Likums

___.___.2009. Nr. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu „Arhīvu likums” (Nr.844/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu tabula uz __ lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Arhīvu likums

(Nr.844/Lp9)

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (59)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akreditētais privātais arhīvs – privāto tiesību juridiskā persona, kura akreditēta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

2) arhīva dokuments – dokuments, kas glabājas arhīvā tā arhīviskās vērtības dēļ;

3) arhīviskā vērtība – dokumenta informatīvais nozīmīgums, kas ir par pamatu dokumenta pastāvīgai vai ilgstošai glabāšanai arhīvā;

4) arhīvs:

a) dokumentu kopums, ko neatkarīgi no to rašanās datuma, formas un informācijas nesēja uzkrāj, glabā un izmanto to arhīviskās vērtības dēļ,

b) iestāde vai tās struktūrvienība, kas atbildīga par arhīva dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu un izmantošanu;

5) depozitārā glabāšana – Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu privātpersonu dokumentu terminēta glabāšana Latvijas Nacionālajā arhīvā;

6) dokuments – informācija, kas radusies vai saņemta uz jebkura informācijas nesēja, ierosinot, turpinot, mainot vai izbeidzot kādu darbību, un kas apliecina šo darbību;

7) dokumentu izmantošana – dokumentos esošās informācijas meklēšana, izpēte un lietošana zinātniskiem, tautsaimnieciskiem, sociāliem, tiesiskiem un citiem mērķiem;

8) dokumentu iznīcināšana – neatgriezeniska informācijas vai tās nesēja likvidēšana;

9) dokumentu izvērtēšana – dokumentu kopuma analīze, lai pieņemtu lēmumu par to glabāšanas termiņu vai iznīcināšanu;

10) dokumentu pārvaldība – vadības joma, kas nosaka un īsteno dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu, klasifikāciju, sistematizāciju, izvērtēšanu, kontroli, glabāšanu un pieejamību līdz nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī dokumentu iznīcināšanu;

11) dokumentu pieejamība – normatīvajos aktos noteiktas tiesības un uzziņas līdzekļu nodrošinātas iespējas un līdzekļi informācijas meklēšanai, ieguvei un izmantošanai;

12) dokumentu saglabāšana – procesi un darbības dokumentu tehniskai un intelektuālai saglabāšanai, tai skaitā preventīvā aizsardzība, konservācija un pārnešana uz jauna informācijas nesēja;

13) dokumentu uzkrāšana – mērķtiecīga arhīva dokumentu kopuma papildināšana;

14) pastāvīgi glabājami dokumenti – dokumenti, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts glabāt mūžīgi;

15) privātais dokuments – privātpersonas darbībā radīts vai saņemts dokuments;

16) publiskais dokuments – valsts pārvaldes institūcijas darbībā radīts vai saņemts dokuments;

17) terminēti glabājami dokumenti – dokumenti, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts glabāšanas termiņš.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Papildināt 1.pantu ar 2.punktu šādā redakcijā:

„2) aprakstīšana - apraksta vienības (vai tās sastāvdaļu) satura atklāsts, veicot arhīva dokumentu analīzi vai salīdzināšanu, lai fiksētu to identificēšanai un konteksta izskaidrošanai nepieciešamo informāciju;”

attiecīgi precizēt turpmāko punktu numerāciju.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„3) arhīviskā vērtība - dokumenta informatīvais nozīmīgums, kas apliecina dokumentu veidotāja izcelsmi, funkcijas, darbību un ir par pamatu dokumenta pastāvīgai vai ilgstošai glabāšanai arhīvā.”

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

„6) dokuments - informācija, kas radusies, saņemta vai pārvērsta citā formātā uz jebkura informācijas nesēja, ierosinot, turpinot, mainot vai izbeidzot kādu darbību un, kas apliecina šo darbību;”

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izslēgt 1.panta 10.punktā vārdus „pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojekta 1.pantu ar 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

„15) izmantošanas fonds – dokumentu kopiju kopums, kuru izveido, lai arhīva lietotāji varētu tās izmantot un tādējādi tiktu aizsargāts dokumenta oriģināleksemplāra fiziskais stāvoklis;

16) nodrošinājuma fonds – dokumentu kopiju kopums, kuru izveido, lai dokumentu oriģināleksemplāra zuduma vai bojājumu gadījumā saglabātu dokumentā iekļauto informāciju;”;

attiecīgi precizēt turpmāko punktu numerāciju.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Papildināt 1.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā,

„15) Nacionālais dokumentārais mantojums – nacionālā kultūras mantojuma daļa, ko veido valsts, pašvaldību, nevalstisko institūciju kā arī privāto personu pastāvīgi glabājamie dokumenti ar arhīvisku vērtību;”;

attiecīgi precizēt turpmāko punktu numerāciju.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izteikt 1.panta 16.punktu šādā redakcijā:

„16) publiskais dokuments - valsts vai pašvaldības kā arī tādu institūciju, kurām deleģēta valsts funkciju izpilde darbībā radīts vai saņemts dokuments;”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

Neatbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.13

redakcionāli precizēts

Atbalstīts

redakcionāli precizēts

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akreditētais privātais arhīvs – privāto tiesību juridiskā persona, kas akreditēta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

2) aprakstīšana – apraksta vienības (vai tās sastāvdaļu) satura atklāsts, veicot arhīva dokumentu analīzi vai salīdzināšanu, lai fiksētu to identificēšanai un konteksta izskaidrošanai nepieciešamo informāciju;

3) arhīva dokuments – dokuments, kas glabājas arhīvā tā arhīviskās vērtības dēļ;

4) arhīviskā vērtība – dokumenta informatīvais nozīmīgums, kas ir par pamatu dokumenta pastāvīgai vai ilgstošai glabāšanai arhīvā;

5) arhīvs:

a) dokumentu kopums, ko neatkarīgi no dokumentu rašanās datuma, formas un informācijas nesēja uzkrāj, glabā un izmanto to arhīviskās vērtības dēļ,

b) iestāde vai tās struktūrvienība, kas ir atbildīga par arhīva dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu un izmantošanu;

6) depozitārā glabāšana – nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu privātpersonu dokumentu terminēta glabāšana Latvijas Nacionālajā arhīvā;

7) dokuments – informācija, kas radusies, saņemta vai pārvērsta citā formātā uz jebkura informācijas nesēja, ierosinot, turpinot, mainot vai izbeidzot kādu darbību, un kas apliecina šo darbību;

8) dokumentu izmantošana – dokumentos ietvertās informācijas meklēšana, izpēte un lietošana zinātniskiem, tautsaimnieciskiem, sociāliem, tiesiskiem un citiem mērķiem;

9) dokumentu iznīcināšana – neatgriezeniska informācijas vai tās nesēja likvidēšana;

10) dokumentu izvērtēšana – dokumentu kopuma analīze, lai pieņemtu lēmumu par dokumentu glabāšanas termiņu vai iznīcināšanu;

11) dokumentu pārvaldība – vadības joma, kas nosaka un nodrošina dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu, klasifikāciju, sistematizāciju, izvērtēšanu, kontroli, glabāšanu un pieejamību līdz nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī dokumentu iznīcināšanu;

12) dokumentu pieejamība – normatīvajos aktos noteiktas tiesības un uzziņas līdzekļu nodroš inātas iespējas un līdzekļi informācijas meklēšanai, ieguvei un izmantošanai;

13) dokumentu saglabāšana – procesi un darbības dokumentu tehniskai un intelektuālai saglabāšanai, tai skaitā preventīvā aizsardzība, konservācija un pārnešana uz jauna informācijas nesēja;

14) dokumentu uzkrāšana – mērķtiecīga arhīva dokumentu kopuma papildināšana;

15) izmantošanas fonds – dokumentu kopiju kopums, kuru izveido, lai arhīva lietotāji varētu tās izmantot un tādējādi tiktu aizsargāts dokumenta oriģināleksemplāra fiziskais stāvoklis;

16) nodrošinājuma fonds – dokumentu kopiju kopums, kuru izveido, lai dokumentu oriģināleksemplāra zuduma vai bojājumu gadījumā saglabātu dokumentā iekļauto informāciju;

17) pastāvīgi glabājami dokumenti – dokumenti, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem glabājami mūžīgi;

18) privātais dokuments – privātpersonas darbības rezultātā radīts vai saņemts dokuments;

19) publiskais dokuments - valsts vai pašvaldības institūciju, kā arī tādu institūciju darbības rezultātā, kurām deleģēta valsts funkciju izpilde, radīts vai saņemts dokuments;

20) terminēti glabājami dokumenti – dokumenti, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts glabāšanas termiņš.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu pārvaldību.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

„2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt dokumentu pārvaldību institūcijās un Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, kā arī noteikt Latvijas Nacionālā arhīva funkcijas un tiesības.”

Neatbalstīts

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu pārvaldību.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz Latvijas Republikas Saeimu un tās veidotām institūcijām, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, notariāta, tiesu varas un to veidotām iestādēm, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai pieder izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē, atvasināto publisko tiesību juridiskajām personām, ar likumu izveidotām iestādēm ārpus Ministru kabineta padotības, privātpersonām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem deleģēta pārvaldes uzdevumu veikšana, (turpmāk – institūcija), kā arī akreditētajiem privātajiem arhīviem.

10.

Juridiskais birojs

Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz ikvienu institūciju vai privātpersonu, kurai ar normatīvu aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju, Tiesībsargu, Latvijas Banku, pašvaldībām un citām atvasinātajām publisko tiesību juridiskajām personām, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, prokuratūru, tiesām, notāriem, tiesu izpildītājiem), kā arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai pieder kapitāla daļas (akcijas) [turpmāk institūcija], kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos – uz privātajiem arhīviem.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„3. pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz ikvienu institūciju vai privātpersonu, kurai ar normatīvu aktu vai publisko tiesību līgumu noteiktas valsts varas pilnvaras (tai skaitā uz Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju, tiesībsargu, Latvijas Banku, pašvaldībām un citām atvasinātajām publisko tiesību juridiskajām personām, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, prokuratūru, tiesām, notāriem, tiesu izpildītājiem), kā arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai pieder kapitāla daļas (akcijas) (turpmāk – institūcija), kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos – uz privātpersonām, kuru īpašumā ir dokumenti ar arhīvisku vērtību.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.10

Atbalstīts

3. pants. Likuma darbības joma

4.pants. Institūciju pienākumi un tiesības dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā

(1) Institūcijām ir pienākums veikt dokumentu pārvaldību, nodrošinot:

1) savas darbības dokumentēšanu — autentisku, ticamu un integrētu darbības liecību radīšanu — atbilstoši attiecīgajai institūcijai noteiktajām funkcijām un uzdevumiem;

2) datus par dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu un glabāšanu ietverošas dokumentēšanas sistēmas izveidošanu;

3) dokumentu izvērtēšanu ne retāk kā reizi gadā, lai, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, noteiktu to glabāšanas termiņus;

4) dokumentu aprakstīšanu un institūcijas arhīvā uzkrātos dokumentus aptverošas uzziņu sistēmas izveidošanu;

5) dokumentu aizsardzību un saglabāšanu;

6) dokumentu pieejamību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

7) dokumentu pārvaldības iekšējo kontroli un uzraudzību;

8) dokumentu glabāšanu līdz nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā vai iznīcināšanai, apstiprinot iznīcināšanas aktus Latvijas Nacionālajā arhīvā;

9) dokumentēšanas sistēmu saskaņošanu ar Latvijas Nacionālo arhīvu;

10) dokumentu aprakstu un uzziņu sistēmu apstiprināšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(2) Ministru kabinets nosaka dokumentu pārvaldības kārtību un tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos.

(3) Publiskos dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā nodod tikai Latvijas Nacionālajā arhīvā, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(4) Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par publisko dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu.

(5) Institūcijām ir tiesības saņemt Latvijas Nacionālā arhīva konsultācijas un metodisko palīdzību dokumentu pārvaldības jautājumos.

(6) Institūcijām ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva apliecinātas kopijas no dokumentiem, kurus attiecīgā institūcija nodevusi pastāvīgā valsts glabāšanā.

11.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 5.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Privātpersonu pienākumi privāto dokumentu pārvaldībā

(1) Ikviena persona likumā noteiktajos gadījumos nodrošina privāto dokumentu saglabāšanu un aizsardzību. Privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona likumos noteiktajos gadījumos nodrošina savas darbības rezultātā radušos dokumentu pieejamību un pēc citu personu pieprasījuma izsniedz izziņas un apliecinātas dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus, kas tām nepieciešami normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos savu tiesību pierādīšanai un interešu aizstāvībai.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā privātie dokumenti ar arhīvisku vērtību nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā juridiskās personas likvidācijas gadījumā.”;

attiecīgi precizēt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

5.pants. Privātpersonu pienākumi privāto dokumentu pārvaldībā

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā privātie dokumenti ar arhīvisku vērtību nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā juridiskās personas likvidācijas gadījumā.

< /p>

6.pants. Dokumentu nodošana pastāvīgā valsts glabāšanā

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs apstiprina to institūciju sarakstu, kuru pienākums ir nodot dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Institūciju saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā.

(2) Dokumenti ar arhīvisku vērtību tiek nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā ne vēlāk kā 15 gadus pēc to nodošanas institūciju arhīvos, ja likumos nav noteikts citādi. Personāla dokumentus institūcijas glabā 75 gadus.

(3) Elektroniskie dokumenti un dokumenti, kuros ietverto informāciju veido attēls vai skaņa un kuri uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti), tiek nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā ne vēlāk kā piecus gadus pēc to nodošanas institūciju arhīvos, ja likumos nav noteikts citādi.

(4) Dokumentus, kuri nepieciešami institūcijas funkciju un uzdevumu pildīšanai ilgāk, nekā noteikts šā panta otrajā vai trešajā daļā, pastāvīgā valsts glabāšanā nodod pēc tam, kad beidzas to izmantošanas laiks un atcelti to izmantošanas ierobežojumi.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā dokumentu glabāšanas termiņu var pagarināt, ja dokumentu glabāšanai ir nodrošināti attiecīgi apstākļi un saņemta Latvijas Nacionālā arhīva atļauja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā institūcijas nodod dokumentus un uzziņu sistēmas pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos termiņos, kā arī gadījumos, kad dokumenti tiek nodoti pirms to maksimālā glabāšanas termiņa beigām.

7.pants. Likvidējamo un reorganizējamo institūciju dokumentu saglabāšana

(1) Likvidējamo institūciju dokumenti ar arhīvisku vērtību nav dalāmi un ir nododami pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā atbilstoši dokumentu pārvaldības noteikumiem sakārtotā veidā.

(2) Lēmumā par institūcijas reorganizēšanu saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva priekšlikumu tiek noteikta dokumentu turpmākās glabāšanas vieta.

(3) Ja institūcija tiek likvidēta, tās dokumentu pieņemšanu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Par likvidējamās vai reorganizējamās institūcijas dokumentu saglabāšanu un nodošanu glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā atbild attiecīgās institūcijas vadītājs, funkciju pārņēmējs vai likvidators.

redakcionāli precizēts

8.pants. Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrā iekļauto dokumentu ar arhīvisku vērtību izvešana

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrā (turpmāk — reģistrs) iekļautos dokumentus ar arhīvisku vērtību uz laiku drīkst izvest no Latvijas Republikas.

(2) Dokumentiem pirms to izvešanas no Latvijas Republikas izgatavo nodrošinājuma kopijas. Dokumentu kopēšanu organizē dokumentu īpašnieks vai pieprasītājs.

12.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 9., 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Publisko dokumentu pārvēršana

(1) Latvijas Nacionālajam arhīvam un institūcijām ir tiesības publiskos dokumentus pārvērst elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskā vidē, ievērojot šajā likumā noteikto.

(2) Publiskos dokumentus var pārvērst elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskā vidē, ja:

1) pārvēršanas rezultātā iegūtais dokuments nodrošina oriģinālā dokumenta satura un metadatu atveidošanu un izmantošanu;

2) iegūtais dokuments nodrošina oriģinālā dokumenta integritāti — ir pilnīgs un negrozīts;

3) tiek nodrošināts iegūtā dokumenta autentiskums un atbilstība oriģinālajam dokumentam;

4) pārvēršanas process ietver pārbaudi un kontroli, kas nodrošina iegūtā dokumenta atbilstību oriģinālajam dokumentam;

5) pārvēršanas procesā dokuments tiek aizsargāts pret neatļautu piekļūšanu, papildinājumiem, izmaiņām vai iznīcināšanu;

6) pārvēršanas process tiek dokumentēts.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā publiskie dokumenti pārvēršami elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskā vidē, un pārvēršanas tehniskajām prasībām.

10.pants. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks

(1) Iegūtajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam, ja tas tiek pārvērsts un glabāts atbilstoši šā likuma un Ministru kabineta noteikumu prasībām un ja vien likumos nav noteikts citādi.

(2) Iegūtā dokumenta kopijai, norakstam vai izrakstam papīra formā ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam, ja kopijas, noraksta vai izraksta pareizību apliecinājis institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona un kopijas, noraksta vai izraksta izsniedzējs pēc pieprasījuma var uzrādīt iegūto dokumentu elektroniskā formātā un tas atbilst šā likuma prasībām.

11.pants. Oriģinālo dokumentu iznīcināšana

(1) Oriģinālos dokumentus, kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā pārvērsti elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskā vidē, drīkst iznīcināt, ja vien citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Nedrīkst iznīcināt oriģinālos dokumentus:

1) kuriem to ārējo īpatnību vai izcelsmes dēļ ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme;

2) kuros ietverto informāciju veido attēls vai skaņa (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti);

3) kuri saskaņā ar citiem likumiem nepieciešami valsts, pašvaldības vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un dokumentu saglabāšanai.”;

attiecīgi precizēt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

9.pants. Publisko dokumentu pārvēršana

(1) Latvijas Nacionālajam arhīvam un institūcijām ir tiesības publiskos dokumentus pārvērst elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskā vidē, ievērojot šajā likumā noteikto.

(2) Publiskos dokumentus var pārvērst elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskā vidē, ja:

1) pārvēršanas rezultātā iegūtais dokuments nodrošina oriģinālā dokumenta satura un metadatu atveidošanu un izmantošanu;

2) iegūtais dokuments nodrošina oriģinālā dokumenta integritāti — ir pilnīgs un negrozīts;

3) tiek nodrošināts iegūtā dokumenta autentiskums un atbilstība oriģinālajam dokumentam;

4) pārvēršanas process ietver pārbaudi un kontroli, kas nodrošina iegūtā dokumenta atbilstību oriģinālajam dokumentam;

5) pārvēršanas procesā dokuments tiek aizsargāts pret neatļautu piekļūšanu, papildinājumiem, izmaiņām vai iznīcināšanu;

6) pārvēršanas process tiek dokumentēts.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā publiskie dokumenti pārvēršami elektroniskā formātā glabāšanai elektroniskā vidē, un pārvēršanas tehniskajām prasībām.

10.pants. Elektroniskā dokumenta juridiskais spēks

11.pants. Oriģinālo dokumentu iznīcināšana

(2) Nedrīkst iznīcināt oriģinālos dokumentus:

1) kuriem to ārējo īpatnību vai izcelsmes dēļ ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme;

2) kuros ietverto informāciju veido attēls vai skaņa (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti);

3) kuri saskaņā ar citiem likumiem nepieciešami valsts, pašvaldības vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un dokumentu saglabāšanai.

12.pants. Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumentu pieejamība un izmantošana

(1) Latvijas Nacionālajā arhīvā un akreditētos privātajos arhīvos glabātie publiskie dokumenti vai apliecinātas to kopijas ir brīvi pieejami un izmantojami arhīva lasītavā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja to pieejamību neierobežo likums. Personai ir tiesības pieprasīt un izmantot publiskos dokumentus, iesniedzot rakstveida pieprasījumu un uzrādot personas identifikācijas dokumentu.

(2) Latvijas Nacionālajā arhīvā un akreditētajos privātajos arhīvos personai ir tiesības pieprasīt un iegūt informāciju par sevi un mirušiem radiniekiem vai laulāto, uzrādot personas identifikācijas dokumentu un radniecību vai laulību apliecinošus dokumentus. Citai privātpersonai vai publiskai personai ir tiesības pieprasīt un iegūt informāciju par personas datu subjektu, ja no tā saņemts notariāli apstiprināts pilnvarojums, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(3) Latvijas Nacionālajā arhīvā un akreditētos privātajos arhīvos glabātie publiskie dokumenti arhīva lasītavā izmantojami bez maksas, izņemot Ministru kabineta noteiktos maksas pakalpojumus. Ja persona ar arhīva dokumentiem var iepazīties tikai izmantojot speciālo arhīva aprīkojumu (audiovizuālie, kinematogrāfiskie un skaņu dokumenti), par šādu dokumentu izmantošanu lasītavā var iekasēt maksu, kas nedrīkst pārsniegt šo dokumentu izmantošanas izmaksas.

(4) Latvijas Nacionālais arhīvs un akreditētie privātie arhīvi publisko dokumentu pieejamības nodrošināšanai veido un uztur publiski pieejamas bezmaksas uzziņu sistēmas.

(5) Arhīva apliecinātai dokumenta kopijai ir tāds pats spēks kā dokumenta oriģinālam. Institūcijām un privātpersonām, ja tās likumos noteiktajos gadījumos pieprasa dokumenta oriģinālu, jānodrošina tā aizsardzība, saglabāšana un atdošana arhīvā. Par dokumenta oriģināla izsniegšanu sastāda rakstveida aktu vai līgumu, kurā norāda dokumenta izsniegšanas nosacījumus un termiņu. Pēc arhīva pieprasījuma par attiecīgās personas līdzekļiem izgatavo dokumenta nodrošinājuma kopiju, kas tiek uzglabāta līdz dokumenta oriģināla atdošanai arhīvā.

(6) Latvijas Nacionālajā arhīvā vai akreditētos privātajos arhīvos glabāto publisko dokumentu, kā arī arhīva lasītavas izmantošanas kārtību nosaka Latvijas Nacionālā arhīva direktors vai akreditētā privātā arhīva dibinātājs. Persona saskaņā ar likumu ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu.

(7) Ja persona izmanto Latvijas Nacionālajā arhīvā vai akreditētā privātajā arhīvā uzkrātos dokumentus, kurus aizsargā autortiesības vai blakustiesības (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas, skaņu vai citi dokumenti), tā ir atbildīga par šādu dokumentu izmantošanu reglamentējošo Autortiesību likuma prasību ievērošanu.

13.pants. Arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi

(1) Šajā pantā noteiktos dokumentu pieejamības ierobežojumus piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar fizisko personu pamattiesībām un brīvībām, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību.

(2) Pieejamība tiek ierobežota:

1) dokumentiem, kuri satur valsts noslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) dokumentiem, kuru pieejamības ierobežojumus nosaka citi likumi;

3) dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus vai informāciju par personas privāto dzīvi (tai skaitā informāciju par personas adopciju, medicīnisku un notariālas darbības apliecinošu informāciju). Ja citos likumos nav paredzēti ierobežojumi, šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 30 gadiem no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas. Ja nav iespējams konstatēt ne personas nāves, ne dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta radīšanas;

4) privātajiem dokumentiem, kuriem pieejamības ierobežojuma termiņu noteicis to īpašnieks.

(3) Dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, atļauts izmantot:

1) pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas vai citu publisko personu pieprasījuma likumos noteiktajos gadījumos;

2) pēc zinātnisko institūciju pieprasījuma zinātniskiem, vēsturiskiem vai statistiskiem pētījumiem izvirzīto mērķu sasniegšanai;

3) šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktajos gadījumos — ar tās personas rakstveida atļauju, uz kuru dokuments attiecas, vai pēc šīs personas nāves — ar tās laulātā vai tai tuvākā neatraidāmā lejupējā vai augšupējā mantinieka rakstveida atļauju.

(4) Personas, kurām saskaņā ar šā panta trešo daļu ir tiesības izmantot dokumentus ar pieejamības ierobežojumiem, ir atbildīgas par to, ka dokumenti un tajos ietvertā informācija tiek izmantota tikai pieprasījuma mērķim atbilstošā apjomā.

(5) Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības direktors, kā arī akreditētā privātā arhīva dibinātājs var noteikt arhīva dokumenta izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu sliktā fiziskā stāvoklī esoša dokumenta oriģināla saglabāšanu.

(6) Rakstveida lēmumu par informācijas izmantošanas atteikumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas pieņem Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības direktors. Lēmums izsniedzams pieprasītājam, kas to var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

13.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 14.pantu šādā redakcijā:

„14.pants. Nacionālais dokumentārais mantojums

(1) Nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, ko veido:

1) Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ar arhīvisku vērtību;

2) institūciju uzkrātie dokumenti ar arhīvisku vērtību;

3) privātie arhīvi vai privātie dokumenti ar arhīvisku vērtību;

4) no ārvalstīm iegūtie dokumenti vai apliecinātas to kopijas ar arhīvisku vērtību.

(2) Arhīviskā vērtība ir dokumenta pierādījuma vērtība vai informatīvais nozīmīgums, ko nosaka dokumenta izvērtēšanas procesā, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) dokuments atspoguļo publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas veidošanu un īstenošanu;

2) dokuments ir ilgstoši izmantojams valsts, pašvaldības vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai;

3) dokumentam ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme;

4) dokumenta izcelsme un ārējās īpatnības;

5) dokuments atspoguļo notikuma vai fakta īpašo raksturu noteiktā laika posmā;

6) dokumenta autora nozīmīgums.

(3) Privāto arhīvu vai privāto dokumentu ar arhīvisku vērtību var iekļaut nacionālajā dokumentārajā mantojumā pēc dokumenta īpašnieka vai Latvijas Nacionālā arhīva ierosinājuma saskaņā ar pušu noslēgtu līgumu, ievērojot likumā noteikto kārtību.

(4) Dokumentu ar Latvijas Nacionālā arhīva direktora lēmumu var izslēgt no nacionālā dokumentārā mantojuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja:

1) dokuments ir gājis bojā vai zudis;

2) dokumentam ir būtiski bojājumi un to nav iespējams atjaunot vai izmantot;

3) tiek atrasti vairāki dokumenta eksemplāri vai beidzas dokumenta glabāšanas termiņš;

4) izvērtēšanas rezultātā ir secināts, ka dokuments zaudējis arhīvisko vērtību;

5) privāta dokumenta īpašnieks atsavina sev piederošu privāto dokumentu, ievērojot likumā noteikto kārtību vai beidzoties dokumenta īpašnieka un Latvijas Nacionālā arhīva līguma termiņam.”;

attiecīgi precizēt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

14.pants. Nacionālais dokumentārais mantojums

(1) Nacionālais dokumentārais mantojums ir nacionālā kultūras mantojuma daļa, ko veido:

1) Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ar arhīvisku vērtību;

2) institūciju uzkrātie dokumenti ar arhīvisku vērtību;

3) privātie arhīvi vai privātie dokumenti ar arhīvisku vērtību;

4) no ārvalstīm iegūtie dokumenti vai apliecinātas to kopijas ar arhīvisku vērtību.

(2) Arhīviskā vērtība ir dokumenta pierādījuma vērtība vai informatīvais nozīmīgums, ko nosaka dokumenta izvērtēšanas procesā, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) dokuments atspoguļo publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas veidošanu un īstenošanu;

2) dokuments ir ilgstoši izmantojams valsts, pašvaldības vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai;

3) dokumentam ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme;

4) dokumenta izcelsme un ārējās īpatnības;

5) dokuments atspoguļo notikuma vai fakta īpašo raksturu noteiktā laika posmā;

6) dokumenta autora nozīmīgums.

(4) Dokumentu ar Latvijas Nacionālā arhīva direktora lēmumu var izslēgt no nacionālā dokumentārā mantojuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja:

1) dokuments ir gājis bojā vai zudis;

2) dokumentam ir būtiski bojājumi un to nav iespējams atjaunot vai izmantot;

3) tiek atrasti vairāki dokumenta eksemplāri vai beidzas dokumenta glabāšanas termiņš;

4) izvērtēšanas rezultātā ir secināts, ka dokuments zaudējis arhīvisko vērtību;

15.pants. Īpašumtiesības un darbības ar Nacionālajā dokumentārā mantojumā iekļautiem dokumentiem

(1) Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautie un Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie publiskie dokumenti ir valsts īpašums, tie nav atsavināmi un dalāmi.

(2) Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautie privātie dokumenti ir privātpersonas īpašums, ja valsts nav ieguvusi īpašumtiesības uz tiem. Ja nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautais privātais arhīvs vai privātais dokuments saskaņā ar noslēgto līgumu nodots glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, īpašniekam ir tiesības nodoto privāto dokumentu līgumā noteiktajā kārtībā saņemt vai izmantot bez maksas.

(3) Attiecībā uz nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautajiem dokumentiem ievērojami šādi noteikumi:

1) institūcija vai privātpersona, kuras īpašumā vai glabāšanā ir nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauti dokumenti, nodrošina to saglabāšanu un aizsardzību;

2) nododot dokumentus citai institūcijai, institūcijas vadītājs rakstveidā saskaņo ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu turpmākās glabāšanas vietu;

3) nododot privātos dokumentus citas personas īpašumā vai valdījumā, privātā dokumenta īpašnieks rakstveidā par to informē Latvijas Nacionālo arhīvu;

4) privātie arhīvi nav dalāmi un atsavināšanas gadījumā aizliegts atsavināt reģistrā iekļauta arhīva atsevišķus dokumentus.

(4) Latvijas Nacionālais arhīvs var sniegt palīdzību nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauta privātā arhīva sakārtošanā, kā arī var piešķirt budžeta līdzekļus nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauta privātā arhīva vai dokumenta saglabāšanai.

(5) Ja nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauta privātā arhīva vai dokumenta īpašnieks atsavina attiecīgo arhīvu vai dokumentu, Latvijas Nacionālajam arhīvam ir pirmpirkuma tiesības vai tiesības izgatavot dokumentu kopijas.

(6) Ja nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauta privātā arhīva vai dokumenta saglabāšana ir apdraudēta vai ir redzamas bojājuma pazīmes, Latvijas Nacionālais arhīvs ir tiesīgs noteikt dokumenta īpašniekam saistošus dokumenta saglabāšanas pasākumus vai izteikt attiecīgā dokumenta īpašniekam priekšlikumu par privātā arhīva vai dokumenta atsavināšanu pret atlīdzību.

(7) Bezīpašnieka dokumenti ar arhīvisku vērtību pāriet valsts īpašumā un tiek pieņemti glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.

4.pants. Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs

(1) Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs (turpmāk – reģistrs) ir publiski pieejama informācijas sistēma, kas satur datus par publiskajiem dokumentiem, to veidotājiem – institūcijām un privāto tiesību subjektiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir arhīviski vērtīgi dokumenti un kuri noslēguši sadarbības līgumus par iekļaušanu reģistrā.

(2) Reģistra pārzinis ir Latvijas Nacionālais arhīvs.

(3) Ministru kabinets nosaka reģistra veidošanas, papildināšanas, uzturēšanas un pieejamības kārtību.

14.

15.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs (turpmāk – reģistrs) ir publiski pieejama informācijas sistēmas daļa, kas satur datus par publiskajiem dokumentiem, to veidotājiem – institūcijām, kā arī privāto tiesību subjektiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir dokumenti ar arhīvisku vērtību un kuri noslēguši sadarbības līgumus par iekļaušanu reģistrā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 4.pantu kā 16.pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs

(1) Reģistrs satur datus par nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautajiem publiskajiem un privātajiem dokumentiem ar arhīvisku vērtību, kā arī par institūcijām un privātpersonām, kuru īpašumā vai valdījumā ir dokumenti ar arhīvisku vērtību.

(2) Reģistru ved Latvijas Nacionālais arhīvs. Ministru kabinets nosaka reģistra veidošanas, papildināšanas, uzturēšanas un pieejamības kārtību.

(3) Reģistrā iekļautie dokumenti, kuri vienlaikus ietilpst nacionālajā bibliotēku krājumā, nacionālajā muzeju krājumā vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, tiek aprakstīti un uzskaitīti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.15

Atbalstīts

16.pants. Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs

(2) Reģistru ved Latvijas Nacionālais arhīvs. Ministru kabinets nosaka reģistra veidošanas, papildināšanas, uzturēšanas un pieejamības kārtību.

5.pants. Īpašumtiesības un darbības ar dokumentiem

(1) Nacionālajā dokumentārajā mantojumā uzkrātie publiskie un privātie dokumenti nav atsavināmi un dalāmi, un tie nevar būt tādu darījumu objekts, kuru rezultātā tiek pārkāptas valsts īpašuma tiesības uz šiem dokumentiem.

(2) Privātie dokumenti pieder privātpersonai. Darījumi ar privātajiem dokumentiem, kas ir ietverti reģistrā, veicami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Nododot Nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, par kuriem ziņas ir iekļautas reģistrā, institūcijas vadītājs rakstveidā informē Latvijas Nacionālo arhīvu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Bezīpašnieka dokumenti ar arhīvisku vērtību pāriet valsts īpašumā un tiek pieņemti Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā.

16.

17.

18.

19.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Papildināt 5.pantu ar pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ir valsts īpašums.”;

attiecīgi precizēt turpmāko daļu numerāciju

Deputāts N.Kabanovs

Papildināt 5.panta pirmo daļu ar vārdiem “ja Latvijas Republikas starpvalstu līgumos nav noteikts citādi”.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Nododot reģistrā iekļautus arhīva dokumentus citai institūcijai, institūcijas vadītājs rakstveidā informē Latvijas Nacionālo arhīvu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 5.pantu kā 15.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. Īpašumtiesības un darbības ar Nacionālajā dokumentārā mantojumā iekļautiem dokumentiem

(1) Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautie un Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātie publiskie dokumenti ir valsts īpašums, tie nav atsavināmi un dalāmi.

(3) Attiecībā uz nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautajiem dokumentiem ievērojami šādi noteikumi:

1) institūcija vai privātpersona, kuras īpašumā vai glabāšanā ir nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauti dokumenti, nodrošina to saglabāšanu un aizsardzību;

2) nododot dokumentus citai institūcijai, institūcijas vadītājs rakstveidā saskaņo ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu turpmākās glabāšanas vietu;

3) nododot privātos dokumentus citas personas īpašumā vai valdījumā, privātā dokumenta īpašnieks rakstveidā par to informē Latvijas Nacionālo arhīvu;

4) privātie arhīvi nav dalāmi un atsavināšanas gadījumā aizliegts atsavināt reģistrā iekļauta arhīva atsevišķus dokumentus.

(7) Bezīpašnieka dokumenti ar arhīvisku vērtību pāriet valsts īpašumā un tiek pieņemti glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.19

Atbalstīts

6.pants. Kultūras ministrijas kompetence arhīvu nozarē

(1) Kultūras ministrija:

1) izstrādā valsts politiku un stratēģiju dokumentu pārvaldībā un arhīvu nozarē;

2) sekmē Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbības pilnveidošanu un attīstību;

3) veic privāto arhīvu akreditāciju;

4) nodrošina vienotas metodoloģijas (instrukciju, norādījumu un ieteikumu) izstrādi arhīvu jomā;

5) izskata privātpersonu iesniegumus un sūdzības par Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbību;

6) veic dokumentu pārvaldības un Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanas, uzkrāšanas, izvērtēšanas, saglabāšanas un pieejamības kontroli Latvijas Nacionālajā arhīvā, institūciju arhīvos un akreditētajos privātajos arhīvos.

20.

21.

Deputāts S.Šķesters

Izslēgt 6.panta sesto daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 6.pantu kā 17.pantu šādā redakcijā:

„17.pants. Kultūras ministrijas kompetence

Kultūras ministrija:

1) izstrādā valsts politiku un stratēģiju dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

2) organizē un koordinē šā likuma un citu normatīvo aktu īstenošanu dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

3) izstrādā normatīvo aktu projektus dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

4) nodrošina arhīvistu sertifikāciju;

5) izskata privātpersonu iesniegumus par Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbību.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.21

Atbalstīts

17.pants. Kultūras ministrijas kompetence

Kultūras ministrija:

1) izstrādā valsts politiku un stratēģiju dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

2) organizē un koordinē šā likuma un citu normatīvo aktu īstenošanu dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

3) izstrādā normatīvo aktu projektus dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

4) nodrošina arhīvistu sertifikāciju;

5) izskata privātpersonu iesniegumus par Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbību.

18.pants. Arhīvu padome

(1) Arhīvu padome ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un kuras nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

(2) Arhīvu padomes sastāvā ir pieci Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji, divi Latvijas Arhīvistu biedrības pārstāvji, pa vienam pārstāvim no Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas un Kultūras ministrijas, kā arī no Latvijas Universitātes Vēstures institūta un Latvijas Pašvaldību savienības.

(3) Arhīvu padome:

1) piedalās arhīvu nozares attīstības stratēģijas un politikas izstrādē;

2) sniedz atzinumus nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanas, saglabāšanas, pieejamības un izmantošanas jautājumos;

3) sniedz atzinumus par arhīvu darbību regulējošiem normatīvo aktu projektiem.

7.pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde ar teritoriālajām un funkcionālajām struktūrvienībām, kas veido, uzkrāj, glabā un nodrošina nacionālā dokumentārā mantojuma izmantošanu, uzrauga dokumentu pārvaldību institūcijās un darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

Deputāts S.Šķesters

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Latvijas Nacionālā arhīva ģenerāldirektoru ieceļ Ministru kabinets uz 5 gadiem. Nacionālā arhīva ģenerāldirektora kompetencē ir atbildība par finanšu izlietojumu, pakalpojumu sniegšanas organizēšanu, dokumentu glabāšanas vietu un glabāšanas termiņu noteikšanu, dokumentu izvešanas atļaujas izsniegšana, Nacionālā arhīva struktūras optimizācija un priekšlikumu iesniegšana Ministru kabinetam, sava biroja izveide.”

Deputāts S.Šķesters

Papildināt 7.pantu ar daļu šādā redakcijā:

„Nacionālajam arhīvam deleģēto iestāžu institūciju dokumentu pārvaldību un arhīva kontroli veic valsts arhīvu ģenerāldirekcijas struktūrvienība arhīvu inspekcija.”

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

„7.pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde ar teritoriālajām un funkcionālajām struktūrvienībām, kas īsteno valsts politiku dokumentu pārvaldības un arhīvu nozarē.

(2) Latvijas Nacionālajam arhīvam ir šādas funkcijas:

1) veic Latvijā un ārpus Latvijas radītā Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, kas ietver izvērtēšanu, dokumentu un datu atlasi pastāvīgai un ilgstošai glabāšanai neatkarīgi no vides un informācijas nesēja, uzskaiti un aprakstīšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) saglabā Nacionālo dokumentāro mantojumu, veido nodrošinājuma un izmantojuma fondu analogajā un digitālajā veidā;

3) uzrauga un sniedz metodisko palīdzību institūcijām dokumentu, tai skaitā elektronisko, pārvaldības un Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanas, saglabāšanas, pieejamības un izmantošanas jautājumos;

4) nodrošina Nacionālā dokumentārā mantojuma pieejamību, izmantošanu, popularizēšanu, sabiedrības informēšanu, arhīvu izziņu izsniegšanu, uzziņu un dokumentu krājumu izdošanu, kā arī veido un uztur uzziņu un informācijas sistēmas;

5) veic pētījumus un metodisko darbu dokumentu pārvaldībā un arhīvu nozarē;

6) kontrolē dokumentu pārvaldības un Nacionālā dokumentārā mantojuma uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nodrošināšanu institūcijās Izskata administratīvo pārkāpumu. lietas un uzliek administratīvos sodus amatpersonām un darbiniekiem.

(3) Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma.”

Apvienības „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija

Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

„7. pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde ar teritoriālajām un funkcionālajām struktūrvienībām, kas īsteno valsts politiku dokumentu pārvaldības un arhīvu nozarē.

(2) Latvijas Nacionālajam arhīvam ir šādas funkcijas:

1) veic Latvijā un ārpus Latvijas radītā Nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, kas ietver izvērtēšanu, dokumentu un datu atlasi pastāvīgai un ilgstošai glabāšanai neatkarīgi no vides un informācijas nesēja, kā arī uzskaiti un aprakstīšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) saglabā Nacionālo dokumentāro mantojumu, veido nodrošinājuma un izmantojuma fondu analogajā un digitālajā veidā;

3) uzrauga un sniedz metodisko palīdzību institūcijām dokumentu, tajā skaitā elektronisko, pārvaldības un Nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentu veidošanas, saglabāšanas, pieejamības un izmantošanas jautājumos;

5) veic pētījumus un metodisko darbu dokumentu pārvaldībā un arhīvu nozarē;

6) kontrolē dokumentu pārvaldības un Nacionālā dokumentārā mantojuma uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nodrošināšanu institūcijās;

7) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus amatpersonām un darbiniekiem.

(3) Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma.”

Juridiskais birojs

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tā sastāv no ar teritoriālām un funkcionālām struktūrvienībām.

(2) Latvijas Nacionālais arhīvs veido, uzkrāj, glabā nacionālo dokumentāro mantojumu un nodrošina tā izmantošanu, uzrauga dokumentu pārvaldību institūcijās un šajā likumā noteiktajos gadījumos – privātajos arhīvos.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 7.pantu kā 19.pantu šādā redakcijā:

„19.pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas sastāv no teritoriālām un funkcionālām struktūrvienībām.

(2) Latvijas Nacionālais arhīvs pilda šādas funkcijas:

1) uzkrāj Latvijā un ārpus Latvijas radītus dokumentus ar arhīvisku vērtību;

2) nodrošina Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāto dokumentu pieejamību, veicot to izvērtēšanu, aprakstīšanu un uzziņu sistēmu veidošanu;

3) pieņem glabāšanā un saglabā Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus ar arhīvisku vērtību, veido nodrošinājuma un izmantošanas fondu;

4) nodrošina arhīva dokumentu izmantošanu, popularizēšanu un sabiedrības informēšanu, izsniedz arhīva izziņas, apliecinātas dokumentu kopijas, izrakstus un norakstus;

5) izvērtē dokumentus un datus, lai tos atlasītu pastāvīgai vai ilgstošai glabāšanai atbilstoši institūcijām noteiktajām funkcijām, saskaņo dokumentu glabāšanas termiņus, apstiprina uzziņu sistēmas un dokumentu iznīcināšanas aktus;

6) uzrauga dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu institūcijās un šajā likumā noteiktajos gadījumos — privātajos arhīvos, sniedzot metodisko palīdzību dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

7) veic pārbaudes institūcijās un šajā likumā noteiktajos gadījumos — privātajos arhīvos dokumentu pārvaldības un nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanas, pieejamības un izmantošanas jautājumos, izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus;

8) veic privāto arhīvu akreditāciju;

9) veic pētījumus un metodisko darbu dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

10) administrē darbības ar Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātajiem ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargātajiem dokumentiem, autortiesības vai blakustiesības uz kuriem pieder valstij;

11) citas šajā likumā un citos likumos noteiktās funkcijas.

(3) Ministru kabinets nosaka Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu uzkrāšanas, glabāšanas, uzskaites un pieejamības kārtību, kā arī dokumentu saglabāšanas tehniskās prasības.

(4) Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.27

Atbalstīts

19.pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas sastāv no teritoriālām un funkcionālām struktūrvienībām.

(2) Latvijas Nacionālais arhīvs pilda šādas funkcijas:

1) uzkrāj Latvijā un ārpus Latvijas radītus dokumentus ar arhīvisku vērtību;

2) nodrošina Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāto dokumentu pieejamību, veicot to izvērtēšanu, aprakstīšanu un uzziņu sistēmu veidošanu;

3) pieņem glabāšanā un saglabā Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus ar arhīvisku vērtību, veido nodrošinājuma un izmantošanas fondu;

4) nodrošina arhīva dokumentu izmantošanu, popularizēšanu un sabiedrības informēšanu, izsniedz arhīva izziņas, apliecinātas dokumentu kopijas, izrakstus un norakstus;

8) veic privāto arhīvu akreditāciju;

9) veic pētījumus un metodisko darbu dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

11) citas šajā likumā un citos likumos noteiktās funkcijas.

(3) Ministru kabinets nosaka Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu uzkrāšanas, glabāšanas, uzskaites un pieejamības kārtību, kā arī dokumentu saglabāšanas tehniskās prasības.

(4) Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma.

8.pants. Arhīvu sociāli tiesiskas izziņas izsniegšana

(1) Arhīva sociāli tiesiska izziņa satur informāciju par darbu, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos un citās struktūrās, īpašumu piederību, civilstāvokļa aktiem, atrašanos ārstniecības iestādēs, personu ievešanu un izvešanu no Latvijas, tiesu spriedumiem, notariālo darbību dokumentiem, ko privātpersonas pieprasa iesniegšanai valsts un pašvaldību institūcijās un tiesās savu tiesību pierādīšanai un civiltiesisko darījumu kārtošanai.

(2) Par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu ir maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

28.

29.

Deputāts S.Šķesters

Papildināt 8.pantu ar daļu šādā redakcijā:

„Arhīva izziņas, kas tiek izsniegtas pensijas piešķiršanai/pārrēķinam izsniedz bez maksas.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 8.pantu kā 20.pantu šādā redakcijā:

„20.pants. Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas izsniegšana

(1) Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskā izziņa satur informāciju par darbu, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos un citās struktūrās, īpašumu piederību, civilstāvokļa aktiem, atrašanos ārstniecības iestādēs, personu ievešanu Latvijā un izvešanu no Latvijas, tiesu spriedumiem un citiem jautājumiem, kuru privātpersona pieprasa iesniegšanai institūcijās vai tiesā savu tiesību pierādīšanai un civiltiesisko darījumu kārtošanai.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskā izziņa tiek sagatavota uz visu Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāto dokumentu pamata un izsniegta ne vēlāk kā mēneša laikā no attiecīgās privātpersonas pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, ar Latvijas Nacionālā arhīva direktora lēmumu to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot pieprasījuma iesniedzējam.

(3) Par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

20.pants. Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas izsniegšana

(3) Par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Latvijas Nacionālā arhīva tiesības

(1) Nacionālā dokumentārā mantojuma papildināšanai Latvijas Nacionālais arhīvs var iepirkt dokumentus, arhīvus, dokumentālās liecības ar arhīvisku vērtību, kā arī veidot dokumentālas liecības, fiksējot valsts un sabiedrības dzīves norises.

(2) Latvijas Nacionālais arhīvs funkciju veikšanai bez maksas saņem nepieciešamo informāciju no institūcijām, kā arī privātpersonām, kas iekļautas reģistrā.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs ir tiesīgs izvērtēt tos privātos arhīvus, kurus paredzēts iekļaut reģistrā, saņemot attiecīgo privāto arhīvu īpašnieku piekrišanu.

(4) Latvijas Nacionālais arhīvs var pieņemt valsts vai depozitārā glabāšanā privātpersonu dokumentus un arhīvus uz līguma pamata.

(5) Latvijas Nacionālajam arhīvam ir tiesības sadarboties ar ārvalstu arhīviem un starptautiskajām profesionālajām organizācijām dokumentu pārvaldības un arhīvu nozares jautājumos.

30.

31.

32.

33.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Papildināt 9.panta trešo daļu pēc vārdiem „privāto arhīvu” ar vārdu „dokumentu”.

Apvienības „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija

Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Latvijas Nacionālais arhīvs var realizēt izdevējdarbību dokumentu popularizēšanas nolūkos.”

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs A.Radzēvičs

Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Latvijas Nacionālais arhīvs var realizēt izdevējdarbību arhīvu nozarē dokumentu popularizēšanas nolūkos.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 9.pantu kā 21.pantu šādā redakcijā:

„21.pants. Latvijas Nacionālā arhīva tiesības

Latvijas Nacionālajam arhīvam likumā noteiktās kompetences ietvaros ir tiesības:

1) iegūt (pērkot vai pieņemot dāvinājumā) dokumentus, arhīvus, dokumentālās liecības ar arhīvisku vērtību, kā arī veidot dokumentālas liecības, fiksējot valsts un sabiedrības dzīves norises;

2) bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju no institūcijām, kā arī reģistrā iekļautām privātpersonām;

3) saņemot attiecīgo privāto arhīvu īpašnieku piekrišanu, izvērtēt privātos arhīvus, kurus paredzēts iekļaut reģistrā;

4) pieņemt valsts vai depozitārā glabāšanā privātpersonu dokumentus un arhīvus, ievērojot šā likuma 14.panta trešajā daļā noteikto kārtību;

5) sadarboties ar ārvalstu arhīviem un starptautiskajām profesionālajām organizācijām dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

6) izsniegt dokumentu oriģinālus uz laiku, ievērojot šā likuma 12.panta piektajā daļā noteikto kārtību;

7) veikt izdevējdarbību arhīva dokumentu popularizēšanai;

8) citas šajā likumā un citos likumos noteiktās tiesības.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.33

Atbalstīts

21.pants. Latvijas Nacionālā arhīva tiesības

Latvijas Nacionālajam arhīvam likumā noteiktās kompetences ietvaros ir tiesības:

2) bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju no institūcijām, kā arī reģistrā iekļautām privātpersonām;

3) saņemot attiecīgo privāto arhīvu īpašnieku piekrišanu, izvērtēt privātos arhīvus, kurus paredzēts iekļaut reģistrā;

4) pieņemt valsts vai depozitārā glabāšanā privātpersonu dokumentus un arhīvus, ievērojot šā likuma 14.panta trešajā daļā noteikto kārtību;

5) sadarboties ar ārvalstu arhīviem un starptautiskajām profesionālajām organizācijām dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā;

6) izsniegt dokumentu oriģinālus uz laiku, ievērojot šā likuma 12.panta piektajā daļā noteikto kārtību;

7) veikt izdevējdarbību arhīva dokumentu popularizēšanai;

8) citas šajā likumā un citos likumos noteiktās tiesības.

10.pants. Latvijas Nacionālā arhīva finansēšana

Latvijas Nacionālā arhīva funkciju veikšanai finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ziedojumi, dāvinājumi un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidā iegūtie finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti arhīva pamatbudžeta kontā.

34.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 10.pantu kā 22.pantu šādā redakcijā:

„22.pants. Latvijas Nacionālā arhīva finansēšana

Latvijas Nacionālā arhīva funkciju pildīšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, tai skaitā ziedojumi, dāvinājumi un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidā iegūtie finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti Latvijas Nacionālā arhīva pamatbudžeta kontā un izmantojami tikai Latvijas Nacionālā arhīva darbības attīstībai.”

Atbalstīts

22.pants. Latvijas Nacionālā arhīva finansēšana

11.pants. Privātie arhīvi

(1) Privātais arhīvs ir p rivātpersonas izveidota privāto tiesību juridiskā persona, kas uzkrāj un glabā privātos dokumentus. Privātā arhīva juridisko statusu nosaka tās dibinātājs.

(2) Akreditētiem privātiem arhīviem ir tiesības glabāt terminēti glabājamos publiskos dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai publisko dokumentu pārvaldības kārtībai.

(3) Akreditētie privātie arhīvi nodrošina terminēti glabājamo publisko dokumentu saglabāšanu pēc arhīva darbības izbeigšanas, organizējot dokumentu nodošanu to īpašniekiem vai nodošanu citos arhīvos, saskaņojot to ar dokumentu īpašniekiem.

(4) Ministru kabinets nosaka privāto arhīvu akreditācijas prasības un kārtību.

35.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 11.pantu kā 23.pantu šādā redakcijā:

„23.pants. Privāto arhīvu juridiskais statuss

(1) Privātais arhīvs ir privātpersonas izveidota privāto tiesību juridiskā persona vai tās struktūrvienība, kas uzkrāj un glabā privātos dokumentus, kā arī privātpersonas uzkrāto privāto dokumentu kopums. Privātā arhīva juridisko statusu nosaka tā dibinātājs.

(2) Privātie arhīvi likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos nodrošina:

1) dokumentu glabāšanu un aizsardzību;

2) dokumentu saglabāšanu pēc privātā arhīva darbības izbeigšanas, organizējot privāto dokumentu nodošanu to īpašniekiem vai nodošanu citos arhīvos pēc saskaņošanas ar privāto dokumentu īpašniekiem;

3) arhīva izziņu vai dokumentu apliecinātu kopiju, kā arī dokumentu norakstu un izrakstu izsniegšanu;

4) dokumentu pieejamību.”

Atbalstīts

23.pants. Privāto arhīvu juridiskais statuss

(2) Privātie arhīvi likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos nodrošina:

1) dokumentu glabāšanu un aizsardzību;

3) arhīva izziņu vai dokumentu apliecinātu kopiju, kā arī dokumentu norakstu un izrakstu izsniegšanu;

4) dokumentu pieejamību.

12.pants. Institūciju tiesības un pienākumi dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā

(1) Institūcijām ir pienākums:

1) dokumentēt savu darbību, nodrošinot autentisku, ticamu un integrētu darbības liecību radīšanu, atbilstoši noteiktajām funkcijām un uzdevumiem;

2) nodrošināt dokumentu pārvaldību;

3) nodrošināt publisko dokumentu saglabāšanu līdz nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam pastāvīgā valsts glabāšanā vai to iznīcināšanai, apstiprinot iznīcināšanas aktus Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(2) Publisko dokumentu pārvaldības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Publiskos dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanai nodod tikai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(4) Institūcijām un privātpersonām, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasot dokumentu oriģinālus no arhīviem, jānodrošina to aizsardzība, saglabāšana un laicīga atdošana arhīvā. Pēc arhīva pieprasījuma par attiecīgās personas līdzekļiem izgatavo dokumentu nodrošinājuma kopijas, kas tiek uzglabātas līdz oriģināldokumenta atdošanai arhīvā.

(5) Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par publisko dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu.

(6) Institūcijām ir tiesības saņemt Latvijas Nacionālā arhīva konsultācijas un metodisko palīdzību dokumentu pārvaldības jautājumos.

36.

37.

Deputāts S.Šķesters

Papildināt 12.pantu ar daļu šādā redakcijā:

„Arhīvu apliecināto dokumentu kopijas ir līdzvērtīgas dokumenta oriģinālam, kuras izmanto tiesvedībā un procesuālo darbību veikšanā. Valsts un pašvaldību institūcijām ir tiesības bez maksas saņemt no nacionālā arhīva dokumentu kopijas no pašu nodotā arhīvu fonda. ektroniskie dokumenti ir autentiski un tie saglabā juridisko spēku ilglaicīgā glabāšanas periodā. Ministru kabinetam izstrādāt kārtību par papīra dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 12.pantu kā 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Institūciju pienākumi un tiesības dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā

(1) Institūcijām ir pienākums veikt dokumentu pārvaldību, nodrošinot:

1) savas darbības dokumentēšanu — autentisku, ticamu un integrētu darbības liecību radīšanu — atbilstoši attiecīgajai institūcijai noteiktajām funkcijām un uzdevumiem;

2) datus par dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu un glabāšanu ietverošas dokumentēšanas sistēmas izveidošanu;

3) dokumentu izvērtēšanu ne retāk kā reizi gadā, lai, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, noteiktu to glabāšanas termiņus;

4) dokumentu aprakstīšanu un institūcijas arhīvā uzkrātos dokumentus aptverošas uzziņu sistēmas izveidošanu;

5) dokumentu aizsardzību un saglabāšanu;

6) dokumentu pieejamību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

7) dokumentu pārvaldības iekšējo kontroli un uzraudzību;

8) dokumentu glabāšanu līdz nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā vai iznīcināšanai, apstiprinot iznīcināšanas aktus Latvijas Nacionālajā arhīvā;

9) dokumentēšanas sistēmu saskaņošanu ar Latvijas Nacionālo arhīvu;

10) dokumentu aprakstu un uzziņu sistēmu apstiprināšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(2) Ministru kabinets nosaka dokumentu pārvaldības kārtību un tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos.

(3) Publiskos dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā nodod tikai Latvijas Nacionālajā arhīvā, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

(4) Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par publisko dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu.

(5) Institūcijām ir tiesības saņemt Latvijas Nacionālā arhīva konsultācijas un metodisko palīdzību dokumentu pārvaldības jautājumos.

(6) Institūcijām ir tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva apliecinātas kopijas no dokumentiem, kurus attiecīgā institūcija nodevusi pastāvīgā valsts glabāšanā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos Nr.12, 37, 45

Atbalstīts

13.pants. Dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam pastāvīgā valsts glabāšanā

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs apstiprina to institūciju sarakstu, kuru pienākums ir šajā pantā minētajos termiņos nodot dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Institūciju saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā.

(2) Pastāvīgi glabājamos dokumentus ar arhīvisku vērtību līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam glabā institūciju arhīvos maksimāli 15 gadus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Personāla dokumentus institūcijas glabā 75 gadus.

(3) Elektroniskos dokumentus un dokumentus, kuru informāciju veido attēls vai skaņa un kas uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti), līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam glabā Nacionālā dokumentārā mantojuma veidotāju arhīvos maksimāli piecus gadus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto termiņu dokumentu glabāšanai var pagarināt, saņemot Latvijas Nacionālā arhīva atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālā dokumentārā mantojuma veidotāji nodod dokumentus Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos termiņos, kā arī gadījumos, ja dokumenti tiek nodoti pirms to maksimālā glabāšanas termiņa beigām.

38.

39.

40.

41.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda

Papildināt 13.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ārlietu ministrijas dokumentus, tai skaitā iekšējās sarakstes un elektroniskos dokumentus, glabā Ārlietu ministrijas arhīvā 40 gadus.”

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Papildināt 13.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ārlietu resora arhīvu dokumenti, kuriem ir beidzies aktīvās lietošanas laiks un ir noņemti izmantošanas ierobežojumi, jānodod glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā pēc 30 gadiem.”

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Papildināt 13.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Pastāvīgi glabājamos dokumentus institūcijas nodod Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāšanā kopā ar uzziņu sistēmu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 13.pantu kā 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Dokumentu nodošana pastāvīgā valsts glabāšanā

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.41

Atbalstīts

14.pants. Likvidējamo un reorganizējamo institūciju dokumentu saglabāšana

(1) Likvidējamo institūciju dokumenti ar arhīvisku vērtību nododami Latvijas Nacionālajam arhīvam pastāvīgā valsts glabāšanā.

(2) Reorganizējamās institūcijas vadītājs rakstveidā saskaņo ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu turpmākās glabāšanas vietu.

(3) Ja institūcija tiek likvidēta, tās dokumentu pieņemšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā pastāvīgai valsts glabāšanai finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Ja institūcija tiek likvidēta vai reorganizēta, par tās dokumentu saglabāšanu un nodošanu Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā atbild attiecīgās institūcijas vadītājs, funkciju pārņēmējs vai likvidators.

42.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 14.pantu kā 7.pantu šādā redakcijā:

„7.pants. Likvidējamo un reorganizējamo institūciju dokumentu saglabāšana

(2) Lēmumā par institūcijas reorganizēšanu saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva priekšlikumu tiek noteikta dokumentu turpmākās glabāšanas vieta.

(3) Ja institūcija tiek likvidēta, tās dokumentu pieņemšanu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Atbalstīts

15.pants. Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumentu pieejamība un izmantošana

(1) Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumenti ir brīvi pieejami un izmantojami, ja to pieejamību neierobežo normatīvie akti.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumenti lasītavās ir pieejami bez maksas, izņemot sniegtos papildpakalpojumus.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs un akreditētie privātie arhīvi dokumentu pieejamības nodrošināšanai veic arhīvu dokumentu aprakstīšanu, kā arī veido un nodrošina publiski pieejamas bezmaksas uzziņu sistēmas.

(4) Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu izmantošanas kārtību arhīva lasītavā nosaka Latvijas Nacionālā arhīva direktors.

(5) Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus, kurus aizsargā autortiesības vai blakustiesības (audiovizuālie, kinematogrāfiskie, foto, skaņu vai citi dokumenti), var izmantot, saņemot Latvijas Nacionālā arhīva izmantošanas atļauju un vienojoties ar attiecīgā dokumenta autortiesību vai blakustiesību subjektu.

43.

44.

45.

Deputāts S.Šķesters

Papildināt 15.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Personai ir tiesības pieprasīt un iegūt informāciju par sevi un mirušiem radiniekiem no visiem arhīva rīcībā esošajiem dokumentiem.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 15.panta piekto daļu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 15.pantu kā 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumentu pieejamība un izmantošana

(4) Latvijas Nacionālais arhīvs un akreditētie privātie arhīvi publisko dokumentu pieejamības nodrošināšanai veido un uztur publiski pieejamas bezmaksas uzziņu sistēmas.

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.45

Atbalstīts

16.pants. Arhīva dokumentu pieejamības ierobežojumi

(1) Latvijas Nacionālā arhīva un tā teritoriālo un funkcionālo struktūrvienību direktori var noteikt arhīva dokumenta izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu dokumenta oriģināla saglabāšanu.

(2) Pieejamība tiek ierobežota:

1) dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus, personas identifikācijas kodus, informāciju par personas adopciju, medicīniska un notariāla rakstura informāciju. Šo dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokumentā ietvertā informācija attiecas. Ja nav iespējams konstatēt personas dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta sastādīšanas;

3) dokumentiem, kas satur informāciju, kurai piešķirts komercnoslēpuma statuss. Šo dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 20 gadiem pēc komercnoslēpuma statusa piešķiršanas.

(3) Dokumentus, kam noteikti pieejamības ierobežojumi, ir atļauts izmantot pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas, zinātnisko institūciju vai zinātnieka pieprasījuma, kā arī ar to personu rakstisku atļauju, uz kurām dokuments attiecas, vai pēc konkrētās personas nāves – ar otra laulātā, vecāku, bērnu, mazbērnu vai māsu un brāļu rakstisku atļauju.

(4) Rakstveida lēmumu par informācijas izmantošanas atteikumu divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas pieņem Latvijas Nacionālā arhīva direktors vai attiecīgās Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālās vai funkcionālās struktūrvienības vadītājs. Lēmums izsniedzams pieprasītājam.

46.

47.

48.

< o:p>

49.

50.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ē.Zunda

Papildināt 16.panta trešo daļu ar diviem teikumiem šādā redakcijā:

„Diplomātiskā un konsulārā dienesta dokumenti politiskajos, drošības un personāla jautājumos, kuri klasificēti kā valsts noslēpums vai kuriem noteikts cits aizsardzības statuss, nav pieejami bez Ārlietu ministrijas atļaujas. Ārlietu ministrija var pieņemt lēmumu par informācijas vai tās daļas izsniegšanu septiņu darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, nosakot dokumenta izsniegšanas un izmantošanas kārtību, informācijas aizsardzības un citus drošības nosacījumus.”

Apvienības „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcija

Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

„16.pants. Arhīva dokumentu pieejamības ierobežojumi

(1) Latvijas Nacionālā arhīva direktors, lai nodrošinātu sliktā fiziskā stāvoklī esoša dokumenta oriģināla saglabāšanu, nosaka arhīva dokumentu izmantošanas ierobežojumus un ierobežojumu atcelšanas termiņus.

(2) Pieejamība tiek ierobežota:

1) dokumentiem, kuru pieejamība tiek ierobežota saskaņā ar attiecīgo jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un šo likumu;

2) dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus un datus par personas privāto dzīvi, informācijas pieejamība tiek ierobežota līdz 110 gadiem pēc personas, uz kuru informācija attiecas, dzimšanas. Ja nav iespējams konstatēt personas dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota līdz 75 gadiem pēc dokumenta sastādīšanas;

(3) Dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, ir atļauts izmantot:

1) pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas pieprasījuma;

2) ar to personu rakstisku atļauju uz kurām dokuments attiecas vai pēc konkrētās personas nāves – ar mantinieku rakstisku atļauju.

(4) Rakstveida lēmumu par informācijas izmantošanas atteikumu divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas pieņem attiecīgās Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālās vai funkcionālās struktūrvienības vadītājs. Lēmums izsniedzams pieprasītājam.”

Deputāts S.Šķesters

Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Dokumentus, kam noteikti pieejamības ierobežojumi, ir atļauts izmantot:

1) pēc pirmtiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas pieprasījuma;

2) zinātnisko institūciju vai zinātnieka pieprasījuma. Zinātnieks atbild par normatīvajos aktos ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu;

3) kā arī to personu rakstisku atļauju, uz kurām dokuments attiecas vai pēc konkrētās personas nāves - ar mantinieku rakstisku atļauju.

4) Rakstveida lēmumu par informācijas izmantošanas atteikumu divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas pieņem attiecīgās Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālās vai funkcionālās struktūrvienības vadītājs. Lēmums izsniedzams pieprasītājam.”

