo mēnešu finansēšanas plānus.

aizstāt termina „Asignējumu samazināšana” skaidrojumā vārdu „mēnešu” ar vārdu „ceturkšņu”;

 

 

 

 

aizstāt termina „Asignējumu samazināšana” skaidrojumā vārdu „mēnešu” ar vārdu „ceturkšņu”;

Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, atvasinātas publiskas personas, kuras daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.

 

izteikt terminu „Budžeta finansētas institūcijas” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Budžeta finansētas institūcijas – budžeta iestādes, no valsts vai pašvaldību budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.”;

 

 

 

 

izteikt terminu „Budžeta finansētas institūcijas” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Budžeta finansētas institūcijas – budžeta iestādes, no valsts vai pašvaldību budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.”;

Finansēšanas plāns - budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.

 

izteikt terminu „Finansēšanas plāns” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Finansēšanas plāns – budžeta iestādes vai valsts budžeta pasākuma resursu izdevumu segšanai, izdevumu un finansēšanas sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.”;

3

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ‘’Finansēšanas plāns’’ skaidrojumā vārdus ‘’valsts budžeta pasākuma’’ ar vārdiem ‘’no valsts budžeta finansēta pasākuma’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt terminu „Finansēšanas plāns” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Finansēšanas plāns – budžeta iestādes vai no valsts budžeta finansēta pasākuma resursu izdevumu segšanai, izdevumu un finansēšanas sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.”;

 

papildināt ar terminu „Valsts budžeta ilgtermiņa saistības” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Valsts budžeta ilgtermiņa saistības - valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

4

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ’’Valsts budžeta ilgtermiņa saistības’’ skaidrojumā vārdus ‘’kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados’’ ar vārdiem ‘’saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt ar terminu „Valsts budžeta ilgtermiņa saistības” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Valsts budžeta ilgtermiņa saistības - valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

Ilgtermiņa saistības - valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados. Pašvaldību ilgtermiņa saistības ir saistības, kas noteiktas likumā “Par pašvaldību budžetiem”.

 

izteikt terminu „Ilgtermiņa saistības” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms – ministrijai vai citai centrālai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

5

 

Juridiskais birojs

Aizstāt termina „Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms’’ skaidrojumā vārdu ‘’paredzēto’’ ar vārdu ‘’noteikto’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt terminu „Ilgtermiņa saistības” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms – ministrijai vai citai centrālai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

Izdevumi - visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu.

izteikt terminu „Izdevumi” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Izdevumi – visi maksājumi no budžeta, izņemot parādu pamatsummas atmaksu un citus finanšu darījumus, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai.”;

6

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt termina „Izdevumi’’ skaidrojumu šādā redakcijā:

‘’Izdevumi – visi maksājumi no budžeta, izņemot maksājumus parādu pamatsummas atmaksai un maksājumus, kas tiek veikti saskaņā ar tiem finanšu darījumiem, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt terminu „Izdevumi” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

„Izdevumi – visi maksājumi no budžeta, izņemot maksājumus parādu pamatsummas atmaksai un maksājumus, kas tiek veikti saskaņā ar tiem finanšu darījumiem, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai.”;

Valsts investīciju programma - infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums.

izslēgt terminu „Valsts investīciju programma” un tā skaidrojumu.

 

 

 

 

izslēgt terminu „Valsts investīciju programma” un tā skaidrojumu.

7.pants. Pamatbudžets

(1) Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver:

1) visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus;

3. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārda „iezīmētus” ar vārdiem „speciālā budžeta”;

 

 

 

 

3. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārda „iezīmētus” ar vārdiem „speciālā budžeta”;

2) apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem.

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) pašvaldību budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu.”.

 

 

 

 

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) pašvaldību budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu.”.

8.pants. Speciālais budžets

(1) Speciālais budžets ietver apropriācijas valsts vai pašvaldības mērķiem šādos gadījumos:

1) ja likums paredz izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

 

4. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Speciālais budžets ir budžeta daļa, kas ietver:

1) atsevišķā likumā paredzētu valsts budžeta izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

 

7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8

 

 

Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

„8.pants. Speciālais budžets

“Speciālais budžets nepieļauj apropriācijas valsts vai pašvaldības        mērķiem.”

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 8.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu ‘’atsevišķā’’.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Speciālais budžets ir budžeta daļa, kas ietver:

1)  likumā paredzētu valsts budžeta izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

 

2) ja valsts, pašvaldība vai noteikta budžeta iestāde (izpildītājs) ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā;

2) valsts, pašvaldības vai noteiktas budžeta iestādes (izpildītāja) saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā;

9

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 8.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu iekavās ‘’(izpildītāja)’’.

 

Atbalstīts

Atbalstīts

2) valsts, pašvaldības vai noteiktas budžeta iestādes saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā;

3) (izslēgts ar 25.11.96. likumu).

3) aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un atmaksu valsts pamatbudžetam;

 

 

 

 

3) aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un atmaksu valsts pamatbudžetam;

 

4) pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumus, ko veido autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodokļa ieņēmumi, ieņēmumi no privatizācijas, ostas maksas un ar tiem saistītos izdevumus, aizņēmumus un to atmaksu.”.

10

 

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likuma 8.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem ‘’ostas maksas’’ ar vārdiem ‘’ieņēmumi no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

4) pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumus, ko veido autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodokļa ieņēmumi, ieņēmumi no privatizācijas, ostas maksas ieņēmumi no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem un ar tiem saistītos izdevumus, aizņēmumus un to atmaksu.”.

8.1 pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve

(1) Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve ir fiskālās politikas instruments, kura mērķis ir:

1) samazināt vispārējos ekonomiskos riskus;

2) nodrošināt trūkstošo finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām;

3) izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi;

4) nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā.

5. 8.1 pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

 

 

 

 

5. 8.1 pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

(2) Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanas un izlietošanas kārtību nosaka īpašs likums.

aizstāt otrajā daļā vārdu „īpašs” ar vārdu „speciālais”;

11

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 8.1 panta otrajā daļā vārdus ‘’īpašs likums’’ ar vārdiem ‘’Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

aizstāt otrajā daļā vārdus ‘’īpašs likums’’ ar vārdiem ‘’Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums’’;

(3) Līdz šā panta otrajā daļā minētā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai:

1) ilgtermiņa stabilizācijas rezervē tiek ieskaitīti ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas un tie valsts pamatbudžeta ieņēmumi, kuri pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto apjomu, izņemot ieņēmumu pārsniegumu pār saņemtajiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

2) par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izlietojumu pēc finanšu ministra ierosinājuma lemj Ministru kabinets. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinets nekavējoties par to informē Saeimu. Izdevumus no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem var veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgā Ministru kabineta lēmuma saņemšanas dienas nav iebildusi pret to.

 

 

izslēgt trešo daļu.

 

 

 

 

izslēgt trešo daļu.

9.pants. Apropriācijas

(3) Speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

6. 9.pantā:

papildināt trešo daļu aiz vārda „nepārsniedz” ar vārdiem „saimnieciskā gada”;

 

 

 

 

6. 9.pantā:

papildināt trešo daļu aiz vārda „nepārsniedz” ar vārdiem „ saimnieciskā gada”;

(5) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju tikai šādiem mērķiem:

 

 

 

 

 

 

6) Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansēto projektu īstenošanai;

 

 

12

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

9.pantā:

izteikt piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai,”;

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai,”;

7) Eiropas Savienības politiku instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem.

 

 

 

 

 

 

 

papildināt piekto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai.”;

 

 

 

 

papildināt piekto daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„8) normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai.”;

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14

 

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

papildināt piekto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) normatīvajos aktos noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt piekto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai.”.

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.14

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

9) likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai.”;

(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajiem mērķiem, izņemot tos valsts budžeta izpildes procesā veiktos transfertus, kas saistīti ar līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu, finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajiem mērķiem, izņemot tos valsts budžeta izpildes procesā veiktos transfertus, kas saistīti ar līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu, finanšu ministrs ir tiesīgs veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajiem mērķiem finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajiem mērķiem atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.”;

 

 

 

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajiem mērķiem finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajiem mērķiem atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.”;

(7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriā ciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Apropriācijas pārdale, lai nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu pārskaitīšanu, tiek veikta šī panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.”;

15

 

 

 

 

16

 

 

Frakcija „Jaunais laiks”

Svītrot likuma 9. panta 7. daļu.

 

Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins

Izteikt likuma 9. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Saeima valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdala apropriācijas starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

Neatbalstīts

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Apropriācijas pārdale, lai nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu pārskaitīšanu, tiek veikta šī panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.”;

(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

aizstāt devītajā daļā vārdus „izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem” ar vārdiem „izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.

 

 

 

 

aizstāt devītajā daļā vārdus „izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem” ar vārdiem „izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.

(10) Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā programmā plānoto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentiem un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai sadala Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

aizstāt desmitajā daļā vārdu „programmā” ar vārdu „apakšprogrammā”.

 

 

 

 

aizstāt desmitajā daļā vārdu „programmā” ar vārdu „apakšprogrammā”.

9.1 pants. Apropriācijas rezerve

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības pieprasa un izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezerves izmantošanas galvenos noteikumus, un šo rezervi paredz kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu.

(3) Apropriācijas rezerves apjomu vidējam termiņam apstiprina Ministru kabinets vienlaikus ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(4) Ministru kabinets apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada beigās.

(5) Ministru kabinets apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

 

 

17

 

Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins

Izteikt 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 pants. Apropriācijas rezerve.

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko izmanto ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības.

(2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā apropriācijas rezervi plāno kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu.

(3) Apropriācijas rezerves apjomu vidējam termiņam apstiprina Saeima vienlaikus ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(4) Saeima apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada beigās.

(5) Saeima apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finanšu ministrijas pārziņā esošās valsts pamatbudžeta apropriācijas ietvaros. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību. Finanšu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu.

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

(1) Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem plāno Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā apakšprogrammā.

 

18

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā ‘’Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem’’.’’

Atbalstīts

Atbalstīts

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

(1) Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā ‘’Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

 

 

(2) Finanšu ministram ir tiesības gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

 

19

 

 

 

 

20

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām mainīt vietām panta otro un trešo daļu.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām 12.panta līdzšinējo otro daļu izteikt šādā redakcijā:

‘’(2) Finanšu ministram ir tiesības gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbilstoši lēmumam par līdzekļu piešķiršanu.’’ .

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas kritērijiem, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī par īpašiem nosacījumiem pašvaldībām.

 

 

(3) Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību.

21

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

12.pantā:

izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas kritērijiem, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī par īpašiem nosacījumiem pašvaldībām.”;

Atbalstīts

Atbalstīts

(3) Finanšu ministram ir tiesības gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbilstoši lēmumam par līdzekļu piešķiršanu.

 

(4) Finanšu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikto pārdali.”.

 

 

 

 

(4) Finanšu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikto pārdali.”.

 

 

22

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

   „(5) Par pašvaldībai piešķirtajiem līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem atbild pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs.”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

 

14.pants. Informācijas par budžetu pieejamība

(1) Informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā. Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami.

(2) Valsts budžets un tā izpildes rādītāji tiek publicēti oficiālā laikrakstā ne retāk kā reizi ceturksnī. Pašvaldības budžetam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.

(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas un pašvaldības līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par gada publiskā pārskata pieņemšanu un iespēju iepazīties ar pilnu tā tekstu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas gada publiskos pārskatus publicē savā mājaslapā internetā. Pašvaldības gada publiskos pārskatus iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai publicēšanai tās mājaslapā internetā, kā arī publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā. Ministru kabinets nosaka gada publiskā pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.

 

23

 

Deputāts M.Mitrofanovs

Papildināt likuma 14. pantu ar 4. daļu šādā redakcijā:

„(4) Lai informētu sabiedrību par iestāžu izdevumu plānošanu un izdevumu detalizētu atšifrējumu, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas, nedēļas laikā pēc budžeta pieprasījumu iesniegšanas Finanšu ministrijai, publicē budžeta pieprasījumu savā interneta mājaslapā. Institūcijas, kurām nav savas mājaslapas, publicē budžeta pieprasījumu tās ministrijas majāslapā, kuras padotībā šī institūcija atrodas. Budžeta pieprasījumi tiek saglabāti un ir publiski pieejami attiecīgajā interneta mājaslapā piecu gadu laikā no to publicēšanas.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

15.1 pants. Eiropas Kopienas pašu resursu atspoguļošana valsts budžeta likumā un pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā

 

 

24

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

15.¹pantā:

izteikt 15.¹ panta nosaukumu šādā redakcijā:

„15.1 pants. Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšana, atspoguļošana valsts budžeta likumā un pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā”;

Atbalstīts

Atbalstīts

8. 15.¹pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

„15.1 pants. Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšana, atspoguļošana valsts budžeta likumā un pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā”;

(1) Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām. Ja līdz gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā Eiropas Kopienas iestādes vēl nav noteikušas Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu, valsts budžeta likumā tiek iekļauta Finanšu ministrijas prognoze.

(2) Saeima, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, Eiropas Kopienas iestāžu noteikto Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumā negrozītā veidā.

(3) Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšanu Eiropas Kopienas budžetā veic Finanšu ministrija atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai kārtībai.

(4) Eiropas Kopienas pašu resursu iemaksu kārtību nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām.

 

25

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ministru kabinets nosaka Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ministru kabinets nosaka Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību.”.

16.1 pants. Vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni

(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādā nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 28.februārim iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Minētais normatīvais akts tiek izstrādāts, aktualizējot iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

 

8. 16.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izstrādā nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 1.februārim iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Minētais normatīvais akts tiek izstrādāts, aktualizējot iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprinātos vidējā termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus. Vienlaicīgi Finanšu ministrija iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku.”;

26

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 16.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izstrādā nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem normatīvā akta projektu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 1.februārim iesniedz to Ministru kabinetam. Minētais normatīvā akta projekts tiek izstrādāts, aktualizējot iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprinātos vidējā termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus. Vienlaicīgi finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafika projektu.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

9. 16.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izstrādā nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem normatīvā akta projektu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 1.februārim iesniedz to Ministru kabinetam. Minētais normatīvā akta projekts tiek izstrādāts, aktualizējot iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprinātos vidējā termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus. Vienlaicīgi finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafika projektu.”;

(2) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 15.martam apstiprina šā panta pirmajā daļā minēto normatīvo aktu.

izslēgt otro daļu;

 

 

 

 

izslēgt otro daļu;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās politikas iniciatīvas saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu iesniegšanas, izvērtēšanas un vienota starpnozaru jauno politikas iniciatīvu prioritārā saraksta izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”.

 

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās politikas iniciatīvas saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu iesniegšanas, izvērtēšanas un vienota starpnozaru jauno politikas iniciatīvu prioritārā saraksta izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”.

16.2 pants. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšana

(1) Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku katru gadu līdz 15.aprīlim aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam.

9. 16.2 pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdus „līdz 15.aprīlim”;

 

 

 

 

10. 16.2 pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdus „līdz 15.aprīlim”;

(4) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1.maijam apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.”;

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.”;

(5) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 5.maijam informē Saeimu par Ministru kabineta apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

izslēgt piektajā daļā skaitli un vārdus „līdz kārtējā gada 5.maijam”.

 

 

 

 

izslēgt piektajā daļā skaitli un vārdus „līdz kārtējā gada 5.maijam”.

18.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana

(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz kārtējā gada 1.jūlijam izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

 

10. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.”;

 

 

 

 

11. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.”;

2) Pilnvaras, kas attiecas uz valsts ilgtermiņa saistībām, atspoguļo gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pilnvaras, kas attiecas uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu, atspoguļo gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.”.

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pilnvaras, kas attiecas uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu, atspoguļo gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.”.

19.pants. Valsts budžeta pieprasījumu analīze

(4) Saeimas budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

 

 

27

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28

 

 

 

 

 

Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Papildināt 19. pantu ar (41) daļu šādā redakcijā:

“(41) Valsts kontroles budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.”

 

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija

Papildināt likuma 19. pantu ar (4)1 daļu šādā redakcijā:

„(4)1 Valsts kontroles budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms ”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

 

29

 

 

 

 

 

30

 

 

 

 

Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Svītrot 19. panta piektajā daļā vārdus “Valsts kontroles”.

 

Partijas „Pilsoniskā Savienība” frakcija

Svītrot likuma 19. panta piektajā daļā vārdus „Valsts kontroles”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

20.pants. Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) izskatīšana Ministru kabinetā

(3) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

11. 20.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus un skaitli „līdz kārtējā gada 1.septembrim”.

 

 

 

 

12. 20.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus un skaitli „līdz kārtējā gada 1.septembrim”.

21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā iesniegšana

(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumu projektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumus, kā arī vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

 

12.  21.pantā:

 

31

 

Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins

Papildināt 21.panta pirmo daļu ar vārdiem:

“Valsts kontrole līdz attiecīgā gada 1.septembrim iesniedz Saeimai              gadskārtējo valsts pārvaldes aparāta auditu.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

13.  21.pantā:

 

 (2) Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumi ietver:

3) informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un valsts budžeta pamatā liktās makroekonomiskās stratēģijas aprakstu;

papildināt otrās daļas 3.punktu aiz vārda „aprakstu” ar vārdiem „ un makroekonomiskās attīstības scenāriju un to iestāšanās risku izvērtējumu”;

 

 

 

 

papildināt otrās daļas 3.punktu aiz vārda „aprakstu” ar vārdiem „ un makroekonomiskās attīstības scenāriju un to iestāšanās risku izvērtējumu”;

6) kopsavilkumu par Valsts investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem pēc projekta pabeigšanas, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kopsavilkumu par investīciju finansēšanu un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados;”;

32

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 21.panta otrās daļas 6.punktā vārdus ‘’kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados’’ ar vārdiem ‘’kopsavilkumu par investīciju projektu pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kopsavilkumu par investīciju finansēšanu un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par investīciju projektu pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados;”;

14) valsts ilgtermiņa saistības;

 

izteikt otrās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

„14) valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;”.

33

 

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likuma 21.panta otrās daļas 14.punktu pirms vārdiem ‘’valsts budžeta’’ ar vārdiem ‘’informāciju par’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

izteikt otrās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

„14) informāciju par valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;”;

15) valsts budžeta aizdevumu un atmaksu apjomus saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados noslēgtajiem līgumiem, Valsts investīciju programmas projektiem un Ministru kabineta atbalstītajām programmām.

izslēgt otrās daļas 15.punktā vārdus „ Valsts investīciju programmas projektiem”;

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas 15.punktā vārdus „ Valsts investīciju programmas projektiem”;

(5) Grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver:

4) informāciju par izmaiņām valsts investīciju programmā, norādot finansēšanas avotus;

izslēgt piektās daļas 4.punktu;

 

 

 

 

izslēgt piektās daļas 4.punktu;

5) informāciju par izmaiņām valsts aizņēmumos;

 

aizstāt piektās daļas 5.punktā vārdu „aizņēmumos” ar vārdiem „budžeta aizdevumos un aizdevumu atmaksās”;

 

 

 

 

aizstāt piektās daļas 5.punktā vārdu „aizņēmumos” ar vārdiem „budžeta aizdevumos un aizdevumu atmaksās”;

6) informāciju par izmaiņām valsts ilgtermiņa saistībās;

 

izteikt piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) informāciju par izmaiņām valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamā apjomā;”.

 

 

 

 

izteikt piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) informāciju par izmaiņām valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamā apjomā;”.

(6) Apropriācijas, kas paredzētas valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā drīkst pārdalīt citiem mērķiem tikai ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts pirms grozījumu projekta izskatīšanas. Minētais nosacījums attiecas uz grozījumu projekta izstrādāšanas kārtību Ministru kabinetā.

 

34

 

Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins

Izteikt likumprojekta 21. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Apropriācijas, kas paredzētas valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā drīkst pārdalīt citiem mērķiem tikai Saeima”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

22.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšana

2) Valsts budžeta likums ietver:

1) valsts parāda un budžeta finansiālā deficīta maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, finansiālā deficīta segšanai izlietojamā valsts aizņēmuma maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo apjomu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;

13. 22.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) valsts budžeta finansiālo bilanci un valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo apjomu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;”;

 

 

 

 

14. 22.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) valsts budžeta finansiālo bilanci un valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo apjomu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;”;

4) valsts ilgtermiņa saistības atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai;

 

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai;”;

 

 

 

 

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai;”;

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm mēneša laikā pēc saimnieciskā gada valsts budžeta likuma izsludināšanas nodrošina aktualizētā vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā.”.

 

 

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm mēneša laikā pēc saimnieciskā gada valsts budžeta likuma izsludināšanas nodrošina aktualizētā vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā.”.

24.pants. Izdevumi, kurus paredz likums

(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts kasē reģistrētas budžeta finansētas institūcijas ilgtermiņa saistības atzīstamas par valsts ilgtermiņa saistībām.

 

14.  Izteikt 24.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības tikai saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktajos budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomos. Budžeta iestādes var uzņemties papildus saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

 

35

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 14. pantu šādā redakcijā:

‘’ 14. 24.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomos. Budžeta iestādes var uzņemties papildus saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.”

Atbalstīts

Atbalstīts

15.  24.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomos. Budžeta iestādes var uzņemties papildus saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.”;

 

(4) Finanšu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības pirmsstrukturālā finanšu instrumenta (Phare) un Eiropas Savienības politiku instrumentu (Kohēzijas fonda) līdzfinansēto projektu līdzekļu sadali projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu.

 

(4) Finanšu ministrs nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu.”.

36

 

Juridiskais birojs

izslēgt ceturto daļu.’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

izslēgt ceturto daļu.

25.pants. Ieņēmumu un izdevumu kontrole

(2) Finanšu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta finansiālais deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto finansiālā deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu darba dienu laikā no finanšu ministra ziņojuma dienas pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā.

 

15. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Finanšu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta finansiālais pārpalikums nesasniegs kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprināto finansiālā pārpalikuma līmeni vai finansiālais deficīts pārsniegs kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprināto finansiālā deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu darba dienu laikā no finanšu ministra ziņojuma dienas pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā.”.

