Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

02.10.2008.                Nr.90/TA-1593

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mikute 67219003, ella.mikute@iem.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgums par darba brīvdienu shēmu latviešu valodā uz 5 lp.

4. Iekšlietu ministrijas 2008.gada 17.septembra vēstule
Nr.1-25/200 uz 1 lp.

5. Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija sēdes protokola Nr.38  6.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu

 

1.pants. 2008.gada 10.septembrī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgums par darba brīvdienu shēmu (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Iekšlietu ministrija.

 

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

 Likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu”

anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Nav attiecināms

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 Starp Latvijas Republiku un Jaunzēlandi ir noteikts bezvīzu režīms. Latvijas un Jaunzēlandes pilsoņi var braukt uz otru valsti ar mērķi – tūrisms – un uzturēties tajā ne vairāk par trim mēnešiem (90 dienām).

Pašreiz Latvijai ar Jaunzēlandi nepastāv vienošanās par jauniešu apmaiņas iespējām abu valstu starpā, līdz ar to starp abām valstīm pašlaik netiek sekmēta jauniešu mobilitāte.

Jaunzēlandes jauniešiem saskaņā ar Imigrācijas likumā iekļauto regulējumu nav iespējas ierasties Latvijā uz laika periodu, kas pārsniedz 90 dienas, un šī apmeklējuma laikā strādāt, ja vien nav iepriekšējas vienošanās ar darba devēju, kurš iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējis vakanci un veicis citas administratīvās procedūras (apstiprinājis darba izsaukumu, izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, kā arī samaksājis valsts nodevu par darba atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Ls 35 apmērā par katru nodarbinātības mēnesi). 2008.gada 1.janvārī Latvijā uzturējās 11 Jaunzēlandes pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām ( 4 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 1 – sakarā ar studijām, 1- sakarā ar nodarbinātību, 5 – pašnodarbinātas personas) un 3 – ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām (2 – sakarā ar repatriāciju, 1 – ģimenes apvienošana). 2008.gada laikā termiņuzturēšanās atļaujas izsniegtas 6 Jaunzēlandes pilsoņiem. Iepriekš minētais liecina par to, ka migrācijas plūsma no Jaunzēlandes uz Latviju ir ļoti neliela.

Parakstītais Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līguma par darba brīvdienu shēmu (turpmāk – Līgums) sekmēs Latvijas un Jaunzēlandes jauniešu savstarpējos valstu apmeklējumus.

Līdzīgs līgums ar Kanādu tika parakstīts 2006.gada 25.septembrī, tas stājās spēkā 2007.gada 1.aprīlī.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Līguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latvijas Republiku un Jaunzēlandi, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem mācīties, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas, kultūras un sabiedrības zināšanas, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm.

Līguma izpratnē jaunieši ir vecumā no 18 - 30 gadiem, kas ir Latvijas Republikas un Jaunzēlandes pilsoņi.

Tāpat Līgums paredz vienkāršot procedūras Latvijas Republikas jauniešu uzturēšanai Jaunzēlandē un Jaunzēlandes jauniešu uzturēšanai Latvijas Republikā: katra Puse izdod otras valsts pilsoņiem, kas atbilst Līguma 1. un 5.pantā minētajiem nosacījumiem, dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijas Republikas gadījumā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdots lēmums, un Jaunzēlandes gadījumā šis dokuments ir īslaicīga vīza.

Jaunzēlandes pilsoņi, kuriem izsniegts lēmums saskaņā ar Līguma 5.pantu, ierodoties Latvijā, saņem uzturēšanās atļauju un, neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū, darba atļauju, kura ir derīga visu noteikto uzturēšanās laiku.

Līgumā ir paredzēts, ka jaunieši var iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā ilgumā līdz trim mēnešiem to uzturēšanās laikā attiecīgajā valstī, pie tam arī strādāt.

Saskaņā ar Līgumu Jaunzēlandes valdība un Latvijas Republikas valdība gadā attiecīgi izsniedz ne vairāk kā 100 īslaicīgo vīzu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumus par uzturēšanas atļaujas un darba atļaujas piešķiršanu.

 4. Cita informācija

 

 

 Nav attiecināms

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Ar likumu apstiprināmais Līgums attiecas uz to Latvijas pilsoņu grupu, kas ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un kuri vēlas apgūt praktiskās iemaņas otrā valstī apmācības ceļā vai strādājot. Katras uzturēšanās reizes ilgums otrā valstī nepārsniedz vienu gadu. Līgums tādējādi neveicina „smadzeņu aizplūšanu", bet gan dod iespējas apgūt kultūru, valodas, praktiskās iemaņas un atgriezties savā valstī ar lielāku potenciālu iekārtoties darbā.

