Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

24.09.2008.                Nr.90/TA-2409

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Dambis 67229272, vkpai@latnet.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 3 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 22.septembra sēdes protokola Nr.67  20.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 
Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:
 

1. Izteikt 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4 un 89.5 pantu šādā redakcijā:

 

"89.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

 

89.1 pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

 

89.2 pants. Kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšana, pārveidošana vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšana tajās

Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

 

89.3 pants. Remontdarbu savlaicīga neveikšana kultūras piemineklī

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par ilgstošu kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

 

89.4 pants. Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

 

89.5 Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz p iecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem."

 

2. Papildināt septīto nodaļu ar 89.6 pantu šādā redakcijā:

 

"89.6 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem."

 

3. Izteikt 231.1 pantu šādā redakcijā:

 

"231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4, 89.5 un 89.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki – naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;

2) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori – naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu."

 

 

 

 

 

 

Kultūras ministre

H.Demakova

Likumprojekta

„Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 1. un 4.punkts.

Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra sēdes protokollēmums (Sēdes protokols Nr.5, 3.§,  2.punkts)

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Analizējot šībrīža situāciju kultūras pieminekļu aizsardzībā, konstatētas vairākas nepilnības, tai skaitā administratīvās atbildības piemērošanā par kultūras pieminekļu aizsardzības normu pārkāpumiem. 

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā (Kodeksā) šobrīd noteiktais  administratīvo sodu maksimālais apmērs par pārkāpumiem kultūras pieminekļu aizsardzībā nav efektīvs, jo nav samērojams ar fizisko un juridisko personu ienākumiem, kā arī ar apdraudējumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. 1995.gadā noteiktais sodu maksimālais apmērs vairs nevar pilnvērtīgi pildīt ne sodošo, ne preventīvo funkciju, kas ir īpaši būtiska kultūras mantojuma autentiskuma saglabāšanai, jo pārkāpuma rezultātā iespējami gūstamais mantiskais labums ir lielāks salīdzinājumā ar administratīvā soda negatīvajām sekām, līdz ar to personai šobrīd ekonomiski izdevīgāk ir samaksāt administratīvo sodu nekā ievērot kultūras pieminekļu saglabāšanas un aizsardzības noteikumus (it īpaši būvniecībā un teritoriju izmantošanā). Kā piemēru var minēt praksi, kad, veicot būvdarbus, tiek pieļautas dažkārt būtiskas atkāpes no iepriekš saskaņotā projekta, ko pēc tam persona lūdz saskaņot (legalizēt), rēķinoties ar to, ka administratīvās atbildības piemērošanas gadījumā soda maksimālais apmērs ir 250 lati. No kultūras mantojuma saglabāšanas viedokļa šāda prakse nebūtu pieļaujama, jo patvaļīgo darbību rezultātā neatgriezeniski var zust kultūrvēsturiskās vērtības.

      Šobrīd Kodeksā noteikto administratīvo sodu maksimālais apmērs ir 250 lati, nenosakot minimālo robežu. Tas skaidrojams ar Kodeksa pantos noteikto administratīvo pārkāpumu plašajiem sastāviem, kas ietver atšķirīgus gadījumus, kas prasa atšķirīgu attieksmi no soda piemērotāja puses. Līdz ar to netiek izslēgts brīvas interpretācijas risks sodu apmēru noteikšanā, kas nebūtu pieļaujams, jo līdzīgi gadījumi jāizskata līdzīgi.

      Šobrīd Kodeksā nav paredzēta juridisko personu administratīvā atbildība par kultūras pieminekļu aizsardzības normu pārkāpumiem, lai gan pārsvarā tieši juridiskās personas veic būvniecību un aktīvi

nodarbojas ar kultūras pieminekļu, to teritoriju un aizsardzības zonu izmantošanu un apsaimniekošanu, tādējādi tieši ietekmējot kultūras pieminekļu un tiem apkārtesošās kultūrvēsturiskās vides stāvokli.

Šobrīd Kodeksā nav paredzēta administratīvā atbildība par kultūras priekšmetu izvešanu no Latvijas bez noteiktā kārtībā saņemtas atļaujas. Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 18.1 pants deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā no Latvijas tiek izvesti un Latvijā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti. Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumu nr.8 “Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā” 2. un 3.punktā noteikts, ka lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības un nepieļautu zagto un zudušo kultūras priekšmetu izvešanu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (Inspekcija) pieņem lēmumu par noteiktu kultūras priekšmetu izvešanu, izsniedzot atļaujas. Šobrīd vienīgā sankcija par iepriekš minētās kārtības pārkāpšanu ir Ministru kabineta noteikumu nr.8 27.punktā noteiktais, ka Inspekcija jaunu atļauju vai izziņu neizsniedz, ja iesniedzējs ir pārkāpis ar kultūras priekšmetu izvešanu vai ievešanu saistītas prasības. Administratīvā atbildība šajā situācijā pildītu gan sodošo, gan preventīvo funkciju.