Deputāts S.Šķesters

Papildināt 16.pantu ar daļu šādā redakcijā:

„Ja tiek likvidēta kapitālsabiedrība Komerclikuma izpratnē, tās dokumentus ar arhīvisku vērtību nodod glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 16.pantu kā 13.pantu šādā redakcijā:

„13.pants. Arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi

(2) Pieejamība tiek ierobežota:

1) dokumentiem, kuri satur valsts noslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) dokumentiem, kuru pieejamības ierobežojumus nosaka citi likumi;

4) privātajiem dokumentiem, kuriem pieejamības ierobežojuma termiņu noteicis to īpašnieks.

(3) Dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, atļauts izmantot:

1) pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas vai citu publisko personu pieprasījuma likumos noteiktajos gadījumos;

2) pēc zinātnisko institūciju pieprasījuma zinātniskiem, vēsturiskiem vai statistiskiem pētījumiem izvirzīto mērķu sasniegšanai;

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.50

Atbalstīts

17.pants. Arhīvu padome

(1) Arhīvu padome ir konsultatīva institūcija, kas piedalās arhīvu nozares politikas un stratēģijas dokumentu izstrādē un veicina arhīvu nozares attīstību.

(2) Arhīvu padomi izveido un tās nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

(3) Arhīvu padomes sastāvā ir divi Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji, divi Latvijas Arhīvistu biedrības pārstāvji, Kultūras ministrijas deleģēts pārstāvis, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Muzeju padomes un Latvijas Bibliotēku padomes deleģēts pārstāvis.

51.

52.

Juridiskais birojs

Izslēgt 17.panta pirmajā daļā vārdus “kas piedalās arhīvu nozares politikas un stratēģijas dokumentu izstrādē un veicina arhīvu nozares attīstību”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 17.pantu kā 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Arhīvu padome

(1) Arhīvu padome ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un kuras nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

(3) Arhīvu padome:

1) piedalās arhīvu nozares attīstības stratēģijas un politikas izstrādē;

2) sniedz atzinumus nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanas, saglabāšanas, pieejamības un izmantošanas jautājumos;

3) sniedz atzinumus par arhīvu darbību regulējošiem normatīvo aktu projektiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.52

Atbalstīts

18.pants. Arhīvu padomes kompetence

(1) Arhīvu padome:

1) piedalās arhīvu nozares attīstības stratēģijas izstrādē;

2) sniedz atzinumus par privāto arhīvu atbilstību akreditācijas prasībām;

3) sniedz atzinumus Nacionālā dokumentārā krājuma veidošanas un saglabāšanas jautājumos;

4) sniedz atzinumus par arhīvu dokumentu zinātniskās pētniecības darbu;

5) sniedz atzinumus p ar arhīvu darbību regulējošiem normatīvo aktu projektiem.

53.

Juridiskais birojs

Izteikt 18.pantu kā 17.panta ceturto daļu un tajā precizēt 4.punkta redakciju (attiecīgi izteikt 19. pantu kā 18. pantu).

Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.52

54.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 24. un 25.pantu šādā redakcijā:

„24.pants. Arhīvu akreditācija

(1) Ikvienam privātajam arhīvam ir tiesības akreditēties. Arhīvu akreditācija tiek veikta reizi piecos gados. Akreditāciju veic un akreditācijas dokumentus izsniedz Latvijas Nacionālais arhīvs.

(2) Privāto arhīvu var akreditēt, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir dibinātāja apstiprināts arhīva nolikums, statūti vai līgums;

2) ir nodrošināta Ministru kabineta noteikumiem atbilstoša dokumentu saglabāšanai nepieciešamā vide, telpas un drošības sistēmas;

3) ir nodrošināta privātā arhīva glabāto publisko dokumentu pieejamība;

4) tiek nodrošināta dokumentu uzskaite un aprakstīšana;

5) arhīvam ir šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā sertificēti darbinieki.

(3) Ministru kabinets nosaka privāto arhīvu akreditācijas kārtību.

25.pants. Akreditētu privāto arhīvu tiesības

(1) Akreditētiem privātajiem arhīviem ir tiesības:

1) noslēdzot rakstveida līgumu ar institūciju, glabāt attiecīgās institūcijas terminēti glabājamus publiskos dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai publisko dokumentu pārvaldības kārtībai;

2) sniegt metodisko palīdzību institūcijām publisko dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.

(2) Akreditētie privātie arhīvi nodrošina terminēti glabājamu publisko dokumentu saglabāšanu pēc arhīva darbības izbeigšanas, nododot publiskos dokumentus attiecīgajai institūcijai vai citam akreditētam privātajam arhīvam un saskaņojot šo nodošanu ar attiecīgo institūciju līgumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

24.pants. Arhīvu akreditācija

(2) Privāto arhīvu var akreditēt, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) ir dibinātāja apstiprināts arhīva nolikums, statūti vai līgums;

2) ir nodrošināta Ministru kabineta noteikumiem atbilstoša dokumentu saglabāšanai nepieciešamā vide, telpas un drošības sistēmas;

3) ir nodrošināta privātā arhīva glabāto publisko dokumentu pieejamība;

4) tiek nodrošināta dokumentu uzskaite un aprakstīšana;

5) arhīvam ir šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā sertificēti darbinieki.

(3) Ministru kabinets nosaka privāto arhīvu akreditācijas kārtību.

25.pants. Akreditētu privāto arhīvu tiesības

(1) Akreditētiem privātajiem arhīviem ir tiesības:

2) sniegt metodisko palīdzību institūcijām publisko dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.

55.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Privāto arhīvu darbinieku sertifikācija

(1) Akreditēto privāto arhīvu pakalpojumus publisko dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā var sniegt personas, kuras saņēmušas šā panta otrajā daļā noteikto sertifikātu.

(2) Sertifikāts ir dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka persona ir kompetenta dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.

(3) Lēmumu par sertifikāta darbības anulēšanu pieņem šādos gadījumos:

1) persona ar tiesas spriedumu atzīta par rīcībnespējīgu;

2) persona sniegusi nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu;

3) personas nāves gadījumā.

(4) Ministru kabinets nosaka sertifikātu piešķiršanas un anulēšanas kārtību. Sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma. Kultūras ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu veikt profesionālo zināšanu pārbaudi, piešķirt un anulēt sertifikātu.”

Atbalstīts

26.pants. Privāto arhīvu darbinieku sertifikācija

(1) Akreditēto privāto arhīvu pakalpojumus publisko dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā var sniegt personas, kuras saņēmušas šā panta otrajā daļā noteikto sertifikātu.

(2) Sertifikāts ir dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka persona ir kompetenta dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā.

(3) Lēmumu par sertifikāta darbības anulēšanu pieņem šādos gadījumos:

1) persona ar tiesas spriedumu atzīta par rīcībnespējīgu;

2) persona sniegusi nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu;

3) personas nāves gadījumā.

19.pants. Reģistrā iekļauto dokumentu ar arhīvisku vērtību izvešana

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrā iekļautie dokumenti ar arhīvisku vērtību uz laiku var tikt izvesti no Latvijas Republikas.

(2) Dokumentiem pirms to izvešanas no Latvijas Republikas izgatavo nodrošinājuma kopijas. Dokumentu kopēšanu organizē dokumentu īpašnieks vai dokumentu pieprasītājs.

56.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta līdzšinējo 19.pantu kā 8.pantu.

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par arhīviem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 21.nr.; 1993, 33.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 14.nr.).

2. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts arhīvu sistēmas reorganizāciju atbilstoši šā likuma prasībām.

3. Līdz valsts arhīvu sistēmas reorganizācijas pabeigšanai šā likuma 6.pantā noteiktās Kultūras ministrijas funkcijas pilda Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.

4. Līdz Latvijas Nacionālā arhīva izveidošanai šajā likumā paredzētās Latvijas Nacionālā arhīva funkcijas atbilstoši kompetencei pilda Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs, kā arī zonālie valsts arhīvi.

5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumi Nr.192 "Kārtība, kādā no Latvijas Republikas uz laiku izved valsts arhīvu fonda dokumentus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

6. Šā likuma 8.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot arhīvu sociāli tiesisko izziņu izsniegšanu kā valsts nodevas objektu.

57.

58.

59.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 3.punktā skaitli un vārdu „6.pantā” ar skaitli un vārdu „17.pantā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā

„6. Šā likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā dokumentu kopumā ietilpst valsts arhīvu fonds, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izveidots saskaņā ar likumu “Par arhīviem”.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„7. Veicot valsts arhīvu sistēmas reorganizāciju, tiek saglabāta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar likumu “Par arhīviem” izveidotā valsts arhīvu fonda nedalāmība, izvietojums, kā arī valsts arhīvu fonda dokumentu un lietu uzskaites un identifikācijas sistēma.

8. Šā likuma 20.panta trešā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

9. Šā likuma 26.pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par arhīviem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 21.nr.; 1993, 33.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 14.nr.).

2. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts arhīvu sistēmas reorganizāciju atbilstoši šā likuma prasībām.

3. Līdz valsts arhīvu sistēmas reorganizācijas pabeigšanai šā likuma 17.pantā noteiktās Kultūras ministrijas funkcijas pilda Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.

6. Šā likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā dokumentu kopumā ietilpst valsts arhīvu fonds, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izveidots saskaņā ar likumu “Par arhīviem”.

7. Veicot valsts arhīvu sistēmas reorganizāciju, tiek saglabāta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar likumu “Par arhīviem” izveidotā valsts arhīvu fonda nedalāmība, izvietojums, kā arī valsts arhīvu fonda dokumentu un lietu uzskaites un identifikācijas sistēma.

8. Šā likuma 20.panta trešā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

9. Šā likuma 26.pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.