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Ar likumu apstiprināmais Līgums paredz vienkāršot administratīvās procedūras jauno pilsoņu uzturēšanai otrā valstī.

Abu valstu jauniešiem nebūs nepieciešams kārtot darba atļaujas caur potenciālo darba devēju; darba atļauja tiks izsniegta jau pirms darba atrašanas vai iekārtošanās darbā.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Ar likumu apstiprināmais Līgums sekmēs jauniešu mobilitāti, uzlabos izglītotības līmeni, uzlabos zināšanas par otras valsts valodu, kultūru un sabiedrību, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm, veicinot starpkultūru komunikācijas.

Likuma pieņemšana neietekmēs sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2008

gads

 Turpmākie trīs gadi

 2009

 2010

2011

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

  Nav attiecināms

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 Nav attiecināms

 

 

 

 

 6. Cita informācija 

 

 Nav attiecināms

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Nav attiecināms

 2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms

 

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 Nav attiecināms

Nav attiecināms

   Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 6. Cita informācija

  Nav attiecināms

 

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Līgums nosūtīts saskaņošanai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Darba devēju konfederācijai.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta Līguma noslēgšanu.

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Konsultācijas nav notikušas

 5. Cita informācija

 2007.gada 11.jūnijā Iekšlietu ministrijas pārstāvji tikās ar Jaunzēlandes pārstāvniecības Varšavā vadītāja vietnieci Maurīnu O’Mēganu, kuras laikā tika apspriesti jautājumi par Līguma izstrādi un tālāko virzību.

 

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpildei jaunas institūcijas netiks radītas. Normatīvais akts tiks īstenots esošo resursu ietvaros.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un informācija par to tiks ievietota Iekšlietu ministrijas mājas lapā un NAIS.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds var aizstāvēt savas tiesības administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.

 4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

Iekšlietu ministrs                                                                        M.Segliņš

 

 

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

E.Mikute

 

 

 

 

 

 

 

 

11.09.2008. 14:14

1405

E.Mikute

67219003, ella.mikute@iem.gov.lv

 

 

 

 

Latvijas Republikas valdības

un

Jaunzēlandes valdības

līgums

 par darba brīvdienu shēmu

 

 

Latvijas Republikas valdība un Jaunzēlandes valdība (turpmāk - Puses) ir nonākušas pie šādas vienošanās attiecībā uz Līgumu par Darba brīvdienu shēmas (turpmāk – Shēma) darbību starp divām valstīm:

 

Jaunzēlandes valdības atbildība

 

1.                       Jaunzēlandes valdība ar Jaunzēlandes imigrācijas dienesta starpniecību (Darba lietu departamenta daļa) saskaņā ar 2.pantu pēc Latvijas pilsoņa pieprasījuma izsniedz īslaicīgo vīzu, kas ir derīga divpadsmit (12) mēnešu laikā no izsniegšanas dienas, jebkurai personai, kura atbilst visām turpmāk nosauktajām prasībām:

 

(a)   persona ir Latvijas pilsonis

(b)  tā pārliecina imigrācijas amatpersonu, ka viņa/ viņas primārais mērķis ir pavadīt Jaunzēlandē brīvdienas, kur darbam ir gadījuma raksturs, nevis tas ir kā apmeklējuma primārais mērķis;

(c)   pieteikuma iesniegšanas laikā tā ir vecumā no astoņpadsmit (18) līdz trīsdesmit (30) gadiem ieskaitot;

(d)  tā līdzi neņem apgādājamās personas;

(e)   tās rīcībā ir derīga Latvijas pilsoņa pase;

(f)    tās rīcībā ir biļete atpakaļceļam vai ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai iegādātos šādu biļeti;

(g)   pēc attiecīgo institūciju ieskatiem viņa/viņas rīcībā ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai nodrošinātu savu iztiku uzturēšanās laikā Jaunzēlandē;

(h)   tā samaksā noteikto nodevu par vīzas pieprasīšanu;

(i)     tā piekrīt iegādāties medicīnas un visaptverošu hospitalizācijas apdrošināšanas polisi, kas ir derīga visu tās uzturēšanās laiku Jaunzēlandē; un

(j)     tā atbilst jebkurām veselības prasībām, kuras ir noteikusi Jaunzēlande.

 

2.                 Jaunzēlandes valdība Latvijas pilsoņiem gadā izsniedz ne vairāk kā 100 1.pantā minētās vīzas, ja vien tā nenosaka citādi. Jaunzēlandes valdība paziņo Latvijas Republikas valdībai par jebkurām šādām pārmaiņām rakstveidā. Gadā izsniedzamo vīzu skaita maiņa netiek uzskatīta par oficiālu šī Līguma grozījumu.

 

3.                 Jebkurš Latvijas pilsonis, kura rīcībā ir saskaņā ar 1.pantu izsniegta vīza un kuram ir dota atļauja ieceļot Jaunzēlandē, ir tiesīgs saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem uzturēties Jaunzēlandē un iesaistīties apmaksātajā darbā ne vairāk kā divpadsmit (12) mēnešus no ieceļošanas dienas Jaunzēlandē.

 

4.                 Jaunzēlandes valdība pieprasa ikvienam Latvijas pilsonim, kas ir ieceļojis Jaunzēlandē saskaņā ar Shēmu, kas darbojas šī Līguma ietvaros, ievērot Jaunzēlandes likumus un noteikumus un neiesaistīties darbā, kas ir pretēji Shēmas mērķim. Shēmas dalībniekiem nav atļauts strādāt pastāvīgu darbu un strādāt pie viena darba devēja vairāk kā trīs (3) mēnešus to uzturēšanās laikā Jaunzēlandē. Tie var iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā ilgumā līdz trim (3) mēnešiem to uzturēšanās laikā Jaunzēlandē.

 

Latvijas Republikas valdības atbildība

 

5.                       Latvijas Republikas valdība ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes starpniecību saskaņā ar 6.pantu pēc Jaunzēlandes pilsoņa pieprasījuma izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par uzturēšanas atļaujas un darba atļaujas piešķiršanu, kas ir derīgs sešu (6) mēnešu laikā no izsniegšanas datuma, jebkurai personai, kura atbilst visām turpmāk nosauktajām prasībām:

 

(a)   persona ir Jaunzēlandes pilsonis;

(b)  tā pārliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetento amatpersonu, ka viņa/ viņas primārais mērķis ir pavadīt Latvijas Republikā brīvdienas, kur darbam ir gadījuma raksturs, nevis tas ir kā apmeklējuma primārais mērķis;

(c)   pieteikuma iesniegšanas laikā tā ir vecumā no astoņpadsmit (18) līdz trīsdesmit (30) gadiem ieskaitot;

(d)  tā līdzi neņem apgādājamās personas;

(e)   tās rīcībā ir derīga Jaunzēlandes pase;

(f)    tās rīcībā ir biļete atpakaļceļam vai ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai iegādātos šādu biļeti;

(g)   pēc attiecīgo institūciju ieskatiem viņa/viņas rīcībā ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai nodrošinātu savu iztiku uzturēšanās laikā Latvijas Republikā;

(h)   tā samaksā noteikto nodevu;

(i)     tā piekrīt iegādāties veselības apdrošināšanas polisi, kas ir derīga visu viņa/viņas uzturēšanās laiku Latvijas Republikā; un

(j)     tā atbilst jebkurām veselības prasībām, kuras ir noteikusi Latvija.

6.                 Latvijas Republikas valdība Jaunzēlandes pilsoņiem gadā izsniedz ne vairāk kā 100 šī Līguma 5.pantā minētos lēmumus, ja vien tā nenosaka citādi. Latvijas Republikas valdība paziņo Jaunzēlandes valdībai par jebkurām šādām pārmaiņām rakstveidā. Gadā izsniedzamo lēmumu skaita maiņa netiek uzskatīta par oficiālu šī Līguma grozījumu.

 

7.                 Saskaņā ar 6.pantu Latvijas Republikas valdība izsniedz uzturēšanās atļauju un darba atļauju jebkuram Jaunzēlandes pilsonim, ja viņa rīcībā ir lēmums, kas izsniegts saskaņā ar 5.pantu, un viņš atbilst visām 5.pantā minētajām prasībām. Uzturēšanās atļauju un darba atļauju piešķir šādai personai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Rīgā neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū. Ikviens Jaunzēlandes pilsonis, kuram ir uzturēšanās atļauja un darba atļauja, kas tika izsniegti saskaņā ar šo pantu, saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem ir tiesīgs palikt Latvijas Republikā un strādāt apmaksātajā darbā ne vairāk kā divpadsmit (12) mēnešus no ieceļošanas dienas Latvijas Republikā. Jaunzēlandes pilsoņi, kuri ir ieceļojuši Latvijas Republikā saskaņā ar šo Līgumu var iesaistīties vienā mācību vai studiju kursā ilgumā līdz trim (3) mēnešiem to uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

 

8.                 Latvijas Republikas valdība ikvienam Jaunzēlandes pilsonim, kas ieceļojis Latvijas Republikā saskaņā ar šo Līgumu, pieprasa ievērot Latvijas Republikas likumus, it īpaši attiecībā uz reglamentēto profesiju praksi, sociālajiem pakalpojumiem, bezdarbnieku pabalstiem un sociālo palīdzību.

