Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

2008. gada 10. septembrī Nr. 8/6-2-        -(9/08)

 

Saeimas Prezidijam

 

Lūdzam iekļaut nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””.

 

Pielikumā: Likumprojekts,

                  anotācija likumprojektam.

 

Saeimas deputāti :

 

1. ___________________          _______________________

 

2. ___________________          _______________________

 

3. ___________________          _______________________

 

4. ___________________          _______________________

 

5. ___________________     _______________________

 

 


Likumprojekts

 

 

 

Grozījums likumā “Par nacionālās pretošanās

kustības dalībnieka statusu”

 

Izdarīt likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” šādu grozījumu:

 

Papildināt 2.panta pirmo daļu ar jaunu 11) punktu šādā redakcijā:

 

“11) piedalījās nacionālo karavīru vienību bruņotā pretošanās cīņā pret okupācijas režīma militārajiem formējumiem”.

 

Pārejas noteikums

 

Likuma 10. pants attiecībā uz personām, kam tiesības uz nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu rodas ar šo likumu, stājas spēkā ar 2009. gada 1. janvāri.


Anotācija likumprojektam “Grozījumi likumā „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saeima 1998. gada 29. oktobrī pieņēma deklarāciju „Par latviešu leģionāriem otrajā pasaules karā”, lai atjaunotu vēsturisko patiesību un sargātu latviešu karavīru labo piemiņu. Deklarācijā konstatēts, ka tikai politiskie demagogi traktē atrašanos latviešu leģiona rindās kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu. „Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions līdzīgi Somijas armijai karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti – PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors”. ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946. gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģiona jautājumu un piešķīra leģionāriem politisko bēgļu statusu. Kā atzīts Deklarācijas nobeigumā, tad Latvijas valdības pienākums ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu, kas līdz šim darīts acīmredzami nepietiekami.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts piedāvā dot iespēju latviešu leģionāriem – nacionālajiem karavīriem saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu un līdz ar to arī ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem MK noteiktajā apmērā un kārtībā, ko paredz likuma „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” 10. pants.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts atjaunojot vēsturisko patiesību, radīs iespēju nelielai sabiedrības daļai saņemt materiālo pabalstu, kas sniegtu gan materiālo atbalstu, gan morālu gandarījumu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. Latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2008.

2009.

2010.

2011.

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

1 200 000

1 200 000

1 200 000

1 200 000

3. Finansiālā ietekme

-

- 1 200 000

- 1 200 000

- 1 200 000

- 1 200 000

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

-

-

-

-

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

 

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Izstrādāto likumprojektu atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas institūcijas netiek radītas un to funkcijas netiek paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav