Rīgā

10.09.2008. Nr.90/TA-1576

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Arhīvu likums". Likumprojektu izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Millersone 67078141, ilze.millersone@km.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 8 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra sēdes protokola Nr.63 11.§ izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Arhīvu likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) akreditētais privātais arhīvs – privāto tiesību juridiskā persona, kura akreditēta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

2) arhīva dokuments – dokuments, kas glabājas arhīvā tā arhīviskās vērtības dēļ;

3) arhīviskā vērtība – dokumenta informatīvais nozīmīgums, kas ir par pamatu dokumenta pastāvīgai vai ilgstošai glabāšanai arhīvā;

4) arhīvs:

a) dokumentu kopums, ko neatkarīgi no to rašanās datuma, formas un informācijas nesēja uzkrāj, glabā un izmanto to arhīviskās vērtības dēļ,

b) iestāde vai tās struktūrvienība, kas atbildīga par arhīva dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu un izmantošanu;

5) depozitārā glabāšana – Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu privātpersonu dokumentu terminēta glabāšana Latvijas Nacionālajā arhīvā;

6) dokuments – informācija, kas radusies vai saņemta uz jebkura informācijas nesēja, ierosinot, turpinot, mainot vai izbeidzot kādu darbību, un kas apliecina šo darbību;

7) dokumentu izmantošana – dokumentos esošās informācijas meklēšana, izpēte un lietošana zinātniskiem, tautsaimnieciskiem, sociāliem, tiesiskiem un citiem mērķiem;

8) dokumentu iznīcināšana – neatgriezeniska informācijas vai tās nesēja likvidēšana;

9) dokumentu izvērtēšana – dokumentu kopuma analīze, lai pieņemtu lēmumu par to glabāšanas termiņu vai iznīcināšanu;

10) dokumentu pārvaldība – vadības joma, kas nosaka un īsteno dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu, klasifikāciju, sistematizāciju, izvērtēšanu, kontroli, glabāšanu un pieejamību līdz nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī dokumentu iznīcināšanu;

11) dokumentu pieejamība – normatīvajos aktos noteiktas tiesības un uzziņas līdzekļu nodrošinātas iespējas un līdzekļi informācijas meklēšanai, ieguvei un izmantošanai;

12) dokumentu saglabāšana – procesi un darbības dokumentu tehniskai un intelektuālai saglabāšanai, tai skaitā preventīvā aizsardzība, konservācija un pārnešana uz jauna informācijas nesēja;

13) dokumentu uzkrāšana – mērķtiecīga arhīva dokumentu kopuma papildināšana;

14) pastāvīgi glabājami dokumenti – dokumenti, kurus saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts glabāt mūžīgi;

15) privātais dokuments – privātpersonas darbībā radīts vai saņemts dokuments;

16) publiskais dokuments – valsts pārvaldes institūcijas darbībā radīts vai saņemts dokuments;

17) terminēti glabājami dokumenti – dokumenti, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikts glabāšanas termiņš.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu pārvaldību.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz Latvijas Republikas Saeimu un tās veidotām institūcijām, tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, notariāta, tiesu varas un to veidotām iestādēm, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai pieder izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē, atvasināto publisko tiesību juridiskajām personām, ar likumu izveidotām iestādēm ārpus Ministru kabineta padotības, privātpersonām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem deleģēta pārvaldes uzdevumu veikšana, (turpmāk – institūcija), kā arī akreditētajiem privātajiem arhīviem.

4.pants. Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs

(1) Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs (turpmāk – reģistrs) ir publiski pieejama informācijas sistēma, kas satur datus par publiskajiem dokumentiem, to veidotājiem – institūcijām un privāto tiesību subjektiem, kuru īpašumā vai valdījumā ir arhīviski vērtīgi dokumenti un kuri noslēguši sadarbības līgumus par iekļaušanu reģistrā.

(2) Reģistra pārzinis ir Latvijas Nacionālais arhīvs.

(3) Ministru kabinets nosaka reģistra veidošanas, papildināšanas, uzturēšanas un pieejamības kārtību.

5.pants. Īpašumtiesības un darbības ar dokumentiem

(1) Nacionālajā dokumentārajā mantojumā uzkrātie publiskie un privātie dokumenti nav atsavināmi un dalāmi, un tie nevar būt tādu darījumu objekts, kuru rezultātā tiek pārkāptas valsts īpašuma tiesības uz šiem dokumentiem.

(2) Privātie dokumenti pieder privātpersonai. Darījumi ar privātajiem dokumentiem, kas ir ietverti reģistrā, veicami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Nododot Nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, par kuriem ziņas ir iekļautas reģistrā, institūcijas vadītājs rakstveidā informē Latvijas Nacionālo arhīvu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Bezīpašnieka dokumenti ar arhīvisku vērtību pāriet valsts īpašumā un tiek pieņemti Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā.

6.pants. Kultūras ministrijas kompetence arhīvu nozarē

(1) Kultūras ministrija:

1) izstrādā valsts politiku un stratēģiju dokumentu pārvaldībā un arhīvu nozarē;

2) sekmē Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbības pilnveidošanu un attīstību;

3) veic privāto arhīvu akreditāciju;

4) nodrošina vienotas metodoloģijas (instrukciju, norādījumu un ieteikumu) izstrādi arhīvu jomā;

5) izskata privātpersonu iesniegumus un sūdzības par Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbību;

6) veic dokumentu pārvaldības un Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanas, uzkrāšanas, izvērtēšanas, saglabāšanas un pieejamības kontroli Latvijas Nacionālajā arhīvā, institūciju arhīvos un akreditētajos privātajos arhīvos.

7.pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde ar teritoriālajām un funkcionālajām struktūrvienībām, kas vei do, uzkrāj, glabā un nodrošina nacionālā dokumentārā mantojuma izmantošanu, uzrauga dokumentu pārvaldību institūcijās un darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets.

8.pants. Arhīvu sociāli tiesiskas izziņas izsniegšana

(1) Arhīva sociāli tiesiska izziņa satur informāciju par darbu, mācībām, dienestu bruņotajos spēkos un citās struktūrās, īpašumu piederību, civilstāvokļa aktiem, atrašanos ārstniecības iestādēs, personu ievešanu un izvešanu no Latvijas, tiesu spriedumiem, notariālo darbību dokumentiem, ko privātpersonas pieprasa iesniegšanai valsts un pašvaldību institūcijās un tiesās savu tiesību pierādīšanai un civiltiesisko darījumu kārtošanai.

(2) Par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu ir maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Latvijas Nacionālā arhīva tiesības

(1) Nacionālā dokumentārā mantojuma papildināšanai Latvijas Nacionālais arhīvs var iepirkt dokumentus, arhīvus, dokumentālās liecības ar arhīvisku vērtību, kā arī veidot dokumentālas liecības, fiksējot valsts un sabiedrības dzīves norises.

(2) Latvijas Nacionālais arhīvs funkciju veikšanai bez maksas saņem nepieciešamo informāciju no institūcijām, kā arī privātpersonām, kas iekļautas reģistrā.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs ir tiesīgs izvērtēt tos privātos arhīvus, kurus paredzēts iekļaut reģistrā, saņemot attiecīgo privāto arhīvu īpašnieku piekrišanu.

(4) Latvijas Nacionālais arhīvs var pieņemt valsts vai depozitārā glabāšanā privātpersonu dokumentus un arhīvus uz līguma pamata.

(5) Latvijas Nacionālajam arhīvam ir tiesības sadarboties ar ārvalstu arhīviem un starptautiskajām profesionālajām organizācijām dokumentu pārvaldības un arhīvu nozares jautājumos.

10.pants. Latvijas Nacionālā arhīva finansēšana

Latvijas Nacionālā arhīva funkciju veikšanai finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ziedojumi, dāvinājumi un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu veidā iegūtie finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti arhīva pamatbudžeta kontā.

11.pants. Privātie arhīvi

(1) Privātais arhīvs ir privātpersonas izveidota privāto tiesību juridiskā persona, kas uzkrāj un glabā privātos dokumentus. Privātā arhīva juridisko statusu nosaka tās dibinātājs.

(2) Akreditētiem privātiem arhīviem ir tiesības glabāt terminēti glabājamos publiskos dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai publisko dokumentu pārvaldības kārtībai.

(3) Akreditētie privātie arhīvi nodrošina terminēti glabājamo publisko dokumentu saglabāšanu pēc arhīva darbības izbeigšanas, organizējot dokumentu nodošanu to īpašniekiem vai nodošanu citos arhīvos, saskaņojot to ar dokumentu īpašniekiem.

(4) Ministru kabinets nosaka privāto arhīvu akreditācijas prasības un kārtību.

12.pants. Institūciju tiesības un pienākumi dokumentu pārvaldības un arhīvu jomā

(1) Institūcijām ir pienākums:

1) dokumentēt savu darbību, nodrošinot autentisku, ticamu un integrētu darbības liecību radīšanu, atbilstoši noteiktajām funkcijām un uzdevumiem;

2) nodrošināt dokumentu pārvaldību;

3) nodrošināt publisko dokumentu saglabāšanu līdz nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam pastāvīgā valsts glabāšanā vai to iznīcināšanai, apstiprinot iznīcināšanas aktus Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(2) Publisko dokumentu pārvaldības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Publiskos dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanai nodod tikai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(4) Institūcijām un privātpersonām, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasot dokumentu oriģinālus no arhīviem, jānodrošina to aizsardzība, saglabāšana un laicīga atdošana arhīvā. Pēc arhīva pieprasījuma par attiecīgās personas līdzekļiem izgatavo dokumentu nodrošinājuma kopijas, kas tiek uzglabātas līdz oriģināldokumenta atdošanai arhīvā.

(5) Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par publisko dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu.

(6) Institūcijām ir tiesības saņemt Latvijas Nacionālā arhīva konsultācijas un metodisko palīdzību dokumentu pārvaldības jautājumos.

13.pants. Dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam pastāvīgā valsts glabāšanā

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs apstiprina to institūciju sarakstu, kuru pienākums ir šajā pantā minētajos termiņos nodot dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Institūciju saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā.

(2) Pastāvīgi glabājamos dokumentus ar arhīvisku vērtību līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam glabā institūciju arhīvos maksimāli 15 gadus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Personāla dokumentus institūcijas glabā 75 gadus.

(3) Elektroniskos dokumentus un dokumentus, kuru informāciju veido attēls vai skaņa un kas uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti), līdz to nodošanai Latvijas Nacionālajam arhīvam glabā Nacionālā dokumentārā mantojuma veidotāju arhīvos maksimāli piecus gadus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto termiņu dokumentu glabāšanai var pagarināt, saņemot Latvijas Nacionālā arhīva atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālā dokumentārā mantojuma veidotāji nodod dokumentus Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos termiņos, kā arī gadījumos, ja dokumenti tiek nodoti pirms to maksimālā glabāšanas termiņa beigām.

14.pants. Likvidējamo un reorganizējamo institūciju dokumentu saglabāšana

(1) Likvidējamo institūciju dokumenti ar arhīvisku vērtību nododami Latvijas Nacionālajam arhīvam pastāvīgā valsts glabāšanā.

(2) Reorganizējamās institūcijas vadītājs rakstveidā saskaņo ar Latvijas Nacionālo arhīvu dokumentu turpmākās glabāšanas vietu.

(3) Ja institūcija tiek likvidēta, tās dokumentu pieņemšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā pastāvīgai valsts glabāšanai finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Ja institūcija tiek likvidēta vai reorganizēta, par tās dokumentu saglabāšanu un nodošanu Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā atbild attiecīgās institūcijas vadītājs, funkciju pārņēmējs vai likvidators.

15.pants. Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumentu pieejamība un izmantošana

(1) Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumenti ir brīvi pieejami un izmantojami, ja to pieejamību neierobežo normatīvie akti.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu dokumenti lasītavās ir pieejami bez maksas, izņemot sniegtos papildpakalpojumus.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs un akreditētie privātie arhīvi dokumentu pieejamības nodrošināšanai veic arhīvu dokumentu aprakstīšanu, kā arī veido un nodrošina publiski pieejamas bezmaksas uzziņu sistēmas.

(4) Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu izmantošanas kārtību arhīva lasītavā nosaka Latvijas Nacionālā arhīva direktors.

(5) Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus, kurus aizsargā autortiesības vai blakustiesības (audiovizuālie, kinematogrāfiskie, foto, skaņu vai citi dokumenti), var izmantot, saņemot Latvijas Nacionālā arhīva izmantošanas atļauju un vienojoties ar attiecīgā dokumenta autortiesību vai blakustiesību subjektu.

16.pants. Arhīva dokumentu pieejamības ierobežojumi

(1) Latvijas Nacionālā arhīva un tā teritoriālo un funkcionālo struktūrvienību direktori var noteikt arhīva dokumenta izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu dokumenta oriģināla saglabāšanu.

(2) Pieejamība tiek ierobežota:

1) dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus, personas identifikācijas kodus, informāciju par personas adopciju, medicīniska un notariāla rakstura informāciju. Šo dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokumentā ietvertā informācija attiecas. Ja nav iespējams konstatēt personas dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta sastādīšanas;

3) dokumentiem, kas satur informāciju, kurai piešķirts komercnoslēpuma statuss. Šo dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 20 gadiem pēc komercnoslēpuma statusa piešķiršanas.

(3) Dokumentus, kam noteikti pieejamības ierobežojumi, ir atļauts izmantot pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas, zinātnisko institūciju vai zinātnieka pieprasījuma, kā arī ar to personu rakstisku atļauju, uz kurām dokuments attiecas, vai pēc konkrētās personas nāves – ar otra laulātā, vecāku, bērnu, mazbērnu vai māsu un brāļu rakstisku atļauju.

(4) Rakstveida lēmumu par informācijas izmantošanas atteikumu divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas pieņem Latvijas Nacionālā arhīva direktors vai attiecīgās Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālās vai funkcionālās struktūrvienības vadītājs. Lēmums izsniedzams pieprasītājam.

17.pants. Arhīvu padome

(1) Arhīvu padome ir konsultatīva institūcija, kas piedalās arhīvu nozares politikas un stratēģijas dokumentu izstrādē un veicina arhīvu nozares attīstību.

(2) Arhīvu padomi izveido un tās nolikumu apstiprina kultūras ministrs.

(3) Arhīvu padomes sastāvā ir divi Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji, divi Latvijas Arhīvistu biedrības pārstāvji, Kultūras ministrijas deleģēts pārstāvis, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Muzeju padomes un Latvijas Bibliotēku padomes deleģēts pārstāvis.

18.pants. Arhīvu padomes kompetence

(1) Arhīvu padome:

1) piedalās arhīvu nozares attīstības stratēģijas izstrādē;

2) sniedz atzinumus par privāto arhīvu atbilstību akreditācijas prasībām;

3) sniedz atzinumus Nacionālā dokumentārā krājuma veidošanas un saglabāšanas jautājumos;

4) sniedz atzinumus par arhīvu dokumentu zinātniskās pētniecības darbu;

5) sniedz atzinumus par arhīvu darbību regulējošiem normatīvo aktu projektiem.

19.pants. Reģistrā iekļauto dokumentu ar arhīvisku vērtību izvešana

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrā iekļautie dokumenti ar arhīvisku vērtību uz laiku var tikt izvesti no Latvijas Republikas.

(2) Dokumentiem pirms to izvešanas no Latvijas Republikas izgatavo nodrošinājuma kopijas. Dokumentu kopēšanu organizē dokumentu īpašnieks vai dokumentu pieprasītājs.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par arhīviem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 21.nr.; 1993, 33.nr.; 2001, 1.nr.; 2005, 14.nr.).

2. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod rīkojumu par valsts arhīvu sistēmas reorganizāciju atbilstoši šā likuma prasībām.

3. Līdz valsts arhīvu sistēmas reorganizācijas pabeigšanai šā likuma 6.pantā noteiktās Kultūras ministrijas funkcijas pilda Valsts arhīvu ģenerāldirekcija.

4. Līdz Latvijas Nacionālā arhīva izveidošanai šajā likumā paredzētās Latvijas Nacionālā arhīva funkcijas atbilstoši kompetencei pilda Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs, kā arī zonālie valsts arhīvi.

5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumi Nr.192 "Kārtība, kādā no Latvijas Republikas uz laiku izved valsts arhīvu fonda dokumentus", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

6. Šā likuma 8.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot arhīvu sociāli tiesisko izziņu izsniegšanu kā valsts nodevas objektu.

Kultūras ministre

H.Demakova

Normatīvā akta projekta

likumprojekts „Arhīvu likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 9.14.punktā dots uzdevums izveidot Nacionālo arhīvu, apvienojot valsts arhīvus, nodrošināt pienācīgu valsts arhīvos glabājamā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un pieejamību, aktīvi izmantojot jaunās tehnoloģijas, veidot Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu.

2004.gada 11.februārī Ministru kabinets apstiprināja Arhīvu likumproj ekta koncepciju. Uzdevums izstrādāt jaunu Arhīvu likumprojektu Kultūras ministrijai dots saskaņā ar Ministru kabineta 11.02.2004 rīkojuma Nr.102 „Par Arhīvu likuma koncepciju” 4.punktu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Tiesiskais regulējums:

Arhīvu jomu regulē Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991.gada 26.martā pieņemtais speciālais likums “Par arhīviem” (grozījumi 1993.g., 2000.g., 2005.g.). Kopš likuma “Par arhīviem” pieņemšanas ir notikušas būtiskas izmaiņas tiesību sistēmā, līdz ar to spēkā esošais likums “Par arhīviem” juridiski un pēc satura ir novecojis. Likumā “Par arhīviem” (4.,5. pants) nav pietiekami precīzi noteikta valsts arhīvu sistēmas struktūra un padotība, kompetence. Likums “Par arhīviem” (4. pants) deleģē tiesības Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai un valsts arhīviem attiecībā uz Latvijas Nacionālo arhīvu fondu izdot ārējos normatīvos aktus, kas ir saistoši valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī visu veidu uzņēmumiem un organizācijām. Tas ir pretrunā ar Administratīvā procesa likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Nav noteikta vienota kārtība dokumentu pārvaldībā valstī. Iestāžu rīcībā ir tikai Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi (Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.154), kas neregulē dokumentu saņemšanas, reģistrēšanas, izvērtēšanas, saglabāšanas, iznīcināšanas un pieejamības organizēšanu un īstenošanu.

Iestāžu un valsts arhīvu darba plānošanu un organizēšanu apgrūtina likuma “Par arhīviem” normu trūkums, kas noteiktu dokumentu ar arhīvisku vērtību glabāšanas termiņus publisko tiesību juridisko personu arhīvos līdz nodošanai valsts arhīvos.

Valsts arhīvu institucionālā sistēma.

Šobrīd valsts arhīvu sistēmā pastāv divu pakāpju pārvaldība. Valsts arhīvu sistēmu veido Valsts arhīvu ģenerāldirekcija (turpmāk – Ģenerāldirekcija), valsts arhīvi un citas valsts pārvaldes iestādes. Valsts arhīvu sistēmu pārvalda Ģenerāldirekcija, kas ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku arhīvu jomā un ir augstākā iestāde valsts arhīvu sistēmas iestādēm. Ģenerāldirekcijas pakļautībā atrodas 15 valsts arhīvi (vienpadsmit no tiem – zonālie valsts arhīvi) un 2 palīginstitūcijas speciālu uzdevumu veikšanai.

Valsts arhīvi attiecībā uz tiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem nedarbojas patstāvīgi. Valsts arhīvi tiek finansēti dotāciju veidā no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem Ģenerāldirekcijai. Gadskārtējā valsts budžeta likumā valsts dotācija tiek piešķirta valsts arhīvu sistēmai kopumā, neizdalot finanšu līdzekļus atsevišķām iestādēm. Ģenerāldirekcija nosaka valsts arhīvu sistēmas iestāžu finansējumu atbilstoši valsts budžetā kārtējam gadam sistēmas programmas vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem, kā arī štata vienību skaitu un darba samaksas fondu.

Situācijas analīze un Kultūras ministrijas īstenotais Funkcionālais audits valsts arhīvu sistēmā apliecina, ka pastāvošais valsts arhīvu sistēmas iestāžu mehānisms, kas izveidots saskaņā ar likumu „Par arhīviem” ir smagnējs un neatbilst labas pārvaldības principam, kas noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Pēc esošās situācijas analīzes ir konstatētas sekojošas juridiskas un institucionālas problēmas:

- šobrīd gan Ģenerāldirekcijai, gan visiem valsts arhīviem ir tiesības izdot iekšējus normatīvus aktus arhīvu nozarē, kas ir saistoši publiskām un privātām juridiskajām personām (neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem);

- precīza tiesiskā regulējuma trūkums pieļauj dažādu pieeju no Ģenerāldirekcijas un valsts arhīvu puses metodisko dokumentu izstrādē, uzraudzības darbā, fondu reģistru veidošanā, kvalitātes sistēmu izstrādē, kas apgrūtina uzkrātā Nacionālā dokumentārā mantojuma vienotu apsaimniekošanu un uzraudzības darba nodrošinājumu valsts un pašvaldību iestādēs, tā kavējot kopējo nozares darba koordināciju un centralizētu attīstību;

- arhīvu nozarē trūkst vienotas valsts politikas un tai pakārtotas darbības stratēģijas. Tas padara efektīvu Ģenerāldirekcijas funkciju izpildi praktiski neiespējamu un norāda, ka ja tiek saglabāts esošais valsts arhīvu sistēmas pārvaldības modelis, Ģenerāldirekcijai jāuzņemas iniciatīva politikas veidošanā;

- politikas ieviešanas un tās kontroles funkcijas veic viena un tā pati institūcija, kas kopumā nenodrošina neatkarīgu valsts arhīvu sistēmas darbību un tās efektivitātes kontroli;

- esošais valsts arhīvu darbības kontroles mehānisms nav pietiekami efektīvs;

- pastāvošais nepilnīgais normatīvais regulējums radījis situāciju, kurā valsts arhīvi dublē Ģenerāldirekcijas funkcijas metodisko dokumentu un instrumentu izstrādē, fondu reģistru veidošanā, kvalitātes sistēmas izstrādāšanā, lai kompensētu instrukciju un normatīvo aktu trūkumu, kas tiem nepieciešami ikdienas darba veikšanai.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Arhīvu likumprojekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību, īstenojot atbilstošu dokumentu pārvaldību valsts pārvaldes institūcijās, kā arī noteikt Latvijas Nacionālā arhīva funkcijas un tiesības un akreditēto privāto arhīvu darbību.

Likumprojektā:

1) noteikts Nacionālā dokumentārā mantojuma veidotāju loks (likumprojekta 3.pants – „valsts pārvaldes institūcijas”)– tai skaitā iekļautas tās privātpersonas, kurām deleģēti atsevišķi valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas;

2) noteiktas Latvijas Nacionālā arhīva tiesības iepirkt dokumentus ar arhīvisku vērtību no privāto tiesību subjektiem;

3) noteikts valsts arhīvu sistēmas institucionālās uzbūves modelis;

4) noteikta valsts arhīvus kompetence dokumentu pārvaldības procesā publiskajās institūcijās, tai skaitā tiesības sniegt konsultācijas;

5) noteikts dokumentu ar arhīvisku vērtību glabāšanas termiņš valsts pārvaldes institūcijās, kā arī nodošana pastāvīgai valsts glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīva;

6) normas par pieejamību tiek saskaņotas ar atbilstošajām normām jau esošajos likumos par informācijas pieejamību, klasificētās informācijas aizsardzību un autortiesībām;

7) paredzēta Arhīvu konsultatīvās padomes izveide;

8) iekļauti nepieciešamie deleģējumi Ministru kabinetam noteikumu pieņemšanai atsevišķos jautājumos;

9) paredzēta MK kompetence Latvijas Nacionālā arhīva direktora iecelšanai, ņemot vērā, ka pēc reorganizācijas Latvijas Nacionālā arhīva direktora amatam paredzamas plašas funkcijas un atbildība.