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikta kārtība, kādā personas tiesīgas veikt kultūras pieminekļu atsavināšanas darījumus (aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana; kultūras pieminekļa atsavināšana var notikt, ja par nodomu atsavināt tā īpašnieks ir paziņojis Inspekcijai, attiecīgā rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu). Šobrīd Kodeksā paredzētā atbildība par zemesgabalu piešķiršanas kārtības neievērošanu, kuros vai uz kuriem atrodas kultūras pieminekļi, ir zaudējusi aktualitāti zemes reformai noslēdzoties, tādējādi nav pamata administratīvajai atbildībai par tās neievērošanu. Savukārt likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pantā noteikto kultūras pieminekļu atsavināšanas priekšnoteikumu mērķis (pirms atsavināšanas par šādu nodomu rakstiski informējot Inspekciju) ir nodrošināt valsts pārvaldes realizēšanai nepieciešamo informāciju par kultūras pieminekļu apriti, to stāvokli darījuma slēgšanas brīdī, kā arī laikus informēt nākamo ieguvēju par paredzētā darījuma objekta īpašo vērtību. Līdz ar to šīs kārtības ievērošanas nodrošināšanai ir nepieciešams radīt piespiedu mehānismu, paredzot sankcijas par tās pārkāpumiem.

    Kodeksā ietvertais termins “kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zona” nav saskaņots ar kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo aktu terminiem, līdz ar to ir neskaidrs tā piemērošanas gadījumu loks. Tā kā definēts ir termins “kultūras pieminekļa aizsardzības zona”, kā arī noteikti tās uzturēšanas un izmantošanas ierobežojumi, ir pamatoti noteikt mehānismu šo noteikumu ievērošanas nodrošināšanai. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23.pantu, ja kultūras piemineklim nav individuāli noteikta aizsardzības zona, ap to ir

aizsardzības zonas 100 m rādiusā – pilsētās, un 500 m – ārpus pilsētām. Saskaņā ar šo pantu individuālās aizsardzības zonas var noteikt Inspekcija pēc Ministru kabineta apstiprinātas metodikas, ievērojot konkrētā kultūras pieminekļa raksturu, īpatnības, izvietojumu, vizuālo uztveri, iespējamo apkārtējās darbības riska faktorus un citus aspektus. Individuālo aizsardzības zonu teritorijas tiek noteiktas, izvērtējot to ietekmi uz kultūras pieminekli, līdz ar to nesaskaņota darbība šādās teritorijās vai to aizsardzības režīma pārkāpumi tieši ietekmē pieminekli. Savukārt likumā automātiski paredzētās aizsardzības zonas neņem vērā konkrēto kultūras pieminekli un var būt situācijas, kad darbība “likumiskās” aizsardzības zonas teritorijā kultūras pieminekli ietekmē niecīgi vai nemaz. Līdz ar to diferencējams ir administratīvās atbildības apmērs par pārkāpumiem, atkarībā no tā vai kultūras piemineklim ir vai nav noteikta individuālā  aizsardzības zona.

   Kodeksā paredzēta rajonu un republiku pilsētu valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru kompetence, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas rajoni vairs nebūs administratīvi teritoriālās vienības. Līdz ar to šis regulējums maināms atbilstoši jaunajai situācijai.

      Līdz šim, piemērojot administratīvo atbildību par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, nav bijuši gadījumi, kad sods būtu iekasēts pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.  Šīs Kodeksa 231.1 panta trešajā daļā noteiktās iespējas izmantošanu būtiski sarežģī tehniska un organizatoriska rakstura apgrūtinājumi, kas saistīti ar skaidras naudas iekasēšanu un apriti. Līdz ar to secināms, ka šī norma nedarbojas. Palielinot administratīvo sodu minimālo robežu, tā uzlikšana būtiskāk skars personas tiesības, līdz ar to lēmumiem ir jābūt izsvērtiem un nesasteigtiem un soda uzlikšanā ir jāievēro visas administratīvo pārkāpumu procesa prasības. Kļūdīšanās iespēja lēmumu pieņemot uz vietas ir lielāka. Turklāt, iespēja samaksāt sodu uz vietas un uzreiz zināmā mērā samazina administratīvā soda piemērošanas audzinošo aspektu.

3. Normatīvā akta projekta būtība

  

Likumprojekta mērķis ir sakārtot administratīvās atbildības piemērošanu par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, definējot un diferencējot administratīvo pārkāpumu sastāvus, nosakot par tiem piemērojamo sodu apmēru minimālās un maksimālās robežas, palielinot administratīvo sodu apmēru par kvalificētiem pārkāpumu sastāviem, paredzot juridisko personu atbildību, kā arī ieviešot jaunu administratīvās atbildības pamatu. Lai to sasniegtu likumprojekts paredz šādas izmaiņas: 

          1) diferencēti administratīvo pārkāpumu sastāvi atkarībā no to veikšanas vietas, rakstura, sekām, atkārtotības (Likumprojekta 1.- 7.pants);

          2) palielināts administratīvā soda maksimālais apmērs par kvalificētiem administratīvo pārkāpumu sastāviem (1. – 6.pants);

          3) noteikta administratīvo sodu minimālā robeža, konkrēti

definējot par attiecīgo administratīvo pārkāpumu piemērojamo sodu amplitūdu, tādējādi samazinot brīvas interpretācijas risku no lēmumu pieņēmēju puses (1. – 7.pants);

          4) noteikta juridisko personu administratīvā atbildība par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem (1. – 7. pants);

          5) saskaņoti Kodeksā lietotie termini ar kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo aktu terminiem: paredzēts izslēgt terminu, kas nav minēts nevienā citā normatīvajā aktā (“vizuālās uztveres zona”), nosakot administratīvo atbildību par aizsardzības zonas noteikumu pārkāpumiem (3.pants);

         6) noteikts administratīvās atbildības pamats par nodarījumiem, kas šobrīd netiek kvalificēti kā administratīvie pārkāpumi, bet kuru veikšana kaitē kultūras mantojuma saglabāšanas interesēm: par kultūras priekšmetu izvešanu bez noteiktā kartībā saņemtas atļaujas, tādējādi veicinot nacionālo kultūras vērtību aizsargāšanu un nepieļaujot zagto un zudušo kultūras priekšmetu izvešanu (7.pants); par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas, kas nepieciešama, lai valsts iestāde, kas atbildīga par kultūras pieminekļu uzskaiti, būtu informēta par to apriti, stāvokli darījuma slēgšanas brīdī, kā arī varētu nodrošināt nākamā ieguvēja informēšanu par iegūstamā objekta īpašo statusu (5.pants);

7) precizēti Inspekcijas amatpersonu nosaukumi, ievērojot administratīvi teritoriālās reformas nosacījumus, kā arī atbilstoši precizējot Inspekcijas amatpersonu kompetenci administratīvās atbildības piemērošanas procesā (9.pants);

 8) izslēgta iespēja iekasēt naudas sodu pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā (10.pants).

4. Cita informācija 

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Ietekme uz sabiedrības pārmaiņām vērtējama kā netieša, jo paredzams, ka administratīvo pārkāpumu sastāva diferencēšana, sodu apmēru paaugstināšana, kā arī minimālo un maksimālo soda apmēru robežu noteikšana laika gaitā spēs pilnvērtīgi nodrošināt administratīvās atbildības par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem sodošo,

audzinošo un preventīvo funkciju.   

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem,

pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emi siju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008.gads

Turpmākie trīs gadi

2009.

2010.

2011.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas

pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Prognozējamas izmaiņas budžeta ieņēmumos, kuru apmēru nav iespējams paredzēt, jo tas atkarīgs no kompetentās iestādes konstatētajiem pārkāpumiem un uzliktajiem sodiem.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā

sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Nav nepieciešami papildus normatīvie akti.

2. Cita informācija

2008. gada 10.aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (prot.Nr.15, 28.§). Minētais likumprojekts paredz izslēgt atsauces uz rajonu, republikas pilsētu un pilsētu rajonu valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoriem atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas prasībām. Līdz ar to šis likumprojekts paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 231.1 panta otrajā daļā izslēgt vārdus “rajonu, republikas pilsētu un pilsētu rajonu”.

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms

5. Cita informācija

Nav attiecināms

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildi nodrošinās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Jaunas institūcijas netiek radītas un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”, ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts mājas lapā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neparedz īpašu lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Persona savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 23.nodaļā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonu pieņemtos lēmumus persona var apstrīdēt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nolikumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

 

 

Kultūras ministre                                                                                   H.Demakova

 

 

 

 

Kultūras

ministre

Valsts sekretāra p.i.

 

Juridiskās nodaļas

vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

__.__.2008

 

 

 

__.__.2008

 

 

 

__.__.2008

 

 

 

__.__.2008

 

 

 

__.__.2008

H.Demakova

U.Lielpēters

 

I.Millersone

M.Tenisa

J.Dambis

 

 

08.08.2008 15:18:00

2168

L.Ābele, 67228503, liga.abele@mantojums.lv

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.67

2008.gada 22.septembrī

 

 

20.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"

     TA-2409

___________________________________________________________

(H.Demakova, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir kultūras ministre.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-67-2209-#20.doc

1