37

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 25.panta otrajā daļā vārdus ‘’iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā’’ ar vārdiem ‘’iesniedz Saeimā grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

16. 25.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Finanšu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta finansiālais pārpalikums nesasniegs kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprināto finansiālā pārpalikuma līmeni vai finansiālais deficīts pārsniegs kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprināto finansiālā deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu darba dienu laikā no finanšu ministra ziņojuma dienas pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas iesniedz Saeimā grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”;

 

 

 

38

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

Papildināt 25.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(2)1 Finanšu ministram ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei apturēt asignējumus, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par asignējumu apturēšanu.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 25.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(2)1 Finanšu ministram ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei par valsts budžeta asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par valsts budžeta asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu”.

Atbalstīts

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.39

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(2)1 Finanšu ministram ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei par valsts budžeta asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par valsts budžeta asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu”.

27.pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus, izņemot norēķinu kontus. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietots nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

16. 27.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus atbilstoši kārtējā saimnieciskā gada likumam par valsts budžetu atvērtos valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kontus. Speciālā budžeta konti, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, un norēķinu konti tiek slēgti saskaņā ar budžeta finansētas institūcijas iesniegumu.”;

 

 

 

 

17. 27.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus atbilstoši kārtējā saimnieciskā gada likumam par valsts budžetu atvērtos valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kontus. Speciālā budžeta konti, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, un norēķinu konti tiek slēgti saskaņā ar budžeta finansētas institūcijas iesniegumu.”;

 

papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Gada beigās valsts pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai saņemtajiem transferta pārskaitījumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, Valsts kase pārgrāmato nākamajam saimnieciskajam gadam atvērtajos pamatbudžeta kontos, pamatojoties uz budžeta iestādes iesniegumu, un to var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši finansēšanas plānā piešķirtajiem asignējumiem.

(2²) Gada beigās valsts speciālā budžeta kontos esošo līdzekļu atlikumu Valsts kase pārgrāmato nākamajam saimnieciskajam gadam atvērtajos speciālā budžeta kontos un to var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši finansēšanas plānā piešķirtajiem asignējumiem.

40

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 27. panta 2.1 un 2.2 daļā vārdu ‘’pārgrāmato’’ ar vārdu ‘’ieskaita’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Gada beigās valsts pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai saņemtajiem transferta pārskaitījumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, Valsts kase ieskaita nākamajam saimnieciskajam gadam atvērtajos pamatbudžeta kontos, pamatojoties uz budžeta iestādes iesniegumu, un to var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši finansēšanas plānā piešķirtajiem asignējumiem.

(2²) Gada beigās valsts speciālā budžeta kontos esošo līdzekļu atlikumu Valsts kase ieskaita nākamajam saimnieciskajam gadam atvērtajos speciālā budžeta kontos un to var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši finansēšanas plānā piešķirtajiem asignējumiem.

 

(2³) Gada beigās speciālā budžeta kontos, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, un norēķinu kontos esošais līdzekļu atlikums paliek budžeta finansētu institūciju rīcībā un to var izlietot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”;

41

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 27.panta 2.3 daļā vārdus ‘’ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi’’ ar vārdiem ‘’ja likumā nav noteikts citādi’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

(2³) Gada beigās speciālā budžeta kontos, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, un norēķinu kontos esošais līdzekļu atlikums paliek budžeta finansētu institūciju rīcībā un to var izlietot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai, ja likumā nav noteikts citādi.”;

(3) Gada beigās valsts un pašvaldību aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no valsts un pašvaldību aģentūru visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikumi nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības aģentūras rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā.

izslēgt trešo daļu;

 

 

 

 

izslēgt trešo daļu;

(4) Pašvaldības un komersanti, kuros ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, var atvērt kontus Valsts kasē.

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem „pašvaldības un” ar vārdiem „citas no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, un”.

 

 

 

 

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem „pašvaldības un” ar vārdiem „citas no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, un”.

28.pants. Ziņojums par valsts budžeta izpildes gaitu

(2) Ziņojumā par valsts budžeta stāvokli ieņēmumu, izdevumu, deficīta un aizdevumu kopsavilkumi tiek salīdzināti ar valsts budžeta likumā apstiprinātajiem attiecīgajiem līmeņiem, kā arī tiek sniegti paskaidrojumi par galvenajiem grozījumiem.

17. Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdu „deficīta” ar vārdiem „finansiālās bilances”.

 

 

 

 

18. Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdu „deficīta” ar vārdiem „finansiālās bilances”.

29.pants. Uzskaite

(1) Valsts kase kārto valsts budžeta finanšu uzskaiti.

(2) Budžeta iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus.

18. Papildināt 29.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus šā panta otrās daļas kārtībā.”

 

 

 

 

19. Papildināt 29.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus šā panta otrās daļas kārtībā.”

30.pants. Pārskati un ziņojumi Valsts kasei

(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam. Ministrijas un centrālās valsts iestādes gada pārskatam pievieno Valsts kontroles atzinumu par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Pašvaldības gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta ziņojumu.

19. 30.pantā:

papildināt trešās daļas otro teikumu aiz vārdiem „valsts iestādes” ar vārdiem „izņemot Valsts kontroli”;

42

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

43

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām neizdarīt piedāvātos grozījumus likuma 30.panta trešajā daļā. Tā vietā ierosinām papildināt likuma 30.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

‘’Valsts kontroles gada finanšu pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kuru konkursa kārtībā izraudzījusies Saeima ziņojumu.”

 

Ministru kabinets

Ierosinām neizdarīt grozījumus likuma 30.panta trešajā daļā. Tā vietā ierosinām papildināt likuma 30.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Valsts kontrole gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.”

Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā Nr.43

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

20. 30.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Valsts kontrole gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.”;

 

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(8) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, izņemot pašvaldības, sagatavo mēneša, ceturkšņa un gada pārskatu Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(9) Ministrijas, centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei konsolidētos pārskatus par padotībā esošajām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām.”.