 

 

Vispārīgie noteikumi

 

9.                 Jebkura Puse var atteikt jebkuru noteiktu pieprasījumu, kuru tā saņem.

10.             Jebkura Puse saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem var atteikt ieceļošanu tās teritorijā jebkurai personai, kas piedalās Shēmā, kuru tā var uzskatīt par nevēlamu, vai izraidīt jebkuru šādu personu no valsts, kas ieceļojusi saskaņā ar šo Līgumu.

 

11.             Jebkura no Pusēm jebkurā laikā pa diplomātiskiem kanāliem var pieprasīt konsultācijas par šī Līguma noteikumiem. Otra Puse sniedz atbildi uz pieprasījumu sešdesmit (60) dienu laikā. Līgums tiks pārskatīts pēc diviem (2) gadiem skaitot no tā stāšanas spēkā datuma un vēlāk pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

 

Līguma apturēšana

 

12.             Jebkura no Pusēm var uz laiku apturēt Līguma piemērošanu pilnīgi vai daļēji, ja tam par iemeslu ir sabiedriskās drošības, sabiedriskās kārtības, sabiedrības veselības vai imigrācijas risks. Jebkura apturēšana un diena, kurā tā stājas spēkā, tiek paziņota otrai Pusei pa diplomātiskajiem kanāliem.

 

Līguma izbeigšana

 

13.             Jebkura Puse var izbeigt šo Līgumu, paziņojot par to otrai Pusei rakstiski trīs (3) mēnešus iepriekš.

 

Stāšanās spēkā

 

14.Katra Puse ar diplomātisko notu paziņo otrai Pusei par iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā. Šis Līgums stājas spēkā datumā, kad saņemts pēdējais šāds paziņojums.

15.Šis Līgums var tikt grozīts jebkurā laikā Pusēm savstarpēji rakstiski     vienojoties. Tādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar 14.pantu.

 

PARAKSTĪTS Rīgā.........................................., 2008. gada 10.septembrī. divos oriģinālos eksemplāros latviešu un angļu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS

VALDĪBAS VĀRDĀ

JAUNZĒLANDES

VALDĪBAS VĀRDĀ

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Segliņš

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

E.Mikute

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.09.2008. 14:23

1009

E.Mikute

67219003, ella.mikute@iem.gov.lv

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA

Čiekurkalna 1.līnija 1, korp.2, Rīga, LV-1026, fakss 67829686, kanceleja@iem.gov.lv, tālrunis 67219263

 

Rīgā

 

2008.g. 17.septembrī  Nr. 1-25/200                     

Valsts kancelejai

 

  Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu”

 (TA – 1593)

 

Saskaņā ar 2008.gada 10.jūnija Ministru kabineta sēdē nolemto (protokols Nr. 38, 6 §), Iekšlietu ministrija nosūta likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” (turpmāk – Līgums), likumprojekta anotāciju, kā arī Līguma tekstu latviešu un angļu valodās iesniegšanai Saeimā.

Līgums tika parakstīts Rīgā, 2008.gada 10.septembrī, Latvijas Republikas valdības vārdā to parakstīja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Jaunzēlandes valdības vārdā parakstīja Jaunzēlandes vēstniece Dr.Penelope Ridinga.

 

Pielikumā:

1.     Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” uz 1 lapas (IEMLik_110908_Jaunz);

2.     Likumprojekta anotācija uz 9 lapām (IEMAnot_110908_Jaunz);

3.     Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgums par darba brīvdienu shēmu, latviešu valodā uz 5 lapām (IEMSl_110908_Jaunz);

4.     Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgums par darba brīvdienu shēmu, angļu valodā uz 5 lapām (IEMSs_110908_Jaunz).

 

Ievietots DAUKS 18.09.2008., plkst.11.45."

 

Iekšlietu ministrs                                                                            M.Segliņš

 

 

11.09.2008. 14:42

189

Juridiskā departamenta

Starptautisko līgumu nodaļas

juriskonsulte E.Mikute

67219003; fakss: 67219135

e-pasts: ella.mikute@iem.gov.lv

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETA 

SĒDES  PROTOKOLA  IZRAKSTS

 

 

 

Rīgā

Nr.38

2008.gada 10.jūnijā                     

 

 

6.§

 

Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības

līgumu par darba brīvdienu shēmu

TA-1593

___________________________________________________

(I.Godmanis)

 

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu.

Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai.

2. Pilnvarot iekšlietu ministru parakstīt līgumu.

3. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

4. Iekšlietu ministrijai pēc līguma parakstīšanas iesniegt to Valsts kancelejā.

5. Valsts kancelejai sagatavot līgumu un likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

6. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir iekšlietu ministrs.

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

Valsts kancelejas direktore                                          G.Veismane