Likumprojektā paredzētais valsts arhīvu sistēmas institucionālās uzbūves modelis:

1) ar likumprojektu paredzēts izveidot Latvijas Nacionālo arhīvu, kura pārraudzību veic Kultūras ministrija (ar Kultūras ministrijā izveidojamās Arhīvu nodaļas starpniecību), reorganizējot pašreiz esošās valsts arhīvu iestādes. Veidojot Latvijas Nacionālo arhīvu, vienlaikus izskatāms jautājums par saskaņā ar MK rīkojuma Nr.102 apstiprinātajā Arhīvu likuma koncepcijā iekļauto par elektronisko dokumentu valsts arhīva veidošanu.

2) ar likumprojekta paredzēts reorganizēt pastāvošo Arhīvu Ģenerāldirekciju, nododot tās funkcijas jaunveidojamai Arhīvu nodaļai Kultūras ministrijā.

Arhīvu nodaļas funkcijas:

1) izstrādā valsts politiku un stratēģiju arhīvu nozarē un dokumentu pārvaldībā;

2) sekmē Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbības pilnveidošanu un attīstību;

3) veic privāto arhīvu akreditāciju;

4) nodrošina vienotas metodoloģijas (instrukciju, norādījumu un ieteikumu) izstrādi arhīvu jomā;

5) izskata privātpersonu un publisko personu iesniegumus un sūdzības par Latvijas Nacionālā arhīva un akreditēto privāto arhīvu darbību;

6) veic Nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanas, uzkrāšanas, izvērtēšanas, saglabāšanas un pieejamības kontroli Latvijas Nacionālajā arhīvā un valsts pārvaldes institūciju arhīvos.

Likumprojektā paredzēti pārejas noteikumi valsts arhīvu sistēmas reorganizācijai. Ņemot vērā, ka reorganizācija attieksies uz ļoti lielu iestāžu skaitu (17 valsts arhīvu sistēmas iestādes, kurās kopā nodarbināti aptuveni 700 darbinieki), saskaņā ar pārejas noteikumiem Ministru kabinets izdod atsevišķu rīkojumu par reorganizācijas gaitu un termiņiem. Plānojams, ka valsts arhīvu sistēmas reorganizācija noslēgsies ne ātrāk kā 2011.gadā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

400

- 400

400

- 400

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

2. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

400

- 400

400

-400

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Samazinās arhīvu sistēmas iestāžu budžeta pašu ieņēmumu daļa un nepieciešamas papildus dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai kompensētu ieņēmumu samazinājumu un nodrošinātu arhīvu sistēmas kārtējos izdevumus un izdevumus arhīvu attīstībai.

Plānotais sociāli tiesisko arhīva izziņu skaits gadā 20 tūkstoši

Plānotā valsts nodeva Ls 20 par arhīva izziņu. 20 x20 = 400 tūkstoši latu gadā.

6. Cita informācija

Papildus līdzekļi valsts arhīvu sistēmas reorganizācijai netiek plānoti, ņemot vērā nepieciešamību precizēt reorganizācijas izmaksas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem termiņiem un reorganizācijas modelim. Reorganizācijas izmaksas plānotas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod:

1) MK noteikumi „Privāto arhīvu akreditācijas kārtība”;

2) MK noteikumi ”Publisko dokumentu pārvaldības noteikumi”;

3) MK noteikumi „Kārtība, kādā dokumenti tiek nodoti Latvijas Nacionālajā arhīvā pastāvīgā valsts glabāšanā”;

4) MK noteikumi „Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistra veidošanas, uzturēšanas un pieejamības kārtība”;

5) MK noteikumi „Kārtība, kādā no Latvijas Republikas uz laiku izved Nacionālā dokumentā mantojuma reģistrā iekļautos dokumentus”;

6) Latvijas Nacionālā arhīva nolikums;

7) Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevas par sociāli tiesisku arhīva izziņu valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

Nepieciešami grozījumi:

1) likumā „Par nodokļiem un nodevām” (paredzot arhīva sociāli tiesiskās izziņas izsniegšanu kā valsts nodevas objektu);

2) MK 29.04.2003 noteikumi Nr.241 „Kultūras ministrijas nolikums” (precizējot Kultūras ministrijas funkcijas un Kultūras ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes);

3) grozījumi Ministru kabineta 15.05.2007 noteikumos Nr. 320 “Noteikumi par valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” (attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par sociāli tiesisku arhīvu izziņu valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību”).

Pēc likumprojekta pieņemšanas attiecīgie normatīvo aktu projekti noteiktajā kārtībā tiks iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nepieciešami tehniski grozījumi virknē normatīvo aktu, kuros izdarīta atsauce uz pašreiz spēkā esošā likuma „Par arhīviem” nosaukumu, iestāžu Latvijas Valsts arhīvs vai Arhīvu ģenerāldirekcija nosaukumu:

1) Fizisko personu datu aizsardzības likums;

2) Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums;

3) Tiesu izpildītāju likums;

4) likums „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”;

5) Bibliotēku likumā;

6) Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos;

7) Kredītiestāžu likums;

8) Radio un televīzijas likums;

9) Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Savienības Padomes 2005.gada 14.novembra ieteikums par prioritāriem pasākumiem sadarbības stiprināšanai Eiropas arhīvu jomā (2005/835/EK).

Ministru komitejas rekomendācija dalībvalstīm Nr. R(2000) 13 par Eiropas politiku arhīvu pieejamībā (pieņemta 2000. gada 13. jūlijā Ministru komitejā 717.Ministru pilnvaroto sanāksmē)

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Ministru komitejas rekomendācija dalībvalstīm Nr. R(2000) 13 par Eiropas politiku arhīvu pieejamībā (pieņemta 2000. gada 13. jūlijā Ministru komitejā 717.Ministru pilnvaroto sanāksmē)

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

I.1.a

1.panta 3.punkts

I.1.b

1.panta 8.punkts

I.1.c.

1.panta 8.punkts

I.1.e.

17.panta trešās daļas 2.punkts

III. 5.

1.panta 8.punkts

III.6.

16.panta otrā daļa

III.7.

17.panta trešā daļa

III.8.

16.panta trešā daļa

III.11.

17.panta piektā un sestā daļa

IV.12.

16.panta pirmā daļa

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Arhīvistu biedrība

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta likumprojekta virzību, atsevišķi paustie iebildumi un priekšlikumi ņemti vērā.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav attiecināms

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Paredzēta jaunas nodaļas izveide Kultūras ministrijā, paplašinot Kultūras ministrijas funkcijas.

Paredzēta valsts arhīvu sistēmas iestāžu reorganizācija, izveidojot Latvijas Nacionālo arhīvu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī valsts arhīvu sistēmas iestāžu un Kultūras ministrijas mājas lapās.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms

Kultūras

ministre

Valsts sekretāres p.i.

Juridiskās nodaļas vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

H.Demakova

__.__.2008

U.Lielpēters

__.__.2008

I.Millersone

__.__.2008

Dz.Rozīte

__.__.2008

I.Millersone

__.__.2008

31.07.2008 11:50

2260

I.Millersone; 67078141, ilze.millersone@km.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

Rīgā

Nr.63

2008.gada 8.septembrī

11.§

(atbalstīts VSS) Likumprojekts "Arhīvu likums"

TA-1576

___________________________________________________________

(H.Demakova, S.Zvidriņa, I.Godmanis)

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

2. Noteikt, ka atbildīgā par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir kultūras ministre.

Ministru prezidents		I.Godmanis

Valsts kancelejas direktore		G.Veismane

2008-MK-PROT-63-0809-#11.doc