 

 

 

 

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(8) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, izņemot pašvaldības, sagatavo mēneša, ceturkšņa un gada pārskatu Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(9) Ministrijas, centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei konsolidētos pārskatus par padotībā esošajām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām.”.

31.pants. Saimnieciskā gada pārskats

(2) Saimnieciskā gada pārskats ietver:

8) pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu;

20. Papildināt 31.panta otro daļu ar 8.1 un 8.2 punktu šādā redakcijā:

„8¹) no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, izņemot pašvaldību, budžetu izpildes kopsavilkumu;

 

 

 

 

21. Papildināt 31.panta otro daļu ar 8.1 un 8.2 punktu šādā redakcijā:

„8¹) no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, izņemot pašvaldību, budžetu izpildes kopsavilkumu;

 

8²) pārskatu par Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finanšu darījumiem;”.

44

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45

 

Juridiskais birojs

 Ierosinām izteikt 31.panta 8.2 punktu šādā redakcijā:

‘’82) pārskatu par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem un no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem’’.

 

Ministru kabinets

Ierosinām izteikt 31.panta 8.2 punktu šādā redakcijā:

„8.2 ilgtermiņa stabilizācijas rezerves bilanci un tās pielikumus.”

Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts Ministru kabineta priekšlikumā nr.45

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

8²) ilgtermiņa stabilizācijas rezerves bilanci un tās pielikumus;”.

9) citus paskaidrojumus, kurus finanšu ministrs atzīst par nepieciešamiem.

 

 

 

 

 

 

34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana

(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz pašvaldību budžetu, speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par pašvaldību budžetu līdzekļu, speciālā budžeta, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.

(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar budžeta finansētajām institūcijām par saimnieciskās darbības rezultātā iegūto to naudas līdzekļu ieguldīšanu, kuri nav plānoti valsts budžetā un kuri atrodas Valsts kases kontos.

 

21. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

„34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana

(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai citos aktīvos, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.

(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar pašvaldībām un tiem zinātniskiem institūtiem un augstskolām, kuriem ir noteikts atvasinātās publiskās personas statuss, par naudas līdzekļu, kas nav saņemti no valsts budžeta, ieguldīšanu.”.

46

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

„34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana

(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

(2) Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par nepieciešamību finanšu ministram šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai naudas vadības ietvaros ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus arī citos aktīvos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā.

(3) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.

(4) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar pašvaldībām un tiem zinātniskiem institūtiem un augstskolām, kuriem ir noteikts atvasinātās publiskās personas statuss, par naudas līdzekļu, kas nav saņemti no valsts budžeta, pieņemšanu noguldījumā.”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

22. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

„34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana

(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai citos aktīvos, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.

(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar pašvaldībām un tiem zinātniskiem institūtiem un augstskolām, kuriem ir noteikts atvasinātās publiskās personas statuss, par naudas līdzekļu, kas nav saņemti no valsts budžeta, ieguldīšanu.”.

35.pants. Aizņēmumu ierobežojumi

(1) Finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā atļautajos apmēros. Aizņēmumu līdzekļi ir valsts budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā. Finanšu ministrs valsts vārdā var ņemt aizņēmumus tikai valsts budžeta finansiālā deficīta finansēšanai un valsts parāda refinansēšanai, kā arī citiem mērķiem, ja tie noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(2) Finanšu ministrs ekonomijas un efektivitātes labad var izraudzīties aizdevēju, aizņēmuma veidu un valūtu.

(3) Aizņēmumus var ņemt Latvijā vai ārvalstīs, izlaižot vērtspapīrus, noslēdzot aizņēmuma līgumus vai izmantojot citus aizņēmuma līdzekļus. Ministru kabinets apstiprina valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumus.

(4) Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka neatmaksātā valsts parāda un valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā. Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši valūtas maiņas kursam, kāds bija noteikts attiecīgā gada budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcijā.

 

47

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

48

 

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

Papildināt 35.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par nepieciešamību finanšu ministram ņemt aizņēmumus šā likuma 8.1 pantā pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šādos gadījumos nepiemēro šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumus.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 35.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumus, lemt par vērtspapīru izlaišanu vai izdot pieprasījumu par naudas līdzekļu saņemšanu atbilstoši aizņēmuma līgumiem šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šā likuma 8.1panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo izlaižamo vērtspapīru nominālvērtība un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz divdesmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret vērtspapīru izlaišanu vai pieprasījuma izdošanu naudas līdzekļu saņemšanai.

(6) Ja šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo izlaižamo vērtspapīru un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms pārsniedz divdesmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

23. Papildināt 35.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(5) Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumus, lemt par vērtspapīru izlaišanu vai izdot pieprasījumu par naudas līdzekļu saņemšanu atbilstoši aizņēmuma līgumiem šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šā likuma 8.1panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo izlaižamo vērtspapīru nominālvērtība un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz divdesmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret vērtspapīru izlaišanu vai pieprasījuma izdošanu naudas līdzekļu saņemšanai.

(6) Ja šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo izlaižamo vērtspapīru un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms pārsniedz divdesmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas, darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kā arī citus darījumus valsts parāda vadības ietvaros saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ārvalstu finanšu institūciju aizdevuma līgumu nosacījumiem, kā arī pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām, kārto finanšu ministrs. Finanšu ministrs:

6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīciju projektu īstenošanai, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.

22. 36.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, pašvaldību finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīcijām, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.”;

 

 

 

 

24. 36.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, pašvaldību finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīcijām, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.”;

(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

49

 

Deputāti A.Vidavskis, A.Golubovs, N.Kabanovs, V.Agešins

Izteikt likumprojekta 36. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka speciāls likums”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

(5) Valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, budžeta finansētajām institūcijām, kapitālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem.

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus un tiem zinātniskiem institūtiem un augstskolām, kuriem ir noteikts atvasinātās publiskās personas statuss.”.

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus un tiem zinātniskiem institūtiem un augstskolām, kuriem ir noteikts atvasinātās publiskās personas statuss.”.

 

 

50

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

Papildināt 36.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par nepieciešamību finanšu ministram ņemt aizņēmumus vai sniegt valsts aizdevumus šā likuma 8.1 pantā pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai, kā arī sniegt valsts aizdevumu normatīvajos aktos noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai. Šādos gadījumos nepiemēro šī panta pirmo, ceturto un piekto daļu.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 36.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(6) Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās, ceturtās un piektās daļas nosacījumus, lemt par valsts aizdevumu sniegšanu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai, kā arī valsts aizdevumu sniegšanu likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šā likuma 8.1panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai vai likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai no Noguldījumu garantiju fonda paredzamo valsts aizdevumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret valsts aizdevumu sniegšanu.

(7) Ja šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai vai likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai no Noguldījumu garantiju fonda paredzamo valsts aizdevumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

papildināt ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„(6) Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās, ceturtās un piektās daļas nosacījumus, lemt par valsts aizdevumu sniegšanu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai, kā arī valsts aizdevumu sniegšanu likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šā likuma 8.1panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai vai likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai no Noguldījumu garantiju fonda paredzamo valsts aizdevumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret valsts aizdevumu sniegšanu.

(7) Ja šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai vai likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai no Noguldījumu garantiju fonda paredzamo valsts aizdevumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

37.pants. Galvojumi

(1) Tikai finanšu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

1) viņš ir saņēmis no attiecīgās ministrijas un izskatījis galvojuma sniegšanai nepieciešamo pamatojumu un saistības ar ierosinātajiem vai jau esošajiem galvojumiem;

2) izdevumi, kas rodas sakarā ar šo galvojumu saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.

(2) Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Finanšu ministrs nesniedz galvojumu, ja:

1) nav iesniegts galvojuma sniegšanai nepieciešamais pamatojums;

2) ir paaugstināts aizdevuma atmaksas risks;

3) kredīta ņēmējs, par kura saistībām jau iepriekš bija izsniegts galvojums valsts vārdā, ir pārkāpis noteikto galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību;

4) nav galvojuma nodrošinājuma.

(4) Atsakot galvojuma sniegšanu, finanšu ministrs galvojuma pieprasītājam sniedz atteikuma motivāciju.

(5) Galvojumus valsts vārdā sniedz tikai studiju un studējošo kreditēšanas, Valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai.

 

52

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53

 

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

Papildināt 37.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par nepieciešamību sniegt galvojumus šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šādos gadījumos nepiemēro šā panta pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu.”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 37.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Finanšu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumus, lemt par galvojuma sniegšanu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šā likuma 8.1panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret galvojuma sniegšanu.”

(7) Ja šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.’’

Atbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

25. Papildināt 37.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Finanšu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumus, lemt par galvojuma sniegšanu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) šā likuma 8.1panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret galvojuma sniegšanu.”

(7) Ja šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz desmit procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.’’

VIII. Pašvaldību budžeta tiesības un procedūras

23. Izteikt VIII. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„VIII. No valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un pašvaldību budžeta tiesības un procedūras”.

 

 

 

 

26. Izteikt VIII. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„VIII. No valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un pašvaldību budžeta tiesības un procedūras”.

41.pants. Budžeta tiesības

(1) Pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus.

 

24. 41.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „Pašvaldībām” ar vārdiem „No valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātajām publiskām personām un pašvaldībām”.

 

 

 

 

27. 41.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „Pašvaldībām” ar vārdiem „No valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātajām publiskām personām un pašvaldībām”.

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, ministrijas un citas centrālās iestādes par savā padotībā esošajām no valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātām publiskām personām ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu apstiprinātajiem budžetiem.”.

 

 

 

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, ministrijas un citas centrālās iestādes par savā padotībā esošajām no valsts budžeta daļēji finansētajām atvasinātām publiskām personām ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu apstiprinātajiem budžetiem.”.

43.pants. Pašvaldību finanšu uzskaite

25. 43.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

„No valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un pašvaldību finanšu uzskaite”;

 

 

 

 

28. 43.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

„No valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu un pašvaldību finanšu uzskaite”;

(1) Ministru kabinets nosaka pašvaldībām vienotu budžeta ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un parādu uzskaites klasifikāciju, kā arī izvirza noteikumus budžeta pārskatu sastādīšanai.

(2) Visas pašvaldību finansiālās darbības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek reģistrētas oficiālajā pašvaldību finanšu uzskaitē. Sastādāmie pārskati tiek iesniegti likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātās publiskās personas nodrošina, ka to budžets un visu darījumu uzskaite atbilst šā likuma 11.pantā noteiktajām klasifikācijām”.

 

 

 

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātās publiskās personas nodrošina, ka to budžets un visu darījumu uzskaite atbilst šā likuma 11.pantā noteiktajām klasifikācijām”.

44.pants. Dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību budžetiem

(2) Pašvaldību budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas tiek noteiktas gadskārtējā valsts budžeta likumā.

26. Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pašvaldību budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti no valsts budžeta tiek noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.”.

 

 

 

 

29. Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pašvaldību budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti no valsts budžeta tiek noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.”.

45.pants. Pašvaldību aizņēmumi

(1) Lai saglabātu vispārējo ekonomisko līdzsvaru un nodrošinātu vienotu valsts finansiālo politiku, gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi tiek noteikti pašvaldību aizņēmumu un galvojumu apjomi.

27. Papildināt 45.panta pirmo daļu aiz vārda „galvojumu” ar vārdiem „kopējā palielinājuma”.

 

 

 

 

30. Papildināt 45.panta pirmo daļu aiz vārda „galvojumu” ar vārdiem „kopējā palielinājuma”.

Pārejas noteikumi

17. Šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.novembrim.

28. Pārejas noteikumos:

aizstāt 17.punktā vārdus un skaitļus „2008.gada 1. novembrim” ar vārdiem un skaitļiem „2009.gada 31.decembrim”;

 

 

 

 

 

31. Pārejas noteikumos:

aizstāt 17.punktā vārdus un skaitļus „2008.gada 1. novembrim” ar vārdiem un skaitļiem „2009.gada 31.decembrim”;

26. Līdz šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

aizstāt 26.punktā skaitli „2008.” ar skaitli „2009.”;

 

 

 

 

aizstāt 26.punktā skaitli „2008.” ar skaitli „2009.”;

27. Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.

aizstāt 27.punktā vārdus un skaitļus „2008.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem „2009.gada 1.martam”;

 

 

 

 

aizstāt 27.punktā vārdus un skaitļus „2008.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem „2009.gada 1.martam”;

33. Valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss, attiecībā uz zinātniskās darbības finansējumu šā likuma izpratnē tiek uzskatītas par budžeta finansētām institūcijām, kuras nav budžeta iestādes. Attiecībā uz pārējo finansējumu valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kuras ir atvasinātas publiskas personas, šā likuma izpratnē par budžeta finansētām institūcijām, kuras nav budžeta iestādes, tiek uzskatītas no 2009.gada 1.janvāra.

papildināt 33.punktu aiz vārda „janvāra” ar teikumu šādā redakcijā:

„Augstākās izglītības institūcijām, kuras ir atvasinātas publikas personas, par statusa maiņu šī likuma izpratnē no budžeta iestādes uz budžeta finansētu institūciju, pēc saskaņošanas ar nozares ministriju, kuras padotībā tā atrodas var noteikt cita saimnieciskā gada sākumu.”;

54

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

izslēgt papildinājumu pārejas noteikumu 33.punktam.

 

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 35.punktu šādā redakcijā:

„35. Līdz šā likuma 30.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim, no valsts budžeta daļēji finansētās atvasinātās publiskās personas iesniedz pārskatus Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.313 “Noteikumi par pašvaldību mēneša pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”, Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.811 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība” un Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr. 749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību” noteiktajā kārtībā.”.

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

„35. Līdz šā likuma 30.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim, no valsts budžeta daļēji finansētās atvasinātās publiskās personas iesniedz pārskatus Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.313 “Noteikumi par pašvaldību mēneša pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”, Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.811 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība” un Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr. 749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību” noteiktajā kārtībā.

 

 

55

 

Finanšu ministrs A.Slakteris

Papildināt pārejas noteikumus ar 36.punktu šādā redakcijā:

„36. Šā likuma 25.panta 2.1daļa, 34.pants, 35.panta piektā daļa, 36.panta sestā daļa un 37.panta sestā daļa un stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.”.

Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā nr.62

 

 

 

 

 

56

 

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

‘’Grozījums šajā likumā attiecībā uz vārda iekavās ‘’(padome)’’ izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.’’

Atbalstīts

Atbalstīts

36. Grozījums šajā likumā attiecībā uz vārda iekavās ‘’(padome)’’ izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

57

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Šā likuma 35.panta piektā un sestā daļa, 36.panta sestā un septītā daļa un 37.panta sestā un septītā daļa ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.’’

 

Atbalstīts

37. Šā likuma 35.panta piektā un sestā daļa, 36.panta sestā un septītā daļa un 37.panta sestā un septītā daļa ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.”

 

 

58

 

Deputāts M.Mitrofanovs

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„Līdz 2009. gada 1. jūnijam Ministru kabinets veic visu ministrijas padotībā esošo no budžeta finansēto institūciju funkcionālo auditu un sagatavo uz tā bāzes grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009. gadam”, ar mērķi atteikties no nevajadzīgām funkcijām un samazināt budžeta izdevumus par 200 000 000 latiem.” 

 

 

 

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 1.pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

2. Šā likuma 6.panta otrā daļa stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.

59

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta pārejas noteikumus.

Atbalstīts

Atbalstīts

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

60

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

62

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

‘’Likums stājas spēkā 2009. gada 1.janvārī, bet šā likuma 6.pants attiecībā uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piektās daļas papildināšanu ar 8.punktu stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.’’.

 

Ministru kabinets

Ierosinām izteikt likumprojekta noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

‘’Likums stājas spēkā 2009. gada 1.janvārī, bet šā likuma grozījumi attiecībā uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piektās daļas papildināšanu ar 8.punktu, 25.panta papildināšanu ar 2.1daļu, 34.pantu izteikšanu jaunā redakcijā, 35.panta papildināšanu ar piekto daļu, 36.panta papildināšanu ar sesto daļu, 37.panta papildināšanu ar sesto daļu stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.’’.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet tā grozījumi attiecībā uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piektās daļas papildināšanu ar 8.punktu, 25.panta papildināšanu ar 2.1daļu, 34.panta izteikšanu jaunā redakcijā, 35.panta papildināšanu ar piekto un sesto daļu, 36.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu un 37.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.”

Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā nr.62

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšlikumā nr.62

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet tā grozījumi attiecībā uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piektās daļas papildināšanu ar 8.punktu, 25.panta papildināšanu ar 2.1daļu, 34.panta izteikšanu jaunā redakcijā, 35.panta papildināšanu ar piekto un sesto daļu, 36.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu un 37.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.